Nejauši sveicieni

Lai tev laime, lai tev prieks,
Lai no rītiem nenāk miegs!

Līksmai dienai — putnu dziesma,
Aukstai — ugunskura liesmu,
Labam miegam — jūras šalku,
Lielām slāpēm — rasas malku,
Karstai dienai — vēju lēnu,
Nogurumam — vēsu ēnu,
Skumjām — pūpolmīkstu glāstu,
Tukšiem brīžiem — brīnumstāstu,
Tumšai naktij — zvaigžņu lietu,
Sirdī mīlai — siltu vietu!

Lai pagātne ar vēja spārniem aizplūst
Un tagadne kā zelta stariņš mirdz,
Bet nākotne, lai atnes visu,
It visu to, ko ilgojas Tev sirds.

Lai zem Tava loga,
Vienmēr roza rozes zied,
Un zem Tavām roza rozēm
zalja varde dzied!

Nenes man rozes, nenes man lilijas,
Kad pie manis ciemos tu nāc,
Tik aiziesim abi pa rasotu pļavu,
Kur naktsvijoles un madaras zied.
Kur naktstauriņi dejo un migla ceļas
Un sienāžu vijoles skan...

Saskan divas vīna glāzes,
Saskan divi gredzentiņi.
Tā lai saskan jūsu dzīve:
Mūžu kopā dzīvojot.

Mūžu aizmūžā,
Laiku plūdumā,
Gadu gadskārtās
Vienmēr mirdz:
Gaiša saule un silta sirds.

Ar sidraba lāsteku dzīvības grāmatā
Patiesu laimi lai Jaunais gads raksta!

Mans Enģelītis


Tu esi vissspožākā zvaigzne zvaigznājā,
Tu esi gaisma tumsā, kas rāda man ceļu,
Tu esi tauriņš, kas viegli lidinās apkārt,
Tu esi pūciņa, kas maigi mani glāsta,
Tu esi, Tu esi mans enģelītis ar kuru vēlos -
Nodzīvot visu savu mūžu.

Ak, mans mīļais Eduard,
Tik par Tevi vien domāju!
Kā gribas man atkal...
Atkal sajust tavas lūpas,
Pieskārienus maigos....,
Un apskāvienus jaukos!

Es ieeju tumšajā, drūmajā zālē,
Un veros visapkārt, bet Tevis šeit nav.
Man gribas te raudāt, gribas te smaidīt,
Bet mūzikas skaņas to neatļauj.

Un paiet kāds brīdis, es sēžu te malā,
Un gaišajās durvīs pazib kāds stāv.
Kāds pazīstams augums un skats,
Un zilajās acīs vēl liesmiņa kvēl . . .

Tu ienāci . . . ieraugi draugus,
Un smaidīdams klāt tu ej.
Tik es Tev kā svešinieks, viena te sēžu,
Un domās par Tevi tik sēroju draugs.

Es sapratu visu, ka biju Tev lieka,
Un acīs Tavās es saskatīju
Tu paskatījies manī. . .bet tomēr ar steigu
Šo skatienu projām aizraidīji.

Tu aizgāji ar citu,man iesmeldzās krūtīs,
Un acis pildās ar asarām.
Es nespēju valdīt nu vairāk pār sevi,
Es girbu, es gribu pie Tevis traukt.

Tu skauj tagad citu, domā par viņu,
Un viņai kautrīgus vārdus teic.
Bet mani, kā vecu rotaļu lelli,
Tu kaktā esi aizmetis.

Kad mani tu skūpsti, man liekas,
Ka sirdī kāds vīraku lej,
Ka zeme ar debesīm tiekas,
Un velni ar eņģeļiem dej!
Ap mani viss griežas un grīļo,
Viss smaržo un reibumu dveš,
Te laistās, te mirgo, te zvīļo,
Te satumst kā pusnaktī mežs.
(E. Zālīte)

Kaut kur vējā, tevi jūtu,
Kaut kur gaismā, tevi redzu,
Kaut kur putnos, tevi dzirdu,
Kaut kur lietū, tevi skūpstu.

Kaut kur domās, tevi mīlu.

:Mēs paliksim viens otra atmiņās
Kā nezūdoša atmiņa, kā zelts...
Šie gadi bija labākie un tādi arī paliks,
Jo pilni tie ar sapņiem, smieklies un sauli...

Ja Tu jautāsi, ko es mīlu vairāk —
Tevi vai dzīvi,
Es atbildēšū, ka dzīvi.
Tu aiziesi un nekad neuzzināsi,
Ka mana dzīve esi Tu.

Nav jūras bez bangām,
Nav sirds bez sāpēm.
Piedot var visu -
Aizmirst neko!

Mainīsies dzīvē Tev prieki un bēdas,
Ceļi Tev ceļā un kalnā ies.
Nekad nemeklē atpakaļ pēdas,
Grūti vai viegli- uz priekšu tiec!
/L.Rozentāle/

Garais tosts — nu tad! Īsais tosts — nu!

Atceries, kā toreiz dzērām:
Saule jau augstu,
Polšs vēl pusē,
Bet tu jau dusē.

Lai tev laimi ved ar ratiem,
Un mīlestība pakaļ skrien
Naudas maks lai dabū krampi
No tiem latvju latiņiem.