Nejauši sveicieni
Vai būšu tava pēdējā
Kaut biju tava pirmā?
Es esmu tava skaistā
Bet vai būšu tava sirmā?
Kas būs pa vidu šai laikā un telpā?
No naivākā skūpsta
Līdz pēdējais elpai...
Ar tūkstoš nezināmajiem šis vienādojums
Kur atbilde īstā?
Kur atrisinājums?
Sirds neesi kā izlūks
Tik vēsa un prātīga
Jūtās jau neder šī matemātika...
Bet kad katafalks melnais
Būs mans pēdējais gājums
Vai nāksi aiz manis?
Vai būsi mans turpinājums?
Vai stāstīsi dēlam kur bija mans stiprums?
Un atzīsies sev kur bija mans vājums?
Un vai vispār manī dega kāds aicinājums?
Viss atkarīgs no tā kas būs pa vidu...
Es negribu zīlēt un es negribu rēķināt
Tūkstoš nezināmo kā mīnas peld jūras dzīlēs...
Vai varbūt es uzsprāgšu gaisā?!
Pie velna!
Nevajag ar neasu zāģi vīlēt
Sāp jau tā pat
No uzticības tavās acu dzīles
Es negribu zīlēt
Ļauj man tevi mīlēt!
Tu mīli mani
Es mīlu Tevi.
Mīlēsim abi,
Tad viss būs labi!
Kurš putniņš agri ceļas, agri visus izbesī!!=)
Lai dzīve saules vienmēr gana,
Lai silti tad, kad vēji pāri iet,
Un lai no pirmās satikšanās
Jums visu mūžu mīla zied.
Lai ir kāda zeltaina kļava arvien,
Kam galotnē sirdi Tu rudeņos sien,
Un pāri takām kad sniegpārslas krīt,
Lai ir kāda roze, kas dvēselē mīt.
Mācies, meitiņ, šūt un lāpīt,
Adatiņā diegu trāpīt,
Trāpi savā pirkstiņā,
Nevis zēna sirsniņā.
Nesmaržo skaistāko rozi,
Nesmaidi skaistākam zēnam,
Zini, ka rozei ir dzeloņi,
Zēnam viltīga sirds.
Nāk nakts un pie debesīm parādās zvaigznes,
Nav divu vienādu zvaigžņu
Nav iespējams atkārtot mirkļus bijušos!
Viss ir vienreizējs un burvīgs.
Arī tu...
Mīļā {vārds}, dzīvo priekā,
Tākā peles miltu sienā,
Ja tev kādreiz skumīgs prāts,
Tad pie manis ciemos nāc!
Dejo un dziedi,
Skūpsti un mīli,
Skaistākos sapņus,
Pārvērt par dzīvi.
Ar ticību brīnumam pasaulē raugies,
Kaut zini — varbūt vispār tā nav.
Bet vai tad brīnums nav pati dzīve un draugi,
Kas allaž par Tevi nomodā stāv?
Dzīve ir kā svārki šauri.
Grūti ir, bet jātiek cauri.
Alus, vīns, lai galdā plūst,
Jubilārs, lai pirmais lūst.
Katru dienu redzu Tewi,
Bet Katru minūti mīlu Tevi.
Un vari mani mīlēt, vari nīst,
Bet draugi būsim mēs.
darbadiena dalās: "pirms pusdienām" un "pirms darba laika beigām".
Dārza vidū dīķītis,
Dīķī bērna līķītis,
Vaigi tādi bāli, bāli,
Visi piebāsti ar zāli!
Mēs katrs esam eņģelis, tikai ar vienu spārnu.
Un lidot varam, kad cieši apkampjam un apmīļojam mums līdzīgu būtni.
/ Lučiāno de Kreščenco /
Ieskatījos kalendārā,
zibens iespēra man prātā ,
jopcik copcik spainis piena,
Tev tak šodien dzimšansdiena!!!
Būt Tavā tuvumā... Ko vēl var vēlēties? Vēl var vēlēties tuvāk būt...
Es zinu to, ka gribu Tevi samīļot
Tu zini to, ka ceļš uz manu sirdi
Celts tikai tev.
Mēs zinām to, ka kopā mums
Jābūt ikdienu.
Lai stiprinātu to, ko jūtam abi mēs
Lai visi zina, ka esam nu mēs kopā
Un lai pat nemēģina!
Izšķirt mūs neviena!
Ir daudz pie debesīm zvaigžņu
Un katra tā savādi mirdz.
Ir daudz uz pasaules draugu
Un katram ir savāda sirds.
