Nejauši sveicieni

Kad tu piedzimi lija lietus,
Bet patiesībā nemaz nelija,
Tikai debesis raudāja,
Jo pazaudēja tādu enģeli,kā tu.

Un tad panigu, dziļu, tīru sniegu
Kā divas slēpes iesim — tu un es.
Tu čukstēsi pie auss man kaut ko liegu,
Lai vējš to citiem neaizness.
(A. Čaks)

Piparotu laimi vēlu,
Iesālītu mīlestību,
Sinepēs gatavotu,
Lai tā mūžam skaista ir!

Zaudējums iztukšo, taču mācies nelaimē neaizvērt sirdi un prātu.
Ļauj dzīvei tevi atkal piepildīt!
Bēdās tas šķiet neiespējami, bet jauni prieki gaida, lai aizpildītu tukšumu.
(P.Brauna)

Var vista olai lepoties:
Nu uzzināju cepoties,
Ko nezināju dēdama,
Es arī esmu ēdama!

Ir iestājies klusums un apstājies laiks
reiz atmiņā izgaisīs tev mana seja
tik paliks šīs rindas ko rakstiju tev
un milzīgs tukšums uz tava ceļa

bet pienāks reiz brīdis, pēkšņi apstāsies tu
kājām trīcot, kā zemē iemiets
un sirds tava apjautīs zaudējumu
ko atgūt tev nebūs vairs nolemts

un pēkšni tik mīļa tev izliksies sirds
kurai virsū ar zābaku kāpi
bet blakus neviena — tik tukšums balts
kas nespēs remdēt šo smeldzošo sāpi

un atkal tev izliksies svarīgs it viss
par ko tavas lūpas nicīgi smēja
bet tos vārdus tev neviens vairs nesacīs
tos aizpūta rudeņa vējā

vairs nebūs tās mazās mīlošās sirds
kas tev pretī kā pumpurs plauka
jo tas nokalta pelēkā tuksnesī
jo to nokāva elpa saltā

un nebūs ne sapņu ne ilūziju
jo nevar laimi izmērīt rubļos
ritēs pelēkas dienas, jo sapņus tu
iemini latgales dubļos

un tajā mirklī būs mirusi sirds
par ko lūpas tik nicīgi smēja
ir laime kā putns kurš nosala
un kuru aizpūta rudeņa vējā

Lai Jaunā gadā sapņi jaukie par dzīves īstenību kļūst!

Ļaunākais veids kā ilgoties pēc kāda ir būt nosēdinātam viņam blakus un zināt, šis cilvēks nekad tev nepiederēs..

Tev šajā dienā saldu sapni izsapņot!
Tev šajā stundā senu sapni piepildīt!
Tev šajā brīdī skaistu domu iemantot!
/I.Beijere/

....Tu biji manu sapnju visbiezjaakais cieminjsh.... Tu naaci pie manis, tad miilji apkjeeri un iedevi buchu.... Tu naaci ciemos tik biezji, ka likaas — sheit paarcelsies uz dziivi.... Un nepagaaja ilgs laiks, kad tu jau dziivoji manos sapnjos.....un tad tu aizgaaji.... pameti manus sapnjus, lai dziivotu citur — pats savaa dziives nereaalajaa veidolaa....neviens tevi neattureeja, neviens tevi neizspiegoja, neviens nekontroleeja tavu dziivi sheit — sapnjos....un tad tu pazudi...
...manos sapnjos ciemojaas citi....vinji naaca un gaaja, kaut ko panjeema un iedeva, aiznjeemaas un aizdeva, bet neviens no vinjiem sheit nepaarceelaas uz dziivi, neviens pat nemeegjinaaja to dariit.... vinji visi veeleejaas iet taalaak savu celju.....
...likaas, nekad neredzeeshu tavas burviigaas acis, likaas nekad nedzirdeeshu tavu maigo balsi....bet tad tu atgriezies manos sapnjos — uz iisu briidi, bet tomeer atgriezies..

Skujiņām smaržot, svecītēm degt, Jaungada priekam ikdienu segt!

Vakar Tā bija tālu no manis,
Šodien Tā ir jau tuvāk.
Rīt Tā būs man cieši blakus,
Tā sirds ko mīlu es!

Neskaties uz sārtiem ziediem,
Tie tev ātri novītīs.
Glabā īsto drauga sirdi,
Tā tev mūžam nezudīs..

Rozes ērkšķi manu dvēseli plēš,
Cik asi un dzēlīgi tie,
Viens indes piliens, trīs asins lāses
Es akacī slīkstu, grimdama tumsonībā.

Dodu olu bāliņami
Par šūpuļu kārumiņu;
Divas devu tautiešami
Par augsto šūpošanu!

Laiku aizturēt nevar,
Visiem aizsprostiem
Pāri tas palo,
Kaut ko atnesdams līdzi...
Skaties, cik balti mākoņi,-
Kā līgavas tērpa zīds!
Bet rīt jau citi
Virs pilsētas bālos
Arī tevi un mani
Šī mākoņu straume
Kaut ar viļņa malu būs aizskārusi

Piedod, un zini ka piedots taps,
Debess paveras tev.
Piedod, es zinu tu es labs,
mieru dāvini sev!
(Eliina)

Dvēselīte rasas lāsēs -
Ne jau zvaigžņu, tikai rasas -
Viņpus prieka, viņpus bēdas
Dvēselīte krustceļos.
Mūža gaismas pielijusi,
Iet pa rasas ceļu klusi,
Klusi, klusi, ļoti klusi...
Viss ieguvums — tik sīkas zvaigžņu dzirkstis,
Kas salīst divās tuvās dvēselēs...

Kad no debesīm krīt baltas sniegpārslas
novēlu tev atrast brīnumu
un kad tas ir noticis
meklē saulīti, draugus & prieku
saliec to visu kopā un ļauj sev atskārst:
"Brīnum, es esmu laimīga! "

Es kūstu Tavā priekšā,
Mans ienīstais un riebīgais,
Mans mīļais un vienīgais...