Nejauši sveicieni

Laime ir kā
Rts un trausls zieds.
Nav viegl to atrast
Vē grūtāk to ir nosargāt.

Dzeloņi sargā arī novītušas rozes.

mirstu jau mirstu
sacīja viņa
kā mēdz sacīt
nāku jau nāku
tikai pašā pēdējā brīdī
iespītējās un apsitās apkārt
iemetās milzīgā narcišu laukā
un lai ziedlapas nesamītu
pacēlās drusku drusku virs zemes
tiekot vaļā no balasta lieka
nosvieda pulksteni, gredzenu, kurpes
pamazām arī it visu citu
un pār milzīgo narcišu lauku
bēga projām ko spārni nes

Pasha sniega laukuma
Pasha sniega baltuna
Dejo balta sniegbaltite
Sniegparslinju sagsha.
Sniegaviri polku lec,
Dejas dejo jauns un vecs.
Atkal klat ir balta ziema,
Balta Ziemassvetku diena!

Esi zieds, kas necieš salnu,
Esi sirds, kas necieš ļaunu,
Esi tāda kāda esi-
Īsta, dabiska, patiesa.

Būs arī jaunā gadā
rūpju stundas garas,
un laimes mirkļi
aši aizzibēs.
Un sapņi būs, un darbs,
kas jāpadara,
Bet tāpēc dzīvojam
zem saules mēs.
/K. Apškrūma/

Vārdi nāk no sirds,
No tās sirds,kurā ciemojās mīlestība.
Mīlestība — ieskats tajā...
Jo kurš gan zina,kas ir mīlestība?
Viens mirklis pagāja,pienāca otrs
Un jūtas pameta manu sirdi.
Neteikšu,ka paliku tukšāka,
Tieši otrādi — bagātaka!
Sāpes man palīdzēja,
Ilgas ieaudzināja raksturu,
Nožēla — tādas nebija.
Es savā sirdī glabāšu
Tavu smaržu,tavas acis un skūpstus,
Tā lai tie mani sasildītu,
Bet ne lai laiku pa laikam
Uzjundītu skaistas atmiņas,
Līdzi ņemot smeldzošas sāpes!

/skumjas_acis

Ne jau tie ir draugi,
Kas Tev cieši roku spiež,
Draugs ir tas, kurš grūtā brīdī
Palīdz draugam līdzi ciest.

Zvaniņš skan, zvaniņš skan,
gribas dzert un tusēt man,
Bezfilma būs tev un man,
litrs jau ir pusē!!!

Es tev nekad neteikšu atnāc.
Bet tas nenozīmē, ka tu nevari nākt.
Vienkārši dažkārt gribas
lai kāds ierodas pats
neaicināts!

Mīlestība iekaro cilvēka sirdi, tā uzvar neticību.
Mīlestība pasauli tuvina Dievam.

Priecīgas Lieldienas!

Manas lūpas piekusušas
Bez Taviem skūpstiem...
Man ķermenis atdzisis
Bez Taviem apskāvieniem un glāstiem...
Manas acis aizvērās,
Neredzot Tevi —
Es skumstu bez Tevis!

Karogu sārtu kā magones sirds
Iespraudīs sniegos, lai spulgo un mirdz
Pasaulē raugies un pasaulei tici
Tāda ir jaunība, tāda tai sirds.

T-burtu uzrakstu
E-klāt pielieku
V-prātā noturu
I-pasaku ko mīlu

Re, skaties — nelaime prom bēg,
Nakts pārtapusi dziesmā.
Ja tavās rokās svece deg,
Sirds arī — baltā dziesmā.

Tu domā ka mīlestība ir spēle
Bet tā ir jūtas un sapņi kvēli — tāli
Es guļu tavās rokās
Un mūsu sirdis vienā ritmā pukst
Mūsu jūtas un sapņi ir vienādi
Bet nekā kopīga vairs nevar būt
Katram savs ceļš ejams!
Bet es lidoju pie tevīm
Ar sapņu un cerību spārniem
Pie Tevis!

Divas pasaules sastopas pieskārienā,
Divas pasaules pamazām sakļaujas vienā,
Divas pasaules apmainās minūtēm skopām,
Divas pasaules pamazām savijas kopā.
Divas pasaules vairs nespēj viena bez otras...

Man likās, ka nosargāsim ko tik ilgi meklējām
Ka nav tāda spēka virs zemes, kas spētu mūs šķirt,
Bet es kļūdījos
It vis šajā pasaulē piedzimst un mirst

Šķiršanās vienādi sāp
Nav svarīgi kurš iet prom un kurš tiek atstāts
Tā es domāju, bet atkal kļūdījos
Tu tikai pasmējies, kamēr es atkal vientuļa sēdēju un raudāju.

Apsmiet, nodot un pamest ir viegli,
Bet tas sāp. Sāp un Tu nejūties mīlēts...
Atpakaļ ceļa vairs nav
Un vis ko es drīkstu ir velreiz atskatīties....

Arvien, arvien vēl sapnis sirdi saista
Un augšā ceļ, kas laiku tumsā rakts
Cik mīļa bij, cik brīnišķīgi skaista
Reiz bērnu dienās Ziemassvētku nakts!

Pat ja tev ir viens vārds-
Pasaki to tā,
Lai kādam ar to būtu silti.
Pat ja tev ir tikai viena dziesma,
Nodziedi to tā,
Lai kādam ar to būtu droši.
Tev ir tikai viena dzīve-
Nodzīvo to tā,
Lai kāds ar to būtu laimīgs.