Nejauši sveicieni

Ir labi vēl brīdi būt kopā,
Kad laukā maigs ziedonis mīt.
Pie (pilsēta) zem atmiņu zvaigznēm
Par skolu vēl pasapņot brīd.

Ar sievišķību trauslu, cēlu,
ik dienas tu starp ļaudīm ej,
no sevis labestības gaismu
caur smaidu viņu sirdīs lej.
Tu proti atrast labu vārdu,
ikvienam, kas tev pretī nāk,
un arī mierinošu glāstu,
ja kādam ļoti, ļoti sāp.
Lai vēlēšanās piepildās ikviena,
prieks, laime, mīla ceļā kvēl,
to šodien, tavā vārda dienā,
no visas sirds tev vēlu es.

Mans Enģelītis


Tu esi vissspožākā zvaigzne zvaigznājā,
Tu esi gaisma tumsā, kas rāda man ceļu,
Tu esi tauriņš, kas viegli lidinās apkārt,
Tu esi pūciņa, kas maigi mani glāsta,
Tu esi, Tu esi mans enģelītis ar kuru vēlos -
Nodzīvot visu savu mūžu.

Šī diena bija tikai melnraksts.
ņem vēl vienu lapu
un sāc visu no gala —
tīrāk un salasāmāk,
un galvenais — mīļāk...
sāc visu no gala —
gaisma un patiesība tev jau ir,
ko tev vēl vajaga???
/ A. Līce/

Ar vārdu šūpulī, kas likts,
Mums lemts ir mūžu nostaigāt.
Par viņu nebūs jādzird slikts,
Ja pratīsim ap sevi krāt
Mēs mīlestības siltos starus;
Un darbu krietni padarīt;
Tad mūsu vārds kā ozols zaros
Sev vienmēr varēs sauli vīt.

Kad sāpes ir tevi piespiedušas pie zemes,tad atliek tikai viens ceļš — uz augšu.

Kādu laimi, lai mēs vēlam,
Lai tā spoži viz un mirdz?
Ne no vārdu plūdiem cēliem,-
Tik no mūsu siltās sirds.

Neplucini margrietiņas ziedu!
Tie ir meli, ka tā var uzminēt:
mīl vai nemīl?
Tur jau tāpat nekā nevar darīt,
bet tu neziņā novedi puķi.
Ko viņa var zināt par
cilvēka dīvainajām jūtām?
Kur lai viņa ņem vēl vienu ziedlapiņu,
ja tavi pirksti satvēruši pēdējo
pie vārda:
"Nemīl"...

Trīs baltas patiesības
Nemanāmi rit pa gadu takām,
Ir pirmā labsirdība,
Tai blakus godīgums
Šiem diviem mērķiem līdzi iet
Tad citas laimes nevēliet!

Es Tevi mīlu
Par Tevi ciešu
Bet nedomā,
Ka pakaļ skriešu.

Ziemassvētkos ir jāsmīdina cūkas šņukurs, ja tas sāk smieties, tad ir jābeidz dzert.
Vēlāk jāiet pie ābeles un jāpurina tā, — ja sāk birt āboli, tad jābeidz svinēt, jo ir jau vasara!

Tavas acis pavedina,
Tavi vārdi pamudina.
Tavi glāsti samulsina,
Tavi skūpsti apklusina!

Es jūtu tikai Tevi,
Tavas lūpas,
Tavu smaidu,
Tavus pieskārienus maigos,
Saldi teiktos vārdus.
Tu esi mana dzīve,
Manas cerības,
Manas jūtas,
Mani sapņi izsapņotie,
Vārdi neizteiktie
Es ilgojos pēc Tevis,
Tavām acīm,
Taviem smaidiem,
Taviem apskāvieniem jaukajiem,
Un maigajiem skūpstiem!

Lai silti vasarā, lai ziemā snieg.
Lai darbs, lai draugi un arī prieks!
Lai dvēsele var baltas sapņu dzijas tīt,
Lai atnāk tas, ko gribas sagaidīt.

Nesteidzies ātri nopietns būt,
Bērnību otreiz nevar gūt,
Bērnība tikai vienreiz zied,
Pasmaida un projām iet.

Es lūkojos Tevī uzmanīgi...
Un saprotu bez Tevis man nav neviena...
Tu man esi viss...
Es ieskatos Tavās acīs tā ir tik skaistas kā nevienam...
Tavs smaids māca arī mani smaidīt gan priekos, gan bēdās...
Es varu pateikt godīgi es nezinu kad būs pasaules gals, kad beigsies kari...
Bet varu pateikt tikai vienu...To zinu droši...
KA TEVI MĪLU!!!!

Lai laimes daudz,
Lai bēdas steidzas garām,
Lai sirds ik dienas
Prieku atrast prot.

Ziemas un Saulgriežu kalnā
Saule un cilvēki kāpj —
Pārlūkot darbus, kas veikti,
Sagaidīt jaunos, kas nāk...

No dzīves kamola
pa dzijai attinusi,
iet tālus ceļus
māmuliņas sirds.

Tavi vārdi smaržo pēc rudens
Viegli kā pilnmēness nakts
Tavi vārdi klusi un maigi
Pūlas laukā no pelniem
manu dvēseli rakt
Tavi vārdi pār mani cerību atspulgu tur
Pārvērš par rozi sāpes,
kas tikai smaržo,ne dur..
/K.Apšukrūma/