Nejauši sveicieni

Mīlestība ir tad kad dvēsele mājo divos cilvēkos vienlaicīgi...

Lai ziemas saulgriežu zvaigznes,
ikvienam nes debesu gaišumu.
Lai nākamais gads ir bagāts ar labām
domām, darbīgām dienām un
priecīgiem atelpas brīžiem.
Lai mūsos mājo un valda godaprāts,
neatlaidīga griba saprasties,
paciest un palīdzēt.

Sanācām, kad rudens lietus lija,
Aiziesim, kad druvas briest kau sāks.
Un tāpat kā vecs ar jaunu mijas
Mūsu vietā citi putni nāks.

Un, kad man nekas vairs netīkas,
es ieguļos zālē
un ļauju, lai smilgas pār mani līgojas....
un redzu..
Uz rasas Zvaigznīti,
Stiebra galiņā,
Velkas mazs Kukainīts -
tik liels kā trīs matu kamolīts.
Bet dreb viņš un trīc,
ka tik nu kāja nepaslīd!
Un dreb viņš un baiļojas nabadziņš -
un kā nu nē!!
Tāpat savs romāniņš....

Sakarā ar Vārda Dienu,
Katram jādzer glāzi vienu,
Bet, ja tostu pateikt prot,
Darbību drīkst atkārtot!

Visskaistākā laikam ir ziema,
Kad uzsnidzis sidrabains sniegs,
Visskaistākā laikam ir diena,
Kad Tevi neatstāj prieks!

Melns klusums pār manu dzīvi un mēmums tāds, ka dvēselē sāp,
un savādas baiļu trīsas, un asaras acīs man kāpj.
melna neziņa pārklāja prieku, melnas sveces uz palodzes deg
un priekšnojauta, tik melna — kā palu upē udens tek
un bezcerība un bailes, un zaudētā laime, ko liedz mēms klusums un mēmums un neziņa un dvēsele tumsā kliedz.
melna saule pie melnām debesīm, melnas zvaigznes pusnakī mirdz.
melna neziņa iznāca ielās un melnām asarām raud mana sirds.
melnas rozes kristāla vāzē, melnais vīns, no kura tā slāpst.
un nekad agrāk es nezināju, ka šis melnums tik ļoti sāp.........

Katrs cilvēks ir kā zieds Dieva radītajā dārzā un viņa dvēsele spēj atskaņot Dieva radītu mūziku.

Tu esi zaļākā zāle,
kas mani pie dzīves sien,
Tu — pļava un debess pār pļavu.
Kur manas viskarstākās dienas
Un naktis viskarstākās.
Es stāvu par tuvu zvaigznei
Tāpēc stāvi vēl tuvāk man klāt.
/V.Ļūdēns/

Es gribētu būt mazs enģelītis,
kas ar spārniņiem maigi varētu
piekļauties tavai sirsniņai
un iekļūt tās visdziļākā kaktiņā,
lai uzšķiltu mazu mīlas uguntiņu!

Lecot iekšā upē straujā,
Jātur olas cieši saujā.
Upē dzīvo skaistas nāras,
Kas uz olām makten kāras!

Mans sveiciens, lai aiziet pie Tevis
Tik smaidošs un kluss
Kā smaidošs nākotnes sapnis
Kas krūtīs man dus.

Ar ko vīrieši atšķiras no cūkām? Cūkas, ja piedzertos, nepārvērstos par vīriešiem.

Ar ko sievietes atšķiras no baterijām? Baterijām ir arī pozitīvā puse.

Ar ko sievasmāte atšķiras no teroristiem? Ar teroristiem var arī vienoties.

Lai likteņa vēji Tevi paceļ tik augstu, ka vari ar zvaigznēm biedroties.

Lai tev veiksme pasneidz roku,
Prieks lai vienmēr durvis ver!
Lai tev gaišu saules staru
Katra jauna diena sniedz.

Vakarā, kad saule sapņo
Un, kad saule silā riet,
Manas domas viegliem soļiem
Tālumā pie tevis iet.

Dārzā kur zied puķkāposti
Uzplaucis ir milzīgs zieds,
To tev vārda dienā sūtu,
Lai tev būtu milzīgs prieks.

Es jūtu tikai Tevi,
Tavus pieskārienus maigos,
Saldi teiktos vārdus.
Tu esi mana dzīve, manas jūtas,
mani sapņi neizsapņotie, vārdi neizteiktie...

Gribu skūpstīt tavas lūpas,
Gribu izjust tavu kvēli šo,
Gribu pateikt, ka es vēlos
Tikai tevi vienīgo.

Balta, balta šodien diena,
Laikam divas saules spīd,
Jūsu mīlas pilnās sirdīs
Silts un zeltains mirdzums krīt.

Saudzējiet šo gaismu abi,
Draugi patiesi to vēl!
Lai tā arī vētrai dunot,
Sirdī gaiši, gaiši kvēl!

Tad Jūs nenobiedēs vecums,
Tad ik diena prieku dos,
Kāpjot augstā gadu kalnā
Mīla ceļu apgaismos!