Nejauši sveicieni

Vienmēr var vēlēties labāk.
Vienmēr var izdoties sliktāk.
Tas jokdaris, kas to kārto,
Nekad neko nesaskaņo.
Pie viņa ar kukuli nevar.
Viņš nešķiro asaras, smaidus
Viņš vienīgi atzīst un ciena tos -
Kuri nenobaidās.
(O. Skuja)
VISLABĀKIE VĒLĒJUMI DZIMŠANAS DIENĀ!

Ja gribi nokļūt kalna galā,
tad neapstājies ceļa malā!
Ja gribi labus draugus gūt,
tad mācies pati laba būt!

Lai Tev visu gadu

Šī diena spēku dod,

Ļauj izturēt visu,

Kas liktens dots.

Es tevi mīlēju kā kādreiz gaišu dienu,
Un naktī ticēju, ka saule plauks.
Bet laiks spēj saraut katru pavedienu,
Kas mūs vēl turēja kā sapnis jauks.

Ko dod,to bāz kabatās,ko sola, to svied zemē.

Būs jaunā gadā rūpju stundas garas,
Un laimes mirkļi aši aizzibēs.
Un sapņi būs, un darbs, kas jāpadara,
Bet tāpēc dzīvojam zem saules mēs.

/K.Apšukrūma/

Tu gribi zināt ko mīlu es,
Es varu pateikt to tulīt,
Vajag lasīt pirmos burtus,
Iznāks tas ko Mīlu es !

Lai nākamajā gadā visas vēlmes piepildītos,
ņemiet visskaistāko aukliņu un iesieniet tajā mezgliņus:
mezgliņu par katru mīļu cilvēciņu,
mezgliņu par labām domām un apņemšanos,
mezgliņu par to, kas jums visvairāk pietrūkst,
mezgliņu par... nu, to jau jūs zināt labāk.

Tikai Tavas lūpas skūpstīt spēju
Tikai Tevi es mīlēt varu
Tikai Tev es iešu līdzi
Līdz pasaules malai,
Jo zinu, ka Tevi pievilt nespēšu
Neko neaizmirsīšu to, ko reiz naktī teicām viens otram
Es sacīju:"Mīlu Tevi"
Bet Tu man dāvāji saldu skūpstu
Tas bija neaizmirstami, neatkaartojami
Virs mums klājās nakts
Un Tu man kaut ko solīji
Ka nekad nespēsi mani aizmirst
Es Tev klusi ticēju
Un sirdī solīju to pašu
Šajā naktī lieki bija vārdi
Dzīvoja tikai mīlestība
Bet tagad...
Kas man no tā visa palicis pāri?
Tikai es un mani vārdi
Kas nevienam nekad neko nav nozīmējuši
Un tagad es varu solīt pati sev
Ka nekad neaizmirsīšu šo nakti
Un ka nekad vairs nevēlos teikt šos vārdus
"Es Tevi mīlu"...

Aizsnigušas visas takas
Nav no latviešiem ne smakas.
Agrāk bija velns un dievs
Tagad visur valda krievs.

Aiz gaismas mirdz zieds,
Aiz laimes pukst sirds
Pa pasauli mūžam
Lido mīlestība.

Dzīvē ir tādi mirkļi, kad pēc kāda skumsti tik ļoti, ka vēlies izraut tos no saviem sapņiem un apskaut.

Tik draudzība dzīvē ?
Tas skaistākais vārds.
To nespēj lauzt vētras,
Ne pasaules lāsts.

Mana dvēsele kā bārenis
Sēdēja tumšā, pamestā istabā...
Nebija neviena, kas stāstītu pasakas,
Tādēļ pār vaigu tai ritēja asaras.
Mans ķermenis, iesalis ledū,
Gaidīja ledus laikmeta beigas,
Kad atkal varēs pirkstus mērcēt medū
Un lutināt sevi bez steigas...
Un jāgaida nebij ilgi,
Mūsu skatieni sastapās
Un ik reizi,
Kad par ledus laikmetu atceros,
Tavos apskāvienos vē ciešāk iekļaujos.....

Ja es tevi atgrūžu — ne vienmēr tas nozīmē, ka Tu man nepatīc! Iespējams tu patīc pārāk stipri un man vienkārši ir bail tev ļauties! Ja es tevi sāpinu — ne vienmēr tas nozīmē, ka es tevi ienīstu! Iespējams tā es vienkārši baidos ļaut nobrukt tai neredzamajai sienai, kas ir starp mums! Ja es tevi skūpstu, glāstu vai maigi apskauju — ne vienmēr tas nozīmē, ka vēlos tevi! Iespējams es vienkārši vēlos kādu sev blakus! Iespējams, ka tu man neko nenozīmē... iespējams...

Es tev atdošu sevi visu
Un neprasīšu nenieka
Man nevajag
Dzīvošu tālāk
No tavām skumjām un prieka.
(K. Skujenieks)

tas kurš zina, klusē /Laodzi/

Lai egles zaros sveces deg,
Un teiksmains sapnis zemi sedz
Lai Jūsu acīs laime mirdz
Un visu skumjo aizmirst sirds

Gribu ieaugt Tevī kā koks
savus zarus ap Tevi tīt.
Kā lapu tīmekļiem Tevi
sapīt un sasaistīt.
Gribu savējās saknes
caur tavējām dzīt,
Kad nokritīs tavas lapas,
lai manējās arī krīt.
Gribu pieaugt pie Tevis kā koks,
liānas gredzeniem vīt,
lai tad, kad reiz saauguši
neviens nevar atskaldīt!
/D.Dreika/

Draugi esam
Draugi būsim
Draugi mūžam paliksim.....