Nejauši sveicieni

Šī diena vieglāka par spāri,
Lai dzīves rūpēm paceļ pāri.
Uz mirkli kļūsti kastaņzieds,
Jo šodien prieka varavīksnē
Tavs vārds ar saules stariem siets!

Nu Tu vari pirkstā kost,
Gadiņš klāt, nevis nost
Lec uz augšu, lec uz leju,
Grumbiņas Tev bojā seju.

Tālas, dārgas skaņas svētas
Debess dārzos izauklētas,
Ziemassvētku zvani nes.

Raugoties uz Tevi mani pārņem siltums un gribu smaidīt, jo savādāk nespēju.

Vārda dienu svinēt prieks,
Ja ir galdā trīsgraudnieks!
Rosolus un raušus nost,
Vajag tikai kost un kost!!!!

Kas tur brēca kas tur kliedza pašā Jāņu vakarā.
Jānītis lēca ugunī Velns zin kādā sakarā!

Dzer mīlu kā vīnu,
Par asarām smej,
Tik nepievil zēnu,
Kas uzticas tev.

Ja tev dzīvē slikti klājas
Sirsniņa uz bēdām stājas
Atceries uz brīdi mani,
Pasmaidi, un viss būs labi! :)))

Dzīvo dzīvi, bet netēlo,
Nesadedz, bet mūžam kvēlo!

Cik skaisti ir balto jasmīnu ziedi,
Ja katrs to skaistumu saprastu,
Cik skaista ir cilvēka dvēsele,
Ja cilvēks cilvēku saprastu.

Ziemassvētku vakars kad satumst aiz loga,
Zaigot sāk zvaigznes kā dimanta pogas,
Spīd zelta mēness, mirdz sudraba sniegs,
Ir bagāts ikviens, ja vien sirdī mīt prieks.

Ir dīvaina sajūta gadu mijā,
Kad žvaigžņotā debess sudrabu sijā,
Tad zogas gan prieks, gan neziņā krūtīs,
Ko nākamā gada puteņi sūtīs.
Ir dīvaina sajūta tanī brīdī:
Tu pats it kā stāvi vēl durvju priekšā,
Bet domas sen jau atrodas iekšā!

Ņem skaistākās skaņas no koklēm, kamēr tās skan,
Ņem skaistākos ziedus no puķēm, kamēr tās zied.
Ņem spožākos saulstarus no saules, kamēr tās zied.
Tad dzīve, ko dzīve būs tāda arvien —
Ko ņemsi no dzīves, tas piederēs tev!

Vai tu vari man tagad pateikt kas mums dzīvē notiksies?
Uz kuru pusi vēji nesīs, uz kuru pusi kuģi ies?

Kā lai turamies mēs kopā, tā lai neizšķir neviens?
Cik mums cieši jāapskaujas, tā lai izskatītos viens?

Kaut ar škirsimies uz brīdi, mīlestība līdzi ies.
Ja ir liela mīlestība, tad nekas nav dzīvē grūts.

Tikai jāturas ir kopā, tā lai neizšķir neviens.
Tikai cieši jāapskaujas, tā lai izskatītos viens.

Ja mēs turēsimies kopā, tad mūs neizšķirs neviens.
Tikai cieši jāapskaujas, tā lai izskatītos viens.

/Alberts Legzdiņš/

Kad satiku savu draugu,
Es nodomāju vai es viņam varēšu palīdzēt,
Bēdās, priekos, un pat skumjās.
Es ilgi domāju,
Līdz beidzot izdomāju,
Kad draugam jābūt,
Tāds kāds viņš ir no dabas.
Draugs, var būt gan labs,
Gan slikts,
Neviens nav tik idiāls,
Kā tavs draugs.

Ieklausies Dievā savā Dvēselē!

Novēlu tev medu ēst,
Ābolu uz pusēm plēst,
Ienaidniekiem gaisā sviest,
Mīļāko pie krūtīm spiest!

Šī diena, lai Tev skaistāka par citām,
Šī diena tikai reizi gadā aust,
Lai paliek spēka katram dzīves rītam,
Lai katrs rīts kā skaisti ziedi plaukst.

Ai, māmulīt, māmiņ, par ceriņa zaru
Es gribētu šorīt pie loga tev plaukt
Kļūt vēlētos ļoti par saullēkta staru,
Kas pirmais pie tevis jo agri grib nākt
Varbūt pat vēl labāk,
Ja šorīt es būtu
Par dziedoni cīruli pārvērties jau
Tad skaistākās dziesmas
Tu, māmiņ, sev gūtu,
Kas teiktu bez vārdiem — Cik laba Tu man.

Lai tev vienmēr ir kāds,
Uz kuru paļauties un ticēt;
Laimīgās dienās mīlēt,
Likteņa šķēršļus vīlēt!