Nejauši sveicieni
Tu mans mīļais vecīti
pieglaudies pie krūts.
ieklausies, kā vēderā
klusi cērmes rūc!
Ja gribi izvairīties no kritikas, neko nedari, neko nerunā,
neesi nekas. (Elberts Grīns Habards)
Lēni lido sniega pārslas
Vecās takas aizberot
Gribētos Tev laimi vēlēt
Jauno gadu uzsākot!
Vai putniņš drīkst dziedāt,
Kur drūmi šalc mežš,
Vai drīkstu tev rakstīt,
Kad esmu vēl sveša.
Lai Salatēvs ar savu maisu,
Tev nesabojā visu gaisu,
Tam galdā brendiju tu liec,
Un ātri, ātri projām triec!!!
Šīs pasaules skumjas tik lielās
Vai spētu tās panest viens pats,
Ja nedegtu līdzās man ielās
Kā sargeņģelis draudzīgs Tavs skats.
ES esmu tava traģēdija, kā ŠEKSPĪRS ar savu spalvu tu veido manu dzīvi, tu gurdi velc spalvu pār papīru, jau sen esmu tev apnikusi... uz lapas uzrakstīts tintes traips kā skābe tas graužas caur manu dvēseli, ar rūgtumu sirdī tu saburzi nobeiguma lapu. MAN TOMER BŪS LEMTS MIRT......
Šs ir laiks kad gaismas loki liecas,
Ap sveču mirdzumu un sirdi dedz,
Vien mazliet pretī jāpasniedzas,
Lai labestību mūsu sirdī redz.
Mūzika manās ausīs skan, ak cik saldi
Arī Tavi vārdi reiz bija saldi
Ne tikai vardi, bet arī skūpsti un glāsti
Īsu brīdi viss bija labi
Un tad bums, sitiens sirds dziļākajā punktā
Skatos pa logu un nevaru novaldīt asaras
Neteicis ne vārda Tu jau staigā ar citu
Tagad nelūdzies man
Paturi savas asaras sevī
Piedod es to nespēju, redzot Tevi ar citu..
Es palūdzu saulīti
pavest mazu gabaliņu.
iegriezties un sveicināt
Šīs dienas gaviļnieku.
Lai sirdī netrūkst mīlestības,
Lai mājas darbos vienmēr veiksme,
Lai acīs atspīd vairāk prieka,
Bet nogurums lai paliek svešs!
Prozit! Jauno gadu sāksim!
Raizes prom pie joda vāksim.
Sirdīm vajag līksmām būt
Laimei mums par kalpu kļūt!
Atkal viens gads izsapņots
Izdziedāts....
Izraudāts...
Daudz gan laba
Daudz gan slikta izdariits.
Bēdās un priekos
Kopā ir būts
Ir tikai viens vārds — ticēt!
Paša un cita spēkiem,
Veiksmei....
Izturībai....
Priecīgus Ziemassvētkus un Laimīgu Jauno gadu!!!
Citus tu vari nīst,
Bet neatļauj dzīvei rāpus līst.
Kaut vai visu gadu lietus līst,
Un pa zemi bandīts klīst.
Lai rožu ziedus skaistākos
Tev laime zemē kaisa.
Un vārtus cieši aizvērtos
Priekš tevis vaļā taisa!
Neaizturi to, kurš iet, nepadzen to, kurš nāk!!!
Cik rāmi, cik bikli, cik lēnām
Pār pasauli pārslas laižas
Lai vietas vairs nepaliek ēnām
Un takas un domas ir gaišas.
Cik skaisti skan zvani,
Vai jūti,tu mani?
Es jūtos tik liegi -
Kā pārslu sniegi.
Kur Tu esi mīla mana,
Man priekš tevis visa gana,
Mīlestības, skūpstu, jūtu
Seksu katru nakti gūtu....
Esi kā puķīte
Rasā, kas mirdz,
Lai tev ir tīra
Un draudzīga sirds.