Nejauši sveicieni

Aiz gada gads kā balta saule riet,
Bet atmiņas ar sapņiem blakus stājas.
Cik jaunu nodomu un ilgu krājas!
Sirds piemin jaunību un atkal dzied!

Lai visi mazi velniņi,
Kas ellē dzied tik priecīgi
Tev tagad pēdas kutina,
No manis mīļi sveicina!

Tā skumst, kad Tevis nav līdzās
Bet priecājas, kad Tevi sajūt tuvumā
Tu esi kā krīto?a zvaigzne
Kurai krītot es ievēlos vēlē?anos
Tu esi kā sapnis
Kur? atrodas ?ajā skarbajā realitātē un dziļi manā sirdī
Un Tu esi tas, kuru nespēju izmest no prāta
Jo Tu esi ieķēries manā
Kā āķis, kuru nespēju izraut
Un ?obrīd, kad rakstu ?īs rindas domāju par Tevi
Kavējos tajā jaukajā dienā, ko pavadīju Tev blakus
Diena, ko vairs nekad neatgriezt....
Visvairāk atceros Tavas acis, smaidu.....
Tas bija kā sapnī
Tik daudz saules un mīlestības
Bet ?odien nav ne saules, ne Tevis
Paliku tikai es un asara uz baltas papīra lapas......

Šajos salnu un lietavu ceļos,
Prieks kā tauriņš pie Tevis lai skrien,
Sirds lai sildās pie vēlīniem ziediem,
Lai to gaišums Tev apkārt arvien!

Ko lai saku projām ejot
Ko lai saku šķiroties
Tikai vienu vārdu teikšu
Mani kādreiz atceries.

Tā elpa pēc elpas, vārds pēc vārda.
Telpu pēc telpas pilda un ārda.
Viss ir tik pilns, un nav vairs kur dēties.
Varbūt mums paņemt un iemīlēties?

Tikai sieviete spēj Tevi tā mīlēt.....atdod sevi visu Tev, atdot savu dzīvi Tev, sirdi Tev, lai Tu glabā. Padodies? Nespēj? Tad ej vien tālāk un nekad neatgriezies, neatskaties atpakaļ. Es vairs neesmu tā, kas biju pirms Tevis. Tu mani salauzi, bet es izdzīvoju un dzīvošu bez tā, ko atdevu Tev. Neļaušu Tev atvērt sevi, neatdošu Tev vairs to, kas manī dārgs. Gribi, bet neceri, es neesmu tāda. No kļūdām mācās, paldies, ka iemācīji man mācīties..............

Klusais laiks, kad tumsai cauri lēnām
Laižas sniegs.
Klusā naktī, kad tur ar
Acs spēku vien
Esi egle starp eglēm, putns starp putniem,
Ar pārslām uz zara, uz spārna, ar sirdi
Kā baltu sniegu.
(V. Dreimane)

Mazs amoriņš man šodien ta pie austiņas čukstēja.
Man vajag atdzīties tik Tev,''''''''
Ka svarīgs esi tik man!!!

Kāds spēks ir īstai mīlestībai,
To varam tikai apbrīnot,
Visdziļākai tumsai, vientulībai
Spēj gaismu tā un prieku dot!

Žēl ka nevaram tur būt
Kūkas ēst un šņabi sūkt
Pastam jāuztic būs teiciens
Vārda dienā kvēls lai sveiciens!

Ļauj šūpot sapņu jūrai
Tā viegli, liegi aijā;
Ļauj rasai mirdzēt rozēs
Tā mana mīla ir.

Es gultā esmu lielisks- guļu mierīgi un nekrītu ārā.

Lai Jaunā gada gājiens, kas būs sācies,
Ir saules pilns un neapmācies!

Tec, saulīte, tecēdama
Aptec mazu līkumiņu
Iesteidz, pasveicini
Šīs dienas jubilāru
''Daudz laimes dzimenītē''!!!

Asins kopā smejas un dzied,
Lūpas maizi uz pusēm dala.
Jums līdz sirmumam blakus iet
Tur, kur dzintara jūras mala!

Ai, dvēsele brīnišķā Tava,
Es svētīts, ka man ir tāds draugs!
Es jutu ? no nicības skavas
Mums gars arvien brīvāks nu augs.

Tu man es viss,
Es Tevi mīlu no visas sirds,
Tu esi man vienīgais,
Bet vai Tu mīlii mani???
Tas ir jautājums uz ko Tev ir jāatbild!!!!

Lai runā, ko grib,
Bet sirds ir tā vienīgā,
Kas šobrīd spēj just
Un izlemt,
Ko darīt
Jo Tu esi es
Un es esmu Tu
Un viss, kas man pieder
Ir arī Tavs
Un otrādi?
Jo tikai mīlestība
Ir tā,
Kas mūs vieno
Un jūtas,
Un dvēsele Tava
Smiekli un asaras
Tā arī ir daļa
No mums
Sauc to kā gribi ?
Mīlestība vai nē,
Bet tas, kas te notiek
Ir mūsu pasaule?

Sapnī nevajag tev
Pārāk aizkavēties.
Tur ir tumšs.
Tev svece jāaizdedz.
Lai būtu, ar ko applaucēties.

Sapnī nevajag tev
Pārāk aizkavēties.
Šeit ir gaišāks,
Nāc un paskaties-
Ir sirdī rēta tev
No sveces.
- Būs ko atcerēties!