Nejauši sveicieni

Vakarā, kad saule sapņo
Un kad saule silā riet,
Manas domas viegliem soļiem
Tālumā pie Tevis iet.

Visi vēl tev šo un to,
Es ar vēlēšu kaut ko:
Kūku kastē ierāpties,
Pilnu punci saēsties.

Meži, meži, zaļie meži,
Pa tiem staigā mazie eži,
Staigā tie pa taciņām,
Pliki, un bez paciņām...

Ja dzīvē ir nolemts viss,
tad ticu, ka ir debesis,
no kurām laime ar'' reiz līs;
Tad pastāv mākonis,
kas aizsedz sauli līdz
tai draudzībai,
kas valda zemei virs...
Un draugu dieviete
reiz vienoja ar rožu saitēm mūs-
tās muļķītes,
kas gudras ar'' reiz kļūs...

Tu aizgāji un es paliku viena
Tad jutu, ka pelēks lietus sāk līt
Un to, kas bijis svarīgāks par visu
Es biju aizmirsusi pasacīt...

Lai šai dienā jautri iet,
Vajag kaut ko glāzēs liet.
Uzsaukt tostu, dzert to sausu,
Lai vel ilgi dzīvot prieks.

MEITENE RUNĀ PAR NELAIMĪGU MĪLESTĪBU.

-Mīļais,
Man ir skumji,Jo
mana mīlestība ir nelaimīga...
Tu
nemīli mani...

-Mīļā,
Es tevi
ļoti, ļoti mīlu!

-Un tomēr mana
mīlestība ir nelaimīga
Ēs to
jūtu.
Varbūt es Tev esmu
trīspadsmitā?

Tu man esi pirmā,
Un
es Tevi ļoti,ļoti
mīlu!

-Nezinu,mīļais,
Man ir
skumji
Jo es jūtu, ka mūsu mīlestība ir
nelaimīga...
Varbūt Tu man esi
trīspadsmitais?
Nezinu,
Bet man ir
ļoti, ļoti skumji,
Mīļais.

/Arvīds
Grigulis/

Vai tu esi dzirdējis kautko par meiteni, kura nekad nekļūdijās? Nē? Te viņa stāv-tavā acu priekša. Dzidrām acīm un smiekli uz lūpām. Meitene, kura nekad nekļūdijās, kuras vienīgā kļūda bija tu.....

Tavi sapņi, tavas ilgas
Vējā šūpojas kā smilgas,
Bet, lai viss tev izdotos,
Nedrīkst dzīvot mākoņos.

Pārāk liels tuvums iznīcina daudzas ilūzijas.Mūžīgi mīlēt viens otru var tie, kuri nekad viens otru nav ieguvuši.
(J.Petersons)

Uz mana pleca tavas rokas
Kā divas baltas kaijas slīgst...
Ij kaijām nogurums klāt zogas,
Ij kaijas dažreiz krasta tvīkst.

Garlaicību nepazīst,
Visus darbus padarīt!
Izklaidēties arī prast,
Visur dzīvē prieku rast!

Mums atkal spārnos jāceļas, kaut jūtas sāpju saēstas, kaut dvēsles krāsas izdzēstas, kaut nav vairs palicis nekas....

Dzīvot var divejādi: pieņemot, ka brīnumi nenotiek, vai pieņemot, ka katrs notikums ir brīnums!

Daudz laimes Dzimšanas dienā! :)*

Olas krāso timurieši,
Olas krāso skauti,
Tikai lieldientrusītim,
Nekrāsoti pauti.

Prieku, laimi spaiņiem smelt,
Naudu lieliem maisiem velt,
Veselību saglabāt,
Visas bēdas sabradāt!

Šim vakaram spožākās zvaigznes,
Šim vakaram spožākais sniegs,
Bet spožāks par svecītēm eglē
Lai sirdī nāk cerību prieks!

"Mana sirds ir dīvainu jūtu pilna
Kāpēc nebālē mana mīlestība,
Kas to uztur pie dzīvības?
Viņas domas pie manis.
Nezūd ne jūtu spēks,ne skaistums.
Kaut es nekad nepiederēšu viņai,
Bet viņas dēļ es gribu iet
Pretī gaismai pa to ceļu,
Kuru man piešķīra viņas mīlestība!

Draugi — tie ir enģeļi,
Kuri, tad, kad Tev ir ļoti grūti,
Palīdz piecelties un atgādina,
Ka vajag lidot.

Laimi ar kaudzēm,
Prieku ar pūriem,
nauda lai ienāk
No visiem stūriem.