Nejauši sveicieni
Kā eņģeļu asaras baltas,
Sniegs pasaules acīs kad kūst,
Lai ziemas saulgriežu zvaigznes,
Ikvienam nes debesu gaismu,
Pār nedienu rūgtuma ēnām,
Lai rītausmas svētība plūst.
Mīlestību vairāk kā vakar,
Sapņus, kas piepildās,
Torti, kas nesakalst
un draugus, kuri vienkārši ir!
Daudz Laimes!
Kad amoriņš šai dienā atnāk,
tas skatās kur lai bultas šauj;
Bet nejau tikai to viņš dara,
Viņš sūta sveicienus no manis.
Es dzirdeju eņģeli kliedzam,
Un tad ieraudziju tevi,
Tu aizskari manu sirdi,
Un es ludzu esi mans draugs..
Es skumstu pec tevis,
Vardiem near izteikt cik loti,
Skumstu pec tevis
Ka es velos but ar tevi un tev blakus...
Neatstaj mani vienu
Es zaudeju praatu
Man nav vietas kur iet bez tevis
Bez tevis esmu mirusi...
Es nevaru beigt milet tevi
Nevaru beigt domaat par tevi
Es neveelos atvadiities
Velos but ar tevi vienmer..
Ludzu atgriezies pie manis
Ludzu piedod man
Ludzu esi mans draugs
Miileesh tevi muuzhiig.. unj manaa sirdii tu esi un arii paliksi... :*
Kungs, tu labāk zini par mani, ka laikam ritot, novecoju un kādu dienu būšu pavisam veca. Neļauj man kļūt par pļāpu un par visu vairāk pasargā mani no liktenīgajiem maldiem, ka katrā lietā un vietā man jādara zināmas savas domas.
Atbrīvo mani no neremdināmas vēlmes jaukties citu darīšanās. Liec man būt gādīgai, bet ne īgnai, liec izpalīdzēt, bet ne izrīkot. Žēl, protams, ka nevarēšu likt lietā savu gadu gadiem krāto gudrību, bet tu kungs zini, ka gribu saglabāt kaut pāris draugu. Pasargā mani no vēlmes iegrimt sīkumos. Dod man spārnus, lai uzreiz nonāktu pie lietas būtības.
Lūdzu žēlastību un pacietību, lai spētu uzklausīt citus runājam par savām slimībām, bet apzīmogo manas lūpas, lai es nebilstu ne vārda par savām sāpēm -drīz tās pieņemsies spēkā, un katru gadu aizvien pieaugs vēlme runāt par tām. Dod man spēku izciest tās.
Neuzdrošinos lūgt, lai tu uzlabotu manu atmiņu, tā vietā neliedz pazemību un aiztaupi pašpārliecinātību, kad tas, ko es atceros, ir pretrunā ar pārējo atmiņām. Neliedz man saņemt šo brīnišķo mācību, ka arī es varu kādreiz kļūdīties.
Sargā mani savā pieticīgajā maigumā. Negribu būt svētā — līdzās svētajiem reizēm grūta dzīve, bet taisnība ir tā, ka vecs, ķildīgs sievišķis ir Nelabā augstākais sasniegums.
Dod man spēku saskatīt labo lietās un cilvēkos, no kuriem tas ir vismazāk sagaidāms. Un palīdzi man, dievs, savā žēlastībā darīt to viņiem zināmu. (Lūgšanas izcelsme nezināma, par to uzskata kādu 17.gs. dzīvojušu mūķeni).
Vairāk smaidu, vairāk laimes,
Mazāk nopūtu un naida.
Viss ko dari, lai Tev sokas
Un lai nepagurtu rokas!
Ir 4 sexa veidi:
Romantiskais — ir ar ko, bet nav kur;
Vientuļais — ir kur, bet nav ar ko;
Traģiskais — nav kur un nav ar ko;
Liktenīgais — ir sex un ir bērns.
Zaķis paklupis un kritis, vienu kāju stipri sitis.
Tomēr laimīgs ir nu tas, olas dzīvas, tas ir fakts.
Šīs zilās debesis un putnus, kas tur slīd,
Un sudrabmākoņus ar rietu zelta liesmām
Tev atdot gribētu, Tev vienai katru brīd,
Kaut pats es paliktu bez atbalsīm un dziesmām.
(J. Grots)
Zilā mākoņu zirgā,Ar zelta šķēpu rokās, Pār trejdeviņiem kalniem un jūrām, Nes sveicienus saulainais Aprīlis!!!
Viena no svarīgākajām sievietes erogēnajām zonām ir vīrieša naudas maks.
Bet man viss viens,
Es dzīvoju tālāk,
Neuzsmaida cilvēks neviens,
Es gaidīšu, varbūt vēlāk...
Jaungada nakts ir tik klusa kā aka.
No brīnumsvecītes dzirkstele šķiļas
Un man kaut ko saka -
Cik vientuļam grūti
Savu Jaungada laimi lejot.
Bet izlieto laimi
Visi skata pret gaismu,-
Neviens neliek svaros.
/P.Jurciņš/
Nav būtiski, ko mēs saņemam, būtiksi ir tas, ko dodam.
Cilvēciņš, ļaužu bērns,
Gadu rāpus vazājas.
Kumeliņš — dzīvnieciņš,
Ātri tek kājiņām!
Rozes ir sārtas,
Neļķes ir smaržīgas.
Bet nekas nav daiļāks par tevi!
Tos brīžus, kad mums jautri gāja,
Tos atceries un piemini,
Bet tos, kas tevi sāpināja,
Tos aizmirsti un piedodi!
Šai Ziemassvētku vakarā priecīgs ikviens,
Kas mīlestību savā sirdī jūt,
Pār cilvēci šovakar nolīst zvaigžņu lietus
Un egles uz saviem pleciem debesis tur...
Vārda dienu viegli svinēt,
Otrā dienā grūti minēt,
Kāpēc šausmīgi sāp galva...
Un es pamostos zem galda!!! :)
Vakarā kad saule riet,
Vēlos es pie tevis iet,
Un par sevīm blēņas stāstīt,
Ak cik laimīgi mēs būsim,
Kad par mīļākajiem kļūsim!!!