Nejauši sveicieni

Nesmaržo skaistāko rozi,
Nesmaidi skaistākam zēnam,
Zini, ka rozei ir dzeloņi,
Zēnam viltīga sirds.

Gulta šūpojas un čīkst,
Apakšā kāds baudā pīkst,
Pāris reizes augšā, lejā
Nu jau iet ka disko dejā.
Sviedri aumaļām jau līst,
Kad ar troksni celka plīst.

Iemācies priecāties par citu veiksmi un laimi. Skaudība un alkatība ir lamatas ceļā uz bagātību un panākumiem. /A. Kārlails/

Un kamēr brīvais gars nav viņā kauts,
Viņš mūžam ies, kurp Zilais kalns to sauc!/Fr.Bārda/

Dzīves tiltu būvējot
Stipras sijas liec,
Lai pār viņu staigājot
Iekšā neiestiedz!

Es zinu, kā roze plaukst:
Klusi, klusi!
Tā nosarkst un iemirdzas
Klusi, klusi!
Es zinu, kā mīlē sirds:
Klusi, klusi!
Tā sapņo un ilgojas
Klusi, klusi!

Gribu pieskarties tavam vaigam,
Bet man bail
Karstas asaras rit pār tavu vaigu,
Bet man bail tuvoties tām
Tu vari mani atgrūst un ieslēgties sevī
Man bail...

Kāpēc esmu es kautrīga?
Tevi ieraugot...
Kāpēc es apmulstu?
Ar Tevi runājot...
Kāpēc Tu sāpini mani?
Ar citu dejojot...
Kāpēc Tu devi man cerības?
Tā jauki pasmaidot...
Vai Tu spēlējies?
Jautājumus uzdodot...
Vai Tu man meloji?
Mīļi acīs skatoties...
Kāpēc es par Tevi rakstu?
Un domāju...
Vai tā bija spēle, tas bija tikai teātris?
Šai naktī...
Ak vai, piedod...
Protams, ka Tu drīksti ar mani parunāt, ar citu padejot...
Jautājumus pajautāt, acīs ieskatīties...
Ko gan varu liegt Tev es!
Tā taču esmu tikai es, bet kāpēc....
Kāpēc, kāpēc šis teātris???!!!

Mīlestība ir pārāka par naudu, bet tikai tajos brīžos, kad nav naudas...

Šai dienai jābūt neaizmirstamai bezgala daudzo dienu virknē.
Lai tajā ir smiekli un dziesmas, un mīļi, tuvi cilvēki,
un jaunas cerības, jauni piedzīvojumi un jaunas idejas!

Es sapnī redzēju Tevi,
Dzirdēju Tavu balsi.
Redzu kā Tu apskauj mani!
Es sapnī jūtu Tavu elpu
Kura piepilda visu sapņu telpu.
Es sapnī dzirdu ausīs mīļus stāstus!
Es sapnī saklausu Tavus čukstus,
Manas ausis tos dzird tik klusus.
Es sapnī jūtu Tavus atvadu skūpstus,
Un dzirdu sev pie krūtīm Tavus sirds pukstus.
Es sapnī redzu kā Tu aizej,
Un mani vienu atstāj,
Bet es zinu, ka Tu atkal nāksi!
Kādā saulainā dienā
Un mēs atkal busim kopā!!!!!!

Ne augt, ne ziedēt nebaidies!
Būs reizēm ļoti grūti,
Bet mazu laimi nemeklē,
Ja plauksmes drosmi jūti.
(J. Stulpāns)

Lai pagātne ar vēja spārniem aizplūst,
Un tagadne kā zelta stariņš mirdz,
Bet nākotne, lai atnes visu,
It visu to, ko ilgojas tev sirds.

Ja kaut tik vienu sirdi
Spēj gadu gaitā gūt,
Ir vērts iet visu mūžu,
Lai cik tas grūt'.
(V. Grēviņš)

Es esmu ietiepīga,
Tāpēc nerunāju
Esmu ietiepīga
Tāpēc izvairos,
Jo mīlu Tevi,
Un gribu būt
Kopā ar Tevi...
Tu teiksi — tas ir smieklīgi
Bet zini, tā nav...
Tas ir ļoti
sāpīgi...
Paiet Tev garām
neko nesakot...

Šim vakaram spožākās zvaigznes,
Šim vakaram spožākais sniegs,
Bet spožāks par svecītēm eglē
Lai sirdī nāk cerību prieks!

Laiks nemanāmi rit,
Gads nākamais pie durvīm sit!
Lai jaunais vairāk laimi, mīlestību rod
Un veiksmes lādes atslēdziņu rod.

Ledus laikā sāli kaisu,
lai nāk vecītis ar maisu.
Un ar savu bārdu balto
neapmet pusotru salto!

Ik rītu, lai kāds būtu laiks,
Teic: saulei pretim eju!
Un, lai cik tumšs Tev vaigs,
Teic: es par bēdu smeju!

Tu dzimusi starp rudens bērniem,
To dzīvei rudens krāsas klāt,
Un rudens vēju dotās dziesmas,
Tev savā mūžā izdziedāt.
Ik grūtībās tev lepnai stāvēt,
kā martiņrozes salnās stāv,
Un atvasaras silto gaismu
Līdz pavasarim saglabāt.
Nāk rudens atkal tavā sētā,
Un vēl viens gads ir mūžam klāt.
Tas pildīsies ar priekiem,bēdām,
Varbūt būs mazliet bagātāks.
/Lauma Daugiša/