Nejauši sveicieni

Šinī dienā retajā,
Jautru draugu pulciņā,
Sirmā lauku pirtiņā,
Iemet čarku mādziņā.

Nesaki visu, ko zini,
Nemīli visu, ko redzi,
Netici visam, ko dzirdi!
Nekad neatraidi draudzību!
Stundas rit kā mirklis jauks,
Svētdienās vai darba dienās
Katram vajadzīgs ir draugs.

Vakara tumsa zemi tin,
Zvaigžņu tīklu mēness pin.
Pāri sniega klajumiem
Laižas miers pie cilvēkiem.

Tik balta, klusa ziemas nakts,
Guļ zeme, tērpta sniegā.
Līdz pusnaktij vien viena takts,
Vējš elpo dvašā liegā.

Cik daudz vēl mīļu vārdu zvaigznēs man Tev ierakstīt!
Cik daudz vēl mīļu glāstu un kvēlu skūpstu man Tev aizsūtīt!
Es vēlos Tavu smaidu un Tavas lūpas noskūpstīt.

Ja Tu aiziesi no manis tālēs zilās,
Lūzīs svētais sapņu laivas airs
Baltie mīlas gulbji spārnus cilās,
Gaisos pacelsies un neatlidos vairs.

Var vējš tevi aiznest...
Var lietus aizskalot...
Var putns aiznest...
Bet sirdī manā tu būsi mūžīgi
Kā vissiltākā saule
Vai skaistākā zvaigzne
Būsi te...
Tavu smaidu es atcereeos mūžam...
Un tavus pieskarienus jutiisu muuzam...
Tavi vārdi skanēs galvā mūžīgi...
Es varbūt esmu par jaunu
Par jaunu priekš sāpēm
Kuras ir likts man izciest...
Bet tavs smaids un vārdi
Sadziedē mani
Kā vissaldākās zāles...
Bet ja tomēr kādreiz vēlies
Būt tuvu klāt
Domā par mani...
Jo tev vieta manā sirdī būs mūžīgi...

Es sirdī staroju.....
tu esi mans vienīgais kuru es mīlu savādāk...īpašāk....

Tumšu dienu gaišais brīdi,
Ziemassvētku vakars svēts,
Visām bēdām cauri spīdi,
Ilgi gaidīts, sen cerēts.

Sirsnīgs sveiciens vairs nav modē,
Pārdevu to krāmu bodē.
Tagad jauna mode valda-
Tev no manis buča salda.

Cik grūti ir mīlēt, kad atbildes nav,
Sirds meklē sirdi, bet tādas vairs nav!
Cik klusa ir sirds, cik skumīgs ir prāts,
Tu tikai sapņos pie manis nāc.....

Tavās acīs redzu saules atspulgu.
Un Tavas rokas kā rīta asaras,
Apskauj manu augumu.
Nevaru vien sagaidīt,
Kad Tavas lūpas pieskarsies manējām!

Velk ragaviņas Salatēvs,
Sēž iekšā maita zirgs,
Tas eglīti ir apgrauzis
Un tagad skaļi pirž!

No zelta ābeles — brīnumābeles
Sirdī lai kāda sēkliņa krīt,
Kā Ziemassvētku vakarā
Tā Jaungada gājumā,
Palīdzot laimi ieraudzīt!

Vai Tu atceries to dieniņu,
Kad Tu dzēri pieniņu,
Gultā gulēji un bļāvi
Visiem bučot sevi ļāvi?

Zvaigznītes vizuļo pie debesu juma,
Tās aplūkot ir tīrais nieks, bet tās saniegt
Un pieskarties tām, to spēj cilvēki,
Kas kvēli tic saviem sapņiem! Saldus sapņus!

Ja tu visu sirdi dod, tad tev zaudēt jāpierod, ja tu tikai daļu sniedz — pats sev mīlestību liedz.

Ko vēlēt tev?
Lai laimīgs tu...
Un lai tāds nebūtu
Bez manis...

Apklust pēdējā dziesma
Un klusi dziest sveces liesma
Ir beidzies sapnis, nāk diena
Tu aizej un es atkal palieku viena.

Vīrietis spēj vienīgi mīlēt sievieti, bet saprast — nekad.