Nejauši sveicieni
Brīnumu, ja satikt ceri,
Nelūkojies atpakaļ!
Laimes zvaigzni sudrabotu,
Jaunība sev pati kaļ.
Ik katram gadam laimes
brīdis savs,
Un katram gadam ir savs
svētvakars.
Tas nekas , ja mūžā atnāk rudens ,
Kad lapas zeltainas un mati sirmi kļūst .
Lai ceļš Tev saulains vēl un gludens
Un arī rudens augļu bagāts ir !
Klusā vakarā
Teici Tu atā
Tā reiz beidzās stāsts-
Dzīve apstājās...
Sirdī tukšums mīt
Nezudīs tas arī rīt-
Nekad nespēšu mīlēt kādu
Tik ļoti savādu
Kāds biji Tu...
Saki, lūdzu-
Kā man tagad spēt
Kādam noticēt?
Labāk paklusēt
Un savas sajūtas slēpt...
/Es mīlu Tevi/
Jaungada naktī puteņi klusē,
Zvaigznes un sniegi kā dimanti mirdz,
Šajā vakarā dzimtajā pusē
Laimīgu Jaungadu vēlam no sirds!
Būt savā patiesībā drošai,
Būt skaistai tā kā rozes zieds,
Būt tādai, kuru nevar nodot,
Būt tādai, kura pieburt prot.
Draudzība ir dāvana,
Par kuru atlīdzību neprasa,
To nevar ne nopirkt,
Ne pārdot, bet var saņemt par velti -
Bez gala daudz vai ne maz...
Vārdi nāk no sirds,
No tās sirds,kurā ciemojās mīlestība.
Mīlestība — ieskats tajā...
Jo kurš gan zina,kas ir mīlestība?
Viens mirklis pagāja,pienāca otrs
Un jūtas pameta manu sirdi.
Neteikšu,ka paliku tukšāka,
Tieši otrādi — bagātaka!
Sāpes man palīdzēja,
Ilgas ieaudzināja raksturu,
Nožēla — tādas nebija.
Es savā sirdī glabāšu
Tavu smaržu,tavas acis un skūpstus,
Tā lai tie mani sasildītu,
Bet ne lai laiku pa laikam
Uzjundītu skaistas atmiņas,
Līdzi ņemot smeldzošas sāpes!
/skumjas_acis
Es jau sen šo dienu gaidu,
Lai ar vienu platu smaidu,
Teiktu vienā paņēmienā
Sveicu tevi vārda dienā!
Ik vakaru kad gulēt eju,
Straumēm asaras leju.
Jo zinu ka sapņoju par Tevi,
Bet blakus Tev neredzu sevi.
Tu būsi kopā ar kādu,
Kura skaistāka par puķu stādu.
No atmiņām Tavām es zudēju,
Un asaru jūru sev radīju.
"...vārdi, vārdi...
Cik daudz uz pasaules ir vārdu...
Bet katram no mums ir sirds,
Viena sirds un tajā mājo -
Mīlestība."
Telefons pa vakariem, noder mīlas sakariem.
Iedzersim par tiem, kas nosmaka gumijās un sakalta palagos!
Kā atradu, pat nesapratu to —
No visiem logiem — tikai Tavu vien.
No visām rokām — tikai Tavējo.
Gribu tevi ieraudzīt,
Maigi, maigi noskūpstīt,
Piekļaut tevi cieši klāt,
Mīlēt nekad nepārstāt!
Nemeklē savu zvaigzni
skaidrās un zvaigžņotās debesīs!
Tajās ir daudz zvaigžņu.
Izej mākoņu un vēju pilnā naktī!
Paraugies!
Un lūk, zvaigzne, kas vērsies Tev pretī
no saplosītajām mākoņu driskām, būs Tava!
Vēl pēdējo reizi es nākšu,
kad pavasarī virpuļos strauts.
un pēdējās ardievas teikšu
un tālumā aiziešu draugs.
Kad galviņu spilvenā liksi,
tad pie saldiem sapņiem tiksi.
Nu Tev brienot sapņu taku,
es ar labu nakti saku.
Bija diena, kad satikāt viens otru,
Bija diena, kad jūs mīlējāt viens otru,
Bija diena, kad jūs skūpstījāt viens otru,
Bija diena, kad jūsu ceļi šķīrās vienam no otra.
es uzliku saimniekam
Ozoliņa vainadziņu,
lai tam auga tādi zirgi
Kā kuplie ozoliņi.
