Draudzībai

Draugi esam
Draugi būsim
Draugi mūžam paliksim.....

Ar mūžīgu steigu plecos
Ar darbiem kas atkal sauc
Mēs piemirstam draugus vecos, lai gan to nav tik daudz,
Tā turpinās dzīves plūdums
Un jāvar tam līdzi skriet
Vien vēlamies, lai no sirds
Mums jautā draugs kā Tev iet.......

...Tik viegli ir atrunāties,
ka laika jau nepietiek
ka nedrīkst ne brīdi stāties
tikai tā tālu tiek
tā brucam viens otram garām
jo baidāmies nokavēt
bet kamēr vien darbus darām
draugus var pazaudēt

Īsts draugs dzird un saprot Tevi, kad Tu tam atklāj savas slēptākās jūtas.
Viņš Tevi atbalsta, kad Tu cīnies, viņš maigi un ar mīlestību norāda uz Tavām kļūdām, viņš piedod Tavas neveiksmes.
Īsts draugs mudina Tevi atīstīties un likt lietā visas savas spējas.
Un visbrīnišķīgākais ir tas, ka viņš priecājas par Taviem panākumiem tā, it kā tie būtu viņa paša.

Draudziba ir tik skaista
Ka tā uzplaukst
Draudziba ir jauka kas atēlo to
Draudziba var izjukt ja nav gribas
Bet Draudziba būs atkal klāt ar savu brīnišķigo plaukumu.

kad divas sirdis tiekas, tām nevajg naidu to
tās draudzējas tik maigi, ka sirdis sāpi rod.

Written with a pen. Sealed with a kiss.
If you are my friend, Please answer this:

Are we friends or are we not?
You told me once but I forgot.
So tell me now and tell me true
So I can say.... I?m here for you.

Of all the friends I?ve ever met,
You?re the one I won?t forget.
And if I die before you do,
I?ll go to heaven and wait for you.

I?ll give the angels back their wings
And risk the loss of everything,
Just to prove my friendship is true
Have a friend like you!

Draugs...kas gan Tas ir?
Draugs...kā lieks snieks uz celiņa?
Draugs...vai Tas man tiešām vajadzīgs?
Ja nav draugu...nav arī paša sevis.
Ja nav draugu...Tu esi viens.
Ja nav draugu...Tu esi nabags.
Tad dzīvot nav jēgas..., jo pasaulē Tevis nav!
...dod vien man savu roku
Un būsim mēs draugi uz ilgu!

Nebūtu cilvēku nebūtu dzīves
Nebūtu dzīves nebūtu draudzības
Nebūtu draudzības nebūtu prieka
Ja nav prieka nav jēgas dzīvot!!

Cik žēl, ka pasaules telpā,
Tik aukstais ziemelis pūš.
Cik žēl, ka cilvēku sirdī,
Draugs, draugam paliek svešs.

Nestāsti draugam daudz
Jo zini — arī draugam draugs.

Ne vien tad, kad sirds plīst uz pusēm
Vajag kadu, kas glāsta un skaus
Dažreiz arī, kad cilvēks grib klusēt
Viņam ļoti vajadzīgs daraugs.

Lai zaļa tava jaunība
Kā rožu pumpurs vasarā
Lai pastāv mūsu draudzība
Kā akmens jūras dibenā.

Apskāviens ir kā nieka grasis uz zemes.
Tam nav liela vērtība līdz brīdim,
Kad to saņem kāds,
Kam tas patiešām nepieciešams...

Kā viļņi pazūd jūrā,
Tā draugi pasaulē,
No viļņiem paliek putas,
No draugiem atmiņas.

Kad toreiz tevi satiku, es klusi cerēju, kaut draugi mēs būtu, kas nesāpinātu, bet vājuma brīžos viens otru dziedinātu;
Taču dienas aizsteidzās kā ziedputekšņi, ko neatgriezīs atpakaļ pat gājputni;
Jau tevi ieraugot sirds pukstēt straujāk sāka... Sirds pierada pie Tevis...
Tagad negribu sāpināt Tevi un notikušajā vainot. Nenoliedz, ka nesaprast un mīlet otru
— TĀDU ARĪ VAJAG PRAST...
STOP!!! Un viss būs beidzies!! Vēl tikai varu teikt tev vienu jauku domu-
— TU PALIKSI MAN PAR LABU DRAUGU!!!!!!

Ja kādu dienu Tev buus sajūta, ka gribi raudāt,
Piezvani man.
Es neapsolu, ka varēšu likt Tev smieties,
Bet es apsolu, ka raudāšu kopā ar Tevi.

Ja kādu dienu Tev gribēsies aizbēgt no visa
Nebaidies, bet piezvani man
Es nesolu, ka lūgšu Tev apstāties,
Bet es došos kopā ar Tevi.

Ja kādu dienu Tu negribēsi nevienu dzirdēt
Piezvani man
Un es apsolu buut ļoti klusa.

Bet ja kādā brīdī Tu zvanīsi un Tev neviens neatbildēs
Steidzies ātri pie manis, jo
Iespējams šajā brīdī Tu būsi vajadzīgs man.

Draugu īstās sarunas rodas no klusēšanas. Svarīgs ir nevis pateiktais, Bet tas, ko nevajag izsacīt.

Pieņemsim, ka katrs labs vārds ir smilšu grauds. Un no Tevis man to ir bijis tik daudz, Ka man jau ir jūrmala. Un gribētu atdarīt Tev ar to pašu...

Koks atstāj celmu,
Akmens — vietu,
Bet draugs draugam — atmiņas.