Nejauši sveicieni
Mēs pavadijām kopā vakaru,
It kā iesvētijām mūsu attiecību sākumu.
Tas bij vakars neaizmirstams,
Vakars-zelta vērts!
Mēs iepazināmies,
Runājām, smējāmies...
Un es sapratu,
Ka tik tiesām mīlu Tevi.
Es netaisos zaudēt Tevi.
Jo mīļš, juks un jautrs Tu esi
Tu esi mans ideāls,
Mans pirmais un vienīgais.
Un tāpēc es mīlu...
Un aizmirtu par visu ,
Kad ar Tevi kopā esmu!
Manā sirdī ir vietiņa Tev
Un mīlestībai pret Tevi
No Tevis mana dzīve ir atkarīga
Un manās domās lidinies Tu,
Manā sirdī ir tikai viena vieta
Un tā, jau tev ir rezervēta! Un tā būs ilgi,
Un tāpēc iegaumē.
Es Mīlu Tevi!
Man ir augsti vienai,
Es skumstu pēc Tevis,
Un vēlos Tev sacīt to, ko Tu jau zini-
Es ļoti ļoti mīlu Tevi!!!
Sen jau es šo dienu gaidu
Lai ar labi platu smaidu
Teiktu vienā paņēmienā:
"Sveicu tevi vārda dienā!"
Es nezinu, kāpēc mana sirds tik ļoti deg — tā liesmo, svilst!
Es nezinu, kāpēc Tavi vārdi ir tik sirdi pildoši.
Mana sirds mieru nejūt, tā augšup ceļas un tad lejā krīt.
Tik skumjas asaras pār manu vaigu rit.
Vai Tu viņas ar karstiem skūpstiem žāvēsi?
Tā vēl nekad manā dzīvē nav bijis.
Tu esi mana saule — mana maza sirsniņa tik ap Tevi trauc.
Vai muļķe viņa?
Tu brīnīsies un pieri rauksi, bet nevajag mani sāpināt.
Par daudz šaja pasaulē ciests.
Pasmaidi — un atkal mana sirds pildīsies ar sauli, ūdenskritumu un varavīksni.
Gribas aizbēgt, bet kājas sastingušas
Gribas mirt, bet sirds pretī Tev steidzas un dzīvot grib
Gribas aizvērt acis, bet acis Tavu skatienu meklē
Gribas Tev to visu teikt, bet mēle vārdus vairs neatrod.
Ar katru elpas vilcienu, ar katru skatienu — es jūku prātā.
Kā tauriņa spārni — tik viegli, tik maigi Tavi pirksti manu ādu skar.
Saki, vai tā var?
Sirds tik pilna, tik smaga, saki, kur lai savas jutas es lieku?
Tās krūtīs bango un galvā pērkons dun.
Tās laužas ārā, bet vai viņas netiks samītas un pamestas grāvī?
Kā lai es to zinu?
Saki, lūdzu, saki — mīļotais?!!
Ja Tu mani pieradināsi, mēs būsim viens otram vajadzīgi. Tu būsi man vienīgais visā pasaulē. Es būšu Tev vienīgā visā pasaulē...
(A. de Sent-Ekziperī)
Laimīgs tas, kurš vēl nav dzimis
Laimīgs tas, kurš nomiris
Laimīgs tas, kurš savu sirdi
Vēl nav mīlai atdevis
Ar elegantu pietupienu,
Atraktīvu palēcienu,
Fantastisku pagriezienu,
Svini savu dzimšanas dienu...
Lai Ziemassvētku gaišums un
prieks piepilda domas un
sirdi un raisa jaunu spēku!
Ar mēmu palīgā saucienu,
Ar aklu acu skatienu,
Ar viltotu smaidu sejā
Es raugos tevī kā bezizejā!
Glabā manu sirsniņu
Tā kā baltu tauriņu,
Neļauj viņu samīdīt,
Dzīves dubļos notraipīt.
Es mirstu... es mirstu un mirst mana sirds,
Pat liekas ka irstu... un sairst kas mīlošs un silts,
Tik silts kā tas kas starp Tevi un mani, un Tava mīlošā sirds
Tā sirds, kas sildīja mani, kad biju tik auksts kā nekurta pirts...
