Nejauši sveicieni

Kaut mazliet žēl, ka gads ir atkal galā,
Tu tomēr smaidi — jaunais nāk,
Lai laimes daudz, lai bēdas garām,
Ar prieku sirdī gadu sāc !

Lai paliek ābele ko iestādīju,
Lai vārds, ko kādam teicu mierinot,
Lai godīgs darbs, bez skaļuma ir ainags
Pie zemes vārtiem, ko man līdzi dot.

Izej rītausmā agri,
Ja tev daudz vēl ko pasaulei sniegt.
Parādi — ieva un ķezbere ziedlaimē zied.
Parādi — debesis rītausmā sārtā,
palīdzi zīlīti sadzirdēt vecajos ozolos.
Māci pie tulpes un narcises noliekties..
Izej rītausmā agri — rīts pa rasa ceļiem un lielceļiem,
Gaismiņu atsudrabo.....

Vislabākā rota cilvēkam -
laba sirds.
Glabā to tīru kā pērli,
lai mirdz!

...un tomēr...Ja bail, tad kliedz. Ja esi viena, tad meklē. Ja skumji, tad klusē. Tikai nevajag raudāt un žēloties citiem. Tu to vari pateikt, bet nemēģini izsaukt līdzjūtību. Tas pazemo.

Ak tu tavu tikumiņu,
Ak tu tavu likumiņu,-
Svešs ar svešu sasatika,
Mīļi mūžu nodzīvoja.
/T.dz./

Es vēlētos būt ūdens lāse, lai lēni slīdētu garām tavam skatienam. Es būtu tik tīrs kā enņģeļu acis, es atvēsinātu un piedzirdītu! Tu apreibtu un iemīlētos!

Sniega pārslas lido lēni,
Vecās pēdas aizklājot.
Gribas laimi visiem vēlēt,
Jauno gadu iesākot!

Es mīlu ierasties tavos sapnīšos, apburt tajos, mīlēt, skūpstīt... palikt atmiņā!

Es ņemu Tevi. Ņemu Tevi tādu kāds esi. Es ņemu Tevi ar visiem taviem trūkumiem, Tavām kaislībām un prasībām, Taviem dzīves likumiem. Tu esi tāds kāds esi. Tādu kāds Tu esi, es Tevi mīlu.

Aizrit mani zelta rati
Pašā Laimas pagalmā:
Balts galdiņis, bārkstu sega,
Pati Laima krēslu cēla!/A.Brigadere/

Kad vēji vakardziesmu čukst,
Un tālē zvaigznes mirdz,
Tad atceries, ka kaut kur pukst
Tev mīļa drauga sirds.

Ikvienam ir sava un vienota sāpe, ko sūdzēt,
klusums starp svinīgiem zvaniem kad dimd.
Katrs sevī un kopīgi lūdzot,
ticēsim, cerēsim, izdzīvosim!

Debesīs ir miljoniem zvaigžņu,
Un katra ir skaistāka par nākošo,
Bet neviena nav tik skaista un mīļa kā Tu!
Nevienai nav tik patīkami pieskārieni.
Un, kaut arī laikam ir vēja spārni,
Es ar nepacietību gaidu šo mūžību
Līdz mūsu nākošajai tikšanas reizei,
Kad varēšu atkal sajust Tavus pieskarienus...

Gulbju mīlestību zosīm neiemācīt.

Tāpat kā atnāci, tu aizej projām
Kaut jāatzīst,ka tas man drusku sāp.
Šo mīlu,kas tik ātri aiziet bojā
Pat negribu no bojā ejas glābt.

Garais tosts — nu tad! Īsais tosts — nu!

Dzīves kāpnes ir pilnas skabargu, kas vissāpīgāk duras tad, kad jūs slīdat pa tām uz leju. (V.Braunels)

Ja es būtu..asara, es piedzimtu tavās acīs un nomirtu uz tavām lūpām..

Salavecis pauri kasa
Dāvanas pa zemi lasa
Tālāk tikt nevarēja
Viņa briedis avarēja!!!