Nejauši sveicieni

No Tavas rokas pat akmens ir maize,
Purva rāva salda kā medus.
Es ar Tevi varu dzīvot bez zvaigznēm -
Divi ugunīs, divi ledos.

Mīla ar mīlu,kad satiekas,-
tai nevajag gaismas,ne atļaujas,
tā nebīstas velnu,ne veļu.
Tā klusi klusiņiem solīšiem prot,
ar kaķīša pēdiņām izlaipot,
pa nepazīstamu ceļu.

Mīlēt nav kaitīgi,
Mīlēt ir labi.
Kad mīlu Tevi,
Tad ir tik labi.

Lai kur Tu ietu,
Kas arī kļūtu.
Tu zini — es mīlu,
Lai kur Tu būtu.

Aizsūtiet pasaulē gaišu domu
Un nedomājiet par tās ceļu!
Tā aizies, apies pasaulei apkārt
Un atgriezīsies pie jums.

Aizver acis...redzi maza puķīte zied.
Nezina mērķi tā savu.
Vienkārši uzzied un zied.
Aizver acis...jūti-laižas taurenis.
Netic tas smaguma spēkam,
Vienkārši lido un dzied.
Aizver acis...dzirdi-apkārt tik papeles.
Nedomā koki par malku,
Vienkārši izaug un mieg.
Aizver acis...smaržo-apkārt ir bitītes trīs.
Nejūt tās medus garšu,
Vienkārši dīcina, sīc.
Aizver acis...garšo uz mēles Tev zemenes.
Nezin tās krāsu gammu,
Vienkārši priecē un mirdz.
Aizver acis...un vēlies,kas gan Tu gribi būt?
Nezinot iespēju robežu,
Vienkārši sajūtas rod!

Lai visu uzplaukušo puķu melodijas
Ar dzimtās puses vasarlaika gaismu
Jums uzdāvā to brīnumaino ziedu,
Ko tikai reizi gadā atrast var.

Žēl ka nevaram tur būt
Kūkas ēst un Šņabi sūkt
Pastam jāuztic būs teiciens
Vārda dienā kvēls lai sveiciens!

Salavecim četri vaigi,
Divi sārti, divi baigi.
Diviem sārtums metas iekšā,
Diviem apakšbikses priekšā!

Mēness palīdz smaidīt,
Zvaigznes ciemos lūgt
Jauno gadu gaidot
Prieka nedrīkst trūkt.

Ar tālēm tāles sarunājas,
Aiz gada nāk un aiziet gads.
Var nogurt kājas, nogurt rokas,
Bet sirds, lai nenogurst nekad.

Dzīves pulkstenis steigai par spīti
Zvana tev šodien atmiņu brīdi.
Gads Tavā gaitā nav bijis par lieku
Nesis gan rūpes, gan dzīvesprieku.
Tīrumam līdzīgs Tavs darbīgais mūžs -
Ražens gan svelmē, gan vēji kad pūš.
Atskaties, priecājies, rītdienu sveic,
Ieklausies — visi paldies Tev teic.

(J.Rabša)

Tici tam, ka 2+2 ir 4, tici tam, ka reizēm zvaigznes krīt, tici tam, ka pasaule ir mīļa, tici tam, ka Tevi mīlu es!!!

Vērtība ir vārds. Saudzē to.
Vērtība ir cilvēks. Sasildi nosalušo.
Vērtība ir darbs.
Piepildi līdz malām
savu dienu.

Nedziedi skaistākās dziesmas,
Skaistākā dziesma kā pirts!
Nemīli skaistāko zēnu,
Skaistajam zēnam nav sirds!
Iemīli gaišāko saules ēnu,
Un kartīgu, patiesu zēnu!

?odien ārā laiciņ? jauks —
Putniņi čivina, puķītes plaukst.
Tikai sirsniņa mana,
Vēl joprojām pēc Tavējās sauc.
Uzziedēji manā sirdī Tu,
Plauki, zēli lapoji.
Līdzīgi kā rozīte
Tu manā sirdī smar?oji.
Bet kā visām rozēm arī Tev,
Dzelonī?i uzradās.
Sadūra tie sirdi manu,
Netaupija pat ne pili.
Asins plūda aumaļām,
Tikai roze sirdī manā nedomāja izziedēt.
Cik asiņu izliets,
Cik asaru raudāts.
Tik dzeloņu dēļ,
Tik Tevis dēļ.
Aizmirst Tevi nespēju,
Arī to ko nodarīji man.
Labi būtu, ja vien spētu
Rozīti no sirds sev raut.
Bet varbūt nemaz nevajag,
Atliek tikai dzēloņu —
Lielos, asos dzeloņus —
Aplauzta tā lai nedur tie!!!
Bet, ja spēja izaugt tie,
Spēja durt un sāpināt.
Tad kāpēc gan sāpināt vēlreiz,
Lai tie mani nespētu?
Tāpēc labāk rau?u es
Rozīti no sirsninjas.
Tāpēc labāk rau?u es
Tevi nu no galviņas.
Sāpēs ļoti, rētas būs,
Bet, lai ro?lapiņas Tavas
Izzied labāk citur kur.
Aizmirsī?u Tevi, piedo?u es Tev.
Tālāk vismaz dzīvo?u,
Citu rozi meklē?u.
Rozīti bez dzeloņiem,
Ērk?ķiem, asām lapiņām!!!...

Daudz jāmeklē akmeņu
Lai atrastu dimantu.
Daudz jāmeklē cilvēku,
Lai atrastu draugu!

Jaunais gads mums atkal dos dienas -
Diena pēc dienas ar darbu lai pildās,
Kā ar medu piepildās šūnas.Cilvēks pie dzīvām domām lai sildās,
Lai no tumšās, miegainās kūnas
Dvēseles tauriņš spārnus sev raisa,
Meklēdams saules un vasaras gaisa.

Bijušais tik skaisti šķiet
Gribas atpakaļ vēl iet.
Gribas seno taku mīt,
Nesacīto — pasacīt.

Kā gribas ko skaistu un vērtīgu -
Garāku egli, lielāku dāvanu
Un Ziemsvētku vecīti — vīrieti īstu.

Kā gribas ko gaišu un burvīgu —
Dziļāku sniegu, glaunāku mašīnu
Un ūdeļu kažoku mīkstu.

Bet Ziemsvētku vecītis — glups kā arvien -
Liek pantiņus skaitīt un dumji smaida.
Viņš nejēdz, ko sieviete gaida.

Mīla ir mokas, kas spīdzina mani, bet dzīve ir ilgas, kas slīcina mani...