Nejauši sveicieni
Vīrieši atkailina dvēseli, tāpat kā sievietes miesu — pakāpeniski un tikai pēc sīvas cīņas.
Veselību, dzīvesprieku
Lai Jums atnes Jaunais gads!
Pārējo? To paši ņemiet,
Tik, cik atļauj sirds un prāts.
Vakarā, kad zemi pārklāj migla
Un daba klusēdama jau pie miera iet,
Mēnestiņš pie debess klusi sauc ?
Kā gribu pašlaik es ar Tevi būt!
Lai silta vasara,
Lai ziemā sniegs;
Lai darbs, lai draugi,
Un pa reizei prieks;
Lai dvēsele var baltu domu dziju vīt,
Lai atnāk viss, ko gribas sagaidīt!!!
Pats galvenais- tu vari aiziet projām,
Kas bijis skaists,tas projāmneaizies.
Par skaistumu,kas mūžam neiet bojā,
Man negribot tev jāsaka:Paldies!
Lai pagātne ar vēja spārniem aizplūst
Un tagadne kā zelta stariņš mirdz,
Bet nākotne, lai atnes visu,
It visu to, ko ilgojas Tev sirds.
Draudzība ir kā vēja spārni,
Te tā ir un Te tā nav,
Bet ja gribi saglabāt,
Tad jau labāk iemīlies.
Ja Tu iemīlēsi īsto
Tad jau vairāk rūpju nav,
Jo Tu zini cik viņš labs,
Un cik pasaulei viņš dārgs.
Beigās paiet dienas,
Paiet gadi mūžīgie,
Un Tu atceries ik dienu
Kuru aizmirst nespēji.
No Tavas rokas pat akmens ir maize,
Purva rāva salda kā medus.
Es ar Tevi varu dzīvot bez zvaigznēm -
Divi ugunīs, divi ledos.
Pamostos uz plika lauka,
Blakus automāts un mauka,
Šī man saka ''''Nakts bij'' jauka''''
Un no lūpām spermu slauka.
Dzīve ir kā rožu dārzs,
Katrā rozē kaut kas dārgs.
Tavā rozē mīlestība,
Kas mums abiem vajadzīga.
Sivēnu ar lielu ausi,
Pīrāgu ar medus rausi.
Veselību, laimi, prieku,
Mūžu garu, latu lieku!
Sauli sirdī,
Sauli plaukstās,
Sauli visās dzīves gaitās!
Tu biji kails un vēju aplauzt koks,
Es lapots tītenis ar ziliem ziedu zvaniem
Pie stumbra rētainā, kas smalkām stīgām plok
Nu pilni tavi zari, ziediem maniem
Nu dūc ap tevi atkal bišu spiets
Un putni lizdo zaļo lapu ēnā
Tu stāvu raženo pār upes dzelmi liec
Un spoguļojies ilgi vilnī rēnā
Tev liekas, ka tu salapojis pats
Tu gribi izrauties no manu stīgu skavām
Dreb sāpēs tītenis un zila zieda acs
Lej asaras pār zaru rokām tavām
Bet ciešāk vēl pie raupjā stumbra plok
Vēl maigāk zvana visiem ziedu zvaniem,
Es aiziet nevaru no tevis, sausais koks,
Lai kails tu nepaliec bez lapu lokiem maniem.
Šie skūpsti šie glāsti
Kas reiz skāra manu seju
Tas vis man pietrūkst
Ka gaiss ko elpot
Šīs acis, burvīgas un skaistās
Kuras lukojās uz mani
Tas vis man pietrūkst
Jo neesi man blakus
Šie čuksti
Kuri reiz piepildiija manu sirdi
Tas viss man pietrūkst
Jo pazudis esi Tu
Kāpēc Tu pazūdi tieši šajā mirklī
Kad esi vajadzīgs
Kqd sāku iemīlēt Tevi patiesi
Tavas acis, skūpsti,
Pietrūkst man
(santuciite)
Dzīvot var bez daudziem māņiem -
Ne bez Līgo, ne bez Jāņiem...
Greiza diena nozagta sirds
Nespēju sasniegt Tevi dzirdi
Mūsu stāsts rit gadu steigas
Kuram liktens neparedz beigas
Nevar vainot tikai sevi, bet dienu kas sirdi dala uz divi
Kaut šās rozes skumst un tā jutušas lūdz tikai pār mums
Saki kādēļ vienmēr pārmest negaidītu satikšanos
Saki kādēļ vienmēr gaidīt tikai vienu pieskārienu
Saki kādēļ vienmēr paliek ceļš starp sapni un ceļš starp mums
Saki kādēļ vienmēr pietrūkst dienas Tavā tuvumā
Vienmēr aiz durvīm palieku es prasu naktij lai pretī Tev nes
Visas atslēgas atkausējot siltās rokas nezaudējot
Nevar vainot tikai sevi, bet dienu kas sirdi dala uz divi
Kaut šās rozes skumst un tā jutušas lūdz tikai pār mums
Saki kādēļ vienmēr pārmest negaidītu satikšanos
Saki kādēļ vienmēr gaidīt tikai vienu pieskārienu
Saki kādēļ vienmēr paliek ceļš starp sapni un ceļš starp mums
Saki kādēļ vienmēr pietrūkst dienas tavā tuvumā
Tici tam, ka 2+2=4,
Tci tam, ka reizēm zvaigznes krīt,
Tci tam, ka pasaule ir mīļa,
Tci tam, ka Tevi mīlu es!
Es Tevi dievinu, katrs mirklis, ko pavadu ar Tevi ir kā svētki..
Tukšums apkārt valda,
Skumjas pārņem mani visu.
Bet kad Tu sapnī mani apciemo,
Manas jūtas Tevi samīļo!
Nav briesmīgāku jūtu par tām, kad cilvēkam viss ir vienalga.
