Nejauši sveicieni

Kuģis peld pa ūdens virsu,
Mauka rāda pliku dirsu.

''''''''''''ES MĪLU TEVI''''''''''''
Manas lūpas alkst
Pēc Tavu lūpu pieskāriena,
Manas acis visur
Pavada Tevi.
Mana dvēsele kliedz,
Kliedz sāpēs dēļ Tevis.
Ja Tu zinātu cik daudz
Tu man nozīmēji,
Nozīmē un arī nozīmēsi.
Tu biji mana pirmā,
Visskaistākā mīlestība.
Varbūt mani Tu jau
Esi aizmirsis un nemīli,
Bet atceries vienu-
Es Tevi nekad neaizmirsīšu!
Vienreiz Tu man teici,
Ka mīli mani!
Es Tevī neklausījos un neticēju.
Kāpēc Tu necīnījies par mani?
Visā notikušajā ir mūsu abu vaina.
Tu to zini, lai gan negribi to atzīt.
Mums abiem bija jāiziet cauri sāpēm.
Tu tam jau esi ticis pāri,
Bet es tikai sāku iet tam cauri.
Tas sāp...tik ļoti...
Varbūt tāpēc-
Ka nevēlos dzīvot BEZ TEVIS...

N oia nieao
Ii ia oi?o
N iaao?aie a na?oa ooa?o
A iineaaiee ?an e iaanaaaa
Ecaaie, i?inoe e?ae iaiy...

Paklausies, kā ziedi zvana,
Paklausies, kā runā sirds,
Varbūt kādā mazā ziedā
Tava lielā laime mirdz.

Ziemassvētku zvaigzne
Lai pār visiem mirdz:
Miers lai virs zemes,
Miers iekš katras sirds!
(V. Edvarts)

Lai maldītos nevajag ielu, ar biezokņu baigu un lielu,- var maldīties pats sevī, neviens kur nemeklēs tevi. /E.Stērste/

Cik daudz tauriņiem krāsu un formu,
Tik daudz ziediem atšķirīgu smaržu,
Tik mums visiem ir neatkārtojami vārdiņi.
Arī Tev! Sveicu Tevi svētkos!

Kamēr rokām netrūkst spēka,
Kamēr solis plats-
Priecājies par pavasari,
Rudens pienāks pats.

Cik postošas ir kaislības! Tās ir kā vēji, kas piepūš buras. Reizēm šie vēji noslīcina kuģi, un tomēr bez viņiem tas nespēj traukties uz priekšu.

Vārdadiena vienreiz gadā,
Neļauj draugiem nomirt badā,
Uzliec galdā torti, šņabi,
Lai var palustēties labi!

Uz Jauno gadu dāvāsim
Cits citam labus vārdus mēs,
Lai tie pavisam neizzustu
No steigas pilnās pasaules.

Ja vaicātu Dievs,ko gribu es vēl. Vai bagātu dzīvi, vai garu. Es atbildētu — Lai mīl mani kāds. Un lai mīlēt kādu es varu.......

Saka, ka ir nepieciešama tikai 1 minūte, lai izceltu kādu no apkārtējo vidus,
tikai 1 stunda lai novērtētu viņa labās īpašibas,
1 diena, lai iemīlētu To,
bet būt nepieciešama vesela dzīve, lai aizmirstu To.

Šī dieniņa, tā dieniņa,
Parīt pati Jāņu diena,
Tad sanāksi Jāņu bērni
No maliņu maliņām.

Gaisā kaut ko virmojam jūtu,
Mīļu bučiņu tev sūtu ,
Sveicu tevi dzimšanas dienā ,
Un no laimes peldēt pienā !!!! :):)

...vientuļniek!
Tu esi puse no visa.
Otra-meklēt sevi liek.
Tev jāatrod pareizā rise,
Tā jāsatiek!
/A.Mežaks/

Visapkārt klusums!
Klusums, kas ieskauj mani, kad neesi blakus!
Vai nedzirdi manus vārdus?
Vai nejūti manas skumjas?
Sirds ir tik tukša...
Kāpēc tu neesi man blakus?
Man tagad vajag tavus vārdus,
Vajag tavas rokas,
Tavas maigās lūpas....
Kur esi? Kur?
Man tevi vajag...
Vai tava sirds manu nedzird?
Klusums, kas ir visapkārt...
Tas mani smacē...
Mans mīļais, kur esi?
Bez tevis es esmu nekas!
Pārtrauc šo klusumu!
Pārtrauc šīs skumjas!
Nāc...

Apskāviens ir kā nieka grasis uz zemes.
Tam nav liela vērtība līdz brīdim,
Kad to saņem kāds,
Kam tas patiešām nepieciešams...

Šī diena bija tikai melnraksts.
ņem vēl vienu lapu
un sāc visu no gala —
tīrāk un salasāmāk,
un galvenais — mīļāk...
sāc visu no gala —
gaisma un patiesība tev jau ir,
ko tev vēl vajaga???
/ A. Līce/

Iedomājies, tu loterijā esi saņēmis šādu balvu:
Katru rītu banka tavā kontā ieskaita 86400 latu.
Taču šai spēlei ir savi noteikumi, jo katrai spēlei tādi
ir!

Pirmais noteikums ir:
Visu, ko neesi izdevis dienas laikā, banka tev atņem, tu nevari
šo naudu tā vienkārši citā kontā ieskaitīt, tu vari to tikai izdot. Bet katru rītu, Kad tu pamosties, banka atver jaunu kontu ar 86400 latu nākošai dienai.

Otrais noteikums ir:
Banka var šo spēli jebkurā brīdī pārtraukt, jebkurā laikā pateikt: Viss ir beidzies. Spēle ir galā. Banka slēdz tavu kontu, un tu nesaņemsi vairs jaunu.

Ko tu darīsi????
Vai tu pirksi visu, ko vēlēsies????? Ne tikai priekš sevis, bet ar priekš tiem mīļajiem, kas tev ir blakus???? Varbūt pat tiem cilvēkiem, kurus tu nepazīsti, tā tu naudu neizdosi tikai priekš sevis... Varbūt tu mēģināsi izdot katru santīmu, lai izmantotu šo iespēju, bet varbūt ...

Īstenībā spēle ir dzīves realitāte: Katram no mums ir sava
"Laika banka".... Mēs tikai to neredzam...

Katru rītu, kad mēs pamostamies, mēs saņemam 86400 sekundes mūsu
dzīves, ko dāvina diena, un vakarā, kad aizmiegam, šis laiks
tiek mums atņemts... Tas, ko mēs šai dienā nepiedzīvojam, ir pazudis uz visiem laikiem, nogrimis nebūtībā, vakardiena ir pagājusi.

Katru rītu šis konts tiek no jauna piepildīts, bet banka var
kontu jebkurā laikā slēgt, bez brīdinājuma....

Ko tu katru dienu dari ar savām 86400 sekundēm? Vai tās nav vērtīgākas par tiem 86400 latiem?

Un tieši tādēļ sāc ar šo Jauno gadu dzīvot!!!!