Nejauši sveicieni

Lai vienmēr pasaulē būtu kaut kas, ko gribi iemācīties, ko vēlies darīt, kāda vieta, kur vēlies nonākt, cilvēks, kuru gribi satikt!
Lai tavā makā vienmēr ir pāris monētu!
Lai saule vienmēr spīd tavā logā!
Lai lietum vienmēr seko varavīksne!
Lai tavām rokām vienmēr ir ko darīt!
Un dzīve nekad nekļūtu vienmuļa!

Mācoties draudzību guvām,
Mūžam tai neļausim iet.
Būsim draugi kā bijām,
Nekas nespēs mūs šķelt!

Es būšu eņģelis
Tu mani spārni
Es būšu saule
Tu mani stari
Es būšu puķe
Tu mana smarža
Es būšu grāmata
Tu mani stāsti
Es būšu pildspalva
Tu mana tinte
Es būšu dziesma
Tu mana melodija
Es būšu nakts
Tu manas zvaigznes
Es būšu es
Tu mana sirds...
Bez tevis es neesmu nekas
Ne eņģelis, ne nakts
Tu kā daļa no manis
Daļa kuru aizpildīt nevar ikkatrs
To vari tikai tu
Tā ir.. tā bija...tā būs!

Es nezinu, par ko tas tā,
Ka man par tevi jādomā:
Vai rīts kad aust, vai vakars tumst,
Sirds it kā gaiši silst un skumst.

Tu it kā visur līdzi man,
Un tava balss man mūžam skan,
Ka kad es tevi mīlētu -
Es mīlestībai neticu!

Bet Tavu roku savā just,
Ar tevi mēness vizmā zust,
Kur sudrabaina dziesma san -
Tu mīļa man, Tu mīļa man!

Es negaidu nevienu glāstu,
Nevienu vārdu,
Neko, ko dzīve varētu man sniegt.
Jo man nāktos kliegt kā bērnam,
Kurš nezin laimi,
Kuru pašam ir jāaizsniedz
Un jāizbauda,
Lai nenāktos nožēlot padarīto...
(visiem, kuri mīl)

Karogu sārtu kā magones sirds
Iespraudīs sniegos, lai spulgo un mirdz
Pasaulē raugies un pasaulei tici
Tāda ir jaunība, tāda tai sirds.

Acis platas rītā agrā,
Nemiers manu sirdi sagrābj.
Skaļi saucu-Velns ar ārā!
Vārds Tavs rakstīts kalendārā.

Raudzīties drošu skatu,
Paturēt siltumu smaidā,
Nosargāt laimi sirdī,
Gribēt mazliet vairāk par gribu,
Starot mazliet tālāk par staru,
Mīlēt ar mīlestību.
(M. Laukmane)

Atklāj sevī to
ko neviens nav atklājis-
tu taču to vari.
Atver sevī durvis,
ko neviens nav atvēris-
vienkārši dari.
Atrodi sev tos ziedus,
ko neviens tev nav dāvinājis-
un uzdāvini sev pavasari.
/A.Skrjabe/

Iet gadi, mainās uzskati un daudz kas cits... bijušais aiziet, lai nekad vairs neatgrieztos...
...un paliek tikai viens, kas daudzas sirdis iepriecina, bet daudzām sirdīm liek degt sāpju ugunīs...
...tās ir — atmiņas...

Maliet saules,
mazliet prieka,
bet par visu vairāk milestibas!

ir nakts.. mani pārņem skumjas.. sev jautaju-kapēc, bet atbildes nav.. varbut tapēc ka aizgaji Tu, neko nesakot.. tapec jautāšu vēlreiz-kapēc aizgāji-mīlestība mana pirmā un pēdējā..

Man plaukstā krīt sniegpārslas
Tik trauslas, ka bail pat elpot.
Šovakar es Tev sūtu leduspuķi,
Kas zied manā logā.
Pieskaries tai un tā uzziedēs vēl krāšņāk!

Vēl sāp,
bet nu jau citādāk.
Tā laikam brūces dzīst,
tā, laikam ritot,
jaunas kārtas pērlei aug,
kad smilšu graudiņš sīks
sev spožu rotu
kāda sāpēs rod...

Es tevi mīlu...
Tu man nozīmē visu...
Nespēju par tevi nedomāt, bet man sāp...
Man sāp — tas viss kam nevajadzēja notikt...
Man sirsniņa ir salausta...tā skumst pēc tevis
Tā vēlas, lai viss būtu tik labi un jauki....

Bet varbuut tā ir labāk?
To zini tikai tu, sauļuk!!!!
Piedod man visu.....

Cik grūti ir dzīvot
Kad mīlēts nāsi
Tev ir skumji
Un vientuļi

Asaras ik dienu
Līst pāri vaigiem
Un nav neviena
Kas justu līdz.

Tas, kas pasmejas tā vietā, lai plosītos, vienmēr ir stiprākais. (japāņu gudrība)

Atmiņas...
Atmiņas ir laika piemineklis,
Bet pieminekļus dzīviem cilvēkiem neceļ
Es negribu dzīvot atmiņās
Es gribu dzīvot šodien, te un tagad
Un zināt, ka VIENMĒR būs rītdiena
un Tu...

Ir jāprot atrast un nepagurt,
No slapjiem žagariem uguni kurt,
No nespodra krama liesmu šķilt,
Gan sasildīt citus, gan pašam silt.

Salavecis zina risku,
Iebāž maisā cūkas cisku.
Lai nebaida tad bads,
Kad atnāk suņa gads!