Nejauši sveicieni

Dzīves melnās dienas
liek dvēselei
cietā gliemeža
čaulā tīties,
nejūtīgie un pārlieku
ziņkārīgie,
lai tur nespētu
ieskatīties.
Dzīves baltās dienas
savukārt
atver aizslēgtos
logus un durvis,
vienā mirklī ļauj
piedzimt brīnumam,
kurš tev spārnus
iedod kā burvis.
Lai Tev vairāk
balto kā nebalto,
dienu turpmāk
dzīvojot būtu, lai tās zelta
guldeņos pārtaptu,
un no draugiem
cīruļu vieglumu
saviem nākošiem
gadiem gūtu!

Klusums skaists, lūpu pieskāriens maigs,
Tikai Tu un es, tikai divi mēs,
Tikai neatstāj mani, tikai neatdod mani nevienam,
Ja reiz mana mīla lemta tikai Tev.

Ja tu kādreiz noskumsti,
Ej pie viņa – noskūpsti,
Un, ja atkal skumjas māc,
Tad pie manis ciemos nāc.

Dzied Ziemsvētku enģeļi Ziemsvētku dziesmas,
Klāj zemi pūkainais Ziemsvētku sniegs.
Šai vakarā, sirdīs kad jūtu liesmas,
Jums zvaigznes un sniegpārslas bēdāties liegs!

Jādzīvo,
cik vien var sadzīvot vienā dienā.
Cik minūtē stundu var sabāzt,
tik jāsabāž.
Neviens nevar zināt-
vai rītdiena viņam būs atvēlēta.

Īsa, īsa Jāņu nakts
Par visām naksniņām:
Te satumsa, te uzausa,
Te saulīte gabalā.

Lai tev puķes ar kaudzēm
Un laimes ar saujām,
Bet draudzība ir tikai viena,
Un tā visu dzīvi.

Lai ko tu teiktu. raksti smiltīs...
Es izlasīšu
Lai ko tu teiktu, saki vējam...
Es sadzirdēšu
Lai ko tu teiktu, jūti sirdī...
Es sameklēšu
Es ilgojos, skūpstu un mīlu...
Tik mirkļi sabirst laikā
Lēkt vai gaidīt, kad grūdīs?
Vienalga —
Satiksimies sapnī!

Un ta nu ļauju es, lai zvaigznes mani nes
Es šonakt nebaidos, atļauties
Pie tevis piekļauties
Un klusi atdzīties
Mums tagad pieder nakts
Un naktis pēc tam...

Pirms agrā nomoda jau jūtu:
Mīlu, mīlu!
..Un iekams plaksti veras, pamanu vēl es,
Kā tava acu debess manas savās nes.
Mīlu, mīlu!
/A. Eglītis/

Mana sirds kāro pēc Tevis
Tā skumst, kad Tevis nav līdzās
Bet priecājas, kad Tevi sajūt tuvumā
Tu esi kā krītoša zvaigzne
Kurai krītot es ievēlos vēlēšanos
Tu esi kā sapnis
Kurš atrodas šajā skarbajā realitātē un dziļi manā sirdī
Un Tu esi tas, kuru nespēju izmest no prāta
Jo Tu esi ieķēries manā
Kā āķis, kuru nespēju izraut
Un šobrīd, kad rakstu šīs rindas domāju par Tevi
Kavējos tajā jaukajā dienā, ko pavadīju Tev blakus
Diena, ko vairs nekad neatgriezt....
Visvairāk atceros Tavas acis, smaidu.....
Tas bija kā sapnī
Tik daudz saules un mīlestības
Bet šodien nav ne saules, ne Tevis
Paliku tikai es un asara uz baltas papīra lapas......

No saknītes lazda zieda,
Sarkaniem ziediņiem.
No sirsniņas es mīlēju-
Savu tēvu māmuliņ!

Dzive ir ka putns- aptaisa un aizlido!

Kad cerības vairs nav nekādas,
kad nākotne tik tumšās krāsās rādās,
kad rīts ir miglains, vakars tumšs kā aka,
kad zvaigznes nobāl, tālāk nav vairs takas,
kad viss līdz pēdējam ir sabrucis pār tevi,
kad citos cilvēkos tu atrodi vairs tikai sevi,
kad tukšums sirdī nomāc lakstīgalas dziesmu-
tad piemini — Kāds vienmēr līdzās bija,
kurš runāja, kad nebija ko sacīt,
kurš dziedāja, kad citi cieta klusu,
kurš mīlēja, kad nemīlēja tevi,
kurš strādāja, kad rokas nolaidi gar sāniem,
kurš ticēja, kad pakļāvies tu māņiem,
kurš noglāstīja tad, kad naids kā uguns ēda.
Tu viņu nejuti, bet viņš tev līdzās gāja,
Un tavu krusta ceļu vēlreiz nostaigāja...

Gaismas bruņinieks neizina, kas ir neiespējam mīlestība. Viņš neļaujas iebiedēties no klusēšanas, vienaldzības vai atteikuma. Viņš zina, ka bieži vien aiz cilvēka ledusaukstās maskas slēpjas dedzīga sirds. Tāpēc gaismas bruņinieks riskē vairāk nekā citi. Bez mitas viņš meklē mīlestību, kaut arī tas nozīmētu uzklausīt nebeidzamus "nē", atgriezties mājās sakautam un justies atraidītam gan miesā, gan garā. Gaismas bruņinieks nepazīst baiļu, kad dodas meklēt to, kas viņam vajadzīgs. Jo bez mīlestības viņš nav nekas.....

Tavas bagātības būs tur,kur būs tava sirds.
/P.Koelju/

Lai Ziemassvētku prieks valda katrā no mums,
Lai sirds siltums sasilda ikvienu, ko satiek savā ceļā,
Lai acis saskata gaišumu, kas paveras, dāvājot tikai labu,
Lai jaungada brīnums vispirms notiek mūsos...

Dzīve ir īsa — pārkāp noteikumus
Ātri piedod -
Skūpsti lēnām.....
Mīli no visas sirds....
Smejies no visas sirds.... ...
Un nekad nenožēlo par to, kas lika Tev uzsmaidīt... . ..

Neej man pa priekšu,
jo nevēlos sekot!
Nenāc aiz manis,
jo nevēlos vest.
Nāc man blakus
un esi mans draugs!

Visskaistākā laikam ir ziema, kad
Uzsnidzis sidrabains sniegs.
Visskaistākā laikam ir diena, kad
Tevi neatstāj prieks!