Nejauši sveicieni

Es Tevi gribu satikt,
es Tevi gribu aizsniegt,
es Tevi gribu satikt...

Man ļoti gribas Tev patikt,
man gribas pie Tevis palikt,
man negribas neko sacīt,
jo to nemaz nevar sacīt,
tam jādzīvo gaisā un zemē,
tam jādzīvo visu laiku.

Man spalgi un sveloši gribas,
lai manis Tev drusciņ vajag,
un lai nenomirst pavasaris.

Dzīve daudz prasa,
Daudz atdosi tai.
Tik mīlu un darbu,
Paturi sev.

Es biju tērpā plānā, kā cīsiņš celofānā.
Tu biji melnos brunčos cienīgs, kā dūmu desas stienis.
Te dzirdu Tavu balsi:"Nāc uzgriezīsim valsi."
Tu juti -sirds man palec un trīcēja kā galerts.

— Ir divi gadījumi, kad ir vissvarīgāk turēt muti ciet: tad, kad tu peldi, un tad, kad esi dusmīgs.

Viss mainās un plūst...
Viss kļūst savādāks,
Bet katram gadam
Ir savs svētvakars,
Savs slieksnis balts...

Ir sāpes, k nevar dalīt uz pusēm,
Nav tādu vārdu, kas mierināt spētu...
Nostājas blakus Tev draugi un klusē,
Kaut vai tā lai Tev palīdzētu.

Bijušie laimes brīži ir kā kruķi, ar ko var tikt uz priekšu arī tad, kad kājas jau salauztas.

Mili savu laiku savu dzivi,visu sev apkārt,jo cita laika nebūs!

Mazs amoriņš man šodien ta pie austiņas čukstēja.
Man vajag atdzīties tik Tev,''''''''
Ka svarīgs esi tik man!!!

Trīs lietas, kas jāvēl sev un citiem:
VESELĪBA, PRIEKS UN DRAUGI.

Trīs lietas, kas katram jāvalda sevī:
RAKSTURS, MĒLE, UZVEDĪBA.

Trīs lietas, kas katram jāattīsta sevī:
LABESTĪBA, DROSME, CILVĒKMĪLESTĪBA.

Trīs lietas, no kurām jāvairās:
NEŽĒLĪBA, AUGSTPRĀTĪBA, NEPATEICĪBA.

Trīs lietas, kas katram jāapbrīno:
DABAS SKAISTUMS, BĒRNI UN VECI CILVĒKI.
/Autors nezināms/

Laime tāpat kā māksla, nāk pie mums miljonos veidu.
Mums nepieciešama dižā un neaizmirstamā laime — mīlestība,draudzība...
Taču mums vajadzīgas arī sīkas un pat muļķīgas laimītes — lietus logā, kaķis gultā, dubultvaravīksne, pašizcepta maize...
Viss,kas pacilā un drūmāko dienu padara dzīvošanas vērtu.

Balta sniega kamoliņu sūtu
Tev ar šādu ziņu,
Svētkos atšķetini viņu,
Pilns tas mīļu sveicienu.

Tā mē tumsā abi klīstam
Divi turki
Tu un es
Tu tāda spoža un apaļa zvaigzne
Es tāds mūžīgs pusmēness.
(K. Skujenieks)

Ikkatram gadam laimes brīdis savs -
Kā katram rītam sava gaišā mala.
Bet katram gadam ir savs svētvakars,
Savs slieksnis balts, aiz kura atstāt bēdu:
Pie loga putenis tik tīru dvieli kar,
Un egles apsnigušās pilnas baltu vēdu.

Dzīve ir īsa, jāpaspēj izgulēties.

Kāds spēks ir īstai mīlestībai,
To varam tikai apbrīnot,
Visdziļai tumsai, vientulībai
Spēj gaismu tā un prieku dot.

Tā dziesmu grib pret sauli raidīt,
Ik rītus kādu klusi sveikt
Un nepagurt un gaidīt, gaidīt
"Ar labu nakti!" kādam teikt.

Neviens nav Tavu asaru vērts, bet, kas ir, tas neliks Tev raudāt.

Glabā plīvuru balto,
Neizkar debesu lietiem,
Taureņa spārns
Tik samircis nevarēs diet..
Visbaltāko uzticību
Jel iekaliet dvēselēs savās,
No sniega līdz sniegam
Cauri tālumiem ievas zied.

Hormoni ir saviļņojušies. Ir paātrinājusies sirds darbība. Tas viss ietekmējasmadzeņu darbību. Veselais saprāts uzstāda diagnozi...Esmu Tevī iemīlējusies!!