Nejauši sveicieni

Man atliek tikai cerēt
un ticēt, ka kādu dienu
Tu nepiederēsi viņai un
viņa nepiederēs Tev.
Un tad Tu atkal nāksi
pie manas sirds
un nedroši klauvēsi,
lai es laižu iekšā. Bet es...
man nebūs nekādas
teikšana, jo mana
sirds ar atplestām
rokām piņems Tevi
atpakaļ, kaut gan
esi to tik ļoti sāpinājis...
Netiami, bet mana sirds
Tevi joprojām mīl!

Kad liesmiņa maza
No svecītes kvēl,
Tad atceries mūs,
Kas laimi Tev vēl.

Jāiet ceļu savu — jāiet īsto,
Jāiet mīlot, paklūpot un nīstot,
Nav bez grambām laimes takas tādas -
Vai tās ziediem, vai tās sniegu klātas.

Tavas rokas vēju glāsta,
Tavas rokas sauli nes,
Nav par tavām rokām labām
Siltākas uz pasaules.

Ir vakars,
Ir klusums,
Ir sniegs,
Ir viss.
Tikai tevis man nav, un sniegs nekrīt vairs,
Līdz rītam vēl tālu, un klusums ir baigs.

Tas cilvēks,kuru tu mīli manī,protams ir labāks par mani,bet es neesmu tāda.
Tomēr mīli vien un es pacentīšos kļūt labāka,nekā esmu!

Ir atkal Ziemassvētki , aiz loga klusi snieg
Un eņģeļi dzied gaisā : ir Kristus piedzimis !

Ai, dvēsele brīnišķā tava,
Esi svētīts, ka man ir tāds draugs!
Es jūtu — no nicības skavas
Mums gars arvien brīvāks nu augs.

Neslēpes no dzīves!
Neieraujies sevī, i
iztaisno muguru,
izpurini plecus,
pacel galvu,
skaties uz priekšu.
Jūti dziļāk, mīli spēcīgāk!
Dzīvo ŠEIT un PAŠLAIK!
Jo vakardienas vairs nav, bet rītdiena vēl nav pienākusi.
Ir TE un ŠOBRĪD.

Plikumus ja vēlies baudīt,
Uz jaunām meičām acis šaudīt,
Tad turies, vecīt, cik vien spara,
Jo priekšā vēl ir dzīve gara........

Ja Tev kādreiz uznāk bēdas,
Apsēdies pie malkas grēdas.
Skaiti pagales pa vienai
Līdz pat savai kāzu dienai.

Man ir lieliska atmiņa.
Aizmirstu visu uz pasaules.
Tas ir ārkārtīgi ērti.
Katru mirkli man viss šķiet kas jauns.

N oia nieao
Ii ia oi?o
N iaao?aie a na?oa ooa?o
A iineaaiee ?an e iaanaaaa
Ecaaie, i?inoe e?ae iaiy...

Es jūtu tikai Tevi,
Tavus pieskārienus maigos,
Saldi teiktos vārdus.
Tu esi mana dzīve, manas jūtas,
mani sapņi neizsapņotie, vārdi neizteiktie...

Dienas steidzas kā baloži zili
Un Tu velti tās atpakaļ sauc,
Pazūd takas un aizsnieg sili,
Vakars atmiņu kamanās brauc.

Tas vēl nav vecums,
Tie tik ir gadi,
Kad iedzert var šņabi,
Tad viss vēl ir labi.

Pār sasalušo zemi
Balts dvēseļu putenis iet.
Ziemsvētku zvaigzne
Kā zelta roze debesīs zied...
/A. Krūklis/

Kāzu dienā.

Lai mīlestība nezaudētu krāsas,
Kad gadi projām tā kā dzērves iet,
No Gaujas ievu baltumu pa lāsei
Jūs katru pavasari pasmeliet.

Pa lāsei zaļuma no ozoliem un kļavām,
Ap Gaujienu, kas ciešā lokā stāv,
Un debesis no vizbulīšu gravām
Un sudrabu, kas viļņu tīnēs blāv.

Lai mīlestība nezaudētu krāsas,
Kad reizēm logā būs vien pelēks rīts,
Tai vajag arīspožu bērza tāsi
Un ugunīgās pīlādžogu spīts.

Lai mīlestība krāsas nezaudētu,
Tīrs vienmēr jāuztur tas skaidravots,-
Caur kuru siržu tuvība top svēta
Ar to, kas otram mīlot vairāk dots.
(K.Apškrūma)

Uz mūsu draudzības takas
Neļausim nezālēm augt.
Laime un prieks lai staro,
Lai sirsnība plaukst.

Kad egles zaros sveces degs
Un teiksmains sapnis zemi segs
Lai acīs Jums tad laime mirdz,
Un visu skumjo aizmirst sirds!