Draudzībai

Skaisti gan ir dārgakmeņi,
Kad tie vizuļo un mirdz.
Tomēr dzīvē vairāk vērta
Kāda laba drauga sirds.

Pēc dienas nāk diena,
Pēc gada nāk gads,
Cik skumji un drūmi,
Ja esi viens pats!

Atceries, kā toreiz dzērām:
Saule jau augstu,
Polšs vēl pusē,
Bet tu jau dusē.

Tos brīžus, kad mums jautri gāja,
Tos atceries un piemini...
Bet tos, kas tevi sāpināja,
Tos aizmirsti un piedodi.

Tu esi panācis to bez pieskaršanās,
Bez viena vārda, bez kādas zīmes
Tu panāci to, būdams tu pats,
Varbūt tas arī nozīmē — būt draugam?

Lai tev dzīve zili zaļo
Un lai nepaliec bez čaļa!
Lai tev vienmēr saule smaida
Un aiz stūra čalis gaida!

Rozīte, kas klintī dīgst,
Mūžam, mūžam niznīkst,
Draudzība, kas sirdī aug,
Mūžam, mūžam neizgaist.

Draudzība ir zelta stīga,
Sarausi, vairs nesasiesi,
Bet, ja arī sasiet spēsi,
Mezglu izdzēst nevarēsi!

Aizaugt ceļi ar garu zāli,
Uznieg sniegs un nokūst tas.
Aiziet draugs no drauga tālu,
Paliek tikai atmiņas!

Skolas gadus vērā liec,
Vējam līdzi nelaid tos.
Lai nav vēlāk jānožēlo,
Atpakaļ tie nenāk vairs.

Ej ceļu taisnāko,
Bet ne vieglāko,
Ņem draugu labāko,
Bet ne skaistāko.

Ne jau visi īsti draugi,
Kas tev līksmi roku spiež,
Bet gan tie, kas bēdu brīdī
Līdz ar tevi bēdas cieš.

Ai, dvēsele brīnišķā tava,
Esi svētīts, ka man ir tāds draugs!
Es jūtu — no nicības skavas
Mums gars arvien brīvāks nu augs.

Neskumsti, ja bēdīgs prāts,
Priecājies, kad draugu daudz!
Neskumsti, ja slikti tev,
Priecājies par dzīvi šo!

Ir labi vēl brīdi būt kopā,
Kad laukā maigs ziedonis mīt.
Pie (pilsēta) zem atmiņu zvaigznēm
Par skolu vēl pasapņot brīd.

Lai tev puķes ar kaudzēm
Un laimes ar saujām,
Bet draudzība ir tikai viena,
Un tā visu dzīvi.

Nejauši mēs tikāmies,
Nejauši mēs šķīrāmies,
Nejauši var gadīties,
Ka mēs atkal tiekamies!

Pasmaidi, lai skumjas zūd,
Pasmaidi, lai īgnums rimst,
Pasmaidot tu jutīsi laimi,
Pasmaidot pat draudzība dzimst!

Ļauj novēlēt tev dzimšanas dienā laimi,
Lai tavās dienās gaismas staru daudz!
Ja ceļš ir grūts — lai apkārt draugu saime,
Kas roku sniedz un tālāk sauc.

Atceries, kad skolā gājām,
Formuliņas nezinājām,
Kad pēc stundām palikām,
Tad pa logu izlēcām!