Nejauši sveicieni
Es ievilkshu peedejo duumu un tad nodzeesiishu degosho cigareti muusu attieciibu pelnutraukaa.. un tad pateikshu tev, ka shii bija mana peedeejaa cigarete..
Vaivari mani vainot par to, ka esmu noleemusi atmest smeekjeeshanu? :)
Dejo un dziedi, skūpsti un mīli...
Skaistākos sapņus pārvērt par dzīvi!
Taisni tālab, ka otrreiz nevar
Piedzimt, dzīvot un laimi kalt,
Cilvēks nedrīkst būt žēlīgs pret sevi
Un smilkstēt kā pūdelis balts...
Tīk vai netīk, bet atzīt nākas:
Viss, kas cildens ir
No nežēlības pret sevi sākas
Un, tai izsīkstot — mirst.
Tālab sevi ir jātriec
Kā skrējējam pēdējā aplī,
Citādi ilgas ātri
Ar pieticību aplīp...
Un, kad maigums kā ūdenskritums
Brāzmo man dvēselē,
Žēlot es varu citus,
Tikai sevi — nē!
Lai Tevi pārklāj eņģelis ar spārnu,
Lai labajam tas Tevī vienmēr sargs;
Lai nezūd tumsā Tava ceļazvaigzne,
Jo dzīves ceļš ir nežēlīgs un bargs.
Lai nekrietnībai nebūtu Tu ērta,
Bet allaž būtu kādam glābejs krasts;
Lai dvēsele ka skaidravots ir vērta
Ikvienam, kas grib spēka malku rast.
Pīrāgam, nabagam,
Atkal šogad neieit tam.
Visi viņu aizmiršuši
Vienu bļodā atstājuši!
Kad pēc gadiem tu un es
Būsim tālu svešumā,
Tad no bērnības un skolas
Būs šī mazā atmiņa.
Gribu raudāt, gribu smiet
Un par spīti gribu kliegt,
Bet vai kāds to sadzirdēs,
Šajā vēlā vakarā?
(I.B)
Labāk iekod pirkstiņā,
Nekā zēna sirsniņā!
Kad es saku čiku riku — gribu redzēt tevi pliku, kad es saku- padavai, tev ir jābūt gatavai, kad es saku — auri auri, man ar tevi vis ir cauri....
Dod roku, aiziesim čaukstošā parkā
savām dvēselēm pa lapu ielāpam uzlikt,
un pēc lielas lāpīšanas,
dosim viens otram pa kārtīgai bučai...
Vēl nava dzimis
Zemes virsū cilvēks,
Kas nedos visu savu
Mūža laimi
Par dzīves pavasara skaistāko puķi -
Mīlestību.
(A. Skujiņa)
Šī var būt pēdējā reize, kad saku šos vārdus..
Šī var būt pēdējā reize, kad saku ka mīlu
Sakot šos vārdus es zinu ka tīru,
Tik tīru kā Tevi man nedarīt brīvu
Brīvu no sevis, jo Tevi tik mīlu...
Un pēdējā reizē, kad mīlēsim kopā
Kārtējo reizi Tu teiksi: ?Tu domā...??
Un pēdējā reizē, kad kritīsim kopā
Mīla būs tikai putekļu slotā...
Un reizē šajā, kad mīlēsim kopā
Tad pēdējo reizi būsim vēl kopā
To reizi, kad mīlējām abi mēs kopā
Uz mūžiem es glabāšu mīlošā domā....
Kad kārtējo reizi mīlēsi domās
Un mani, un viņu dalīsi lomās
Tā mana loma būs puika kas solās,
Bet viņa loma uz mūžiem Tev domās...
Par domu tik vienu, kā nemīlēt, mokās
Tavs prāts un sirds vēl sāpēs lokās,
Bet dienās, kad domā ka mīlā Tev sokās
Tu atceries mani, kas sirdi tur rokās
Bet atmiņas kura ap Tevi tik grozās...
Kad kārtējo reizi zināšu ? raudi
Tad mana mīla Tev būs kā saldi
Tik saldi kā tikai mīlas maldi,
Bet mīla mana kā pārpilni galdi
Un galdi šie pilni tik mīlu kā kalni....
/E. Markus/
Ja tev kāds jautā:
Kas ir visvarīgākais pasaulē?
Tad vienmēr atbildi:
Draudzība...
Mīlī, it kā Tev neviens nebūtu darijis pāri,
Dejo, it kā Tevi neviens nenovērotu,
Dzivo, it kā zeme būtu debesis!
Esi zieds, kas necieš salnu,
Esi sirds, kas necieš ļaunu,
Esi tāda kāda esi-
Īsta, dabiska, patiesa.
Lai ir ko mīlēt un ir, kas mīl.
Lai ir ko gaidīt un ir, kas gaida.
Lai ir ko darīt un ir, kas novērtē.
Lai vilšanās neapsmej, trūkums nesaliec un slimības paiet garām.
Lai stingra plauksta un maza rociņa palīdz izbrist visdziļākās kupenas.
Lai sniegs nav melns un prieks ir balts...!
Žēlošanās par draugu trūkumu atgādina žēlošanos par naudas trūkumu. Kuru vainosi?
Daudziem manas lūpas smaida,
Daudziem manas acis mirdz,
Bet es mīlu tikai Tevi,
Un Tev pieder mana sirds!
Skrien gadi prom,
Tev dodot gadu skaitu.
Ir viņos dzīvots, strādāts, smiets,
Vien gadiem netici un sevi jaunu jūti,
Vēl jāveic daudz, kas dzīves kausā liets.
Viegli vieglītiņām
ieleic eglītes zarā sudraba stīdziņas,
Pakar trauslu gaismas
vizuli tā, lai ne skujiņa nenobirst,
lai ne skaņa neieplīst.
Viegli, vieglītiņām
pieskaries elpai, svecei un mīlestībai....
...un brīnišķā svecīšu mirdzā,
sasaucoties ar Jauno gadu,
ļaujiet pārdzīvot tumšāko laiku!
