Nejauši sveicieni

Lai vienmēr ir ,ko citiem dot,
Lai vienmēr ir,ko samīļot,
Lai vienmēr ir kāds,kura dēļ,
Nav it nekā no sevis žēl.

Nedari šodien to, ko rīt cits izdarīs tavā vietā!

No pirmā zvana, pirmā sola,
No klases, kas jau gaida mūs,
Vēl pirmie draugi, pirmā skolā
Uz visu mūžu prātā būs.

Parādi man savu vīru un es pateikšu vai tev ir mīļākais.

Kluss kā sapnis, Mīļš kā glāsts...
Skaists kā bērnu dienu stāsts,
Svētku prieks pār Zemi nāk...

Gaišus un Laimīgus Ziemassvētkus!!!

Lai ziemassvētku vecītis savā tarbā
Nes spožus panākumus darbā
Lai veselību kaulos rīvē,
Nes laimi personīgā dzīvē.

Mazs pumpurs šodien dzīves dārzā plaukst
Un uzplaukst maigi sārtā ziedā.
Mums visiem gribas zināt kā viņš augs,
Būs vēja zieds vai briedīs augļu briedā.

Mani sit,gāž gar zemi,
Es ceļos un eju.
Mani sit,gāž gar zemi,
Es ceļos un eju.
Mani nesit un negāž jo es necēlos,bet sāku rāpot.
Es rāpoju,rāpoju uz priekšu...

Nepaej laimei garām,
Nobirs kā roze tā,
Mūžības sirmais arājs
Iears to velēnā.
Nepaej brīnumam garām,
Nemeklē tālu to —
Vējš varbūt lazdu skarā,
Ziedā to iešūpo.
/A.Krūklis/

Novēlu tev dzīvot forši,
Ar mersi braukt un poršu,
Vārdadienā nepiedzerties,
Visus izklaidēt un ģērbties forši.

Bet man viss viens,
Es dzīvoju tālāk,
Neuzsmaida cilvēks neviens,
Es gaidīšu, varbūt vēlāk...

Draugs, lai draugam roku sniedz un nekad to nenodod.
Dzīve vienmēr kalnā ies, draugs, ja draugam roku sniegs.
Ja tev kādreiz grūtāk klājas, pavaicā pēc drauga mīļa.
Draugs tevi vienmēr atbalstīs un tev vienmēr izlīdzēs.
Tikai atceries vēl vienu: palīdzet tev nāksies ar.
Īstu draugu maz šai pasaulē, grūti atrast tādu būs.
Patiesi draugi tev patiesi būs, vienmēr taisnību teiks.

Esi zieds, kas necieš salnu,
Esi sirds, kas necieš ļaunu,
Esi tāda kāda esi-
Īsta, dabiska, patiesa.

Laiks — tik ikdienišķa lieta
Bez tā mēs nedzīvotu ne nieka!
Laiku stādināt doma lieka,
Laiks-tik ikdienišķa lieta!

Jaunam pārim novēlu: lai Jūs novecotu kopā,uz viena spilvena!

Dzīvo tā, lai dzīve tava
Nav kā vētras plosīts sils,
Bet kā ziedu pļava,
Kurai pāri debess zils.

Lai vienmēr dvēsele tava
Kā brīnumsvecīte zied,
Lai ziedi, zvaigznes un sapņi
Tur savākti vienuviet.
Lai vienmēr ir radoša doma,
Kas apvāršņa tālumos skrien,
Lai esi kā jūra, kā doma,
Kas dzintara pilna arvien!
Lai pietiek spēka katram dzīves rītam,
Lai katrs rīts kā skaisti ziedi plaukst.

Kad tu piedzimi lija lietus,
Bet patiesībā nemaz nelija,
Tikai debesis raudāja,
Jo pazaudēja tādu enģeli,kā tu.

Gāju meklēt Ziemeļmeitu,
Atradu to sūdos beigtu,
Svārki vaļā, galva pušu,
Pilna dirsa sūdamušu.

Ja es būtu kaija,
bez ieelpas pie tevīm trauktos.
Ja es būtu zelta zivtiņa,
tad trīs vēlēšanās tev sniegtu,
saņemot pretī tavu mīlestību.
Ja es būtu pavisam parasts ziediņš,
es plauktu līdz kļutu par rozi,
kas prieku tavās acīs rada.
Ja es būtu vissaldākā konfekte uz zemes,
tad tev uz mēles es izkustu.


Bet man nevajag būt kaijai un traukties pie tevis,
jo tu man esi blakus.
Man nevajag būt zelta zivtiņai un trīs vēlēšanās tev sniegt,
jo zinu tu Mīli mani tik un tā.
Man nevajag būt ziediņam,
jo tavās acīs roze esmu katru dienu.
Un noteikti par konfekti man nevajadzētu kļūt,
jo no taviem vārdiem jau sen esmu izkususi.

Un tieši tapēc tevi MĪLU katru dienu stiprāk.....