Nejauši sveicieni

Aizgājis būs vecais gads,
Nospēlējis savu lomu.
Smaidīdams, lai Jaunais nāk
Laimes pilnu somu.

Ja tevis nebūtu,
Kur liktu mīlu savu?
Vai apmainītu to pret nopelniem un slavu?
Ja tevis nebūtu,
Man pietiktu ar prātu,
Un skumstot vienatnē es tevi izdomātu!

Neatceros, kur pazaudēju sevi, no tās vietas ir aiziets jau.
Esmu tāpēc, ka mīlu Tevi, tikai tāpēc, nekā cita man nav.

Lai Tevi mīl nevis par to kas Tu esi, bet par to ka TU ESI.

Es ilgojos tev pasacīt tos vārdus sirsnīgos, kas man tev sakāmi, bet nedrīkstu, jo baiļojos: tu mani izsmiesi.
Tāpēc pats sevi izsmeju un jokodamies savu noslēpumu satriecu.
Es savas sāpes nicinu, jo baiļojos ka darīsi tu to.

Es ilgojos tev pasacīt tos vārdus patiesos, kas man tev sakāmi, bet nedrīkstu, jo baiļojos: tu pārpratīsi tos.
Tāpēc es slēpju tos un runāju ne tā kā domāju.
Es savas sāpes nejēdzībā pārvēršu, jo baiļojos ka darīsi tu to.

Es ilgojos tev pasacīt tos vārdus visudārgākos, kas man tev sakāmi, bet nedrīkstu, jo baiļojos: tu pārpratīsi tos.
Tāpēc es lietoju pret tevi vārdus nelaipnus, ar rupju spēku dižojos.
Man tīk tev pārestību nodarīt, jo baiļojos: tev mūžam svešas paliks ciešanas.

Es ilgojos tev klusuciešot līdzās apsēsties, bet nedrīkstu, jo baiļojos, ka lūpas pateiks to, ko sirds man jūt.
Tāpēc tik vieglprātīgi tērzēju un pļāpāju un savu dvēseli aiz tukšiem vārdiem paslēpju.

Es nežēlīgi izturos pret tavām ciešanām, jo baiļojos: tu vari uzturēties tā pret tām.

Es ilgojos no tevis projām iet, bet nedrīkstu, jo baiļojos: tu manu gļēvulību nojaustu.
Tāpēc es turu galvu augsti paceltu un bezrūpīgs pie tevis ierodos.
Kaut sāpīgi man tavu acu dzēlieni, tie tomēr mūžam dzīvas dara manas ciešanas.

Sirsnīgs sveiciens vairs nav modē,
Pārdevām to krāmu bodē,
Tagad jauna mode valda,
Tev no manis ir bučas saldas.:*:*:*

Caur gadu birzi dzīvē
Tik vienreiz katrs iet.
Šai gaitā vienīgajā
Lai staro patiess prieks.

Lai paliek tā,
Tavs gars lai nenoveco,
Lai arī gadi prom kā gulbji iet!
Lai pietiek spēka darbus pacelt plecam
Un gaišus ļaudis pulcēt vienuviet!

Gadi nāk un pazūd tālē,
Gadi prom ar vēja spārniem skrien
Un tavā dzīves pavedienā
Mezglu...(gadi) sien!

Mans sveiciens, lai aiziet pie Tevis
Tik smaidošs un kluss
Kā smaidošs nākotnes sapnis
Kas krūtīs man dus.

Lai Jaunais gads ver atkal jaunas tāles
Un laimes daudz nes katra diena līdz!

Vai sit bungas, pūt vai spēlē,
Torti cep vai maizes smērē;
Tik un tā jau visi zin —
Rita vardadienu svin!

No debesīm man pienāca ziņa, ka izbēdzis viens eņģelītis...
Bet nebaidies — es tevi nenodošu!!

Lai stāvēja, kam stāvēja
Jānītim tam stāvēja
Stallī bēri kumeliņi
Alus muca pagrabā!

Laiks nemanāmi rit,
Gads nākamais pie durvīm sit!
Lai jaunais vairāk laimi, mīlestību rod
Un veiksmes lādes atslēdziņu rod.

Gudra cilvēka diena ir garāka nekā muļķa nedēļa

Lauki, lauki dubļu jūra,
Kūts atbaidoši ož.
Dzīve garlaicīga, sūra
Un pie tam vēl odi kož.

Lai Jaunais gads Jums laimi nes,
No sirds to vēlam arī mēs.
Lai smaidos, priekos paiet dienas,
lai skumjas nebūtu nevienas.

Pēc veciem seņču tikumiem,
šņabi dzer bez likumiem,
lai galva zin cik dibens sver,
uz to mums atkal, jāiedzer!
Apsveicu dzimšanas dienā!

Mana sirds ie sāpju pilna
Alkstu es pēc tevīm ļoti
Manu sirdi salauzis tu esi
Bet man nav spēka cīnīties
Nezinu vai mīlu tevi.....
Nezinu vai gribu tevi....
Bet pēc tevīm ilgojos es ļoti!
Laikam tomēr MĪLU TEVI...!