Nejauši sveicieni
Mācies, meitiņ, šūt un lāpīt,
Adatiņā diegu trāpīt,
Trāpi savā pirkstiņā,
Nevis zēna sirsniņā.
Amors man reiz iedeva kompasu un karti! Viņš lika, lai vados pec tiem, jo tā es atradīšot mūžīgās laimes zemi..
Es viņam paklausīju...
Un zini es nokļuvu pie tevis...
Kaut kur vējā, tevi jūtu,
Kaut kur gaismā, tevi redzu,
Kaut kur putnos, tevi dzirdu,
Kaut kur lietū, tevi skūpstu.
Kaut kur domās, tevi mīlu.
Sanācām, kad rudens lietus lija,
Aiziesim, kad druvas briest kau sāks.
Un tāpat kā vecs ar jaunu mijas
Mūsu vietā citi putni nāks.
Piespiest pie rūtīm lūpas un pieri,
Klajums lai pārredzams tiek,
Lūkoties, cik uz skujiņām mierīgs
Ziemsvētku vakarā sniegs.
Kā laba grāmata ir visa mūsu dzīve,
Tā skaista šodien,skaista būs rīt.
Un laimīgs tas, kas spēj ar savu dzīvi
Kaut vienu labu vārdu tajā ierakstīt.
Tu esi brīnumzvaigznīte un tev atliek tikai spīdēt un spīdēt vēl spožāk un citos uzturēt gaismu! :)
Dziļi mēžā, egles zarā,
Lieldiensvētku priekšvakarā,
Kāda vārna, cik vien spēj
Ligzdā sēžot olas dēj!
Naudas pilnu garu zeķi,
Pieliekamā maizi, speķi,
Pilnu galvu gaišu domu,
Veselību, labu omu.
Tu esi viss!
Priekš manis Tu esi viss!
Tu esi mana dzīve,
Tu esi man prāts, manas domas, manas jūtas!
Tu esi mana sirds...
Tu liec manam ķermenim viegli trīsēt,
Tu liec man uztraukties un skumt.
Tu liec man domāt par Tevi!!!
Tevis dēļ es pārdzīvoju,
Tevis dēļ raudu...
Tevis dēļ es aizmirstu par sevi...
Tu esi viss!
Priekš manis Tu esi pilnīgi viss!
Es mīlu... klusi mīlu Tevi...
Un viss...
Pūt, Jānīti, vara tauri
Pašā Jāņu vakarā,
Lai sanāca Jāņa bērni,
Lai dziedāja Jāņu dziesmas,
Lai dziedāja Jāņu dziesmas,
Lai atnesa Jāņu zāles,
Lai iedzēra Jāņu alu,
Lai uzkoda Jāņu sieru
Lai aizdedza darvas mucu,
Lai darija vaiņadziņus,
Lai gaidija Jāņu rītu,
Kad saulīte rotājāsi.
Ko vēlēt tev?
Lai laimīgs tu...
Un lai tāds nebūtu
Bez manis...
Spoži rāmji ne vienmēr ir spožām gleznām.
Mīlestība ir tad, kad divi cilvēciņi skatās vienā virzienā, nevis viens uz otru....
Opis sēž un nagus grauž
Vecene uz krēsla snauž
Sunīts sētā kuci drāž
Gailis vistai knābī bāž
Kuilis gaidot saules staru
Izdrāž cūciņu ar varu.
Kāda nozīme gan as`ras liet,
Ja var pasmaidīt un jautru danci diet,
Ja var uzdziedāt un skaļi smiet,
Lai vai kā tai dzīvē kādreiz iet!
Atstājiet mani!Ļaujiet man vienam būt!
Es zinu to dziesmu,ko dzied lapas,kad rudenī trūd.
Es zinu to ceļu,pa kuru dūmi debesīs zūd.
Atstājiet mani!Ļaujiet man vienam būt!
Atstājiet mani!Un Ļaujiet man vienam iet!
Es zinu,cik skaisti pusnaktī pūce dzied.
Es kokus kā cilvēkus jūtu.Un tie mani kā koku jūt.
Atstājiet mani!Ļaujiet man vienam būt!
Es negribu ar jums ēst maizi un pacelt skanošas glāzes.
Kad pār galvu aizlido dzērvju kāsis,
Es aizeju.
Kad es esmu viens,nekas manī nepazūd.
Ļaujiet man vienam būt!
Noņemiet no mana pleca savas rokas!
Lai paliek ar mani mana nelaime un manas mokas.
Man jāsaprot pašam,cik dziļi un kas manī trūd.
Ļaujiet man vienam būt!
Manu prieku ļaujiet satikt man ceļā vienam.
Es nebridīšu to braslu,pa kuru mēs visi brienam.
Es negribu uz jūsu striķa kā krekls starp krekliem žūt.
Ļaujiet man vienam būt!
Vai jūs zināt,cik grūti ar savām saknēm karot?
Vai jūs zināt,cik grūti no maza pumpura žuburos zarot?
Jūs es iegūšu pēc tam.Tagad gribu es sevi gūt.
Ļaujiet man vienam būt!
Atkal gadiņš aizritēja,
Kā vilnitis jūriņā,
Atver vārtus Laimes māte,
Turpmākajiem gadiņiem!
Mīlēt, mīlēt, mīlēties,
tur jau nav ko brīnīties.
Klēpī sēdēt bučoties,
tur jau nav ko kaunēties.
Vēlam laimi spīdošu,
Zaļu, kuplu, ziedošu!
Sirdī mieru, dzīvesprieku,
Nebēdāt par katru nieku.
