Nejauši sveicieni

Dod man savu sirdi, lai es varētu elpot,
Dod man savu roku un mes varēsim lidot,
Dod man iemeslu un es mīlešu Tevi..

Sudrabiņa lietus lija
Ziemassvētku vakarā:
Visi sīki žagariņi
Sudrabiņu risināja.

Ja atceries – tad zini!
Ja nezini – tad mini,
Ka es tevi mīlu!

Izdeg acis, gaismu neradušas,
Izdeg sirds pēc mīlas izslāpusi.
Un pat kļavas salnās aizdegušās.
Liesmo viss, tik dzīve sastingusi.

Kurš gan vedīs to uz gaismas pusi?
Sasalst lauks, kad atnāk ziema klusi.
Tu kā Saulcerīte stikla zārkā dusi.
Vai ir laime tevi aizmirsusi?

Atver acis, atver sirdi mīlai!
Ļauj lai pludo, ļauj lai lejas prieks!
Kustība liek straumei palikt tīrai,
Bet, kurš gaida, kļūst sev parādnieks.

Dod, lai tev ir spēka saņemt,
Ej, un pasaule tev pretī nāks!
Pats tu vari savu ceļu izlemt ?
Gaidīt rītdienu vai šodien sākt.

(Gunta Kraulere)

Raugies ar bērna ticību
Zvaigžņu atspulgos sārtos
Šonakt Tev gaisma jāsaredz
Debess atvērtos vārtos

Uz tavu sirdi pusceļā. nav devis
Pat atelpas man ilgais tuvums tavs.
Es vienmēr būšu pusceļā uz tevi,
Jo mīlestības ceļam gala nav.
(V. Belševica)

Es jautāju, kur dzīvo eņģeļi...
Debesīs, gaisā vai uz zemes?
Bet tagad es skaidri zinu, ka viens mīļš enģelītis patreiz skatās monitorā un lasa šo vēstuli.

Labāk, lai manis desmit reizes pietrūkst, Nekā vienreiz paliek pāri!!!

Cilvēks, pie nāves elpas atceras savu dzīvi, es atcerētos Tevi...

Gribas skumt
Un gribas ampelēties
Un gribas vēl pavisam
Dumji samīlēties!

Apsveicam! Jūs loterijā esiet vinnējis imigrantu bērnu no Jamaikas, ja neieradīsieties pēc laimesta 14 dienu laikā, nosūtīsim Jums visu ģimeni!!!

Samīļo mani ar tāluma rokām,
Ar siltām acīm, domām nosapņotām!
Samīļo mani!
Tava balss to prot,vārdiem neskopojot!
/M.Snipke/

Viena zilbe pār tavām lūpām,
Viens vārds no tavas sirds,
Viens mājiens, kas nebūs mūžīgs,
Un atkal pazudusi sirds...

Mīlu tevi stipri, stipri
Gribu tevi kvēli karsti
Gribu lai tu skūpsti mani
Lai tu satver mani maigi
Gribu just es tevi kailu
Gribu satvert tevi zaigu
Atver savu sirdi man
Atdod savu mīlu man
Kopā varam kaisli just
Un starp aukstu ledu kust...

Ja Es būtu dzejnieks visa dzeja būtu par Tevi,
Ja ES prastu dziedāt ES tavām ausīm sniegtu veldzi,
Ja man būtu 4 sirdis tik un tā tās piederētu TEV ...

Lielā aplī pār dzīvi
Kā vanagam Vajaga pārlidot.
Ne jau no Apgrauztas donas
Citiem nokosties dot.
Vajaga izplēst krūmus
Nākotnes rītausmu ārēs,
Pacelties baltā ticībā
Melnām dvēselēm pāri.
(Kornēlija Apškrūma)

Lai ar tevi vienmēr laime,
Dzīvesprieks un draugu saime,
Veselība, radošs gars,
Neizsīkstošs darba spars!

Meži, meži zaļie meži
Pa tiem staigā mazie eži.
Staigā tie pa taciņām,
Pliki un bez paciņām.

Kad jaukie svētki atkal klāt
Un Valentīns sāk rokas māt,
Tad mīlestība apkārt valda
Un sirsniņa ir apaļ salda.

Gadi ir dīvaini dārgumi, draugs,
Birst tā kā ziedi no ābeles salnā,
Nobirst kā ziedi un aizspurdz kā putni
Pagaistot zilajā kalnā.
Gadi ir dīvaini, dīvaini, draugs,
Brīžiem tie brāzmaini, žilbi un strauji
Aizdip kā kumeļi jaunības rītā,
Iekrīt kā zvaigznes mūžības klēpī.
Un šķiet — tev vēl sētuvē
Viņu tik daudz, ka vari tos kaisīt bez skaita.
Taču tie visi tev vienlīdz smeldz,
Kad steidzies tiem cauri atmiņu dzelts,
Un redzi, cik virtene īsa...