Nejauši sveicieni

Ir zāļu vakars lēnprātīgs un svinīgs
un vēlu, vēlu augsta, augsta saule
pār bāreņu un mātesmeitu pierēm,
pār vedeklu un māršu gaišām pierēm.

Drīz saule griezīsies.
Drīz saule griezīsies uz labu.

Nāks agri krēsla mājās
un arājs soļiem smagiem,
un Tole kūtiņā siltā
sapņos par zelta ragiem.
Degs māte skalu un guni,
un zvejnieks vairs neies jūrā.
Palagi, dvieļi un cimdi
locīsies māsai pūrā.
Kaimiņos kāzas svinēs,
kā nu varēs un spēs.
Bērni vakaros mīklas minēs.
Var būt, ka atminēs.

Ir zāļu vakars lēnprātīgs un svinīgs
un vēlu, vēlu augsta, augsta saule.

Atkal viens gads izsapņots
Izdziedāts....
Izraudāts...
Daudz gan laba
Daudz gan slikta izdariits.

Bēdās un priekos
Kopā ir būts
Ir tikai viens vārds — ticēt!
Paša un cita spēkiem,
Veiksmei....
Izturībai....

Priecīgus Ziemassvētkus un Laimīgu Jauno gadu!!!

Šī varbūt skaistākā no dienām
Kas mūžā bijušas un būs.
Tā divas upes saplūst vienā
Un viena straume tālāk plūst!

Ai vasara, ai vasara,
Tavu lielu bagātību:
Dravā kupli rudzi auga,
Pļavā balts āboliņš.

Tā gaisma, ko izstaro svece,
Tas gaišums, kas liesmiņā plīvo,
Izplēn, pazūd un gaist.
Bet gaisma, kas cilvēkā dzīvo
Un siltums, ko izstaro sirds —
Tas nezūd. Tas paliek.
/I.Egle/

Dalies un tevi neatdalīs,
Mīli, un tevi mīlēs,
Vēlies, un viss būs tieši tā,
Kā tu vēlies.

Nepadodies tautu meita,
Vīru svētkus svinēdama.
Sit tautieša olas pušu,
Lai plīst čaula brakšķēdama.

Kad tevi satieku —
Pats nezinu, ko daru:
Ne laipni pasmaidīt,
Ne kaut ko runāt varu.
Prom, garām aizsteidzies
Pilns nevaldāmām liesmām
Un ilgi drebu vēl,
Kā izbēdzis no briesmām.
(J. Ziemeļnieks)

Laimes mirkļi kā rozes vīst
Te mīl...
Te skūpstas...
Te nepazīst...

Vairāk smaidu, vairāk laimes,
Mazāk nopūtu un naida.
Viss ko dari, lai Tev sokas
Un lai nepagurtu rokas!

Ir vienas debesis, un otru nava,
Kas zvaigžņotas pār mūsu zemi slīgst!
Man sirds ir viena, un tā pati Tava,
Un otras, zini, man nav vajadzīgs!

Kaut mazliet sāp,kad dzīves gads ir atkal projām,
Bet tomēr smaidiet — dzīvē Jaunais nāk!
Lai laimes daudz, lai bēdas steidzas garām,
Lai sirds ik dienu prieku atrast māk!

Es aizveru acis.....
Vel pēdējo reizi uzmetu.......
Skatienu pa logu.....
Kur zvaigznes mētājās plašajās debesīs...
Un es aizmiegu.....
Bet TU, jā tieši TU.....
Valdi manos sapņos....
Es sapņoju par tevīm....
Par tevīm kā tas būtu....
Ja mēs būtu kopā....
Ko mēs darītu, kurt ietu.....
Bet tad es pamostos....
Kur jau pa logu mirdz saulīte....
Un apjaušu to kad dzīvoju dzīvi...
Bet vēlētos nokļūt sapnī atpakaļ..

Augstākās izglītības diploms- kartīte, kas apliecina, ka tev bija iespēja dzīvē kaut ko iemācīties.

Deg sveces liesma trausla, met ēnas novakarē,
manas domas kā sniega virpulis maldās,
tevi meklējot, gaidot un mīlot.
Nenodzēs gaismu, kaut maza vēl tā.
Es zudīšu sniegā tad viena,
un sasaukt vairs nevarēsi.
Ņem sveci un nebaidies, nāc
Būs gaisma mums abiem un mīla tāpat.

Dzīves pulkstenis steigai par spīti
Zvana tev šodien atmiņu brīdi.
Gads Tavā gaitā nav bijis par lieku
Nesis gan rūpes, gan dzīvesprieku.
Tīrumam līdzīgs Tavs darbīgais mūžs -
Ražens gan svelmē, gan vēji kad pūš.
Atskaties, priecājies, rītdienu sveic,
Ieklausies — visi paldies Tev teic.

(J.Rabša)

No vizbulītēm ,pūpoliem un zālēm,
No bērzu pumpuriem šis laiks ir austs,
Ko Lieldienas ir atnesušas plaukstās,
Mūs aicinot gan priecāties ,gan mīlēt,
Un pašiem mīlestību paust.

Klusi krīt sniegs uz Tavām plaukstām,
Un lēni tajās kūst
Tu tagad esi tālu,
Man Tevis ļoti trūkst!
Es gribētu par sniegu kļūt
Un Tavās plaukstās tagad būt!

Neskumsti, ja bēdīgs prāts,
Priecājies, kad draugu daudz!
Neskumsti, ja slikti tev,
Priecājies par dzīvi šo!

Gribu Tavas karstās lūpas
Atkal savām maigi skart,
Gribu just es Tavu sirdi,
Kā tā manai blakus sarkst.