Nejauši sveicieni

Dodu Tev erotisku, asinsstindzinošu, lūpas dedzinošu, jaukāku par paradīzi, karstāku kā elli, saldāku kā zemeni, super garu, dziļu skūpstu.

Kas ir varonis?-Tas,kas savu ienaidnieku pārvērš par draugu!

Nesmaržo skaistāko rozi,
Nesmaidi skaistākam zēnam,
Zini, ka rozei ir dzeloņi,
Zēnam viltīga sirds.

Uzliec man mīlestību,
uzliec kā vainagu galvā -
ne no tukšiem skaistvārdiem vītu -
ievij ozola uzticībā,
ievij balto pīpeņu atklātību,
āboliņa vienkāršību,
ceļmalas smilgas pacietību...
Uzliec man mīlestību
kā jāņzāļu vainagu vītu -
tādu, ko neskar gadu
un jūtu vītums...

Ja tu nevari izlemt ko darīt precēties vai pirkt mašīnu!!!
Ja tu aprecies tev piedzimst bērni un tu būsi nelaimīgs, jo tev tie būs jāuklē dien dienā tas nu gan nau tas labākais!Bet, ja tu nopērc mašīnu tad tu vari tikt avārijā un, ja tu tiec avārijā, tad tu kļūsti par invalīdu vai uz vietas nomirsti!
1. Ja tu kļūsti invalīds!
tad tevi aprūpēs vecas mūķenes.
2. Ja tu nomirsti, tad tev ir atkal divas iespējas
1. tevi kremē
2. tevi apglabā
ja tevi kremē, tad no tevis tikai paliek putekļi
ja tevi apglabā, tad tev ir vel divas iespējas
1. tevi apēd tārpi
2. vai tu izaudz par koku
ja tevi apēd tārpi, tad tas nav nekas patīkams
bet ja no tevis izaug koks, tad tev ir divas iespējas
1. tu sapūsti
2. vai no tevis uztaisīs papīru
ja tu sapūst,i tad tas nau nekas patīkams,
bet ja tevi uztaisa par papīru tad tev ir divas iespējas
1. vainu tu tiec sieviešu tualetē
2. vai arī vīriešu tualetē
neviens ne otrs variants nav patīkams labāk tad ir aprecēties!!!

No pirmā zvana, pirmā sola,
No klases, kas jau gaida mūs,
Vēl pirmie draugi, pirmā skola
Uz visu mūžu prātā būs.

Ir tikai maza vēlēšanās... Redzēt, ko tu domā, sajust, kā tu elpo, pasmaidīt un pieskarties...

Šūpojies Lieldienās,
Priecājies Lieldienās —
Par baltiem pūpoliem,
Par raibām oliņām.

Lai saule spoži mirdzot it-kā saka:
"Daudz koku savā ceļā iestādiet"
Lai krāšņi plaukst Tava dzīves taka,
Lai tā pret kalnu zaļā lokā iet.

Kad mani tu skūpsti, man liekas,
Ka sirdī kāds vīraku lej,
Ka zeme ar debesīm tiekas,
Un velni ar eņģeļiem dej!
Ap mani viss griežas un grīļo,
Viss smaržo un reibumu dveš,
Te laistās, te mirgo, te zvīļo,
Te satumst kā pusnaktī mežs.
(E. Zālīte)

Viena pagale nedeg,
Sena paruna māca,
Katram cilvēkam vajag
Otra cilvēka glāsta.
Otra sāpes un priekus,
Otra sapņus un ilgas,
Diviem cilvēkiem vajag
Vienas debesis zilgas.

Lai atkal atskan svētku dziesmas,
Lai miers un prieks mīt sirsniņā!

Es gribetu pieskarties Tavam lupam shonakt-
kamer Tu guli.
Skupstit tas lidz nepratam-
lidz Tu pamosties,
Bet taja mirkli es izgaistu...
(bet varbut palikt?)

Gribu būt samtains smaidiņš, kas Tavās lūpās gozēsies. Gribu būt mēness stariņš, kas Tavās acīs lūkosies. Gribu būt Tava ēna, kas ap Tevi apvīsies.

Esi zieds, kas necieš salnu,
Esi sirds, kas necieš ļaunu!

No mazām sāpēm sirdis raud,
No lielām — top tik klusas.
Aud savu mieru, aud,
Kaut cērtas asa krusa.
Ieciet un nes daļu
Kā lapu, kā cerību zaļu.

Ne jau visi tie ir draugi
Kas tev cieši roku spiež
Draugs ir tas, kas sāpju brīdī,
Sāpes līdz ar tevi cieš.

Dienai piedre saule,
Naktij — mēness,
Bet saki, kam pieder
Tava sirds?

Reiz pienāk diena, nelūgta un skarba,
Kad sirdī dziļi smeldz un sāp...

Lai Ziemassvētku brīnums
sasilda katra sirdi, nes
prieku, mīlestību un gaismu
katrā mājā!