apsveikumi.lv

Nejauši sveicieni

Tu esi kā elpa. Es Tevi elpoju — jūtu....
Pateicoties Tev — dzīvoju.
Bez Tevis mana sirds vēl brīdi sistu,
Tad tā stātu un līdz ar to-
Es nāvē kristu...

Aizsnieg ceļi, pēdas, aizsnieg meži,
Dziļās kupenās man kājas stieg,
Aizsnieg paši sniegu padebeši,
Tikai mīlestība neaizsnieg.

Tuvs cilvēks neaiziet,
Viņš tik pārstāj līdzās būt.

Cilvēks kurš nepazīs īstu mīlestību, nav cienīgs otra cilvēka mīlestības. Tas kurš ir gājējs, aizies tā pat un nevajag turēt to, kas nav spējis novērtēt Tevi.

Lai sirdī dziedātu prieks,
Lai ausīs skanētu smiekli,
Lai kājas dancotu,
Bet glāze neiztukšotos.

Jūtas, kas neizdziest
Sirds, kas pulsē ātrāk un ātrāk
Domas par viņu ik nakti
Laiks, ko pavadi ar viņu
Skūpsti, ko jūs dāvināt viens otram
Vārdi, ko velti tikai viņam
Skumjas pēc viņa
Uztraukums, kas Tevi nomāc
Kas tas ir?
Tie ir vārdi, kas laužas no tevis ārā
Es Tevi mīlu!

Nāk Jaunais gads un jauna diena,
Zūd vecais prom kā saulē sniegs.
Lai zemes telpā nav neviena,
Kas justos pamests aizmirsts, lieks.

Veselību jautru omu
Panākumiem pilnu somu
Visu gadu gaišu skatu
Un pie Laimes tantes blatu!

Ar viegliem sniegpārslu soļiem
Manas domas pie Tevis iet.
Neaizver savas durvis,
Neaizver sirdi ciet!
Gribu kaut īsu brīdi
Pabūt blakus, tad iet.
Citi to nesapratīs-
Viņi domās, ka snieg.
/A.Anitiina/

Gaishus, miilestiibas pilnus Ziemsveetkus!

Lai zem Tava loga,
Vienmēr roza rozes zied,
Un zem Tavām roza rozēm
zalja varde dzied!

Glāb mani, jūra,
es slīkstu!
Slīkstu atmiņās, veltīgās gaidās,
un pat cerību salmu
man te krastā nemet neviens.
Sasmēlies mutē bijušu skūpstu sīvums,
bijušu glāstu paisums pār galvai man kāpj.
Jūra, es esju pie tevis,
lai vaigi, ja kādreiz kļūst sāļi,
no tava putainā viļņa degošā valgumā sūrst,
ja vaids, tad no vēja dūres,
kas negaidot pakrūtē cērtas,
ja smeldze — tad tāpēc,
ka saulei,
rietā iztekot, grūti mirt.
Glāb mani, jūra,
tu viena lielāka esi par mīlu,
plašāka esi par ilgām
un vienkāršāka — kā glāsts.
Glāb mani, jūra, es slīkstu!
Man jāmetas tālumos tavos,
lai atkal par cietu zemi
kļūst atmiņu saēstais krasts...
(V.Belševica)

Tas, ka kāds tevi nemīl tā, kā tu to vēlētos, nenozīmē, ka viņš tevi nemīl ar visu savu sirdi!

Tur man tika Jāņos ieti,
Kur priecīga Jāņa māte,
Kur priecīga Jāņa māte,
Tur priecīga dzīvošana.

Kam nav kauna, tas dzer tukšu līdz pašam dibenam, kas skaidru sirdi apzinās, tas glāzē pili neatstās!

Draugs, kas tas ir? ... Kā to definēt? ...
Draugs tas man esi Tu...
Tu, kas mani atbalsta un nesāpina...
Birstot manām asarām, Tu man tās slauki...
Jūtot bēdas Tu mani skauj...
Jūtot prieku Tu esi tas kurš priecājās ar mani...
Tu...Tu...Tu...un atkal Tu...Tu kas esi man blakus...
Tu...Un atkal Tu esi mans mīļais, labais draugs...

Kā enģelis ar vienu spārnu...
Es lidot neprotu...
Vajag otru....
Bet vai Tu to dosi...
Es varu mēģināt....
Riskēt un krist...
Es varu neko nedarīt...
Vien gaidīt...
Līdz nāksi tu...
Otru spārnu dāvināt....
Es varu lidot...
Ar vienu spārnu.....
Varu neprast....
Un varu krist....
Varu apmaldīties.....
Caurs sāpju purviem brist....
Bet lai kas arī notiktu....
Zinu tikai vienu....
Reiz ausīs gaiša diena....
Un saules gaismā spožā.....
Divi enģeļi lidos....
Un tie būsim mēs.....

Veselībā, priekā tīts,
Lai aust tev vārdadienas rīts!
Un galvu nenoliekt par niekiem,
Lai domas paliek tikai priekiem!

Un man paliks ne tas, ko liedzi-
Liela mīla, ko varēji sniegt,
Bet man paliks tas, ko man sniedzi-
Dažu nedēļu cerību prieks.

Neej man pa priekšu, jo nevēlos sekot.
Nenāc aiz manis, jo nevēlos vest.
Nāc man blakus un esi mans draugs!:)

Ir jāmācās atrast un nepagurt,
no slapjiem žagariem uguni kurt,
no nespodra krama dzirksteli šķilt ,
gan sildīt citus ,gan pašam silt!