Nejauši sveicieni

Dodu Tev erotisku, asinsstindzinošu, lūpas dedzinošu, jaukāku par paradīzi, karstāku kā elli, saldāku kā zemeni, super garu, dziļu skūpstu.

Būs brīnumi, ja vien tiem noticēsim,
Būs laime tad, ja pratīsim to dot.
Būs prieks, ja protam citus ielīksmot.
Un nevajag nemaz tik daudz-
Pavisam maz,
Pavisam nieku,
Lai mirdzošs mirklis nestu prieku!

Tavam vārdam ziemas dvaša
Tā kā zvaigžņu nakts mirdz gaiša.
Sniega pārsla nokrīt aša
Sveicienam no manis paša.
(V.Kokle Līviņa)

Baltais sniedziņš zemi klāj,
Salatēvs ar maisu slāj.
Acis bālas, skats nekāds
Vainīgs šņabis — surogāts.
Tikai nepiedzeries dikti!
Būs kā Salatētim — slikti!

ar Dieva svētību, ar sveces gaismiņu.
ar liesmas siltumu, ar glāsta maigumu
lai Ziemassvētku brīnums,
kas katru gadu jauns,
tad ienāk katrā mājā.

Lai ir kāda zeltaina kļava arvien,
Kam galotnē sirdi Tu rudeņos sien,
Un pāri takām kad sniegpārslas krīt,
Lai ir kāda roze, kas dvēselē mīt.

Ja tās domas, ko Tev veltu,
Visas puķēs parvērstos,
Bagāts dārzs ap Tevi zeltu,
Grimdams smaržu vīrakos.

Ja tev dzīvē gadās bēdas,
Raksti tās uz kājas pēdas.
Kā tu pēdu zemē liksi,
Tā no bēdas vaļā tiksi.

Lai zem Tava loga,
Vienmēr roza rozes zied,
Un zem Tavām roza rozēm
zalja varde dzied!

Pār kalniņu Jānīts brauca
Ar to ziedu vezumiņu,
Še puķīte, tur puķīte,
Lai zied visa pasaulīte!

Vārdi, vienalga, mīlestībā vai noziegumā, kamēr tie netiek pierādīti, tā arī paliek tikai vārdi.

Ja lubov iskala
Dolga viberala.
Tak i vibrala tebja
Polovinochka MOJA.

Ja dzīvē tev neklājas viegli
Un pēdējās cerības irst,
Tad nenoliec nespēkā galvu
Bet smaidi kaut asaras birst.

Ai odiņi, masalīši,
Neēdiet šovasar:
jau es gan šūpojos
Visas trīs lieldieniņas.

... ir šķēršļi, kuru priekšā der noņemt cepuri ...

... pēc pirkstiem nepateiksi, kas dūrei padomā...

... sākt no gala vēl nenozīmē sākt no jauna ...

... vakardiena — pagātnes vāks ...

Kā senā pasakā, kā dzejā sirmā,
Par visu skaistāka ir mīla pirmā.

Neviena ģitāras stīga neskan tik skumji, kā vārds "nekad".

Mīlestību vairāk kā vakar,
Sapņus, kas piepildās,
Torti, kas nesakalst
un draugus, kuri vienkārši ir!
Daudz Laimes!

Pie debasīm daudz zvaigžņu,
Bet mēness tikai viens.
Uz pasaules daudz zēnu,
Bet prieikš manis tikai viens!

Stāv egles uz saulrieta pakalniem
Un skandina zelta čiekuriem.
Tās aicina mani atpakaļ iet
Uz māju kalnā, kur saule riet.
Tās dzird, ko mana dvēsele sūdz
Ceļ zaru rokas uz augšu un lūdz
Un zvaigznes tur nāk un apstājas,
Un klausās, kā koki teic lūgšanas.