Nejauši sveicieni

Lai Laimas rokas ceļas svētījot,
Pār bērniņu, kas sācis savu ceļu,
Lai darba tikumu un gudrību tam dod,
Lai viņa bērnība kā pilna ziedu pļava!

Man gribējās tevi ieaijāt, kā krēslā vējš liepiņu aijā. Man lūgšanu gribējās pār tevi klāt kā zaļsirmu vakaru maijā. Man gribētos tevi vest un vest pa tumšzaļām sapņu pļavām. Man gribētos tevi uz spārniem nest uz debesīm — manām un tavām..

Lai Tev ceļš starp rozēm iet,
Lakstīgala dziesmu dzied.
Dienas vadīt laimē vienā,
Sveiciens Tavā vārda dienā!

Zaķēns meža kazu slauc,
Laikam ieņēmis par daudz,
Kamēr gals un kamēr sniegs,
Piens jau nav, bet spaidīt prieks!

Tavās rokās sarkans zieds,
Kuru dāvāju es Tev.
Tavās acīs mīla kvēlo
Kuru cieši sevī glabā Tu.

Vārdadiena jāsaplāno:
Dienu ? svinēt,
Rītdien ? lāpīt,
Vakarpusē ? gultā trāpīt.
Trešā dienā skaitīt naudu,
Atcerēties gūto baudu.
Pārrunāt, kas cēlies, kritis,
Dancojis, zem galda mitis....
Beidzot plānošanu šo —
Apsvērt balli nākošo.

Uz Jauno gadu dāvāsim
Cits citam labus vārdus mēs,
Lai tie pavisam neizzustu
No steigas pilnās pasaules.

Šī dzīve neizturamā liek jukt man prātā.
Reizēm šķiet, ka nav jēgas dzīvot.
Mana jēga — aizlidojusi,
Kā putni.
Nav jēgas...
Nav jēgas nekam un nevienam.
Bet to nesaprot neviens.
Es kliedzu:
NAV JĒGAS!
Bet mani nedzird un negrib dzirdēt...

Lai Jums viena dvēselīte,
Kas uz pusēm sadalīta.
Sargiet katrs savu pusi,
Lai tai otrai nesāpētu!

lai Tev būtu kas balts
Ar ko nosegt
Dzīves koduma pēdas!
Spirgtu avotu šalts
Zem ikdienas rūpju grēdas.
Lai Tev būtu kas salds,
Rūgtas domas
Kad dvēselē ēdas,
Un pie rokas kas salts
Ar ko apdzēst sāpi,
Kas mēdās!
Lai Tev būtu kāds malds,
Kas dod dzīvei neprāta vēdas!

/K.Apškrūma/

Reizi pa reizei atceros es tevi,
Atceros tavus smieklus,priekus un es
Atceros to dienu kad iepazināmies,
Atceros visu, tikai par tevi...
Domas par tevi, moka mani, jo
Domāju par tevi, un nespēju aizmirst es tevi...
Dzīve ir skarba, domas tā pat...
Zinu ka nebūsi mans,
Un zinu ka nebūšu es tava...
Diena gaiša vai nakts tumša...
Domāju par tevi vēl arvien...
Es mīlu, vēl mīlu es tevi
un aizmirst nespēju
pie tevis domas kavējas
Bet zinu, jau zinu
tu esi kopā ar citu
laiks nu pamosties
diemžēl nedzīvojam pasakā...

Santa Duļbinska (tiešām izdomāju pati... takā nepiesavinaties sew... )

Šinī dienā retajā,
Jautru draugu pulciņā,
Sirmā lauku pirtiņā,
Iemet čarku mādziņā.

Vientuļam cilvēkam ir grūti saglabāt ticību sev. Mūsu spēkam ir nepieciešams kāds liecinieks; kāds, kas atzīmē triecienus, skaita veiksmes un vainago mūs uzvaras dienā.

Es Tev atklāšu noslēpumu: īsti mēs redzam tikai ar sirdi. Būtiskākais nav acīm saredzams.

Asaras nelaimi nekad nemazina.
(D. Defo)

Tas, kurš spēj sajaukt pateicību ar samaksu, -pelnījis tikai samaksu!!!

Ir dīvaina sajūta gadu mijā,
Kad žvaigžņotā debess sudrabu sijā,
Tad zogas gan prieks, gan neziņā krūtīs,
Ko nākamā gada puteņi sūtīs.
Ir dīvaina sajūta tanī brīdī:
Tu pats it kā stāvi vēl durvju priekšā,
Bet domas sen jau atrodas iekšā!

Atceries, kad skolā gājām,
Formuliņas nezinājām,
Kad pēc stundām palikām,
Tad pa logu izlēcām!

Savu otro pusīti nemeklē pēc izskata,
Jo tas var maldināt...
Nemeklē pēc turības,
Jo tā var izgaist...
Meklē kādu,
Kurš liek Tev smaidīt,
Jo dažkārt vajag tikai smaidu,
Lai mūsu dzīvi padarītu gaišāku... :)

Lai visiem jaukas dāvanas,
Kas iepriecina sirsniņas,
Lai svētkos uzklāts bagāts galds
Un visiem tiek kas gards un salds.