Nejauši sveicieni
Vai laimei ticēt var, tā ir kā zelta graudiņš,
ilgilgi meklēts, visu garu mūžu.
Bet ticēt gribas gan, vai dziedi, raudi,
līdz pēdīgam sirds neprāts lec un lec
kā aušīgs bērns to spēli: "Laimīgs būšu."
I wish
I could make you come back
So you could lay your arms araund me,
Byt this is all a fantasy
Created in my mind for us to be...
Reiz pienāk diena, nelūgta un skarba,
Kad sirdī dziļi smeldz un sāp...
Ka es alkstu Tevis, vienīgi Tevis — to nemitīgi, lai atkārto mana sirds. Visas iekāres, kas mani dienām un naktīm mulsina, ir neīstas un tukšas līdz pašiem pamatiem.
Kā nakts, kas savā tumsā glabā lūgumu pēc gaismas, lai arī mana zemapziņa no saviem dziļumiem saucienu raida, — es alkstu Tevis, vienīgi Tevis.
Kā vētra, visā sparā brāzdamās pret klusumu, tomēr tvīkst beigu un miera, tāpat mana iekšējā trauksme atsitas pret Tavu mīlu un nemitīgi sauc, — es alkstu Tevis, vienīgi Tevis...
Tu mīļā, mīļā māmiņa,
Es mīlu tevi kā nevienu,
Tu esi manim dārgāka
Par saulīti un baltu dienu.
Tu vienmēr esi labiņa
Un žēlo mani katru brīdi:
Riet saule, aiziet dieniņa,
Bet tu arvienam silti spīdi.
Pie tevis nāku nākdama,
Vai manim bēdas ir vai prieki,
Tev pieder katra domiņa,
Vai svarīgs kas vai kādi nieki.
Tu mīļā, mīļa māmiņa,
Par visu vairāk mīlu tevi-
Man balta dzīves taciņa:
Tu savu sirsniņu man devi.
Kad tevi satieku —
Pats nezinu, ko daru:
Ne laipni pasmaidīt,
Ne kaut ko runāt varu.
Prom, garām aizsteidzies
Pilns nevaldāmām liesmām
Un ilgi drebu vēl,
Kā izbēdzis no briesmām.
(J. Ziemeļnieks)
Vārda dienā šņabi dzert,
Meitas abām rokām tvert,
Dancot, dziedāt, līksmoties,
Un ar pohām pamosties...
Es iekāpu liftā, liftā uz Nekurieni
Bet tas pēkšņi apstājās
Augstāk esot tikai Debesis
Kur tikai Nāve mūs aiznesīs
Šai liftā nav stāvu
Nav pogu, nav...Nekā
Tik liftnieks ? īsts džentelmens ? melnā frakā
Kurš godīgi dara savu darbu
Nogādā Dvēseles...TUR
Tur, kur it kā nav Nekā
Tur ? Nebūtībā
Man kļuva, ja godīgi, baisi
Es redzēju to cilvēku acis
Kuri devās Turp, augstāk
Es redzēju viņu Dvēseles
Es iekāpu liftā
Liftā uz Nekurieni
Es piedzimu...
(Bils)
Tu nekad neesi mani mīlējusi, bet biji mana dzīve...
Kā ļaunais eņģelis es tīši,
Vēl tavā gultā atgriezīšos,
Un slīdēšu bez trokšņa tā-
Ar pusnakts ēnu divatā!
Ziedi novīst līdz ar laukiem,
Miglā tērpeis saules riets,
Tikai atmiņas no draugiem
Mūžam degs kā akmens zieds!
Katram pirmdienas rītam ir savs piektdienas vakars...
Bez šķiršanās nav jaunu satikšanos.
Daudz laimes Tev dzimšanas dienā,
Bet Tu tikai nelec sienā,
Lai mēs varam Tevi apsveikt
Un vēl mīļus vārdus pateikt.
Salatēvs pār laukiem brien,
Sniega nav — tik zāle vien.
Pāri plecam vilku vāle,
Eglīte un jāņu zāle!
Lauki balti, meži balti, klusi.
Sirds sit gaisi, viegli: Ziema atnākusi
Šajā dziļā mierā, Tu kā lazdas zars
Ļauj, lai Tevi noliec sarmots sniega svars.
Sudrabaina sarma Tevi noliec-
Cik gan reizes mūžā jau caur ziemu iets!
Balta, balta taka. Apstājies mazliet.
Bet vēl gribas tālāk iet un iet...
Laimīt, man Ziemssvētkos mīļumu dāvā,
un svecīti, gaiši kas mirdz.
Laimīt, man sirsniņā prieciņu ielej,
un actiņās spožumu liec.
Laimīt, man Ziemssvētku brīnumu sūti,
Lai piepildās sapnītis kluss.
Laimīt, Tu svētkos nāc pati —
Un svētība visiem mums būs.
Iedzersim par Celtniekiem...Lai viņiem ātri ceļas... Un ilgi stāv!!!
Upes tek pa straumi,
Liepas plīvo pa vēju,
Draugi uzrunā mani.
Viss ir rāmi un mierīgi, tikai..
Tikai sirds nemierīga, Tevis dēļ...
Dzimšan''sdienu svinēt prieks,
Ja uz galda trīsgraudnieks!
Rosolus un šķīvjus nost,
Vajag tikai kost un kost!
