Nejauši sveicieni

Mātes vēstule.

Sveiks dēliņ!!!

Gribēju tikai Tev uzrakstīt dažas rindas, lai pateiktu, ka vēl esmu dzīva.
Rakstu lēnām, jo zinu, ka tu neproti ātri lasīt. Tu nepazītu mūsu māju, kad
pārbrauktu, jo mēs esam pārcēlušies. Tēvam ir jauns, ļoti labs darbs. Zem
viņa tagad ir 5000 cilvēku. Viņš pļauj zāli kapos.

Šī tik tiešām ir pasakaina vieta. Te ir pat veļas mazgājamā mašīna. Es gan
nezinu, vai tā strādā, jo pagājušajā nedēļā ieliku mazgāties palagus un kopš
tās reizes neesmu tos redzējusi. Runājot par mēteli, kuru tu gribēji, lai
tev nosūtam, tēvocis Stenlijs teica, ja to sūtīsim pa pastu, tas kopā ar
pogām būs pārāk smags, tādēļ mēs tās nogriezām un ielikām kabatās.
Tavai māsai šorīt piedzima bērniņš. Es vēl nezinu, vai tas ir puika, vai
meitene, tāpēc nevaru pateikt, vai tu esi onkulis vai tante.

Pirms dažām dienām uzsprāga krāsns virtuvē. Mūs abus ar tēvu trieciens
izsvieda ārā pa durvīm. Tā bija pirmā reize pēdējos desmit gados, kad bijām
izgājuši kaut kur kopā.

Pagājušonedēļ lija tikai divas reizes. Pirmo reizi triis dienas, pēc tam
četras. Pirmdien bija tik stiprs vējš, ka mūsu cālis izdēja vienu un to pašu
olu čeetras reizes.

Vakar Džons nejauši ieslēdza mašīnā savas mašīnas atslēgas. Mēs pa īstam
satraucāmies, jo, lai dabūtu mani un tavu tēvu laukā, bija vajadzīgas divas
stundas.


Onkulis Teds pagājušonedēļ iekrita viskija mucā. Daži vīri mēģināja viņju
izvilkt laukā, bet viņš pretojās un noslīka. Mēs viņu kremējām, un viņš dega
trīs dienas.

Kā redzi, īpaši daudz jaunumu nav, nekas sevišķs nav noticis.

Tava mīlošā māte

p.s. Gribēju Tev nosūtīt kādu naudiņu, bet biju jau aizlīmējusi aploksni.

Ja Lieldienu rītā sāp olas, tad iepriekšējā vakarā nebija īstais zaķis.

Lai Jaunā gadā darbi sokas,
Un nogurumu nezin rokas.
Lai tālu gaišas domas trauc,
Un apkārt labu draugu daudz!

ES brīžiem klusībā raudu
Pieglaužos spilvenam
Un klusi, klusi jautāju
Kāpēc...........!?
ES brīžiem saprotu
Cik ļoti Tevi mīlu
Un klusi, klusi jautāju
Kāpēc gan neatbildi Tu..
ES brīžiem izmisumā krītu
Aiz sāpēm un nelaimīgas mīlas
Bet tomēr ceru
Ka notiks tā
Viss būs kā laimīgā pasakā
Un sapnī dzīvosim
Kaut brīdi kopā pavadīsim.....

Nāc ar mani zemi art,
Nāc ar mani maizi ēst,
Puķes sēt un bērnus gaidīt.
Nāc ar mani bēdu noburt,
Kopā mosties, kopā nogurt.
Nāc ar mani — es ar tevi.

Balts klusums snieg pār zemi klusi, klusi
Un klusi, klusi Ziemassvētki nāk!

Laiks tāpat visu saliek savās vietās, bet vai tu varēsi pēc tam to visu atrast, — tas ir tikai laika jautājums. /M.Freimanis/

Zilas domas, bēdīgs prāts,
Arī gultā pietrūkst kāds,
Sega auksta, spilvens lieks,
Tas nekas, ka nenāk miegs...

Lai Jaunais gads atnes prieku sejā, laimi sirdī, veiksmi darbā!

Cauri Ziemsvētku puteņiem baltiem,
Kur sniegi kā dimanti mirdz,
Pāri klajumiem vizoši baltiem
Mīļus sveicienus sūtam no sirds.

Nenogrimt mazajos ikdienas darbos un ikdienā nezaudēt zvaigznes!

Lēni, lēni bērziņš auga
Zaļajām lapiņām
Es uzaugu pie māmiņas
Tā kā rozes dārziņā.

Pāriet krusa, pāriet lietus,
Vēji nāk un projām iet,
Saule bāl un meklē rietus,
Tikai mīla nepāriet.

Redzi vīns kā glāzē man-zelta liesmās laistās,
Klausies dziesmu,balss kā skan-
Sudrabskaņās skaistās.
Kas par to,ka grumbots vaigs,galvas sudrabbaltas-
Katram bij savs ziedu laiks-
Atmiņas ir saldas!/T.Vankina/

Paiet diena un nakts,
Tālums mūs šķir,
Paiet dienas un gadi,
Bet tālums vel šķir.

Kam sirdij tik vientuļi,
Dvēselei skumjas.
Vai mainit ko spējam,
Ko liktens sen lēmis!

Varam ja gribam,
Varam ja mīlam,
Jo mīlai ir vara,
Tai robežu nava

Vairs nebūs ne diena,
Kas vientulibā būta,
Ja īstu laimi baudīsim,
Viens otram sirdis atdosim.

(Veltījums Ievai no bauskas rajona)

Sirds nejautā, kāds būs tai guvums,
kas gaida mūs, kas notiks rīt,
Lai dienas trauc. Mums paliek tuvums,
Ko gadi nevar nolaupīt.

Lai Tev laime brauc ar dampi,
Veselība pakaļ skrien,
Naudas maks lai dabū krampi
No tiem spožiem latiņiem.

To laimi, kuru meklē,
To savā sirdī rod,
To sirdi, kuru mīli,
To citam neatdod.

Mana mīļā,
Tu man esi viena, vienīgā,
Atceries!!??
Kā mēs ar Tevīm
Nakts tumsā pa Rīgas ielām staigājām,
Ak, jēl, lai pagātne atgriežas,
Lai es varētu pateikt Tev,
Mana mīļā,
Ka mīlu Tevi!

Kad, Mēs pirmo reizi tikāmies,
Es biju kā pats,
Ne savs
Ne Es varēju vārda bilst,
Ne Es varēju klusēt,
Bet, Es mīlu Tevi,
Mana mīļā!!!!

Tūkstoš silti saules stari,
Lai Tev šodien mirdz.
Prieku, laimi, pavasari
Novēlu no sirds.