Nejauši sveicieni

Vislielākais prieks un panākumi dzīvē sagaida to, kurš ir atradis dzīves jēgu darbā, ko viņš mīl.

Es ticu sev un ssaviem spēkiem,
Es ticu Tev un Tavai mīlestībai,
Tapēc lūdzu nepievil mani...=]

Vārdus cik grib var sacīt
Neīsts man liekas katrs.
Es ar aizsietām acīm
apņemos Tevi atrast!

Baltais sniedziņš zemi klāj,
Salatēvs ar maisu slāj.
Acis bālas, skats nekāds
Vainīgs šņabis — surogāts.
Tikai nepiedzeries dikti!
Būs kā Salatētim — slikti!

Mīļo, mīļo māmuliņ
Paldies tev par visu,
Paldies par buču
Ko no rītiem man sniedz,
Paldies par smaidu
Kas tev sejā mirdz
Un izplaukst kā liliju zieds,
Paldies par mīļajiem vārdiem
Kas nāk no tevis ik dienu kā saulriets,
Paldies, ka neesi ciets kā miets
Bet mīksts kā salds miegs,
Paldies, ka esi man kā plaukstošs zieds
Kas ir pilns cerību kā bišu siets,
Paldies, ka esi man..........

Tu reizē tuvs un reizē tāls man esi,
Kaut katru dienu tu gar mani slīdi,
Kaut katru nakti manos sapņos sildi.

Sirds reizē mīl un reizē tevi ienīst,
Jo redz tā tavu tumšo ēnas pusi,
Bet gaišo dievina man dvēsele klusi.

Tu reizē ilgots, reizē projām raidīts,
Sirds tevī skata sasniegumu saldu,
Bet reizē arī vilšanos un maldus.

Tas bija neprāts
Mēs abi uzliesmojām.
Skat, tā spožā zvaigzne debesīs
Tā ir mūsu zvaigzne.
Tik spoži tā mirdz pirms izdzišanas.
Mēs abi to redzam pēdējo reizi kopā.
Tai naktī mēs skatījāmies vienā virzienā.
Diemžēl pēdējo reizi...
Tās nakts zvaigzne ir dzisusi
Taču Tu manā sirsniņā joprojām uzliesmo.
Daļu zvaigznes mirdzuma paturēju sev.
Atceroties Tevi,
Es smaidu ar skumīgu mirdzumu acīs.
Tavs mirdzums taču ir manā sirsniņā...vienmēr!

Dzīvē ir tā, kā ir
Būs tā, kā lemsi-
Sevi atdosi
Pretī ņemsi
Būs tik, cik spēsi
No visas sirds
Un dvēseles

Tu izskaties tā, kā es jūtos !
(c) Maverick :)

Un tagad es to izturēšu.
Man tagad spēka diezgan būs,
Es acīs ieskatīties spēšu
Tam brīdim, kas man lika lūzt...
- — — - — - — - — - — - — - — - — - — -
Kaut dvēselē nekas nav zudis,
Nekas nav lētāk nocenots,
Es aiziešu pa ledu gludu,
Vien gaisā dzinkstēs spalga nots.

(Ārija Elksne)

Jānīt's sēd kalniņā,
Mētelītis mugurā;
Lasāt, meitas, Jāņu zāli,
Dāviniet Jānītim.

Tā skumst, kad Tevis nav līdzās
Bet priecājas, kad Tevi sajūt tuvumā
Tu esi kā krīto?a zvaigzne
Kurai krītot es ievēlos vēlē?anos
Tu esi kā sapnis
Kur? atrodas ?ajā skarbajā realitātē un dziļi manā sirdī
Un Tu esi tas, kuru nespēju izmest no prāta
Jo Tu esi ieķēries manā
Kā āķis, kuru nespēju izraut
Un ?obrīd, kad rakstu ?īs rindas domāju par Tevi
Kavējos tajā jaukajā dienā, ko pavadīju Tev blakus
Diena, ko vairs nekad neatgriezt....
Visvairāk atceros Tavas acis, smaidu.....
Tas bija kā sapnī
Tik daudz saules un mīlestības
Bet ?odien nav ne saules, ne Tevis
Paliku tikai es un asara uz baltas papīra lapas......

No bērnības līdz šai dienai, caur dārziem ilgi iets — no ziedošas ābeles vienas, pie deniņiem pieglaudies zieds....

Es nedrīkstu tevi mīlēt, taču nespēju tevi nemīlēt... Es nespēju paiet tev garām, un nespēju tuvoties tev... Es bēgu no tevis projām, un meklēju tevi no jauna...

Dejo un dziedi,
Skūpsti un mīli,
Skaistākos sapņus
Pārvērt par dzīvi.

Es vīna glāzi pilnu pieleju,
Jo šodien mūža gadi mijas man-
Ceļš negāja pa rāmu ieleju,
Es dzirdēju,kā vētrā jūra skan.
Es rūgtumu un sāpes pazinu,
Kas cilvēku no putna gaisos šķir,
Un tomēr tūkstoš reizes atzīstu,
Cik bagāta un skaista dzīve ir.
(I.Kalnāne)

Ja sāpes smeldz tev krūtīs
Ar smaidu dzīvē ej!
Tad tici skumjas gaisīs
Nāks stiprums dvēselei.

Neprasu no tevis daudz...
Tikai aceries kā mani sauc...

Jaunā gadā lielus priekus,
Neņemt galvā dzīves niekus,
Sapratni un mīlestību,
Lielu dzīves daudzveidību!

Tu atvēri durvis uz manu sirdi. Man nebij ne jausmas ka tādas ir, nedz kur tās tieši atrodas.
Tas, ka nevaru iemigt, man ir grūti koncentrēties, ka dažbrīd sēžu nekustīgi minūtēm ilgi un domāju tik par tevi, nav pat tas galvenais.
Tas, ka man trīc rokas, manas domas dodas ceļojumā, mans skatien noskaidrojas un nerimstošs smaids pilda manu seju, tā ir laimes sajūta.
Domās mana rokas glāsta ķermeni, kuru tās vēl nepazīst.
Domās manas lūpas skūpsta muti, kuras garša tām vēl ir sveša.
Domās manas acis lūkojās divās citās, kas atspīd kā zvaigznes.
Tu tikko esi atvēris/-usi durvis uz manu sirdi un mana dvēsele saka nāc iekšā, es jau uz tevi gaidīju.