Nejauši sveicieni

Ja Lieldienu rītā sāp olas, tad iepriekšējā vakarā nebija īstais zaķis.

Pat vissliktākajā cilvēkā var atrast ko labu...ja tā kārtīgi pārmeklē.
/sena muitnieku gudrība/

Sirds krūtīs klusi saka vārdus šos:
Tik mīlestība dzīvi apskaidros.
Jel turiet svētu atziņu šo vienu,
Un atcerieties to ikkatru mīļu dienu.

Mums nekad vairs kopā neies ceļi, mums te dzīvē nesatikties vairs. Man mūžam svešas tavas jūtas, tev mūžam sveša būšu es.

Draugi var būt arī neīsti, taču ienaidnieki vienmēr ir īsti.

.: Tu!
Tu mana mūza, Tu mans rīts un vakars, Tu, kas spīdi kā viss spožākā zvaigzne debess klajumā. Tu man kā gaiss tīrākais, kā saulriets skaistākais. Tu zini, ka zvaigznes mēdz mirdzēt cita par citu spožāk, bet mēdz arī krist. Nokristu mana zvaigzne no debesīm un uzziedētu kā viss krāšņākais zieds, bet Tu neuztraucies es zinātu kurš zieds Tu esi. Tu esi tāds mazliet neizsniedzams, jo audz uz klintīm un kas lai zina, varbūt Tev skaistums ar ērkšķiem aizsargāts. Tev māte zeme mirdzētu un ziemā nenosaltu Tu, jo vienmēr atradīsies kāds, kas Tevi sildīt gribētu. Tev gan jau patiktu, ja allaž es Tev smaidītu un mīļus vārdus sacītu. Tu skaista esi un varbūt neapzinies to, bet gan jau vārdus šos bez manis teicis kāds...

Dodu Tev erotisku, asinsstindzinošu, lūpas dedzinošu, jaukāku par paradīzi, karstāku kā elli, saldāku kā zemeni, super garu, dziļu skūpstu.

Kad pēc gadiem tu un es
Būsim tālā svešumā,
Tad no bērnības un skolas
Būs šī mazā atmiņa.

"Es ienīstu Tevi!"
Tu saki,
Un es tam ticu
Cik dažreiz
Grūti ticēt
Ja saka:
"Es tevi mīlu"!

Laimi es tev vēlēju,
Rokās iedot nespēju,
Laimes putniņš skaļi dzied,
Vēlē laimi tev arvien.

Visas puķes uzziedēja,
Papardīte neziedēja,
Tā ziedēja Jāņu nakti
Zeltītiem ziediņiem.

Es vēlos Tavu smaidu un Tavas lūpas noskūpstīt..

Re, paskaties logā — tur mēnesis!
Tavā mājā iekļūt iekāro...
Kā vēlētos atstāt viņš debesis,
Un sirdī Tavā tad iemājot!!!
(lavlis)

Tu mīli mani
Es mīlu Tevi.
Mīlēsim abi,
Tad viss būs labi!

Ir daudz pie debesīm zvaigžņu
Un katra tā savādi mirdz,
Ir daudz uz pasaules draugu
Un katram savāda sirds.

Kaut mazliet žēl,
Ka gads ir atkal galā,
Tu tomēr smaidi -
Jaunais nāk.
Lai laimes daudz,
Lai bēdas garām,
Ar prieku sirdī gadu sāc!

Daudz vairāk par mantu un zeltu
Spēj dāvāt cilvēka sirds,
Lūk,tāpēc šīs rindas Tev veltu,
Par to šis paldies Tev mirdz!

Kaut laikmets spītīgs, bargs un viltīgs,
Kaut gadsimtenis šķībs un greizs,
No dzīves nebēdz, dzīvi svētī,
Kā svētkus, kuri beigsies reiz.

Un naudu neskaiti, nedz gadus,
Bet mirkļus, kuros proti degt.
Jo vieglprātībai ir tāds mirdzums,
Ko smilts, ne zeme nespēj segt.

Ņem spārnus, rūpēm pāri laidies,
Kā taurenis zem saules spožs,
Ja nevari ar naudu šķiesties,
Ar prieku šķiesties vari drošs.

Kamēr vēl esi dzīvs —
dzīvo un pamatīgi mīli,
To īso laika sprīdi —
savu saldo dzīvi!

Vajag, lai cilvēks ticētu,
Un viņam ticētu ļoti.
Vajag, lai cilvēks ilgotos,
Un pēc viņa kāds ilgotos ļoti.
Vajag, lai cilvēks mīlētu,
Un viņu kāds mīlētu ļoti.