Nejauši sveicieni

Brīžiem liekas — dzīve ir bez vainas,
Brīžiem šķiet , ka tikai krāpties prot.
Starp šiem dzirnakmeņiem allaž maļas vārds),
Kā nu katru reizi spēj un prot.

Ar līgo dienu var visu padarīt no rīta,
Ar līgo dienu var labi pavadīt, nosvinejot savu dzimšanas dienou un vārda dienu!!!
Lai veicas līgo!!!
Lai veicas tev!!!
Lai dzīvo Jāņu un Līgo prieks!!!

Dzīve ir sapnis ?
Burvīgi skaists.
Dzīve ir ilgas,
Kas kvēlo un gaist!

Kā es Tevi nīstu par visu, kas bijis! Kā es Tevi mīlu par visu, kas varēja būt!

Man ir ļoti draiska mēle,
Un ar to ir jautra spēle,
Tā savijas ar tavu mēli,
Un es piesūcos kā dēle.

Piparotu laimi vēlu,
Iesālītu mīlestību,
Sinepēs gatavotu,
Lai tā mūžam skaista ir!

Tumšu dienu gaišais brīdi,
Ziemassvētku vakars svēts,
Visām bēdām cauri spīdi,
Ilgi gaidīts, sen cerēts.

Vīrieša neatkarība -atdevi algu un — brīvs.

Es gribu tikai vien drusku saules,
Kas lietainā dienā pāri pār peļķēm skrien,
Es gribu tikai vien vienu zvaigzni,
Kas manu skatienu augstāk par zemi sien

Es gribu tikai vien mazu brīdi
Pie tavas dvēseles savējo sasildīt,
Es gribu šai dzīvē
No laimes sprīdi
Noķert cieši aiz astes un ? pasmaidīt..:)

Kur draudzība sākas, to neteic neviens,
Un kādēļ lai vārdos to saka?
Bij gājēji divi, bet lielceļš bij viens,
Un pēkšņi tie atrodas blakus.

Vai tādēļ jānoskumst,ka dzīve ātri mainās,
Ka mirkļi irst un solījumi gaist.-
Tu vari noskatīties vienmēr jaunās ainās
Un jaunos strautos sapņu kuģus laist!

Ar mīlestību ir tāpat kā ar talantu: var likt tai panīkt, to samīt, bet var to kopt, attīstīt, kāpināt. ***
Būdama loģikas pretiniece, mīlestība nav pierādāma un te slēpjas tās neatminamība. /Z.Mauriņa/

Lai visi mazie velniņi,
Kas ellē dzied tik priecīgi
Tev tagad pēdas kutina,
No manis mīļi sveicina!

Es pārkāpu pāri Everestam,
Es pārpeldēju pāri Amazonei,
Es pārlidoju pāri bezgalībai,
Es pārgāju pāri grāvjiem un purviem,
Es gāju caur ērkšķiem pie rozēm,
pie rozēm pie kurām stāvēji tu,
Es pateicu tev ka...
es tevi nemīlu... es tevi dievinu!

Ir 20 mazu eņģelīšu. 10 no tiem guļ uz mākonīšiem, 9 spēlējas, bet pats mīļākais eņģelītis ir tas kurš šaja brīdī lasa šo vēstulīti... ♥

I kod līsmeņa suok dzist,
Asareņis napuorstuoj tav krist.
Vysu nakti raudi vīna tu,
Labi zini ? naatīs jis vairs.

Osorys tav acys mygloj,
Pruotā simtym dūmu skraida.
Atcerīs tu skaidrai,
Cik labi beja vakar.
Tu kūpā ar draugiem.
Kur visi smejās, jūkoj,
Kur visi jutos labi.

Tovi zaltainī moti,
Tovs vilinūšais augums,
Tovs apburūšais smaids,
Tovi skaņeigī smīkli
Līk daudziem zānim atsagrīzt.

I vālraiz uzlūkoj jī tevi.
Vysi zāni smaidi tav,
Daudzys meiteņis tav skauž.

Da, kū ta nūlīgt ?
Tu karaļīna sūvokor!

Daudzi grib īpazeitīs,
Uzzinout, kai tevi sauc,
Voi iz sātu varās pavadāt.

Tu vilinūšai smaidi
I naatbiļdi jīm...

Kū ta nūlīgt!?
Tova sirsņeņa tak citam pīdar,
I dūmys tik par vīnu.

Kaids zāns tav ir īpatics,
I ceri tu jū satikt.
Ceri, ka jis pamanās
I beidzūt uzrunos jis tev.
Šūvokor, —
Kod tu karaļīņa asi!

I kod līsmeņa suok dzist,
Asareņis napuorstuoj tav krist.
Vysu nakti raudi vīna tu,
Labi zini ? naatīs jis vairs.

?Tu vāļ puoruok jauna asi,?
Tai muota sacā tav.
?Tys zāns par tevi vacuoks,
Jis izmantots i pamass tevi.?

Bet sirsneņai pavāļāt
Tu navarieji...

Zāns pamaņā tevi,
Pīguo kluot,
Ar skaistiem vuordim apbāra.
I ticieji tu jam, laimeiga beji.

Naredzieji tū, ka jis spieļejās ar tevi,
Ka draudzeņis smejās, -
Par daudz naiva,
Jaunu tu vāl asi.

Nu kļūdom sovom muocās!
Zāns pameta tevi,
I šunakt tu vīna
Korstis osoris ļaj.

Svacis ļīsmeņa klusai suok dzist,
Vāl vakar ? karaļīņa beji.
Bet šūnakt otkol vīna ? gaužais osoris ļaj!

Tu vakar naredzieji,
Ka zāļis golā kaids
Zāns par tevi sapņoj.
I kai tu ir(a) vīns.
Jis tevi mīļoj,
Tik tu tū naredzi!

I kod līsmeņa suok dzist,
Asareņis napuorstuoj tav krist.
Vysu nakti raudi vīna tu,
Labi zini ? naatīs jis vairs.

Eņģeļi to sauc par debesu prieku,
Velni — par elles mokām,
Bet mēs cilvēki to dēvējam par mīlestību!!!

Kam lai savu bēdu sūdzu,
Kam lai palīdzību lūdzu?
Sirds negrib tupēt cietos rāmjos,
Vai lai es pa sienām rāpjos??.

Jūtas sirdij pāri pludo -
Vai jāmīlē man kaķi rudo?
Bet jāturas, cik vien to spēju,
Ne velti asaras es lēju??

Draudzība divkāršo prieku un atņem pusi no bēdām.

Cik grūti atrast puķi,
Kas mūžam ziedētu.
Cik grūi atrast draugu,
Kas mūžam mīlētu!