Nejauši sveicieni
Lai Tev šodien labi iet
Un lai skumjas nemāk diet!
Ja Tev rūpes vaigu māc,
Neaptumšojas lai prāts...
Ai, māmulīt, māmiņ, par ceriņa zaru
Es gribētu šorīt pie loga tev plaukt
Kļūt vēlētos ļoti par saullēkta staru,
Kas pirmais pie tevis jo agri grib nākt
Varbūt pat vēl labāk,
Ja šorīt es būtu
Par dziedoni cīruli pārvērties jau
Tad skaistākās dziesmas
Tu, māmiņ, sev gūtu,
Kas teiktu bez vārdiem — Cik laba Tu man.
Debesīs uz mākoņiem,
Mazs eņģelīc dzīvo.
Tas bultu sirdī šauj
Un mīlestībai ienākt ļauj.
Tam ir divi spārniņi,
Baltas rociņas
Un gari matiņi.
Tam patīk lielas mājiņas,
Kurām ir vistas kājiņas.
Tas prieku cilvēkam dod,
Un gaišas domas sniedz
Laimi, prieku, mīlestību
Tas sirdī šauj.
Tas lido visu apskata,
Ļauniem sola pērinu,
Labiem — skaistas cerības.
Tas prieku visur rada
Un daudz ļauna visur dara.
Es tev nekad neteikšu atnāc,
Bet tas nenozīmē, ka tu nevari nākt.
Vienkārši dažkārt gribas,
Lai kāds atnāk neaicināts.
Kā ziediņš zils, kā saulesstariņš silts, tu esi manas dzīves dārgumiņš
Pati labākā
Un tīrākā
Bija šī mīlestība,
Bet nu tas ir liegts,
Jo tālu Tu esi
Un vējš ir aiznesis
Līdzi to Tev
Bet zini, ka vienmēr
Mana sāpošā sirds
Piederēs Tev
Un sirdij Tavai?
Par ko gan man tā
Ir nācies ciest
Un kāpēc mīlēt
Ir tik sāpīgs prieks??
Mana mīļā,
Tu man esi viena, vienīgā,
Atceries!!??
Kā mēs ar Tevīm
Nakts tumsā pa Rīgas ielām staigājām,
Ak, jēl, lai pagātne atgriežas,
Lai es varētu pateikt Tev,
Mana mīļā,
Ka mīlu Tevi!
Kad, Mēs pirmo reizi tikāmies,
Es biju kā pats,
Ne savs
Ne Es varēju vārda bilst,
Ne Es varēju klusēt,
Bet, Es mīlu Tevi,
Mana mīļā!!!!
Tu mans mīļais vecīti
pieglaudies pie krūts.
ieklausies, kā vēderā
klusi cērmes rūc!
Īsts džentelmenis ir tas, kurš izkāpj no dušas, lai pačurātu!
Tici nākotnei un dzīvei,
Tici tam, ko saka sirds,
Tici zvaigznei debess dzīlē
Kas pār tevi spoži mirdz!
Kā vēja plūsma aiziet gadi,
Ikviens no viņiem tevi skars.
Nekad mēs nebūsim vairs tādi,
Kādi bijām vakar, aizvakar.
Novēlu tev dzīvot forši,
Ar mersi braukt un porshe,
Vārda dienā nepiedzerties,
Visus izklaidēt un smuki ģērbties.
Smilšu strēle vēl nav zeme, ogle vairs nav ugnskurs. Glāze ūdens vēl nav jūra!Dubļu sauja vēl nav purvs.
Mīlestība ir kā vējš,to neredzi,bet jūti...
Sieviete pie stūres ir kā zvaigzne pie debesīm. Tu viņu redzi, viņa Tevi ne.
Sēžu savā istabā,
Mobilais man kabatā,
Gaidu, kad man zvanīsi,
"Mīlu tevi!" sacīsi.
Baltiem bērziem sniegā slīkstot,
Lielām pārslām lēni krītot,
Ierados pie Tevis es .
Ienācu un pasmaidīju,
Mīļiem vārdiem sasildīju,
Tumšā ziemas vakarā
Katram vajag kādu,
Lai, kā senā pasakā,
Noglāsta ar labu vārdu.
Vai tikai jauniem izauguši spārni?
Vai tikai jaunie putni lidot māk?
Bet vecie putni taču arī lido
un augstāk celties prot par tiem, kas lidot sāk...
Mirdz sveču liesmiņas
Nakts iet uz pirkstu galiem
Sirds tic kā bērnībā
Ka brīnums ciemos nāks...
Caur debess gaismas pieskārienu
To brīnumu lai atrod gars,
No kura ne vien Ziemassvētkiem,
Bet gadam dārgakmeņu svars!