Nejauši sveicieni

Skaiti savas naktis pēc zvaigznēm,
bet ne pēc ēnām.
Skaiti savu dzīvi pēc smaidiem,
bet ne pēc asarām.
Un ar prieku katrā dzimšanas dienā,
Skaiti savu vecumu pēc draugiem,
bet ne pēc gadiem.

Draugi ir kā veļa — vienmēr ar tevi;
draugi ir kā lietussargs — vienmēr tevi sargās;
draugi ir kā viagra — vienmēr pacels tavu garastāvokli, kad tas ir sašļucis...

Ietīsimies miglā abi,
Lai mums kopā būtu labi!
Skūpstus sniegsim šajā naktī,
Lakstīgalu dziesmu taktī.

Lai vienmēr ir kas gaida,
Kas mīļi pretī smaida,
Kas pažēlo un piedod,
Un drauga roku iedod!

Vecais gailis guļ uz mutes,
zilas acis un knābis putās
vainīgs mazais cālītis,
kas ir sapīpējies zālīti!

Kur tu slēpies, gadu skaitītāj?
Neredzu es Tevi vaigu vaigā.
Tikai jūtu — kāds pa pēdām staigā
Un aiz dienas dienā gadus krāj.

Šīs pasaules skumjas tik lielās
Vai spētu tās panest viens pats,
Ja nedegtu līdzās man ielās
Kā sargeņģelis draudzīgs Tavs skats.

Nesaki visu, ko zini,
Nemīli visu, ko redzi,
Netici visam, ko dzirdi!
Nekad neatraidi draudzību!

Mīlestība nedod nekā cita kā vien pati no sevis un neņem nekā cita kā vien pati no sevis.
Mīlestībai nekas nepieder nedz arī tā kādam pieder;
Jo mīlestibai pietiek ar mīlestibu.

Mēs mirstam, lai piedzimtu no jauna!

Mēs visu nakti runājām par mīlu,
Bet skūpstīties pat nebij drosmes mums,
Ar tukšu domu savu sirdi vīlu-
"Tā ilgāk saglabāsies sapņojums".
Bet sapnis izgaisa kā vējā dūmi,
Tev nepatikās runāt vien.
Un viena paliku, sev teicu drūmi -
``Par vārdiem vairāk saista apskāviens".
Cik sen tas bij... jau bezgalius gadus
Kopš nerunāju, tikai skūpstu es.
Bet tomēr jūtu mīlestības badu-
Tai naktī paliku bez dvēseles.

Vecīt vakar pa radio ziņoja ka ir atrasts apdedzis, neatpazīts vīrietis bez smadzenēm un mazu locekli! Ei vecīt dod taču kādu ziņu savādāk jau sāku uztraukties.

Novēlu Tev spēku tikt galā ar lietām, kuras ir iespējams izmainīt.
Novēlu tev izturību samierināties ar apstākļiem, kurus Tu nevari ietekmēt.
Un gudrību-atšķirt vienu no otras.

Kāpēc Tu pret mani tā izturies, it kā es Tev neko nenozīmētu? Es Tev atdodu visu savu siltumu, bet Tu pat mani nenoglāsti un nesamīļo mani? Tava zeķe.

Labāk mīlēt īsu brīdi un domāt, ka mīlēsi visu mūžu,
nekā solīties mīlēt visu mūžu, bet mīlēt tikai mirkli.

Man saplīsa dzīves termometrs.
tie gabaliņi kā dzīvsudrabs pa grīdu kopā plūda,
tos lipināju kopā es,
bet ?tas? vienalga zuda,
zuda roku pieskāriens tavs maigais, zuda acu skatiens, zuda...
utopija,
dzīvsudrabs atkal aizplūda...
(Bils)

Pie mūsu jaunības slitas
Sen citi kumeļi zviedz,
Un arī dzērves ir citas,
kas, vasarai aizejot, kliedz.
Un citi ūdeņi Gaujā
gan strauji, gan lēni plūst,
un Daugavas stāvajā kraujā
citas priedes lūst.
Un citi mēs arī esam
tik sapņi — tie paši vēl,-
ko laikam gan veltīgi nesam,
bet aizmirst — žēl.
/D.Avotiņa/

Rudenī kad lapas virmo
Tevi vārda dienā sveic.
Pacelsim mēs glāzi pirmo
Par Tevi, kas tik daudz ko veic.

Tavos glāstos reiz es slīkšu, tavu elpu sajutīšu. Tavā varā būšu es, prom no visas pasaules.

To spēku, kas zaļajos zaros
Un līganos stiebros spīd,
To prieku un dzīvības ilgas
Ik dienas sev paņem līdzi.