Nejauši sveicieni

Lieldienās šūpojies,
Lieldienās priecājies
Par pirmiem ziediņiem,
Par raibām oliņām.

Sidraba mēnestiņš veļas pa gaisu
Sētā nāk rūķītis ar dāvanu maisu
Atnāca, nolika priekšnamā klusi,
Aizgāja tālāk, uz kaimiņu pusi...

Gada slieksni pārkāpjot,
Jaunus sapņus sirds lai rod,
Degsmes pilns ja būsi pats,
Laimīgs būs tev Jaunais gads.

Mēs kā divi ledus kalni okeāna straumē klīstam,
Mēs kā divi ledus kalni vēl viens otru nepazīstam.
Bet vēlos pietuvoties Tev,
Lai abi ceļotu uz mīlestības salu...

Visa laba Jāņu zāle,
kas zied jāņu vakarā,
kas to reiz ir mutē ņēmis,
guļ 3 dienas nokautā....

Lai dzīve Tevi pilda
Kā alus pudeli,
Lai mīlestība silda
Kā kāju tupele.

Ak, man nevajaga neko daudz
Tik lūpas, kas man vārdā sauc?
Ak, man nevajaga neko daudz
Tik rokas, kas pa retam saudz?

Man nevajaga neko daudz
Tik redzēt, kā tu pieri rauc?
Man nevajaga neko daudz
Tik sajust, kā tu jūtās audz?.

Atnākšu es,
Tikai pasauc,
Un tikai pasaki:
Skumstu bez Tevis,
Man gribas mīlestību Tavu,
Kurā skūpstu lietus!

Tukstoš reižu nakts,
Tukstoš reižu garām paiets,
Tukstoš reižu sākts,
Tukstots sapņu vējā palaists.
Vai tukstots ir par maz?
Vai varu Tevi saukt par savu..?

Panāc šurp, atkailini sevi,
Rāpies man virsū......
Izbaudi mani līdz brīdim,
Kamēr jūties apmierināts,
Tavs mīļais toaletes pods!!!!!

Lietus lāsēm smagi krītot pret palodzi, vai ietvi
Ieklausies to čaboņa tik jauka, ka škiet ka,
Katra lāse ir dzīva un mūzika būtu speciāli Tev komponēta...!:)

Pievērst uzmanību sievai viņam šķita aplami, tāpat kā dzīties pakaļ ceptam medījumam.

:Mēs paliksim viens otra atmiņās
Kā nezūdoša atmiņa, kā zelts...
Šie gadi bija labākie un tādi arī paliks,
Jo pilni tie ar sapņiem, smieklies un sauli...

Mīļā {vārds}, dzīvo priekā,
Tākā peles miltu sienā,
Ja tev kādreiz skumīgs prāts,
Tad pie manis ciemos nāc!

Dari, ka tuvākais necieš
No gudrības Tavas
Savaldies arvien!
Neļaujies dusmām nekad,
Ja tuvoties gribi Tu galīgam mieram,
Liktenim smaidi, kas sit
Bet nesit nevienam.

Eņģeļi,gribēdami nodot mums kādu vēsti,
klauvē pie mūsu sirds durvīm.
Bet-neaizmirsīsim,
Ka sirds durtiņām rokturis ir tikai vienā pusē.
Tām ir tikai viens aizbīdnis.
Un tas atrodas iekšpusē.
Mūsu pusē.
Mums uzmanīgi jāklausās,
Vai enģelis nav jau klāt,
Tad jāatslēdz durtiņas un jāver tās vaļā.

Nevajag skaitīt gadus,
Kuri aulēkšiem skrien -
Gadus tāpat kā naudu,
Noturēt nespēj neviens.
Skaitīsim laimīgos mirkļus,
Kuru mūžā bijis tik daudz -
Ar tiem mēs bagāti esam
Un novecot nebūs ļauts!

Ai, dvēsele brīnišķā tava,
Esi svētīts, ka man ir tāds draugs!
Es jūtu — no nicības skavas
Mums gars arvien brīvāks nu augs.

Tu saki- liela ir mīlestība!
Manējā laikam ir maza.
Es To citiem nerādīju
Klusi sirsniņā glabāju.

Es to rādīju tikai Tev.
Tu daudz devi man
un daudz ņēmi,
bez atļaujas piesavināji.

Es Tevi mīlu tā,
Kā koks mīl zemi,
Kā saule mīl debesis,
Kā māte mīl bērnu.

Bet tagad ej!
Es palikšu.
Man nav kurp iet,
Ceļš jau izstaigāts,
Pietiekami bēgts.

Bet ej, kurp gājis,
Es palikšu.
Es gaidīšu un ticēšu-
Reiz arī Tu atgriezīsies

Kad uz visas zemeslodes
Tavu dzimtenīti svin,
Tad lai slimo tas ar gripu,
Kas šo dienu nepiemin!