Nejauši sveicieni

Līksmai dienai — putnu dziesma,
Aukstai — ugunskura liesmu,
Labam miegam — jūras šalku,
Lielām slāpēm — rasas malku,
Karstai dienai — vēju lēnu,
Nogurumam — vēsu ēnu,
Skumjām — pūpolmīkstu glāstu,
Tukšiem brīžiem — brīnumstāstu,
Tumšai naktij — zvaigžņu lietu,
Sirdī mīlai — siltu vietu!

Dzimeniiti viegli svineet
Otraa dienaa gruuti mineet
kaapeec saap galva
Un es atrodos zem galda!

Sajukt prātā varu,
Pat no šķiršanās uz stundu,
Atceroties Tevi un lūpas Tavas!
Sajukt prātā un —
Pieskarties lūpām, klusi,
Klusi pačukstēt Tev —
Es Tevi neatdošu!

Tu esi neprāts, tu esi grēks, tu esi sāpe, tu esi malds, tomēr tavs acu mirdzums tik salds...

Viss ko tev sniedzu bija patiess,viss ko tev teicu bija patiess...bet tev tā pat ar to bija par maz...kapēc?? tas lai paliek uz tavas sirdsapziņas...cīņās mēdz arī zaudēt...

Ai,bagāti Ziemassvētki,
Lejiņā nogājuši!
Tekam,veci,tekam,jauni,
Velkam svētkus kalniņā.

Uz vadiem sēž divi putniņi. Uzpūš stiprs vējš, vadi saskaras, putniņi sabučojas.
Pacelsim glāzes par vētrainu mīlestību!

Es Tevi mīlēšu vienmēr,
Līdz dienai, kad varavīksne debesīs izdedzinās visas zvaigznes.
Līdz dienai, kad okeāns pārklās augstākos kalnus.
Līdz dienai, kad delfīni sāks lidot un papagaiļi dzīvos jūrā.
Līdz dienai, kad mēs sapņosim par dzīvi un dzīve kļūs par sapni.
Es Tevi mīlēšu Tevi mūžīgi...

Es no mīlas nost vai sitos,
Desmit gramus svarā kritos.
Iemīlējies tā kā auns-
Atcerēties taisni kauns...

Uzticība ir dārgums. Var pazaudēt naudu, pulksteni, un atkal tos atrast. Pazaudētu uzticību neatrast.

Ja tevi ievaino — piedod,
Ja tevi sāpina — nesodi,
Arī tu reiz teiksi — piedod,
Draugu lūgsi — nesodi.

Tici nākotnei un dzīvei,
Tici tam, ko saka sirds,
Tici zvaigznei debess dzīlē
Kas pār tevi spoži mirdz!

Es ticu, ka ir brīnumi,
Kas necerēti nāk,
Un daiļu sapņu pasauli
Ap sevi radīt sāk.
Es ticu ka ir laimība,
Kas svētās liesmās mirdz
Un, ja tā visa nebūtu,
Vai justu mums tad sirds?

Neprasu no tevis daudz...
Tikai aceries kā mani sauc...

Cilvēki daudz domā par pagātni/nākotni, reti, kad par tagadni. Vienīgie, kas domā par tagadni ir bērni. Tad būsim kā bērni — laimīgi šeit un tagad, nedmājot par to, kas bijis vai vēl tikai būs.

Esi sieviete grēcīga,esi lepna un spēcīga,
Esi putna spārni, kas vēzienā atvilkti.
Drīksti visu, ko sieviete drīkst,
Celies augstu, lido tālu, esi laimīga!

Gadu skrējiens nav apturams,
Visu klās laika sniegs,
Paliks caur mūsu dvēselēm
Cilvēkiem dotais prieks!

Lai tev šodien draugi pasniedz ziedus un sauli debesīs!

Es aizmirst tevi centīšos
Un savu sirdi važās slēgt
Un citu mīlēt pūlēšos
Lai gūtu to, ko dzīve dod.

But what can I say now?
It couldn''t be more wrong
Cos there''s no one there
Unmistakably lost and without a care
Have we lost all the love that we could share
And its wearing me down
And its turning me round
And I can''t find a way
Now to find it out
Where are you when I need you...

Are you there?