Nejauši sveicieni

Vēlu,vēlu ko lai vēlu,Tavai mazai sirsniņai,
Smuku zēnu zilām acīm,
sārtiem,sārtiem vaidziņiem!

Neprasi, lai katru dienu
Draugs kāds tevim būtu klāt.
Katrā nestundā arvienu
Steigtos tevi mierināt.

Kad eņģelis, kas naktīs spārniem tevi sedz,
gar manu logu ejot, pirmās zvaigznes dedz -
es savu tumšo logu klusi vaļā taisu
un baltu rožu pārslas viņam spārnos kaisu,
lai tu, kad baltās pārslas tevim sejā birst,
to zinātu: tā viena dvēsle ilgās irst.
(F.Bārda)

Ar vārdu šūpulī, kas likts,
Mums lemts ir mūžu nostaigāt.
Par viņu nebūs jādzird slikts,
Ja pratīsim ap sevi krāt
Mēs mīlestības siltos starus;
Un darbu krietni padarīt;
Tad mūsu vārds kā ozols zaros
Sev vienmēr varēs sauli vīt.

Es vairs nespēju ilgāk klusēt un slēpt savas jūtas. Es Tev to beidzot pateikšu!
Es
Es mīlu
Es mīlu Te
Es mīlu Tekilu!

Es ienīdu Tevi un atraidīju,
Bet Tu nelikies mierā,
Jo mīlēji mani.
Vēlāk es sapratu,
Ka kļūdījos, Tevi atraidot,
Bet bija jau par vēlu,
Jo teici Tu,
Ka nemīli vairs mani,
Bet vai tā bija patiesība?

Es mīlēju Tevi, ak,
cik gan ļoti,
Bet tagad Tu biji tas,
Kas mani atraidīja.
Tagad mūsu ceļi ir šķīrušies,
Bet zinu, ka vienmēr
Paliksi manā sirdī, tāpēc lūdzu Tevi
Piedod man...

Un tagad man liekas,
Ka tomēr mīli mani,
Bet es nevēlos,
Lai Tu otrreiz salauztu manu sirdi,
Yāpēc es saku
Nē,
Kaut visa mana sirds un dvēsele sauc
Jā...

Kamīnā deg pagale
viena
Dvēselē man tukšums
siena
starp tuvākiem ir celta
ticība brīnumam velta
Nakts tā vai diena, viena
pagale nedegot, maizi ass nazis
negriežot, kad
zudusi mīlestība, bet ir vēl
ticība, ir cerība
vēl ir...
(Bils)

Dzīve ir kā ziedoša pļava —
Zieds pie zieda, sirds pie sirds.
Ej uzmanīgi, lai aiz tevis nepaliek
Salauzti ziedi un sāpoša sirds...

Kur ir patiesība milestībā?
Vai patiesība ir ciest?
Vai patiesība ir būt laimīgam?
Vai varbūt tomēr patiesība ir:
Mīlēt un mīlētam būt?

Ja galvassāpes mūs piemeklētu pirms reibuma, mēs sargātos dzert pārāk daudz, bet bauda, lai mūs piemuļķotu, nāk pa priekšu un noslēpj mums sekas.
Pacelsim un iztukšosim glāzes, lai rīt mūs nepiemeklētu galvassāpes.

Tavās rokās sarkans zieds,
Kuru dāvāju es Tev.
Tavās acīs mīla kvēlo
Kuru cieši sevī glabā Tu.

Cik grūti ir mīlēt, kad atbildes nav,
Sirds meklē sirdi, bet tādas vairs nav!
Cik klusa ir sirds, cik skumīgs ir prāts,
Tu tikai sapņos pie manis nāc.....

Uztraukumā vistas klukst,
Sirsniņas tām strauji pukst,
Piedēta ir pilna kūts,
Gailim izriesusies krūts.
Priecīgas Lieldienas.

Sit, Jānīti, vara bungas,
Sakur Jāņu uguntiņu,
Lai sanāk jāņabērni
Jāņu svētkus nosvinēt.

Ļauj gaismas straumei sirdij tecēt cauri,-
Tam brīnumam, ko Ziemassvētki nes,
No mīlestības silto vārdu auras,
Lai atkal sasilst mūsu dvēseles.

Tā puķe uzzied, ko tu paņem rokā;
Tā sirds sāk mīlēt, ko tu uzlūko.
Tev ir jau viss, tu staigā zvaigžņu lokā -
Es tev vairs dāvāt nevaru neko.
(J. Ziemeļnieks)

Ja tev dzīvē grūti klājas,
Sirsniņa aiz bēdām stājas,
Atceries uz brīdi mani,
Pasmaidi un viss būs labi!

Ir sirdij tuvākais — tai reizē tālākais,
Ko iegūsti- tas tūlīt gaist,
Ko atmest gribi- seko tev pa pēdām,
un tavi prieki pārvēršas par bēdām.
Manas rokas tevi mīl vairak nekā
es pati, ja tu aiziesi šonakt
Manas rokas tevi atcerēsies
visilgāk...

Ņem visu manu prieku,
Dod visas savas bēdas,
Lai tavā gaišajā sejā
Sāpes neatstāj pēdas.
Ņem visu manu dzīvi
Un mani pašu līdzi.
Es gribu Tev tik dzīvot,
Vest Tevi uz paradīzi.
Ņem manu sirdi lepno
Un pārlauz pušu to.
Man tīk Tavu laimi maksāt
Ar savu zaudēto.

Lai vienmēr ir radoša doma,
Kas apvāršņa tālumos skrien.
Lai es kā jūra, kā joma,
Kas dzintara pilna arvien!
(K. Apšukrūma)