Nejauši sveicieni
Ņem par labu nedaudz rindu,
Kuras ļoti maz var teikt,
Tomēr tavā dzimšanas dienā
Atļauj visiem tev sveikt.
Kurš putniņš agri ceļas, agri dabū pa muti...
Atnākšu es,
Tikai pasauc,
Un tikai pasaki:
Skumstu bez Tevis,
Man gribas mīlestību Tavu,
Kurā skūpstu lietus!
Vārda dienā neķer mušas,
Iedzer vīnu, saņem bučas,
Un lai sirdij jautrāk kļūtu
Apēd gabaliņu kūkas!
sveiciens tavam otram varinam!!!!
DRAUDZĪBA IZJŪK
Kad tu būsi visu izlasījis,
Mazliet padomā, kaut tāpat vien ?
Var būt, ka tev daudz ir draugu bijis,
Man tu, zini, biji tikai viens.
Negribējās strīdēties ar tevi ?
Daudzreiz atliku ? nu rīt, nu rīt.
Nevar taču ilgāk apkrāpt sevi,
To, ko vajag, — jāvar uzrakstīt!
Zini ko, var tikai bērni mazi
Nedomājot drauga vārdu šķiest ?
Mēs, kam dzīvē nācies daudz ko pazīt,
Nedrīkstam ar vārdiem metāties!
Draugs ? tad draugs! Tu jūti viņa plecu,
Viņa solim blakus ? solis tavs.
Draudzību sev nevar pakļaut vecums,
Ja tā ir... Bet ja nu viņas nav?
Nogurstu no dienas gaitas naskās,
Kāpēc iesit vārdi, kuri glauž?
Un man liekas, ka zem drauga maskas
Tu slēp sirdi, kurai kaut kas skauž.
Zini ko, kad sanāk lielas raizes,
Drauga vārds tad ir gandrīz tas pats,
Kas ir izsalkušam gabals maizes,
Kas ir nogurušam uzmudinošs skats.
Redzot drauga jautājošo seju,
Tu ar vārdiem nekautrējies sist,
Parādīji ceļu, kurā ejot
Šodien, rīt ? man vajadzēja krist.
Nepakritu, jo tu nesaprati,
Steigdams melus labos vārdos vīt,
Nesaprati to, ka dzīve pati
Katru vardu atnāk pārbaudīt.
Kad tu būsi visu izlasījis,
Mazliet padomā, kaut tāpat vien ?
Var būt, ka tev daudz ir draugu bijis,
Man tu, zini... bija tikai viens.
(Ojārs Vācietis 1954. gads)
Its hard at times to be in touch,with those who really mean so much,but time by time or far apart ,You always be inside my heart!
Dodu Tev erotisku, asins stindzinošu, lūpas dedzinošu, jaukāku kā paradīzi, karstāku kā elli, saldāku kā zemeni, supergaru maigu skūpstu! :*
Reiz man bija sapnis.Un tad, kad mans sapnis satikās ar realitāti, manā dzīvē ienāci tu.
Pieņem visu,
Ko dzīve tev sniedz,
Neskumsti velti,
Ja tā tev ko liedz.
Es tik ļoti, ļoti, ļoti tevi gaidīju
Kā upe sniegu rudenī,
Kā jūras līcis tīru ūdeni,
Kā negaisu piešalkts koks,
Kā sauli aizsegts logs,
Kā tavu aizgādnību un tavas rūpes,
Kā tavu skūpstu manas lūpas.
Es tik ļoti, ļoti tevi gaidīju...
Gadskārtas mainās un draugi.
Laime un nelaime mijas,
balti un pelēki ceļi
Tālu man pretī vijas.
(S. Kaldupe)
Cilvēk, tavs uzdevums ir nevis meklēt dzīves nozīmi, bet dot dzīvei nozīmi!!!
Šie ir gaismas gadi,
Katram vienreiz doti,
Grūti, labi nodzīvoti,
Ar sāpēm, laimi savienoti,
Šie visi mūža gadi.
No vizbulītēm, pūpoliem un zālēm,
No bērzu pumpuriem šis laiks ir austs,
Ko Lieldienas ir atnesušas plaukstās,
Mūs aicinot gan priecēties, gan mīlēt,
Un pašiem mīlestību paust.
Pār zemi balts eņģelītis pārlaidās,
Dāvādams tai baltu sniegu.
Es palūdzu eņģelītim,
Lai tas pārlaižas pār Tevi
Un dāvā Tev saldus sapnīšus!!!
Sajust vēlreiz tavu elpu,
tavos glāstos vēlreiz slīkt.
Aizpildīt šo tukšo telpu,
kura manā sirdī mīt!
Ziedi un plauksti, sev un mums visiem par prieku!
Dvēsle ir neparasti skaista.
Ir labi, ja savstarpēji tuvojas dvēseles, nevis ķermeņi.
Tavs draugs ir tavu vēlmju piepildījums.
Viņš ir tavs tīrums, kuru tu apsēj ar mīlestību un no kura tu ievac ražu ar pateicibu.
Viņš ir tava pajumte un tavs pavards.
Jo tu nāc pie viņa ar savu izsalkumu un tu mekle viņu miera dēļ.
Ievij savas dzīves prieku saules pavedienā,
lai ar viņas pieskārieniem vari starot dienā!
