Nejauši sveicieni

Akmeņi apsūno,
Avoti izžūst,
Tik mūsu draudzība
Mūžam zaļo!

Tu zini, kur ir Tava laime...
Neļauj tai vēlreiz izslīdēt no Tavām rokām....

Dzīve daudz prasa,
Daudz atdosi tai.
Tik mīlu un darbu,
Paturi sev.

Kas tur brēca kas tur kliedza pašā Jāņu vakarā.
Jānītis lēca ugunī Velns zin kādā sakarā!

Dzīves kāpnes ir pilnas skabargu, kas vissāpīgāk duras tad, kad jūs slīdat pa tām uz leju.

Velk ragaviņas Salatēvs,
Sēž iekšā maita zirgs,
Tas eglīti ir apgrauzis
Un tagad skaļi pirž!

Jaunā gadā Tevīm vēlu
satikt labu tēva dēlu!
Lai tas ņēmējs būtu gruntīgs
un lai izskats ar nav štruntīgs!

Tu esi droša, un es esmu drošs,
Pārējais viss ir pārejošs.
Pārējais viss no dzīves šīs
Tā kā mākonis izdzisīs.

Tu esi.Es esmu. Pārējais viss
Tā kā lapas no kokiem ris.
Pārējais — tas ir pārejošs.
Tikai tu esi droša un es esmu drošs.

ar Dieva svētību, ar sveces gaismiņu.
ar liesmas siltumu, ar glāsta maigumu
lai Ziemassvētku brīnums,
kas katru gadu jauns,
tad ienāk katrā mājā.

Šai naktī zvaigznes snieg -
Balts zvaigžņu sniegputenis.
Tās zvaigžņu sējējs zemes tumsā kaisa,
Lai visiem tiek -
Lai katram sava zvaigzne.

Nekad neprecies ar to — ar kuru var dzīvot!
Bet precies ar to — bez kura nevar dzīvot!

Atkal mēs esam ceļā — Ceļā uz laimi, Ceļā uz zvaigznēm, Ceļā uz cerībām, Ceļā uz nezināmo, Ceļā uz prieku, Ceļā uz labākiem laikiem, Ceļā uz sapni, Ceļā uz dzīvi — kāda tā ir.

Ja xotela naveki zabitj-tvoi volosi, ruki, glaza... Ja xotela drugova ljubitj, a tebja pozabitj navsegda. Ja xotela tebja priziratj, nenavidetj ulibku i vzgljad... nikogda o tebje ne me4tatj. Neotgljadovatsa bolse nazad. Ja xotela... no ne smogla... Vse ravno ja ljublju tebja!!!

Viens zelta stars no zvaigžņu spieta,
Mums katram tieši sirdī krīt,
Jo tieši sirdī ir tā vieta,
Kur Ziemassvētku brīnums mīt!
/L.Vāczemnieks/

Es aizmirst tevi centīšos
Un savu sirdi važās slēgt
Un citu mīlēt pūlēšos
Lai gūtu to, ko dzīve dod.

Uz mūsu draudzības takas
Neļausim nezālēm augt.
Laime un prieks lai staro,
Lai sirsnība plaukst.

Jāņu dienas rītā jānogriež papardes kāts pie pamatnes, un ar burtu, kas būs redzams griezuma vietā, sāksies nākamā vīra vai sievas vārds.

Iemācies priecāties par citu veiksmi un laimi. Skaudība un alkatība ir lamatas ceļā uz bagātību un panākumiem. /A. Kārlails/

Nevis skaistie ir laimīgi, bet laimīgie ir skaisti!

Mazs eņģelīts man priekšā teic,
Ka tevi šodien jāapsveic!
Lai amoriņš Tev sirdī valda,
Nelaimes ar bultām skalda!