Nejauši sveicieni

Glabā savu dvēselīti
Tā kā baltu taurenīti,
Neļauj kājām samīdīt,
Dzīves dubļos aptraipīt!

Tu esi tik-
cik tu vari,
Tu būsi tik-
cik tu dosi,
Tu tapsi tik-
cik tu ņemsi,
Tu paliksi tik-
cik tu spēsi.
/V.Kokle-Līviņa/

Zaķīts aiziet ciku,caku-
Svilpodams pa meža taku!
Tas groziņā nes lielu prieku,
Izdalīdams to kā nieku!

Jāņu tēvs sadzēries,
Kāpa vārtu stabiņā,
Kā slējās tauri pūst —
Pār muguru nožāvās!

~*It`s funny how a heart is two teardrops upside down*~

Un kamēr brīvais gars nav viņā kauts,
Viņš mūžam ies, kurp Zilais kalns to sauc!/Fr.Bārda/

Lai Jaunā gadā sapņi jaukie par dzīves īstenību kļūst!

Meitenes ir kā automašīnu novietošanas vietas.
Visas labākas vienmēr izrādas aizņemtas.

Ēzelītis bada nāvē nomiris guļ pie upes un siena kaudzes. Viņš nomira, jo nevarēja izvēlēties ko vispirms — padzerties vai paēst. Tad nu iedzersim par to lai mēs nebūtu ēzeļi.

Mīlestiba bez laimes var būt, taču laime bez mīlestibas — nekad.

Vīrietis ir kā vecs čemodāns, panest grūti, bet aizmest žēl!

Aizraujoša, spārnos paceloša...
Mīlestība.
Mānīga, sāpinoša, viltīga...
Mīlestība.
Tik grūti izprotama,
Tik ļoti visiem vajadzīga.
Kas īsti ir šī mīlestība?
Kur tā ir atrodama?
Sīrdīs?
Ne. Garā.
Ko tā mums dāvās?
Prieku? Laimi?
Vai sirdsdēstus nevajadzīgos?
Mēs cenšamies Tevi, mīlestība iepazīt...
Tu neļaujies...
Ar katru brīdi savādāka,
Ar katru brīdi neizprotamāka...
Kurš var pateikt kāda Tu esi?
Kurš Tevi ir patiesi iepazinis?

Ir svarīgi notvert to mirkli,
Kad skaņa par mūziku top.
Un galvenais — notvert to mirkli,
Kad cilvēks par draugu tev top.

Laimi es tev vēlēju,
Rokās iedot nespēju,
Laimes putniņš skaļi dzied,
Vēlē laimi tev arvien.

Sveicu tevi dienā šajā,
Kura saukta vārdā tavā.
Kuru neatkarīgi no Tevis
Tēvs un māte Tev ir devis.

Cik labi, ka ir sapņi, kuros var aizmirsties no nepatīkamās īstenības! Un cik labi, ka ir īstenība, kurā var atmosties no nepatīkamiem sapņiem!

Lai laime visur smaida
Un mīlestības zvaigzne mirdz,
Un prieks lai allaž gaida —
To novēlu no visas sirds!

Lai cik grūti, turies, cīnies,
Pats sev esi pretinieks!
Tas ir Ziemassvētku brīnums,
Kad no sāpēm izaug prieks.

Uz tavu sirdi pusceļā. nav devis
Pat atelpas man ilgais tuvums tavs.
Es vienmēr būšu pusceļā uz tevi,
Jo mīlestības ceļam gala nav.
(V. Belševica)

man nevajag miljonāru...pietiks ar miljonu