Nejauši sveicieni

Var koki smago sniega segu nomest,
Var lepni sīkai vētrai pretī stāt,
Bet mana sirds un ilgas nerimst,
Par Tevi nevar nedomāt!

Šodien ziņu kādam rakstu
Datoram pa pogām bakstu.
Gribu Vārda dienā sveikt,
Kaut ko foršu arī teikt.
Domāt, darīt, dzīvot, spēt,
Un pār polinomu lēkt!

Ja nav ne zvaigznītes, kas gaismu dod,
Var pasaule bez ziediem un bez skaņām būt —
Likt visam gavilēt un vizuļot
Var maza, sīka cilvēkbērna sirds,
Ja viņa prieku jūt.

(E.Zālīte)

Nav nakts bez pieskārieniem kaisliem,
Nav nakts bez saldiem skūpstiem,
Nav nakts, ne diena diviem mums,
Ja pāri abiem debesjums...

Ja paslīd kāja, pieturies.
Ja pazūd mīla, piedzeries!

Viss ir joks, par visu smejies,
Laid, lai citi raud un vaid.
Ja ir labi ? pakavējies,
Un ja netīk ? projām laid!
/Ed. Veidenbaums/

Es iededzu pār tevi savu mīlestību
Kā gaviļainu zvaigžņu pilnas debesis.
Ik reizes, kad man pāri dari,
Tu tikai vienu mazu zvaigni dzē...
Par ko gan skumt?
(V. Belševica)

Jaunais gads mums atkal dos dienas -
Diena pēc dienas ar darbu lai pildās,
Kā ar medu piepildās šūnas.Cilvēks pie dzīvām domām lai sildās,
Lai no tumšās, miegainās kūnas
Dvēseles tauriņš spārnus sev raisa,
Meklēdams saules un vasaras gaisa.

VIENKĀRŠI IEKLAUSIES!

Kad es tevi lūdzu mani uzklausīt
un tu man sāc padomus dot,
tu nedari to, ko es lūdzu.

Kad es tevi lūdzu mani uzklausīt
un tu saki, ka nav vērts tā justies,
tu no nievā manas jūtas.

Kad es tevi lūdzu mani uzklausīt
un tu mēģini manas problēmas risināt,
es esmu tevī vīlusies.

Uzklausīt! Es tevi lūdzu tikai mani uzklausīt,
nevis runāt vai rīkoties-
tikai sadzirdi mani.

Padoms ir lēts;
par avīzes cenu var dabūt
visādus padomus lasītāju vēstuļu nodaļā.

Es spēju tikt galā pats, es neesmu bezspēcīgs-
varbūt tikai zaudējis drosmi un apjucis,
bet ne bezspēcīgs.

Tāpēc, lūdzu, uzklausi un sadzirdi mani!

Un, ja tu gribi runāt,
pagaidi brīdi, kad būs tava kārta, —
un es tevi uzklausīšu.

Nevaru iedomāties nevienu laimīgāku cilvēku par mani, jo man ir TĀDS draugs kā Tu!!!

Pati labākā
Un tīrākā
Bija šī mīlestība,
Bet nu tas ir liegts,
Jo tālu Tu esi
Un vējš ir aiznesis
Līdzi to Tev
Bet zini, ka vienmēr
Mana sāpošā sirds
Piederēs Tev
Un sirdij Tavai?
Par ko gan man tā
Ir nācies ciest
Un kāpēc mīlēt
Ir tik sāpīgs prieks??

Jubileja vienreiz gadā,neliec draugiem nomirt badā. Uzliec galdā torti,šņabi, Lai var patusēties labi!

Šodien tu drīksti! Nē, patiešam — Tu šodien drīksti, vari un proti mīlēt!
Tu šodien vari aizceļot tālu prom- aizceļot uz bērnības sapņiem par princi baltā zirgā un princesi tornī!
Jo šodien šis sapnis ir realitāte. Šodien sapnis piepildīsies un ja nē — atceries kādu teikumu:
" Ja mēs nesapņosim, kā lai sapņi piepildās?" Ko teiksi?

Jaunais gads lai nāk ar prieku,
Un ar labu precinieku,
Ja viņš brašs un taisās ņemt
Nesāc par daudz ilgi lemt!

Svētvakars. Aiz mežiem zvana.
Nakts tumsa drīz visu segs.
Tad eglīti nesīs tētis
Un māte svecīti degs.

Tēt, Tu arvien būsi šai pusē,
Tai Gaismā, ko atstāji mums,
Kaut arī sirds Tava klusē,
Mums paliek šis mantojums.

Nesvied akmeni dzelmē,
Ja nezini kur tas krīt.
Nemīli mani šodien
Ja nespēsi mīlēt rīt.

Manas domas tālumā lai klīst un pār taviem vaigiem siltiem kā lietus lāsītes lai līst. //G.R.//

Tu mīļuma lāsi un skaistuma lāsi
Dod padzerties mums, kad slāpst.
Tu saudzīgiem vārdiem dvēseli glāsti
Un iecel vasarā zudušu sapni,
Kad liekas — pazaudēts viss.
Tu tumšākā naktī siltuma avots,
Kad pavards ir nodzisis.
Tu priekos un sāpēs vienīgā, māt,
No dzīves sākuma esi mums klāt.
(K. Apškrūma)

Ir daudz pie debesīm zvaigžņu
Un katra tā savādi mirdz,
Ir daudz uz pasaules draugu
Un katram savāda sirds.