Nejauši sveicieni
Nekā jau nav,
Vien čukstā pārvērsts kliedziens.
Vai tiešām tas tā sāp,
Kad aiztrauc naktī vilciens?
Nekā jau nav,
Tik atvadām vēl sveiciens
Un vēlāk viens tur stāv,
Kam viss ir beidzies.
Nekā jau nav,
Ir pēdējais nakts vilciens,
Bet zinu, paliek kāds
Līdz bezgalībai viens?
(Gunta Kraulere no krāj. "Kad zvaigznēs pienenes snieg...")
Laimi es tev vēlēju,
Rokās iedot nespēju,
Laimes putniņš skaļi dzied,
Vēlē laimi tev arvien.
Studentu tosts: — Par tiem, kuri domā, ka mēs šeit mācāmies!
On the days you long for me
And the cold nights of grey
(Hear me)
I ask you to forgive me
And bow my head in shame
(Feel me)
I promise, I will never leave you
I will not go on without you
If the light calls upon me
I will remain, waiting for you
(Live for me)
I''ve never felt so empty before
I never cared more for us
(Pray for me)
I promise, I will never leave you
I will not go on without you
If the light calls upon me
I will remain, waiting for you
Somewhere along the days of my life
I found my faith in you
(Cry for me)
Es baidos no taviem skūpstiem, es baidos no taviem glāstiem, es negribu pierast pie tiem, man ir bail, tik ļoti bail. Tik bail sastingt tavās rokās, tik bail izslīdēt no tām, tik bail sajust tavu elpu, ak dievs, cik bail...
Pasaki, kāpēc tas tā,
Kāpēc par tevi man jādomā?
Saule aust, pēc tam tumst,
Mana sirds pēc tevis skumst!
Dzive ir ka putns- aptaisa un aizlido!
Lai aiziet prom pa baltu sniegu
Tās rūpes, kuras nomāc mūs!
Lai Ziemassvētki nāk ar prieku,
Ar cerību — viss labi būs!
Pārāk liels tuvums iznīcina daudzas ilūzijas.Mūžīgi mīlēt viens otru var tie, kuri nekad viens otru nav ieguvuši.
(J.Petersons)
Nav jūra bez bangām,
Nav sirds bez sāpēm,
Piedot var visu,
Aizmirst neko!
Cik laimes pilni bērnu vaigi!
Cik līksmi viņi raugās, smej!
Un neskaitāmi eņģeļu pulki
Tiem līdz iekš debess dzied un dej.
(Ē. Veidenbaums)
Ir daudz kas jādod, lai varētu ņemt.
Savs ceļš ir jārod, lai spētu lemt.
Kā avota ūdenim būt -
Dot laimi citiem
Un pašam sev gūt.
Realitāte-ilūzija, radīta no alkohola trūkuma organismā.
Atceries visas skaistās dienas
Atceries priekus, bēdas nevienas
Atmiņas paliek, tās nezūd nekad
Pat, ja jāšķiras būs mums kaut kad.
Vislabākais veids, kā pārvarēt kārdinājumu, ir .... padoties tam!!!
Lija. Ilgi, ilgi lija. Koki ar kailiem zariem ieķērušies debesīs kā bērni mātes svārkos un lūdzās sauli. Es nelūdzos. Man nebija spēka pacelt rokas. Es neticēju, ka saule tur ir. ES vairs nezināju, kad tā lec un riet, jo visi pulksteņi bija aizlijuši. Lielas lāmas sakrājušās zem pulksteņiem, un to atspulgi peļķēs skaitīja laiku atpakaļ. Nakts bez zvaigznēm staigāja ap māju un bezcerīgi lūkojās logos. Man bija bailes paskatīties tai acīs.
Un tad saplūda zeme ar debesīm. Zeme pēkšņi likās tālu, tālu, debesis zemu, jo zemu. Putni un lūgšanas necēlās debesīs, bet nositās pret zemi.
Es visu laiku domāju, ka māku zaudēt. Es nepratu. Ne toreiz, ne tagad.
Ceturtās dienas rītā uzlēca saule. Un viss bija sasalis. Dārzā stāvēja puķes aizsalušām acīm. Pulksteņos stāvēja sasalis laiks. Un debesis bija aizsalušas...
Tur aiz tām debesīm palika mana mīlestība...
Lai tev ceļi rozēm vijas,
lai tev seja priekā mirdz,
Lai laime visur pretī stājas -
To novēlu no sirds!
Reizēm man leikas,
Ka esmu daļiņa no Tevis
Varbūt pat,
Pusīte no sirsniņas Tavas...
Ņem spēku no jāņuzālēm,
Ko tās tev šovakar sniedz-
Tas paliks ar tevi tik ilgi,
Kaut sen būs novītis zieds.
Lai tev veiksme pasneidz roku,
Prieks lai vienmēr durvis ver!
Lai tev gaišu saules staru
Katra jauna diena sniedz.
