Ziemassvētkos
Ziemassvētku vakars kad satumst aiz loga,
Zaigot sÄk zvaigznes kÄ dimanta pogas,
Spīd zelta mēness, mirdz sudraba sniegs,
Ir bagÄts ikviens, ja vien sirdÄ« mÄ«t prieks.
...Ieklausies ZiemassvÄ“tkos...Ieklausies sirdÄ«...Ieklausies MÄ«lestÄ«bÄ un glabÄ Å¡o dziesmu sevÄ«...Un tici...Jo MÄ«lestÄ«ba paliek pie tÄ, kas tai tic!
GaiÅ¡us ZiemassvÄ“tkus un skaistÄko ZiemassvÄ“tku sapņu piepildÄ«jumu
Gribas, lai baltÄ pasaulÄ“
balti sniegi snieg,
Un pa baltiem lielceļiem
balti cilvēki iet.
Un, lai baltos cilvēkos
baltas domas dzimst.
Un, lai baltÄs darbdienÄs
balti svētki ir.
/I.Ziedonis/
KÄ gribas ko skaistu un vÄ“rtÄ«gu -
GarÄku egli, lielÄku dÄvanu
Un ZiemsvÄ“tku vecÄ«ti — vÄ«rieti Ä«stu.
KÄ gribas ko gaiÅ¡u un burvÄ«gu —
DziļÄku sniegu, glaunÄku maÅ¡Ä«nu
Un ūdeļu kažoku mīkstu.
Bet ZiemsvÄ“tku vecÄ«tis — glups kÄ arvien -
Liek pantiņus skaitīt un dumji smaida.
Viņš nejēdz, ko sieviete gaida.
Viens zelta stars no zvaigžņu spieta
Mums katram tieši sirdī krīt,
Jo tieÅ¡i sirdÄ« ir tÄ vieta,
Kur Ziemassvētku brīnums mīt.
Pirms iededz sveci egles zarÄ,
Dedz svÄ“tku liesmu sirdÄ« savÄ,
Ar piedošanu, sapratni,
Ar mīlestības dzirksteli
Un tici — tas ir TavÄ varÄ
Nest gaismu, kÄ to sveces dara....
Kad no debesÄ«m krÄ«t baltas sniegpÄrslas
novēlu tev atrast brīnumu
un kad tas ir noticis
meklē saulīti, draugus & prieku
saliec to visu kopÄ un ļauj sev atskÄrst:
"Brīnum, es esmu laimīga! "
Tici sapnim — tas piepildÄ«sies
Ceri uz brÄ«numu — un tas nÄks
MÄ«li! Un pasaule atsmaidÄ«s pretÄ«m daudz sisnÄ«gÄk.
Piedod tiem, kas pÄri tev darÄ«juÅ¡i.
Uzsmaidi tiem, kas tevi aizmirsuši.
Pasaki labu vÄrdu tiem, kas tevi nolieguÅ¡i.
Atver durvis tiem, ks savÄ“jÄs tavÄ priekÅ¡Ä aizvÄ“ruÅ¡i.
Å Ä« nakts ir mÅ«su cerÄ«ba un mÄja,
Ar saules griežiem jaunu loku sÄc.
Un pats visdÄrgÄkais, sen gaidÄ«ts dÄvinÄjums
Ikkatram mums ir mÄ«lestÄ«bas vÄrds.
VisskaistÄkais ir tas, kas nepÄrmainÄs,
Šis brīnums, brīnums tūkstošgadīgais,
Å Ä«s atbalsis no kÄda tÄla zvana,
Å o seno dziesmu dzidrÄ skanÄ“Å¡ana,
Šis siltums, smaržu pilnais gaiss.
Lai kÄdus vÄrdus lÅ«pas sacÄ«t steigtu,
VisskaistÄkos jau pateicis ir kÄds,
Lai sirdis atvērtu, lai svēto stundu sveiktu,
gadsimtiem atkÄrtoto vÄ“sti teiktu —
Nu miers virs zemes, cilvÄ“kiem labs prÄts!
Ar ZiemassvÄ“tku baltajÄm kamanÄm
EglÄ«Å¡u gaismÄ
Brauksim Jaungadam pretī,
LÄ«dzi ņemot tikai labÄs dienas,
GaiÅ¡Äs domas un cerÄ«bu putnus
Ja kÄdÄ sniegotÄ naktÄ« pa Tavu logu ierÄpjas resns bÄrdains vÄ«riņš un mÄ“Ä£ina Tevi iebÄzt maisÄ — nebaidies! Tas ir ZiemassvÄ“tku vecÄ«tis! Es viņam palÅ«dzu lai atnes man ZiemassvÄ“tkos TEVI!
Lai gaiÅ¡i sapņi piepildÄs
Un sniega takÄs nemaldÄs.
Lai sirdī zvaigžņu lietus līst
Un iecerētais atdzīvojas īsts.
Iededz vienu baltu sveci-par mīlestību:
par visiem,kas tev mīļi.
Un par sevi iededz,lai laime redz ceļu uz mÄjÄm.
Caur debess gaismas pieskÄrienu
To brīnumu lai atrod gars,
No kura ne vien Ziemassvētkiem,
Bet gadam dÄrgakmeņu svars!
Katru reizi, kad divi cilvēki viens otram piedod, ir Ziemassvētki.
Katru reizi, kad cilvÄ“ki parÄda izpratni saviem bÄ“rniem, ir ZiemassvÄ“tki.
Katru reizi, kad kÄds palÄ«dz otram, ir ZiemassvÄ“tki.
Katru reizi, kad kÄds izlemj sÄkt godÄ«gu dzÄ«vi, ir ZiemassvÄ“tki.
Katru reizi, kad piedzimst bērns, ir Ziemassvētki.
Katru reizi, kad mēģini savai dzīvei iegūt jaunu jēgu, ir Ziemassvētki.
Katru reizi, kad jÅ«s viens otru uzlÅ«kojat ar sirds acÄ«m, ar smaidu uz lÅ«pÄm, ir ZiemassvÄ“tki.
Ja brÄ«numam tic, tas piepildÄs.
Ja brÄ«numu gaida, tas atnÄk.
Ja brÄ«numÄ dalÄs, tas sagÄdÄ prieku!!!
Å ovakar, kad klusi, klusi
Baltas sniega pÄrslas krÄ«t
Novēlu Tev Ziemassvētkus
Brīnumainus sagaidīt!
Ar viegliem sniegpÄrslu soļiem
Manas domas pie Tevis iet.
Neaizver savas durvis,
Neaizver sirdi ciet!
Gribu kaut īsu brīdi
Pabūt blakus, tad iet.
Citi to nesapratīs-
Viņi domÄs, ka snieg.
/A.Anitiina/
Gaishus, miilestiibas pilnus Ziemsveetkus!
NÄc, klusÄ nakts, ar savu svÄ“to mieru,
PÄ“c kura neskaitÄmas sirdis tvÄ«kst.
Un lai no jauna dzirdam zvaigžņu vēsti,
Ka cilvēks ticēt vēl un cerēt drīkst.
