Nejauši sveicieni

Lai enģeļi uz spārniņiem
atnes laimi, prieku un
piepildītas cerības!

Paliek nesaprasts, paliek neizteikts,
Kas mūs vieno, kas mūs abus šķir.
Es — kā pavasars, Tu — kā marta sals.
Vējš mums viens, bet sapnis — katram savs.

Kad tevi satieku —
Pats nezinu, ko daru:
Ne laipni pasmaidīt,
Ne kaut ko runāt varu.
Prom, garām aizsteidzies
Pilns nevaldāmām liesmām
Un ilgi drebu vēl,
Kā izbēdzis no briesmām.
(J. Ziemeļnieks)

Nepaej laimei garām,
Nobirs kā roze tā,
Mūžības sirmais arājs
Iears to velēnā.
Nepaej brīnumam garām,
Nemeklē tālu to —
Vējš varbūt lazdu skarā,
Ziedā to iešūpo.
/A.Krūklis/

Visiem zēniem prātu jauc,
Vienu tik pie sevis sauc,
Tevi savaldīt viņš spēs,
Toties apsveikt spēšu es.

Lai ko tu teiktu. raksti smiltīs...
Es izlasīšu
Lai ko tu teiktu, saki vējam...
Es sadzirdēšu
Lai ko tu teiktu, jūti sirdī...
Es sameklēšu
Es ilgojos, skūpstu un mīlu...
Tik mirkļi sabirst laikā
Lēkt vai gaidīt, kad grūdīs?
Vienalga —
Satiksimies sapnī!

Salatēvs pār laukiem brien,
Slēpju nav, jo zāle vien,
Pāri plecam vilku vāle,
Eglīte un jāņu zāle!

``Jēzus dzīvs!`` klau,zvanu skaņas zemei pāri viļņojas.
``Jēzus dzīvs`` šalc mežu gali,priekā ziedi atveras.
``Jēzus dzīvs``-tas atbalsojas tuvumā un tālumā.
``Jēzus dzīvs``-mirdz spožāk saule,ūdeņos mirdz staru zelts.
``Jēzus dzīvs``-pār mākoņkalniem aukšup jūtas gars mans celts.
``Jēzus dzīvs``-tas atbalsojas tuvumā un tālumā.
Jēzus dzīvs! Sirds rīta stundā nebeidzamu prieku jūt.
Jēzus dzīvs! Vairs dzīves nastas panest neliekas tik grūt`.
Jēzus dzīvs!-tas atbalsojas tuvumā un tālumā.

Dzīve vienmēr visu laupa,
Izirst sapņi, cerības,
Tikai vienu viņa taupa,
Dārgas, mīļas atmiņas.

Mīlestība-tie nav tikai vārdi skaisti,
Tas ir arī pienākums,kas saista.
Mīlestība-tie nav tikai darbi izdarīti,
Tie ir arī rasas pilni rīti.

Daudz laimes šodien un labu veselību rīt no rīta!

Every step that I take is another mistake to you... :(

Kā eņģeļu asaras baltas,
Sniegs pasaules acīs kad kūst,
Lai ziemas saulgriežu zvaigznes,
Ikvienam nes debesu gaismu,
Pār nedienu rūgtuma ēnām,
Lai rītausmas svētība plūst.

Vai Tu atceries to dieniņu,
Kad Tu dzēri pieniņu,
Gultā gulēji un bļāvi
Visiem bučot sevi ļāvi?

Nevienam es nedošu sirdi.
Tik mūžam to glabāšu Tev,
Tici, līdz pēdējam brīdim,
Tā mūžam piederēs Tev!

Apskāviens ir kā nieka grasis uz zemes.
Tam nav liela vērtība līdz brīdim,
Kad to saņem kāds,
Kam tas patiešām nepieciešams...

Ja mīli, tad pacelies augstāk
Par mākoņu baltajiem spārniem.
Tver degošo sauli plaukstās
Uz zemi mīļajam pārnes.
Ja mīli, tad mācies sāpes
Ar uguni dedzināt sevī —
Uz laimi tik tas ceļ kāpnes,
Kas otram prieku ir devis.
Ja mīli...
(D. Avotiņa)

Var aizmirst savus skolotājus, var aizmirst, ko Tev mācīja, bet nekad nevar aizmirst tos, ar kuriem kopā esi mācījies, kuriem esi stāstījis par savu pirmo mīlu, ar kuriem dalījies pēdējā rublī, pēdējā maizes kumosā un nākotnes sapņos.
(Graņins)

Ja gribi nokļūt kalna galā,
Tad neapstājies ceļa malā.
Ja gribi labus draugus gūt,
Tad mācies pati laba būt.

Lai egles zaros sveces deg
Un teiksmains sapnis zemi sedz,
Lai tavās acīs laime mirdz
Un visu skumjo aizmirst sirds.