Nejauši sveicieni
Lai tev vienmēr ir kāds,
Uz kuru paļauties un ticēt;
Laimīgās dienās mīlēt,
Likteņa šķēršļus vīlēt!
Nav jūra bez bangām,
Nav sirds bez sāpēm,
Piedot var visu,
Aizmirst neko!
To svētvakaru Ziemassvētki nes.
Kas gaismā paceļ mūsu dvēseles.
Šī diena vieglāka par spāri,
Lai dzīves rūpēm paceļ pāri.
Uz mirkli kļūsti kastaņzieds,
Jo šodien prieka varavīksnē
Tavs vārds ar saules stariem siets!
Tā puķe uzzied, ko tu paņem rokā;
Tā sirds sāk mīlēt, ko tu uzlūko.
Tev ir jau viss, tu staigā zvaigžņu lokā -
Es tev vairs dāvāt nevaru neko.
(J. Ziemeļnieks)
Tālu saule debess malā
Tomēr zemei pāri slīd
Tālu projām Tu no manis
Tomēr Tevi mīlu es.
Šim vakaram — spožākās zvaigznes,
Šim vakaram — skaistākais sniegs,
Bet spožāk par svecītēm eglē,
Lai sirdī nāk cerību prieks.
Olas krāso timurieši,
Olas krāso skauti,
Tikai lieldientrusītim,
Nekrāsoti pauti.
Mīlestība ir nevis tad kad tev atnes rožu pušķi, bet gan tad kad tev visu dienu stāsta par 93 markas benzīnu un tu KLAUSIES...
Es lūkojos Tevī uzmanīgi...
Un saprotu bez Tevis man nav neviena...
Tu man esi viss...
Es ieskatos Tavās acīs tā ir tik skaistas kā nevienam...
Tavs smaids māca arī mani smaidīt gan priekos, gan bēdās...
Es varu pateikt godīgi es nezinu kad būs pasaules gals, kad beigsies kari...
Bet varu pateikt tikai vienu...To zinu droši...
KA TEVI MĪLU!!!!
Ejam tagad ceļus šķirtus
Jūtas mūs vairs nevieno,
Daudz es mīlēju un cietu
Izgaist mīla pēdējā.
Rausos es no tevis vaļā
Sūtu ziņu pēdējo
Tikai pirmos burtus lasi!
Izskalo acis, izskalo sirdi.
Izskalo acis, izskalo sirdi
Vai to, kas notiek Tevī, Tu dzirdi?
Pieliec ausi pie savas sirds
Tik ilgi nav sevī nirts!
Izskalo acis, izskalo sirdi
Neslēpies tumsā, vai mani dzirdi?
Pietiek spēlēt uz nenoskaņotām stīgām,
Tev patiesībā ir apnicis būt īgnam!
Izskalo acis, izskalo sirdi
Tu taču neesi viens, vai dzirdi?
Ļauj sev sapņot, ļauj sevi mīlēt,
Nevajag citu nepaveiktos vārdos zīlēt!
Izskalo acis, izskalo sirdi
Tevi mīl, vai tagad Tu to dzirdi???
Pārvēršas laiks un telpa
Pārvēršas viss ap mums
Apņem mūs Dievišķa elpa
Ziemassvētku starojums
Šodien baltu rožu klēpi
Dzīve lai tev pretī sniedz.
Lai tev katrā dzīves stundā
Būtu īsts un patiess prieks!
Vēl ilgi kalnā raudās priedes, vēl ilgi kāpās zari šalks, vēl ilgi klusās sāpēs — pēc tevis sirds mana sauks.
Es nezinu, kāpēc tas tā,
Ka man par Tevi jādomā,
Vai blāzmo rīts, vai vakars tumst,
Mana sirds pēc tevis skumst!
:Mēs paliksim viens otra atmiņās
Kā nezūdoša atmiņa, kā zelts...
Šie gadi bija labākie un tādi arī paliks,
Jo pilni tie ar sapņiem, smieklies un sauli...
?odien ārā laiciņ? jauks —
Putniņi čivina, puķītes plaukst.
Tikai sirsniņa mana,
Vēl joprojām pēc Tavējās sauc.
Uzziedēji manā sirdī Tu,
Plauki, zēli lapoji.
Līdzīgi kā rozīte
Tu manā sirdī smar?oji.
Bet kā visām rozēm arī Tev,
Dzelonī?i uzradās.
Sadūra tie sirdi manu,
Netaupija pat ne pili.
Asins plūda aumaļām,
Tikai roze sirdī manā nedomāja izziedēt.
Cik asiņu izliets,
Cik asaru raudāts.
Tik dzeloņu dēļ,
Tik Tevis dēļ.
Aizmirst Tevi nespēju,
Arī to ko nodarīji man.
Labi būtu, ja vien spētu
Rozīti no sirds sev raut.
Bet varbūt nemaz nevajag,
Atliek tikai dzēloņu —
Lielos, asos dzeloņus —
Aplauzta tā lai nedur tie!!!
Bet, ja spēja izaugt tie,
Spēja durt un sāpināt.
Tad kāpēc gan sāpināt vēlreiz,
Lai tie mani nespētu?
Tāpēc labāk rau?u es
Rozīti no sirsninjas.
Tāpēc labāk rau?u es
Tevi nu no galviņas.
Sāpēs ļoti, rētas būs,
Bet, lai ro?lapiņas Tavas
Izzied labāk citur kur.
Aizmirsī?u Tevi, piedo?u es Tev.
Tālāk vismaz dzīvo?u,
Citu rozi meklē?u.
Rozīti bez dzeloņiem,
Ērk?ķiem, asām lapiņām!!!...
Tieši tas, ka neviens mirklis vairs neatkārtosies, piešķir dzīvei tās apbrīnojamo vienreizību!
Labi vīrieši uz ceļa nemētājās, labas sievietes uz ceļa nestāv.
