Nejauši sveicieni
Vēlos pateikt tev tikai vienu:
"Es mīlu tevi"
Vēlos būt ar tevi kopā,
Brīžos labos, brīžos sliktos..
Vēlos cienīt, mīlēt tevi...
Vēlos tikai Tevi vien..
Degunradzis ļoti slikti redz. Taču, ņemot vērā viņa svaru, tā vairs nav viņa problēma.
Palīdzi, Laima, palīdzi Māra...
Kāpt saules kalnā, brist purvam pāri...
Lai sokas darbi, lai aizdzīst vātis...
Lai sirdi nemāc necilas dziņas...
Būt lietus dienā kā saulstariņam!
Ik rītu, lai kāds būtu laiks,
Teic: saulei pretim eju!
Un, lai cik tumšs Tev vaigs,
Teic: es par bēdu smeju!
Draugs ir cilvēks, kurš izprot Tavu pagātni, tic Tavai nākotnei un šodien pieņem, Tevi tādu, kāds esi!!!!!
Ja tās domas, ko Tev veltu,
Visas puķēs parvērstos,
Bagāts dārzs ap Tevi zeltu,
Grimdams smaržu vīrakos.
Lai ceļaspieķis
ir Tavs vārds,
Ar kuru dzīvē iesi.
Un visu,
kas būs ļauns un
slikts,
Ar vārdu uzvarēsi.
Pie tā Tev turēties
un nest
To savu vārdu droši,
Lai katra diena
uzzied Tev
Ar vārdu apburoši!
Es arī padošos
Atdošos vējam kā kļavas lapa rudenī
Lai vējš mani nes cauri mūžībai.
Nepietiek vairs spēka cīnīties.
Tu manī salauzi pēdējo ticības stariņu.
Ļoti sāp, bet Tev vienalga
Tu esi liels Egoists.
Tai brīdī domāji tik par savām sāpēm
Bet aizmirsi par savu Maziņo.
Varbūt kādreiz arī es vēl piedzīvošu pavasari
Kas pāries Mīlestības, Ticības un Laimes vasarā
Ticības manī tam nav
(Tu to salauzi)
Bet cerība...
Sāp...
Bet lielākā nelaime — Tu man nozīmē ļoti daudz....
Žēl....
Par visu dziļāk cilvēku sirdīs prot ieskatīties tās acis, kas daudz raudājušas.
Esi tik stipra kā klints,
Maiga kā vasaras riets.
Esi tik daiļa kā saule,
Tad dzīves rūgtums būs liegts!
Tavs skatiens tumšs kā padebesis.
Kur sirds lai tagad gaismu rod?
Sāp arī tad, ja sejā nesit,
Bet aiziet garām klusējot.
Lai laime tevi vada
Pa saules ielejām
Un nikna kaza bada,
Ja esi nerātna.
Skaists ir plūkts lotosa zieds,
Skaistāks šūpojas atvarā;
Skaists ir izrunāts vārds,
Skaistāks viņš manos sapņos.
Tādēļ tik grūti runāt
Un tik saldi klusu ciest.
Sniedz man roku,
Lai runā saule un sirds.
(K. Skalbe)
Es vēlētos kļūt par putnu
Un lidot augstu debesīs,
Es būtu brīva
Un redzētu Tevi,
Lai kur Tu arī būtu!
Es vēlētos kļūt par ūdeni,
Par vienu lāsi,
Kas kristu no gaisa
Un atvēsinātu Tevi
Karstā dienā!
Es vēlētos kļūt par zvaigzni
Un krist lejā,
Es būtu spoža
Un dotu iespēju Tev
Piepildīt Tavas vēlmes!
Es vēlētos kļūt par sirsniņu,
Kas pukstētu Tevī...
Tu justu manu siltumu
Un iemīlētos manī...
Bieži debesīs vēroju zvaigznes krītam,
Mēs katrs kaut ko vēlamies.
Bet ja visas zvaigznes kritīs,
Mana vēlēšanās būtu tikai viena.
Būt kopā ar Tevi.
Raxtu tev, lai pateiktu, ka tu esi vienīgais cilvēks uz pasaules, kuru es jebkad esmu mīlējusi.
KO ES VARU UN KO ES NESPĒJU.
Es tev dzīvību devu, bet nespēju dzīvot tavā vietā.
Varu mācīt tev daudz ko, bet mācīties nevaru piespiest.
Varu virzienu norādīt, taču nespēju vienmēr būt klāt.
Tavu brīvību atzīt varu, bet ne par ko atbildēt.
Varu baznīcā tevi ievest, bet par ticīgu nespēju darīt
Varu mācīt, kas labs un kas ļauns, bet ne vienmēr lemt tavā vietā.
Varu nopirkt tev skaistas drānas, bet ne tavu dvēseli post.
Es varu tev padomus dot, bet tev jāizšķir, vai tos pieņemt.
Varu mīlestību tev dot, bet nespēju piespiest ar varu.
Es varu tev mācīt būt draugam, bet nespēju darīt par draugu.
Varu iemācīt dalīties, bet ne padarīt nesavtīgu.
Varu mācīt tev bijāšanu, bet ne prasīt, lai izrādi cieņu.
Varu skumt, ka zūd tava slava, bet nenosodīt skolotājus.
Varu padomus dot tev par draugiem, bet ne izšķirt, kuri būs īstie.
Varu pamācīt tevi par seksu, bet ne noturēt tevi par tīru.
Varu stāstīt tev dzīves stāstus, bet nespēju celt tavu slavu.
Par dzeršanu man daudz ko stāstīt, bet vai tālab tu atteiksies dzert?
Par zālītēm brīdināt varu, taču nespēju tev tās liegt.
Varu teikt tev par cēliem mērķiem, bet tev pašam tie jāaizsniedz.
Varu ļaut, lai tu paliec par aukli, tomēr nespēju galvot par tevi.
Varu mācīt būt palīdzīgam, bet kā iemācīt žēlsirdību?
Varu brīdināt tevi par grēku, bet kā iemācīt tikumību?
Varu mīlēt kā bērnu tevi, bet ne sēdināt Dieva klēpī.
Varu aizlūgt par tevi, bet katram pašam jāstaigā Dieva ceļi.
/Kādas Mātes domas auklējot savu bērnu./
Labs draugs uz mielastu ierodas pēc aicinājuma, nelaimē — pats.
Sētā gailis mina vistu. Iznāca saimnieks ar graudiem — barot vistas. Pēkšņi gailis "visu pameta" uz aizskrēja knābāt graudus.
Tad nu novēlam Tev, lai nekad Tevi nemocītu tāds izsalkums!
Rudenī kad lapas virmo
Tevi vārda dienā sveic.
Pacelsim mēs glāzi pirmo
Par Tevi, kas tik daudz ko veic.
