Nejauši sveicieni
Zvaigžņu ceļš zem kājām klāts,
Ej par to — kļūs priecīgs prāts.
Līdz ar laiku tas var gaist,
Tāpēc ej un neatliec to vairs.
Daži bērni jautāja: kas ir mīlestība?
Kāda maza meitenīte atbildēja: Mīlestība ir tad, kad māmiņa lasa vakara pasaciņu.
Bet īsta mīlestība ir tad, kad viņa neizlaiž nevienu lapaspusi!
Es tik ļoti, ļoti, ļoti tevi gaidīju
Kā upe sniegu rudenī,
Kā jūras līcis tīru ūdeni,
Kā negaisu piešalkts koks,
Kā sauli aizsegts logs,
Kā tavu aizgādnību un tavas rūpes,
Kā tavu skūpstu manas lūpas.
Es tik ļoti, ļoti tevi gaidīju...
Kas smagāks vēl var būt,
Pa dzīves taku ejot,
Kā atdot zemei to, kas sirdij tuvs un dārgs.
Katrs karavīrs sapņo kļut par ģenerāli. Bet par ko sapņo ģenerālis?
Teic, kā man tevi paijāt,
Cik mīļus vārdus teikt?
Kā maigā miegā aijāt,
Kā modināt un sveikt?
Man divas vien ir rokas,
Un sirds, — tā viena vien;
Bet mīlas saldās mokas
Aug augumā arvien.
(J. Jaunsudrabiņš)
Tumšo dienu baltais klusums
Laukiem siltu sagšu klāj.
Sveču liesmās atspīd mēness,
Zvaigznes zemei mieru vēl.
Cik ezers ir kluss,
Kad nav vējš,
Cik skuķis ir lēns,
Kad skūpsta to zēns.
Rīts, kad nebēdnīgs un jauks,
Kādam šodien viesi brauks;
Atnesīs Tev rozi stīvu
Un vēl sabučos par brīvu!
Kad gada visgarākās naktis
nāk ar tumsu mūs biedēt,
mēs katrs pa svecītei iededzam,
lai liesmiņas tumsu kliedē.
Priecīgus un līksmus svēkus!!!!
Mazs eņģelīts man priekšā teic,
Ka tevi šodien jāapsveic!
Lai amoriņš Tev sirdī valda,
Nelaimes ar bultām skalda!
Arī laika faktors darbojas pret morāli. Noziegumam pietiek acumirkļa, krietnumam vajadzīga visa dzīve.
Es gribu degt un starot tā
Kā svece egles zariņā,
Jums silti roku noglāstīt
Un mīļus vārdus pasacīt.
Lieldienās šūpojies,
Lieldienās priecājies
Par pirmiem ziediņiem,
Par raibām oliņām.
Svētku priekam iedegt sveces,
Just kā plaukstās sveķi garo,
Un no sirds, kas sasilusi
Izvērt jaunu gaismas staru!
Vislielākais prieks un panākumi dzīvē sagaida to, kurš ir atradis dzīves jēgu darbā, ko viņš mīl.
Simttūkstoš burunduciņu nav tik mīļi un pūkaini kā Tu!!
Ja Tevi mīl 10 cilvēki, tad viena no tiem esmu es. Ja Tevi mīl viens cilvēks, tad tā esmu es. Ja Tevi nemīl neviens, tad es esmu izņēmums!
Līgojam uz ezera,
Jāņa dienas vakarā
Izlīgojam zelta kroni,
Ar visām papardēm.
Gadi nejautās tev, tu jautāsi gadiem:
Kādēļ tik ātri aiz kalna tie zūd?
Un paņem sev līdz vieskaistākās dienas,
Viskaistākās naktis, kas dzīves dārzā zied.