Nejauši sveicieni
Ja dzīvē ir grūti,
Ja mostas naids,
To projām sūti,
Lai staro smaids!
Ar lūpām aizvēršu tev acis ciet
Un mīļi lūgšu gulēt iet,
Un skūpstīšu es tevi tā,
Ka neaizmigt tev šā vai tā!
Aizraujoša, spārnos paceloša...
Mīlestība.
Mānīga, sāpinoša, viltīga...
Mīlestība.
Tik grūti izprotama,
Tik ļoti visiem vajadzīga.
Kas īsti ir šī mīlestība?
Kur tā ir atrodama?
Sīrdīs?
Ne. Garā.
Ko tā mums dāvās?
Prieku? Laimi?
Vai sirdsdēstus nevajadzīgos?
Mēs cenšamies Tevi, mīlestība iepazīt...
Tu neļaujies...
Ar katru brīdi savādāka,
Ar katru brīdi neizprotamāka...
Kurš var pateikt kāda Tu esi?
Kurš Tevi ir patiesi iepazinis?
Ja tev ir tikai viens vārds,
Pasaki to tā, lai kādam ar to būtu labi!
Ja tev ir tikai viena dziesma,
Nodziedi to tā, lai kādam ar to būtu silti!
Ja tev ir tikai viena dzīve,
Tad nodzīvo to tā,
Lai kāds ar to būtu laimīgs!
Sirds, kas spēj mīlēt
Spēj arī piedot.
Piedot var visu,
Bet aizmirst neko!
Cik ilgi drīkst ta domas ilgi klejot?
Celt atmiņas, kaut smagas tās...
Cik ilgi drīkst likt kādam sevi gaidīt?
Vai godīgāk nav pateikt — negaidiet?
Es tevi mīlu, dievinu
Bez tevīm dzīvot nevaru
Mana sirds pieder tev
Tikai tev mana mīļā!
No tīrā un klusā
Ziemassvētku sniega lai
baltākas domas un lūgšanas tiek!
Dzīves pieredze — tā ir kaudze ar zināšanām, kā nevajag rīkoties situācijās, kuras nekad vairs neatkārtosies.
Lai Tavs prāts
Ar gudrībām pildās
Un Tava sirds
Pie čaļiem sildās!
Greizsirdība — pirmā mīlestības pazīme....
Dzīves karuselī vēžot Tādēļ dārgais,draudziņ mīļo,
Nav tas pats,kas upītē Tev aiz auss,lai aizlikts tas.
Vari palikt peļķē sēžot Savu dzīvi dzīvo tīri,
Vai ar kādā patrepē. Nedari tu muļķības!
Nav jau viegli kopā veidot dzīvi,
Divas takas vienā takā siet;
Nav jau viegli veidot kopā dzīvi,
Tomēr diviem kaut kā labāk iet!
Visas sievietes dzīvo pēc viena principa: "Mīlēt nedrīkst izmantot", taču kur likt komatu, katra izvēlās pati!
Esi tāda, kāda esi
Un arvien mīlu nesi,
Sirsniņa tad pukstēs droši,
Actiņas tev spīdēs koši.
Visskaistākais ir tas, kas nepārmainās,
Šis brīnums, brīnums tūkstošgadīgais,
Šīs atbalsis no kāda tāla zvana,
Šo seno dziesmu dzidrā skanēšana,
Šis siltums, smaržu pilnais gaiss.
Lai kādus vārdus lūpas sacīt steigtu,
Visskaistākos jau pateicis ir kāds,
Lai sirdis atvērtu, lai svēto stundu sveiktu,
gadsimtiem atkārtoto vēsti teiktu -
Nu miers virs zemes, cilvēkiem labs prāts!
Kādreiz, jāciena ir sevi,
Lai smagi nekristu gar zemi,
Vienreiz, tu to panāksi,
Kad tu žēli raudāsi.....
Kāpēc man tu pāri dari?
Ja tu arī mīlēt vari...
Bija rokas tev tik mīļas,
Pēkšņi devi sāpes dziļas....
Daudz asaru man bira
Un ar laiku jūtas mira....
Labu pieredzi man devi,
Vairāk nevaru es mīlēt tevi!!!
Lai jūsu laimei jūras plašums
Un mīlestībai — saules mūžs!
Skaisti gan ir dārgakmeņi,
Kad tie vizuļo un mirdz,
Tomēr dzīve vairāk vērta
Kāda laba drauga sirds.
Telefons pa vakariem,
Noder mīlas sakariem!