Tai pirtī bij` dūmi.. tik dūmi.. tik dūmi ne drusciņas silts..
Bet Tu, un Tavs siltums ko kūri man bija kā dzērājam spirts.
Vel tagad, kad patinu laiku es iepriekš un iepriekš arvien,
Es atceros laiku bez Tevis ? tik pīpji, gaļa un spirts...
Ak, neļauj vairs nokrist tik zemu, kad tad kad biju bez Tevis, bez sirds..
Bez Tevis man dzīve tik lēta.... tik lēta kā neteikti vārdi un flirts....
Bez tevis man dzīve tik lēta.. kā sēta ? veca, šķība un lēta
AR TEVI MAN MŪŽAM VĀRDI UN MĪLA TIK TAVA BŪS SVĒTA....
/E. Markus/
Pašas lielākās bēdas mums vienmēr sagādā tas, kurš varētu mums dāvāt laimi, un par visu mokošākas ir tās brūces, kuras cērt mīļotā cilvēka roka...
(G. Ebers)
Var vējš tevi aiznest...
Var lietus aizskalot...
Var putns aiznest...
Bet sirdī manā tu būsi mūžīgi
Kā vissiltākā saule
Vai skaistākā zvaigzne
Būsi te...
Tavu smaidu es atcereeos mūžam...
Un tavus pieskarienus jutiisu muuzam...
Tavi vārdi skanēs galvā mūžīgi...
Es varbūt esmu par jaunu
Par jaunu priekš sāpēm
Kuras ir likts man izciest...
Bet tavs smaids un vārdi
Sadziedē mani
Kā vissaldākās zāles...
Bet ja tomēr kādreiz vēlies
Būt tuvu klāt
Domā par mani...
Jo tev vieta manā sirdī būs mūžīgi...
Cik daudz tauriņiem krāsu un formu,
Tik daudz ziediem atšķirīgu smaržu,
Tik mums visiem ir neatkārtojami vārdiņi.
Arī Tev! Sveicu Tevi svētkos!
Ļauj novēlēt tev dzimšanas dienā laimi,
Lai tavās dienās gaismas staru daudz!
Ja ceļš ir grūts — lai apkārt draugu saime,
Kas roku sniedz un tālāk sauc.
Būs kalngali, straumes un kraujas,
Būs meži, kur ezeri tumst,
Bet sauli ja turēsiet plaukstās,
Būs silti gan citiem, gan jums.
Ziedi tā, kā vijolīte,
Klusi savā nodabā.
Nevis tā kā lepna roze
Pašā dārza vidiņā!
MAZĀS MARTAS DZIESMA
Māmiņ, mīļo māmiķīt,
Nāc un paskaties tu ar:
Dārzā pirmo vijolīti
Uzplaukušu redzēt var.
Pašā vidū tai no zelta
Tāda maza, maza sirds
Un no rīta rasas smelta,
Virsū skaista zīle mirdz.
Kam to vijolīti plūksim,
Kam to spraudīsim pie krūts?
Jeb vai biti ciemā lūgsim,
Lai tā jaunu medu sūc?
Rūdolfs Blaumanis
How do I love thee? Let me count the ways.
I love thee to the depth and breadth and height
My soul can reach, when feeling out of sight
For the ends of Being and ideal Grace.
I love thee to the level of everyday''''''''s
Most quiet need, by sun and candle-light.
I love thee freely, as men strive for Right;
I love thee purely, as they turn from Praise.
I love thee with the passion put to use
In my old griefs, and with my childhood''''''''s faith.
I love thee with a love I seemed to lose
With my lost saints,--I love thee with the breath,
Smiles, tears, of all my life! --and, if God choose,
I shall but love thee better after death.
Lai tev laime,
Lai tev prieks,
Lai no rītiem
Nenāk miegs!
Šī varbūt skaistākā no dienām
Kas mūžā bijušas un būs.
Tā divas upes saplūst vienā
Un viena straume tālāk plūst!
