Nejauši sveicieni
Un ta nu ļauju es, lai zvaigznes mani nes
Es šonakt nebaidos, atļauties
Pie tevis piekļauties
Un klusi atdzīties
Mums tagad pieder nakts
Un naktis pēc tam...
Tumšo dienu baltais klusums
Laukiem siltu sagšu klāj.
Sveču liesmās atspīd mēness,
Zvaigznes zemei mieru vēl.
Ir saule, debesis,
Un maize abrā rūgst.
Un bērni dzimst-
nekā jau nepietrūkst,
bet skaidri jūti,
pirmais sniegs, kad snieg,
ka nepietrūkst,
bet arī nepietiek.
Jo tas, kas dabūts,
it nekur nav liekams,
un tas, kas liekams,
ir tik nepietiekams.
Un tad, kad zvaigzne krīt,
tā it kā iekož:
viss nepaliekošs ir
un nepietiekams.
(I.Ziedonis)
Dejo un dziedi,
Skūpsti un mīli,
Skaistākos sapņus
Pārvērt par dzīvi.
Kā lapa vējā es griežos dejā
man nevajag neko
un varbūt, kad būs kā senāk
es smiešos ne par ko.....
Ir mīlestības pilna mana sirds un ir tik patīkami, ka varu to sniegt tieši tev...
Lai dzīve tik skaista un dzirkstoša viz
Kā šampanietis kristāla glāzē
Lai piepildās sapņi, kas tālāk trauc
Un laimes, lai bezgala bezgala daudz.
Dzīvo tu līdz sirmiem matiem,
Brauc ar tamborētiem ratiem,
Meklē dzīvē tādas takas,
Kur aiz akmeņiem aug bekas.
Rozītes liktenis ziedēt un vīst,
Meitenes liktenis mīlēt un ciest.
:|:Tu smaidi, kaut sirds
Aiz mīlas lūzt.
Jūs šķirti savas
Muļķības un stulbuma dēļ
Kas apņēmis Jūs!
Gan paies laiks — tas
Sirdis Jums dziedēs.
Un mīlas spēks,
Jums grēkot vēlēs!
Balts sniedziņš snieg uz skujiņām
Un maigi dziedot pulkstenis skan
Mirdz šur tur ciemos ugunis
Un sirds pukst aplaimoti man...
/... Es zinu, ka vienmēr paliksi man neaizsniedzams,
Gluži kā saule!
Es vēlētos, lai es spētu Tev pieskarties,
Pieskarties un neapdedzināties...
Tu vienmēr man sirdī paliksi kā eņģelis,
Kas mani apgaismoja...
Es nekad nenosodīšu Tevi par to,
Ka sāpināji!
Piedod man par to ka Tevi mīlēju...
Piedod man par to ka veljoprojām mīlu.../
Atnāc mīļais šad un tad
Tu jau zini, kur un kad
Tad mēs abi šo un to
Tu jau zini kā un ko
Ļauj gaismas straumei sirdij tecēt cauri,
Tam brīnumam, ko Ziemassvētki nes.
No mīlestības silto vārdu auras,
Lai atkal sasilst mūsu dvēseles.
Lai Ziemassvētki atnes ticību tam,
ko visvairāk vēlamies, bet Jaunajā Gadā
lai ir spēks un drosme šo vēlmi piepildīt!
Lai tavas labākās dienas pagātnē kļūst par tavām sliktākajām nākotnē!
Es vēlētos būt ūdens lāse, lai lēni slīdētu garām tavam skatienam. Es būtu tik tīrs kā enņģeļu acis, es atvēsinātu un piedzirdītu! Tu apreibtu un iemīlētos!
Lēni, lēni sniedziņš snieg,
Balta laime cauri brien,
No sētiņas sētiņā,
No sirsniņas sirsniņā!
Draudzība ir zelta stīga, ja to pāraut — nesasiet, bet, ja arī sasiet spēsi, mezglu izdzēst — nevarēsi...
Kad svecītes eglītē sadegtas būs,
Un piparkūkas virtuvē garšosiet Jūs,
Glāzi par Tevīm es celšu, mans draugs,
Lai 2005 — tais būtu tev jauks!
