Nejauši sveicieni
Es mīlu tavu dziļo sirdi
Un tavas acis sapņainās.
Es mīlu Tevi klusi, klusi,
Kaut tu no manis tālumā.
Vēlu es tev lielu laimi
Lielu blusu kažokā
Ja tu mani aizmirsīsi
Lai tev iekož mugurā!!!1
Par savu mīļo nesauc to,
Kas, redzot tavu galvu noliekto,
Ne mirkli neiespēj ar tevi bēdās būt,
Bet grib no tevis tikai prieku gūt.
(M. Ķempe)
Cik daudz tauriņiem krāsu un formu,
Tik daudz ziediem atšķirīgu smaržu,
Tik mums visiem ir neatkārtojami vārdiņi.
Arī Tev! Sveicu Tevi svētkos!
Kaut arī spētu Tu, kā meža puķe sīka
Prast dzīvot tā, kad zūd aiz gada gads,
Ar dzidru patiesības lāsi krūtīs
Un zemes mīlu sirdī glabājot!
Gads jau vienmēr labi sākas,
Ja to sagaida kā nākas.
Turpmāk vēlu veselību,
Saticību, labu omu.
Vārda dienā neķer mušas,
Iedzer vīnu, saņem bučas,
Un lai sirdij jautrāk kļūtu
Apēd gabaliņu kūkas!
sveiciens tavam otram varinam!!!!
Mirdz svecītes, tās drīzi dziest,
Kūp griestos smaržīgi tvaiki,
Un krūtīs siltas jūtas briest.
Mirdz svecītes, tās drīzi dziest,
Bet gaismai nava gala
/J. Poruks/
Neskumsti,neskumsti
Dienas ko pašreiz tu vadi
Tās tavas skaistākās dienas ir
Tie tavi labākie gadi.
Ja kādreiz satikt lemts būs tevi,
Tad ziedus dāvāt steigšu.
Un ne jau rozes, gerberas vai kallas,
Bet narcises; dālijas vai margrietas
Jo nepārāk izcilas, bet tomēr mīļas
Tās tak dzīvas zaļas un brīvas!
Skaisti gan ir dārgakmeņi,
Kad tie vizuļo un mirdz.
Tomēr dzīvē vairāk vērta
Kāda laba drauga sirds.
Vienam sirdi valdīt grūti,
Vajag diviem kopā būt.
Tāpēc, zaķīt, vai Tu dzirdi?
Neliedz man to savu sirdi!!!
Laimes mirkļi kā rozes vīst
Te mīl...
Te skūpstas...
Te nepazīst...
Katram ir savs vārdiņš dots un vārda dienā rādīts gods.
Arī mēs no savas saimes novēlam Tev daudz, daudz laimes.
Bet aiz sārto rožu vāzes, pielej pilnas arī glāzes.
Atceries, kad skolā gājām,
Formuliņas nezinājām,
Kad pēc stundām palikām,
Tad pa logu izlēcām!
Visas zemes tekas zilgas
Šonakt sargā miera gariņš.
Tāli zvani... Klusas ilgas...
Rokās smaidošs egļu zariņš...
Visur viegliem, mīļiem soļiem
Senā svētku teika staigā.
Zvaigžņu acis atvērdama,
Debess atspīd zemes vaigā...
Priecīgus un gaišus svētkus!!
Mana sirds kāro pēc Tevis
Tā skumst, kad Tevis nav līdzās
Bet priecājas, kad Tevi sajūt tuvumā
Tu esi kā krītoša zvaigzne
Kurai krītot es ievēlos vēlēšanos
Tu esi kā sapnis
Kurš atrodas šajā skarbajā realitātē un dziļi manā sirdī
Un Tu esi tas, kuru nespēju izmest no prāta
Jo Tu esi ieķēries manā
Kā āķis, kuru nespēju izraut
Un šobrīd, kad rakstu šīs rindas domāju par Tevi
Kavējos tajā jaukajā dienā, ko pavadīju Tev blakus
Diena, ko vairs nekad neatgriezt....
Visvairāk atceros Tavas acis, smaidu.....
Tas bija kā sapnī
Tik daudz saules un mīlestības
Bet šodien nav ne saules, ne Tevis
Paliku tikai es un asara uz baltas papīra lapas......
Es aizveru acis.....
Vel pēdējo reizi uzmetu.......
Skatienu pa logu.....
Kur zvaigznes mētājās plašajās debesīs...
Un es aizmiegu.....
Bet TU, jā tieši TU.....
Valdi manos sapņos....
Es sapņoju par tevīm....
Par tevīm kā tas būtu....
Ja mēs būtu kopā....
Ko mēs darītu, kurt ietu.....
Bet tad es pamostos....
Kur jau pa logu mirdz saulīte....
Un apjaušu to kad dzīvoju dzīvi...
Bet vēlētos nokļūt sapnī atpakaļ..
Viens mazs prieks lai tev būtu katra diena
Viens skats, viens zieds, viens laimes stūrītis.
Viens saules stariņs un mazliet debesis
Un labs vārds, kas dzīvi dara skaistu.
Skaiti savas naktis pēc zvaigznēm,
bet ne pēc ēnām.
Skaiti savu dzīvi pēc smaidiem,
bet ne pēc asarām.
Un ar prieku katrā dzimšanas dienā,
Skaiti savu vecumu pēc draugiem,
bet ne pēc gadiem.
