Nejauši sveicieni

Ja Tev visu sirdi dod,
Tad Tev raudāt jāpierod,
Ja Tu tikai daļu sniedz,
tad sev mīlestību liedz!

Laimi, prieku, veselību,
Visu draugu mīlestību,
Lai sirdī vienmēr valda prieks
Un naudas makā latiņš lieks.

Ir katrs taisīts savā dienā
Cits palagos, cits svaigā sienā
Bet katram ir savs vārdiņš dots
Tas jāapsveic lai ir tam gods!

Es eju, bet nezinu kur..
Varbūt pat mūku, bet nezinu no kā..
Es kliedzu un spiedzu, lai kādam ko pasacītu, bet..
Nav neviena, kas manī ieklausītos, saprastu un mierinātu..
Es vientulībā domāju...
Un aizdomājos, kas lika man pajautāt sev..
KĀPĒC ES AIZGĀJU NO TEVIS??????????
Kāpēc es biju tik stulba un patmīlīga — neiejūtīga...
Kāpēc es pieļāvu tādu kļūdu..
KĀPĒC????????
Es labi zināju, ka mīli Tu mani,
Dievini un apbrīno,
Dzīvo dēļ manis..par manu laimi un prieku.
Bet es?!?!
Man bija vienalga, ko jūti Tu...
Es zināju cik ļoti Tev sāp,
Bet tomēr es pasmējos un gāju tālāk..kaut kur prom...
Es atkal slīku pārdomās..
Par dzīvi, par Tevi un mani.
Ak muļķe es..ko es izdarīju?
Es to tik ļoti nožēloju..
Tie mirkļi, kad bijām kopā divi vien,
Tas bija nenovērtējami brīnišķīgi...
Tikai tagad, kad viss ir pierimis..
Miers un klusums manā galvā iestājies.
Es saprotu, ka tomēr mīlēju Tevi..
Taču to nekādīgi neizpratu..
Mana sirds dungo tik spēcīgi kā raķetes šaudās..
Gribu atgriezties pie Tevis,
Mīlēt Tevi un apbrīnot.
Gribu, lai mēs abi būtu kopā kā agrāk
Un aizmirst visu, kas bij noticis..
Es smejos — bet Tu jau nebūsi man piedevis..
Muļķe es — atkal manas ilūzijas...
Tās nerimstas un laikam, ka nerimsies vairs nekad..
Bet varbūt tomēr, kad satiksi Tu mani..
Es Tevi no jauna savaldzināšu un iekarošu Tevi..
Mīla būs apžilbinājusi Tev acis un sirdi.
Tavas jūtas atmaigs..mēs būsim laimīgi,
Jo atgūšu es Tevi..
Mīlēšu mūžigi...kā saka: "līdz nāve mūs šķirs"
Tikai tu un es..kā viens vesels!!!

Kad blakus tu man nostājies,
Es nejūtos vairs vientuļa.
Kad lūkojies uz mani tu,
Es nejūtu kā elpoju.
Tu iemācīji pasmaidīt
Tu iemaacīji laimi gūt!
Šī pasaule tik skaista šķiet,
Ja līdzās vienmēr esi man.
Es lūdzos tevis...neaizej!
Bez tevis dzīvot neprotu.

Miglas aizkars ved nezināmajā, un minēt nākas ne tikai ceļa zīmes, bet arī gala punktus. Lai nepazūd īstie orientieri un sirds vienmēr aizved pie mīļajiem!

Šinī vietā būs Jums labi,
To kliedz visi sētas stabi
Durvju zvans lai skaļi kauc
Mūs lai bieži ciemos sauc!

Kā man tevi dēvēt?
Par puķi visskaistāko...
Par stāstu interesantāko...
Par lācīti vismīļāko...
Par lietu visforšāko...
Par krāsu visjaukāko...
Par zvaigzni visspažāko...
Par sveci visgaišāko...
Par auklu visstiprāko...
Par grāmatu visgudrāko...
Par sauli vissiltāko?
Kā? kā lai tevi saucu?
Kā lai dēvēju?
Lai tu mani sadzirdi
Lai beidzot saproti
Saptori ka tevi gaidu...
Un saucu
Saucu —
Nāc pie manis
Un esi mans...

Skan melnā kaķa padoms tā:
Kur skrienams-Dzenies!Skrien!
Vien nerejies ar piktajiem
Un nepinies ar sliktajiem-
No vārdiem pārāk diktajiem
Pats sevī dziļāk lien!
/Bārbele/

Un nevajag nemaz tik daudz —
Pavisam nieku,
Lai šis mirklis
Nestu prieku!

Ap sirdi man ir bēdīgi,
Un pisties gribas zvērīgi,
Būtu labi, ja tu prastu
Pīzdu atsūtīt pa pastu.

Pamostos uz plika lauka,
Blakus automāts un mauka,
Šī man saka ''''Nakts bij'' jauka''''
Un no lūpām spermu slauka.

Kad tevi satieku —
Pats nezinu, ko daru:
Ne laipni pasmaidīt,
Ne kaut ko runāt varu.
Prom, garām aizsteidzies
Pilns nevaldāmām liesmām
Un ilgi drebu vēl,
Kā izbēdzis no briesmām.
(J. Ziemeļnieks)

Lai Tevi sargā no debesīm,
mil un ciena uz zemes!

Lai sniegs, kas tavās takās šodien krīt,
par baltu prieku parvēršas jau rīt!

Ai, odiņi masalīši,
Neēdiet šovasar;
Jau es gan šūpojos
Visas trīs Lieldieniņas

Par daudziem dzīves skaistākajiem mirkļiem mēs uzzinām tikai no aculiecinieku stāstiem.

Ko lai novēl labam draugam,
Tad, kad pašai miedziņš nāk?
Saldus sapņus garu miegu
Un vēl spēt piecelties!

Draugs ir plecs uz kura paraudāt,
Draugs tev mūžam uzticīgs,
Draugs tevi nekad nepievils,
Draugs dēļ tevis drosmīgs būs.

Ir bērnība un smaids vēl tavā sejā,
Un rožu pumpurs rokā sārti mirdz,
Tik sargā to un nelaid dzīves vējā,
Ja lūzīs, tev būs mūžam žēl.