Nejauši sveicieni

Tavas rokas vēju glāsta,
Tavas rokas sauli nes,
Nav par tavām rokām labām
Siltākas uz pasaules.

Manas domas tālumā lai klīst un pār taviem vaigiem siltiem kā lietus lāsītes lai līst. //G.R.//

Naudiņa lai maku pilda,
Mīlestība sirdi silda!
Un lai tas viss notikt var,
Veselību vajag ar!

Kad manas acis Tevi ieraudzīja...
Tās Tevi uzreiz izcēla no apkārtējo pūļa...
Bet tad tās novērsaās...
Un pazaudēja Tevi apkārtējo pūlī...

Lai visi mazi velniņi,
Kas ellē dzied tik priecīgi
Tev tagad pēdas kutina,
No manis mīļi sveicina!

Reizēm nemanot, pavisam klusi,
Ne vien soļi, sirdis rakstā skan.
Dod no sava prieka mazo pusi,
Dod no bēdām lielo pusi man.

Ja kādreiz sirds jums smaga top
Un šķiet, ka miglā krītat,
No miglas iziet vienmēr var
Un sauli neaizmirst.

Gribu tevi ieraudzīt,
Maigi, maigi noskūpstīt,
Piekļaut tevi cieši klāt,
Mīlēt nekad nepārstāt!

Ko saukt? Ko lūkt?
Ko es nevaru ne redzēt, ne dzirdēt,
Ne just, ne sajust.
Ko sirds man saka, ko liedz.
Mīlestību un asaru..
Manī tik naids un ciešanas..
Ko just pret Tevi?
Naidu vai mīlestību,
Ciešanu vai sapratni,
Dusmas vai prieku,
Atgrūst vai mīlēt — Tevi vai citu???
Gaidīt vai nē......

Kas dienas bijušās var pārskaitīt,
Arvien nāk jaunas aizgājušo vietā,
Un gadi tad starp tām kā dzintars spīd,
Un jaunas zvaigznes sijā laika sietā.

Tavas acis pavedina,
Tavi vārdi pamudina,
Tavi glāsti samulsina,
Tavi skūpsti apklusina!

Aiz gada gads kā balta saule riet,
Bet atmiņas ar sapņiem blakus stājas.
Cik jaunu nodomu un ilgu krājas!
Sirds piemin jaunību un atkal dzied!

Čomi gaida Jāņu dienu,
Meičas gan negaidīja.
Visa diena nostrādāta,
Tad krūmos izvārtīta.
Un vēl trakās čomu sievas,
Pierē iepidžina rievas!

Lai ir kāda zeltaina kļava arvien,
Kam galotnē sirdi Tu rudeņos sien,
Un pāri takām kad sniegpārslas krīt,
Lai ir kāda roze, kas dvēselē mīt.

Dodu olu bāliņami
Par šūpuļu kārumiņu;
Divas devu tautiešami
Par augsto šūpošanu!

Dzīvesprieku un panākumus darbā,
Saskaņu un veselību
Ziemassvētkos un Jaunajā gadā!

Mīlestību vairāk kā vakar,
Sapņus, kas piepildās,
Torti, kas nesakalst
Un draugus, kuri vienkārši ir!

Es Tevi mīlu,
Bet Tu to neizproti...
Es Tevi mīlu,
Bet Tu to noliedz...
Kas man jādara,
Lai Tu mani saprastu?
Kas man jādara,
Lai Tu mani iemīlētu?
Kas man jādara,
Lai Tu man dotu iespēju?
Iespēju Tevi mīlēt...
Un dzīvei jēgu dot.....

Dzīvo vecpuisis normālu vecpuiša dzīvi: meitenes, draugi, klubi, alkohols. Bet draugi vinjam saka — Aprecies! Kad mirsi būs vismaz kāds, kas ūdens glāzi pasniedz!

Nu vīrietim jau pāri 40 un viņš aprecas arī. Taču sieva izrādās īsta maita. Bet draugi saka — Pacieties! Kad mirsi būs vismaz kāds, kas ūdens glāzi pasniedz!

Vīrietim pāri 65, viņš guļ uz miršanas gultas. Blakus gultai sieva, draugi, kas mierina mirēju. Vīrietis paceļ galvu un saka — bet veči ziniet, kas ir visstulbākais — ka dzert nemaz negribas!!! IEDZERSIM PAR PAREIZU DZĪVES CEĻA IZVĒLI JAUNĪBĀ!

Rāpo maza maza skudriņa pa ceļu. Rāpo, rāpo, līdz nonāk līdz dzelzceļa sliedēm. Skudriņai tas nav šķērslis, un Viņa sāk rāpot tām pāri. Pārrāpo pāri vienai sliedei, sāk rāpot pāri otrai. Gandrīz jau tikusi pāri, bet te pēkšņi nāk vilciens, un nobrauc skudriņai pakaļu. Nu ko, rāpo skudriņa gar dzelzceļa sliedēm uz staciju, varbūt tur tā pakaļa atradīsies. Viņa aizrāpo līdz stacijai un skatās... ārprāts tur tik daudz pakaļas. Skudriņa nu sāk meklēt savējo. Paņem vienu, paskatās, nav īstā. Paņem otru, arī nav īstā. Te pēkšņi nāk vilciens un nobrauc skudriņai galvu.
Nu tad iedzersim par to, lai grābstoties gar citām pakaļām mēs nezaudētu galvu!!!