Nejauši sveicieni

Mana sirds pēkšņi jūtas nogurusi. Tā noskatījās, kā ceļa līkumā pazūd sapņi.
Sirds aizvēra acis.

Gadiņš atkal uzkrīt plecam,
Bet vai tādēļ jākļūst vecam!
Ja Tev sirdī dzīvesprieks
Gadu skaits ir tīrais nieks.

Es tevi mīlu.Viršu trakums tvan.
Vai mums nav abiem viena asinsrite?
Tu sila ziedu cimdus adi man,
Lai mīlu es kā sila ziedu bite.
/J.Peters/

Ja dveesele saap, tas veel nenoziimee, ka ir tik traki!
Traki — ir nejust taas saapes...
Savaadaak..... jau esi... miris!
(anteksa)

Vēl brīdi būs klusums,
Tad saplīsīs gads divpadsmit
mirdzošās cerībās...

Jaunā gadā lielus priekus,
Neņemt galvā dzīves niekus,
Sapratni un mīlestību,
Lielu dzīves daudzveidību!

Ejam!!
... saulstariņus uztvert un iespīdināt kādā ēnpuses logā!!! :))

Viens otru dzērām, kad mums slāpa,
Bet tagad balta puķe lūdz:
Tu, lūdzu, aiztaupi man sāpes,
Kāpēc tev mani jāapsūdz...

Atnāc mīļā, šad un tad,
Tu jau zini, kur un kad,
Tad mēs abi šā un tā,
Tu jau zini, kur un kā...

Ar smaidu maigi aizveru Tev acis ciet,
Un lieku mīli gulēt iet,
Tad Tevi noglāstu es tā,
Ka neaizmigt Tev tik un tā!!

Vienā brīdī var pasacīt visu — to labo,
Kas neizteikts dvēselē krājies.
vienā brīdī var pasacīt visu — to ļauno,
Un tad ir jāšķiras, projām jāiet.
/Z.Purvs/

Davai biļet da Vaidavai.

Mīla kas neposta ,- nav mīla.
Vai pagale viena — karsts ugunskurs?
Dienu un nakti — caur visu dzīvi
Paties mīlētājs sadilst no sāpēm un prieka.

Lai visi mazie velniņi,
Kas ellē dzied tik priecīgi
Tev tagad pēdas kutina,
No manis mīļi sveicina!

Ja vaicātu Dievs,ko gribu es vēl. Vai bagātu dzīvi, vai garu. Es atbildētu — Lai mīl mani kāds. Un lai mīlēt kādu es varu.......

Lai silta vasara, lai ziemā sniegs,
Lai darbs, lai draugi un pa reizei prieks,
Lai dvēsele var baltas sapņu dzijas tīt,
Lai atnāk tas, ko gribas sagaidīt!

Mana sirds kāro pēc Tevis
Tā skumst, kad Tevis nav līdzās
Bet priecājas, kad Tevi sajūt tuvumā
Tu esi kā krītoša zvaigzne
Kurai krītot es ievēlos vēlēšanos
Tu esi kā sapnis
Kurš atrodas šajā skarbajā realitātē un dziļi manā sirdī
Un Tu esi tas, kuru nespēju izmest no prāta
Jo Tu esi ieķēries manā
Kā āķis, kuru nespēju izraut
Un šobrīd, kad rakstu šīs rindas domāju par Tevi
Kavējos tajā jaukajā dienā, ko pavadīju Tev blakus
Diena, ko vairs nekad neatgriezt....
Visvairāk atceros Tavas acis, smaidu.....
Tas bija kā sapnī
Tik daudz saules un mīlestības
Bet šodien nav ne saules, ne Tevis
Paliku tikai es un asara uz baltas papīra lapas......

Meli ir kā cilvēka ēna, tos nevar sajust, bet tas nenozīmē ka to nav!

Šajā naktī atver durvis,
šajā naktī sirdi ver,
Kļūsti pats par labo burvi
Visiem prieku saujām ber!

Tā ka rudens bagāts lapu sārtiem,
Kur viņš saujām zelta naudu sviež,
Lai tu bagāta ar mīļiem vārdiem,
Lai tu bagāta ar mīlestību,
Kura sirdi pretī saulei griež!