Nejauši sveicieni

Kaut arī prāts teica pietiek,bet sirsniņa centās būt skaļāka par prātu,bet prāts kā vienmēr panāca to,ko nevēlējās sirsniņa...

No zelta ābeles — brīnumābeles
Sirdī lai kāda sēkliņa krīt,
Kā Ziemassvētku vakarā,
Tā Jaungada gājumā,
Palīdzot laimi ieraudzīt...
(A Ķirškalne)

Mana mīļā,
Tu man esi viena, vienīgā,
Atceries!!??
Kā mēs ar Tevīm
Nakts tumsā pa Rīgas ielām staigājām,
Ak, jēl, lai pagātne atgriežas,
Lai es varētu pateikt Tev,
Mana mīļā,
Ka mīlu Tevi!

Kad, Mēs pirmo reizi tikāmies,
Es biju kā pats,
Ne savs
Ne Es varēju vārda bilst,
Ne Es varēju klusēt,
Bet, Es mīlu Tevi,
Mana mīļā!!!!

Var jau būt, ka mīlestība nomirst,
Aiziet tā, kā aiziet cilvēks mīļš un dārgs,
Nozied tā, kā zelta pienenīte —
Tikai baltas pūkas vējā kaisa.
Bet, ja nomirst draugs, tad
Paliek atmiņas un sēras,
Un, ja nozied zieds,
Tad rodas sēklas —
Pamats atkal jaunai ziedēšanai.
Kas var palikt vēl pēc mīlestības?
Atmiņas un sēras?
Baltas pūkas vējā?
Nē!
Mīlestība -
tā lai dzīvo vēl pēc manis.
(J. Sarkanbārdis)

Ikviens sadzird tikai to, ko viņš spēj saprast.
/J.V.Gēte/

Pāri laukiem zaķis cilpo,
Tā, ka vējš gar ausīm svilpo.
Nevaicāsim kurp tas nesas,
Lai tik nenes olas vecas!

Sarunājas draugi: — Kā man apnicis darbs! Katru dienu viens un tas pats. — Piekrītu, darbs nav pati patīkamākā vieta, uz kurieni rītos aiziet no sievas. Pacelsim glāzes par darbu, kas cilvēkiem sagādā prieku!

Es nevaru vairs valdīt sevi,
Jo sapnī redzu tikai tevi.
Tie vairs nav nekādi joki,
Ka tu manas jūtas moki!

Lai arī tad, kad sarmā mirdzēs mati,
Jums mīlestība ir tā pati!

kad jūsu ausainie skums
es atlidošu pie jums

kad lapas no kokiem birs
kad zāle klusītēm mirs

kad naktis kļūs bezgalīgas
un dienas nemīlīgas

kad dzīve no sāpēm raudās
kad nebūs ne kripatas naudas

ko astoņus kustoņus pirkt
kad cerības peļķēs mirks

būs ausainie kopīgi mums
es atlidošu pie jums
K.Elsbergs

Aiz muguras jaunības trakums,
Vēl tālu vecuma miers
Bet vidū tie trakākie gadi,
Kā kaklā iesprūdis siers...
Un vidū tie aplamie gadi,
Kad vieglums sāk sirdi spiest,
Kad gribas par kādu rūpēties,
Kad gribas par kādu ciest..
(A.Skalbe)

Gads ar gadu atkal mijas
Tā kā raibas krāsu dzijas
Dzīves zudums jūsu rokās
Jaunais gads, lai labi sokas!

Aizmirsti atriebt,
Tiesāt un spriest,
Bet mācies mīlēt,
Piedot un ciest.

Lieldienas rītā, kad saulīte aust,
zaķīts gar mežmalu priecīgi trauc.
Ķepās tam groziņš tīri glīts,
groziņā olas un kortelīts.

Sūtu Tev bučinju miļu un maigu,
Lai sasilda Tavu mīligo vaigu,
Lai uzzīmē Tavā sejiņā smaidu,
No Tevis es šovakar īsziņu gaidu..

Un naudu neskaiti, nedz gadus
Bet mirkļus, kuros proti degt,
Jo vieglprātībai ir tāds mirdzums,
Ko smilts, ne zeme nespēj segt

Vārda dienā neķer mušas,
Iedzer vīnu, saņem bučas,
Un lai sirdij jautrāk kļūtu
Apēd gabaliņu — kūku.

Tu man prasi, ko es mīlu,
Es tev teikt to nevaru.
Visus pirmos burtus saliec,
Izlasi, tad zināsi.

Nekas nav skaistāks kā jaunība,
Nekas nav dārgāks kā draudzība.

Ņem visu manu prieku,
Dod visas savas bēdas,
Lai tavā gaišajā sejā
Sāpes neatstāj pēdas.
Ņem visu manu dzīvi
Un mani pašu līdzi.
Es gribu Tev tik dzīvot,
Vest Tevi uz paradīzi.
Ņem manu sirdi lepno
Un pārlauz pušu to.
Man tīk Tavu laimi maksāt
Ar savu zaudēto.