apsveikumi.lv

Nejauši sveicieni

Tos brīžus, kad tev jautri gāja,
Tos atceries un piemini,
Bet tos, kas tevi sāpināja,
Tos aizmirsti un piedodi!!!

Lai viss, ko vēlies, piepildās,
Lai viss, ko dari, izdodās
Un lai nekad nav dzīvē tā -
Ir itkā viss, bet nav nekā!

Aizjūgšu es briežus staltus
Un pie Tevis braukšu es
Ceļā kokus, laukus saltus
Tērpšu baltās seģenēs.

Balts gaišums mirz no svecītēm,
Dzied koris seno dziesmu svētu;
Un bērni nāk ar svecītēm,
Lai Ziemassvētkus nosvinētu.

Mēness balts pa gaisu slīd
Zvaigznes zalgodamas spīd.
Ziemas svētku vakars jauks.
Sniegā tīti mežs un lauks.

Ko mīl, tas nevar pazust it nekur,
Sirds tūkstoš saitēm to pie sevis tur,
Pat tad, ja vairs tie mūžam nesatiktos.
(V. Rūja)

Ledainā un tumšā naktī
Pašā dziļā ziemas vidū
Ir viens brīdis, kurā sākas
Jauna vasara un saule!

Manas lūpas visiem smaida,
Manas acis visiem mirdz,
Bet es mīlu tevi vienu,
Tev tik pieder mana sirds!

Drīz sāks līt!
Lāses jau krīt,
Vai labāk nav mums uzgaidīt?
Un tikai rīt,
Kad saule spīd,
Man ļausiet sevi pavadīt...?

Ja gribi, tad lasi,
Un pats sev prasi,
Vai atceries to,
Kas rakstīja šo?

Visskaistāk diena ir no paša rīta,
Visskaistāk dzīve, kad tā nepazīta,
Vēl cerībās kā zilā miglā tīta,
Ne līgsmē vēl, ne sāpēs iepazīta.

Ej tur, kur tevi vada ilgas,
Neej tur, kur tevi vētras sauc.
Dzīvē daudz ir sapņu zilgas
Prieku tur, kur arī bēdas daudz.

Visvairāk man pietrūkst Tavu smaidu.
Par spīti visam — jo
Es tos aizvien vel gaidu
Dzīvoju cerot, ka varbūt rīt ...
Rīt, parīt vai aizparīt
Dievs mani iemācīs
Kā laimi iepazīt
Un ka tavus smaidus sagaidīt...

Tava sirds no leduszieda
kļūt grib liepuzieds.
Kāpēc Tu to saules plaukstā neieliec?
(K.Apškrūma).

Tik draudzība dzīvē
Tas skaistākais vārds,
To nespēj lauzt vētras,
Ne pasaules lāsts.

Kurš vairāk dzīves gudrības sev smēlis?Vai tas kurš kritis nav, vai tas kurš kritis — cēlies?

Var paiet tikai mirklis
Lai aizrautos ar Tevi,
Var paiet tikai dažas minūtes,
Lai skumtu pēc Tevis,
Var paiet tikai dažas dienas,
Lai ilgotos (veletos) es Tevis!

Kāds man šodien milzīgs prieks
Apsveikt to, kas gaviļnieks,
Bučas, ziedi, smaidi straumēm plūst,
Un pats vaininieks tik kūst.

No dienas šīs sāk divi bērzi šalkt,
No sulu salduma un plauksmes apreibuši,
Lai nebeidz tie pēc pavasara alkt
Vēl tad, kad birze būs tiem apkārt saaugusi.

Pūtiet saldi, Latvju vēji,
Šņāciet mīksti, slaidie koki,
Lai ir viegli galvai domāt,
Lai var skaidri acīm redzēt
Jauno pasauli un ļaudis
Jaunā gada gaismā.
(J. Sudrabkalns)