Nejauši sveicieni

Mīlē, mīlē, mīlējies
Un nemaz nekaunies,
Klēpī sēdi, bučojies,
Viņam acīs paskaties.

Ja gribi, tad lasi,
Un pats sev prasi,
Vai atceries to,
Kas rakstīja šo?

Mūsu dzīvi veido tie cilvēki, kas mūs mīl un arī tie, kas atsakās mūs mīlēt...

Es stāvu kruscelēs
un jūtos samulsis.
Es cenšos izlemt pats:
Uz kuru pusi iet
Un kādu dzīvi dzīvot.
Aizbēgt no visa, kas mani
Saista un nīst,
Aizbēgt un baidīties!?
Baidīties vai, kas mainīsies,
Un vai uz labu?
Nav vērts mocīt sevi-
Manā vietā jau izlemts
Un vienīgais, kas atliek man-
Dzīvot vai mirt...

Ko mēs viens otrā varam rast?
Jūs kuģis neesat un es vēl mazāk krasts.
Un es vēl mazāk maiga, zaļa sala,
Kur ievu krūmā pogā lakstīgala...
Es — Jūsu spogulis!
Nu labi, kaut vai greizs -
Jūs taču arī esat nepareizs!
Tāpat kā es,
Mēs abi iedragāti...
Un kādi te vēl vajadzīgi dati?...
/Ā.Elksne/

Laime kur esi, kur paliki
Kāpēc no manis aizgāji?
Lai arī ko es darīšu,
Tevi Laime gaidīšu.
Tu atnāci un savas rokas uzliki,
Un es jutu siltumu, ko Tu man iedevi.
Bet vai tas ko iedevi, turpināsies mūžīgi?

Skaisti mēs runājām,
Skaisti mēs spriedām,
Ar vārdiem viens otru glāstijām
Un dvēseles priekā mēs kliedzām.
Jūra bij., tavas un manejās mājas,
Kad gulējām tajā...

Lai viss, kas tavās ilgās tīts,
Drīz nāk kā sapnis piepildīts!

Dzimšnas diena
Tik daudz piena!
Tik daudz draugu
Tik daudz trauku!

Vējš aizšķir aizgājušo dienu lapas klusi,
Tās vārsmās meklēju,
Kur ierakstīts bij svētums...
Kā baltu naktsvijoli
Vakars sapni manās rokās liek....

Agri lēca saulīte
Lieldienu rītinā
Pats Dieviņš staigāja
Pa zaļu zālīti

Kaut kur ir pļava -
Viena vienīgā pasaulē- Tava!
Naktīs viņa Tev sapņos smaržo
Un rītos vēl ilgi uz lūpām
Jūti medus garšu
Lai arī Tev pieder pļava,
Kurā tikai atliek ieiet
Un kur Tu būsi laimīga.

Šonakt zvaigznes līdz pat zemei laižas,
Vecais gads pa sniegiem projām iet.
Sveču staros sirds klust gaisā....
Lai šīs gaismas pietiek Jums.

Skaista sieviete- kā laba grāmata,stipri nobružāta.

Lai Tev ir tāds spēks,
Lai tev ir tāda vara,
Likt šūpoties savam mūžam
Pašā visgaišākajā starā.

Un nevajag nemaz tik daudz-
Pavisam maz,
Pavisam nieku,
Lai mirdzošs mirklis nestu prieku!

Tas baltais ziemas miers, kas iespīd istabā
No sniega laukiem rīta klusumā,
Ir tā kā Dieva miers tur, augstībā,
Kur, baltos spārnus klusi saglauduši,
Uz ceļiem eņģeļi stāv galvas noliekuši.
Uz ceļiem eņģeļi
Kā sniega mākoņi.
(K. Skalbe)

Gulta šūpojas un čīkst,
Apakšā kāds baudā pīkst,
Pāris reizes augšā, lejā
Nu jau iet ka disko dejā.
Sviedri aumaļām jau līst,
Kad ar troksni celka plīst.

Горячий Секс и нежная Любовь
Однажды познакомились, скучая.
И вечером в божественный клубок
Они сплелись свободно и случайно.

Ах, этот Секс, он был немного груб,
Нетерпелив и чуточку развратен;
Он языком касался тайных губ,
Когда Любовь присела на кровати.

Она пустилась танцевать в ночи.
Сначала в удивительных нарядах,
Потом кружилась голая почти,
Едва касаясь, пролетая рядом.

Хотелось Сексу нежности, любви.
Любви хотелось секса и оргазма.
До этого желания свои
Им не случалось исполнять ни разу

Mēs klusējot paliekam...
Vēji šalko un mierina mūs,
Bet tava vieta, kas bija šai dzīvē
Ir, bija un vienmēr būs.