Nejauši sveicieni
Ir labi tad, ja nav ko žēlot,
Ja mirkļus godam aizvadījis esi,
Ik katrs gads tik reizi mūžā dots,
To otro reizi dzīvot nevarēsi.
Aukstu šņabi es dievinu, siltu šņabi arī mīlu, bet ja šņabis traucē darbam, tad nah.. to darbu.
Ko lai veelam
stipram musu zemes delam?-
Daiktu gaisa vienmer staltu,
Autinju ar shipiem kaltu,
Un vel tautumeitu baltu,
Kuru citi nesauktu par mau...
Tas cilvēks,kuru tu mīli manī,protams ir labāks par mani,bet es neesmu tāda.
Tomēr mīli vien un es pacentīšos kļūt labāka,nekā esmu!
Nekad neatņem cilvēkam cerības, iespējams tās ir vienīgais, kas viņam ir..
Kaut reizi dzīvē, lai tavs sapnis,
Kļūst par īstenību!
Kaut reizi dzīvē, lai tava viskvēlākā
Vēlēšanās piepildās!
Kaut reizi dzīvē, lai tu patiešām
Būtu tā pa īstam laimīga/s
Un tomēr ir kas tāds, kam jāpavada
Tevi visi tavu dzīvi...
Tā ir ticība!
Ticība sev un saviem spēkiem...
Tā ir cerība!
Cerība, ka viss izdosies...
Tas ir spēks!
Spēks, kas uzveic it visu...
Bet pāri visam ? tā ir mīlestība!
Mīlestība, kas nekad nezudīs...
Vilis Lācis — bezdēt sācis...
Andrejs Balodis — sēž uz palodzes...
Andrejs Upīts — lec kā krupīc...
Raimonds Pauls — dirsā kauls, viņa sieva dinozaurs...
Jānis Rainis — galvā spainis, apkārt bleķis, iekšā speķis...
Draudziba ir tik skaista
Ka tā uzplaukst
Draudziba ir jauka kas atēlo to
Draudziba var izjukt ja nav gribas
Bet Draudziba būs atkal klāt ar savu brīnišķigo plaukumu.
Ir tikai viens ceļš. Ceļš sevī.
/R.Marija Rilke/
Dzīvo tu līdz sirmiem matiem,
Brauc ar tamborētiem ratiem,
Meklē dzīvē tādas takas,
Kur aiz akmeņiem aug bekas.
Lai nepietrūktu gaišu domu, siltu smaidu, labas omas Jaunā gadā dzīvojot!
Cilvēks bez mīlestības ir kā mironis atvaļinājumā.
Es pazaudēju to,
Kas man visdārgākais — zelta atslēdziņu uz tavu sirdi....
Es meklēju un nevaru atrast.
Piedod man lūdzu to!
Skūpsts ir elektriskais zvaniņš
Mīlestības priekšnamā.
Mīlestība — cukurgraudiņš
Dzīves rūgtā kafijā!
Šī diena lai skaistāka par citām
Tā tikai reizi gadā aust!
Lai pietiek spēka katram rītam
Lai šodien skaisti ziedi plaukst!
Cik neprātīgi šodien smaržo rozes,
Tās tevis dāvātas, tām īpašs stāsts.
Cik neprātīgi šodien smaržo rozes,
To ziedos paslēpies tavs acu glāsts...
Vēlu prieku, veselību,
Vienu uti kažokā.
Ja Tu mani aizmirsīsi,
Lai Tev iekož dibenā.
Tava mīla dod:
Prieku skumjās,
Mieru trauksmē
Un cerību izmisumā!
Kad talants ielikts šūpulī, nereti gadās, ka tur to arī pamet.
Jo vairāk tu cilvēku centies ierobežot, jo vairāk viņš tiecās pēc brīvības.
Jo vairāk dod brīvību, jo vairāk viņš sevi ierobežo....
