Nejauši sveicieni

Ziemassvētku vecītim šogad žiglas kājas,
Rikšiem vien un teciņiem viņš apciemo mājas;
Katram mīļam bērniņam pasniedz kādu nieku,
Mēs viens otram dāvāsim-
Pilnas saujas prieku!

Kas putnam spārni — cilvēkam draudzība.

Katru dienu redzu Tewi,
Bet Katru minūti mīlu Tevi.
Un vari mani mīlēt, vari nīst,
Bet draugi būsim mēs.

Par papardes ziedu dainots
Un stāstīts bezgala daudz.
Bet tikai vienureiz gadā
To cilvēkiem ieraudzīt ļauts.
(K.Apškrūma)

Man nebūs žēl, ja dzīvē smaidot iesi
Un Tavai sirdij cita laimi sniegs,
Bet man būs žēl, ja asaras Tu liesi
Un tavai sirdij cita laimi liegs.

Dziļo ziemas tumsu
Gaišās domās tīt,
Ziemassvētku prieku
Visur saskatīt!

Kad atnāca Jāņu diena,
Es varēju priecāties:
Ziedēj' pļava, ziedēj' nora,
Ziedēj' visas mežmalītes.

Kā enģelis ar vienu spārnu...
Es lidot neprotu...
Vajag otru....
Bet vai Tu to dosi...
Es varu mēģināt....
Riskēt un krist...
Es varu neko nedarīt...
Vien gaidīt...
Līdz nāksi tu...
Otru spārnu dāvināt....
Es varu lidot...
Ar vienu spārnu.....
Varu neprast....
Un varu krist....
Varu apmaldīties.....
Caurs sāpju purviem brist....
Bet lai kas arī notiktu....
Zinu tikai vienu....
Reiz ausīs gaiša diena....
Un saules gaismā spožā.....
Divi enģeļi lidos....
Un tie būsim mēs.....

Ja gribat, lai par Jums runā labi, nerunājiet labu paši par sevi.

Ja gribi, lai dzīve kalna galu sniedz, tad dziļi zemē pzmatus liec.

Mazu, mazu laimīti, lielu nav ko vēlēt-
Lielā laime lieliski paslēpes prot spēlēt, -
Lieku reizi apstāsies, lieku-pakaļ dzīsies,
Mazā, mazā laimīte tev pa kājām pīsies.

Mīlestība nāk..un iet.., bet īsta mīlestība ir tikai reizi mūžā.., jo katru reizi kad viltus mīlestībā ienāk cilvēks..kaut ko jūt.., bet šajās jūtās kaut kā pietrūkst.... un to kā tur pietrūkst atrod tikai atrodot savu patieso otro pusīti.. :)*

Pamostos uz plika lauka,
Blakus automāts un mauka,
Šī man saka ''''Nakts bij'' jauka''''
Un no lūpām spermu slauka.

Ir skumji aizmirst draugu. Visiem taču nav draugu. Un, ja es mēģinu viņu aprakstīt, tad daru to tādēļ, lai viņu neaizmirstu./Antuāns de Sent-Ekziperī/

Prieku dot visiem,
Laimi dot daudziem,
Mīlestību vienam,
Godu nevienam!

Sirsnīgs sveiciens vairs nav modē,
Pārdevām to krāmu bodē,
Tagad jauna mode valda,
Tev no manis ir bučas saldas.:*:*:*

Tai naktij ar šķiršanās garšu uz lūpām,
Kad sajutām laiku drupatās drūpam
Un mirkļi mums svēra stundu svarā,
Bet gadi — stundās joņoja garām,-
tai naktij es paldies saku.
Tai naktij, kad bijām jūras dzelmē,
Gan spelgonī bijām, gan bula svelmē,
No kāpām dzintaru laukā rakām
Un dzērām no zveju dziļajām akām,-
Tai naktij es paldies saku
Tai naktij, kad tevī atradu sevi,
Kad visam mūžam man uguni devi,
Ko dedzu pie tavējā ugunskura
Un tagad kā sveci plaukstā turu,-
Tai naktij es paldies saku.
Tai naktij sen nopakaļ nākušas citas,
Gan maigas kā glāsti,
Gan cietas kā sitiens,
Bet tikai tā viena uz lūpām deg sūra,
Un tikai tā viena vēl sauc kā jūra-
Tai naktij es paldies saku

Mācies kamēr gudra tiec,
Visu labu vērā liec,
Dzīve ļauna viltīga,
Gudrība ir derīga.

Paskaties augšā — naksnīgajās debesīs
Tur starp zvaigznēm ir Tava Laimes zvaigzne
Tev vajag tikai to ieraudzīt
Un visa Tavas vēlēšanās piepildīsies...

Draugi, lai noliekam darbu,
Nāk Ziemassvētku laiks,
Ziedošais, zvaigžņotais
Zemes un debesu sakars.
(A. Ķeniņš)