Nejauši sveicieni

Pustj veter kacjaet derevja
I landish cvetjot nad rekoj,
Nastupet veseloje vremja
I ja snova budu s toboj!!!

Ēdiens nu reiz ir tā lieta, ar kuru var savu ķermeni apbalvot par veiksmi attiecībās un arī var sodīt par neveiksmi tajās. Viss atkarīgs no daudzuma, kadā tu tos labumus lieto.

Es pārkāpu pāri Everestam,
Es pārpeldēju pāri Amazonei,
Es pārlidoju pāri bezgalībai,
Es pārgāju pāri grāvjiem un purviem,
Es gāju caur ērkšķiem pie rozēm,
pie rozēm pie kurām stāvēji tu,
Es pateicu tev ka...
es tevi nemīlu... es tevi dievinu!

Zaķis acis bola dikti,
Un vēl olas krāso slikti,
Gan jau viņam paveiksies,
Un tās vistas paslīdēs!

Nav jūras bez bangām,
Nav sirds bez sāpēm.
Piedot var visu -
Aizmirst neko!

Kādu dienu tu zaudēsi savus matuS... zobus, arī veselo saprātu tu zaudēsi, bet, protams, tu nekad nezudēsi savu labo izskatu, jo tu nevari pazaudēt to, kā tev nekad nav bijis!!!!:)))

Kurš putniņš agri ceļas, agri dabū pa muti...

Vēlu laimi, mīlestību,
Vienu uti kažokā,
Ja Tu mani aizmirsīsi ?
Lai tā iekož dibenā.

Lai Ziemassvētku gaišums un
prieks piepilda domas un
sirdi un raisa jaunu spēku!

Mierīgu ziemu, cerīgu
pavasari, labu vasaru un
bagāu rudeni!

Vārda diena brauc caur kalniem,
Lai vien tiktu pie saviem radiem!
Atbrauca, sadzīvoja
Pirms aizbrauca, samīļoja!

Kaut mazliet žēl,
Ka gads ir atkal galā,
Tu tomēr smaidi -
Jaunais nāk.
Lai laimes daudz,
Lai bēdas garām,
Ar prieku sirdī gadu sāc!

Ir sapņi kas piepildās
Un ir sapņi, kas ir un paliek vienkārši sapņi.
Sapņo un varbūt tieši šodien kāds Tavs sapnis piepildīsies.

Tikai viena lieta sapni spēj padarīt par nesasniedzamu: bailes no neizdošanās.

Sirds smeldz sāpēs,
Pats to zini — kāpēc.
Sveši kļuvām,
Jūtu kvēle gaist.
Dziļi vīlos
Ticot Tavai mīlai —
Tavā priekšā ceļš vēries
Laimīgs un skaists.
Sirds vairs nealkst
Tavu acu zilgo.
Tā tik mieru ilgo -
Drīzāk projām ej.

Jānīt`s sēd kalniņā,
Mētelītis mugurā;
Lasāt, meitas, Jāņu zāli,
Dāviniet Jānītim.

Deg sveces liesma trausla, met ēnas novakarē,
manas domas kā sniega virpulis maldās,
tevi meklējot, gaidot un mīlot.
Nenodzēs gaismu, kaut maza vēl tā.
Es zudīšu sniegā tad viena,
un sasaukt vairs nevarēsi.
Ņem sveci un nebaidies, nāc
Būs gaisma mums abiem un mīla tāpat.

Kā rožu krūmi,
sievietes mēs esam,
ko līdz pat salnām
ziedu košums sedz,
un vilinām, un
priecājamies sevī,
ka stiprais dzimums
ērkšķus nesaredz.
Kā gladiolas,
sievietes mēs esam,
kas tūkstoš krāsām
liegi sirdi glauž;
kā naktsvijoles, kuras
mēness naktī
ar smaržu stariem
sirdis pušu lauž.
Mēs sievietes, tik
daudzveidīgas esam,
kā viļņi, kas
pār jūras klaidu klīst;
ja vīrietis būs
prasmīgs juvelieris,
tam rokās nonāks
dārgakmenis īsts!!!

Gan lieli, gan mazi sapņi reiz par īstenību top, ja vien tu tos audzē, mīlē un kopj

Mīliet visus dzīves gaišos ceļus,
Mīliet vēju, kas pār laukiem slīd,
Mīliet savus darba draugus, dzīvi,
Mīlu saudzējiet kā skaistu ziedu līdz.