apsveikumi.lv

Nejauši sveicieni

Spēlē un vinnē,
Skūpsti un mīlē,
Skaistākos sapņus
Pārvērt par dzīvi!

Vēlu laimi, mīlestību,
Vienu uti kažokā,
Ja Tu mani aizmirsīsi ?
Lai tā iekož dibenā.

Tu esi skaista miljonāre
Siržu kolekcionāre
Tu bieži pastaigājies parkā
Jo tavas sirdis droši sargā

Tev tīk ar glastiem svaidīties
Ar karstām sirdīm spēlēties
Tu nedomā ka tā paties
Var ļoti viegli aizdegties

Tu nezini kas slēpjas tajā
Šai sirdī mazā, sarkanajā
Vai nejūti ka tā mazliet
Karstāka par citām šķiet?

Vai nedzirdi tai iekšā skaņu?
Kā pulksteni, kā klusu zvanu?
Tas skaita — viņš nav aizmirsis
Cik spēlēties tev atlicis

Tu jutīsi tik īsu brīdi
Uguns elpu negaidīti
Uz brīdi tu un tava sirds
Par sauli kļūs kas spoži mirdz

Taureņi nekad nelido vieni...
Gulbji nekad nepeld vieni...
Bet es šajā brīdī esmu viens/viena...
Es negribu, negribu, negribu būt viens/viena...
Tāpēc kļūsti mans/mana...
Lai mēs kā gulbji un taureņi būtu kopā:)

Jau cauri tumši zaļo egļu zariem
Slīd mākons, laukus zilā krēslā tīdams,
Un dārzus apsedz balto pārslu stariem,
Ar vēsmas rokām liegi noglāstīdams.
Dreb šur tur uguns mājā vientulīgā,
Suns ierejas un atkal apklust viņā.
Un tad kā dziesma neredzamā stīgā
Sāk zvani skanēt kalna baznīciņā.
/V.Moora/

Es palūgšu baltajam enģelim,
Kurš man tik pazīstams šķiet -
Lai aiziet pie Tevis un palūko,
Kā Tev šais Ziemassvētkos iet?

Es palūgšu baltajam enģelim,
Kurš man tik pazīstams šķiet -
Lai pēc tumsas atnāk gaisma,
Un projām vairs neaiziet!

Iemīli mani melnu, baltu mīlēs daudzi,
Iemīli mani melnu ar visu sāpju kaudzi,
Iemīli skumjās acis, smeldzošos, asus vārdus,
Iemīli vājuma brīžus, kad negribu redzēt nevienu.
Satver manu roku cieši tad, kad vēlos projām iet,
Atstum malā tumšu domu, neļauj skauģu sunim riet.
Iemīli mani tumšu, nebūt bez nakts i dienai,
Kļūsti par zvaigzni spožu man dzīves naktī vienai,
Skarbumā salušiem vārdiem neļauj kļūt mīlai par salnu,
Spītējot svešuma vējiem, iemīli mani melnu.

Lieldiena aust un staro
no trejdeviņām šūpolēm
tālās bērnu dienās
debesīs sviestām-
augstu līdz saulei.

Esi zieds, kas necieš salnu,
Esi sirds, kas necieš ļaunu,
Esi tāda kāda esi-
Īsta, dabiska, patiesa.

To laimi, ko Tu meklē,
To savā sirdī rod.
To sirdi, ko Tu mīli,
To citai neatdod.

Tu nekad neesi mani mīlējusi, bet biji mana dzīve...

Es atnācu pateikt, ka Tev viss būs labi.
Nemierinu un nemāžojos -
"būs labi" ir tas tukšais pūslis,
ar kuru mēs jautrinām nelaimīgos.
Es zinu — ap Tevi ir tumsa
tā savilkusies, ka neredzi izstieptu roku.
Man ir ticībai līdzīga nojauta, ka viss būs labi.
Pie manis to psacīt atnāca stariņš,
kas jau ir pārcirtis tavu tumsu.
Ar savu ticību Tev ir jāpalīdz viņam no iekšas
atliekt tās šausmīgās knaibles.
Stariņš nopūtās — Tu vairs neticot, ka ir ticība.
Straiņš sūtija mani parādīt Tev, ka ticība pastāv!
(O.Vācietis)

Liekot galvu ķīlā, Tu daudz neriskē.

Mīla līdzinās rīta ēnai — tā paliek arvien mazāka. Draudzība turpetī līdzinās vakara ēnai — tā paliek aizvien lielāka.

Dzīvo tu līdz sirmiem matiem,
Brauc ar tamborētiem ratiem,
Meklē dzīvē tādas takas,
Kur aiz akmeņiem aug bekas.

Nejauši mēs tikāmies,
Nejauši mēs šķīrāmies,
Nejauši var gadīties,
Ka mēs atkal tiekamies!

Trīs saulesstariņi
Nokrīt tieši pie Tavas sirds.
Ieskaties pļavā -
Trīs rasotas lāsītes mirdz.

Tā viena — ticība,
Tā otra — cerība,
Tā trešā — Mīlestība
Kas sāpēm pāri mirdz.

Viļņos peldas balta kaija,
Jūras lauva galvu slien.
Lido draudzība kā laiva
Pāri gadu ūdeņiem.

Laime tā ir dzīvot griba,
Tas ir arī dzīvot prieks,
Ja vēl palīdz mīlestība,
Tad viss pārējais ir nieks.

Vienīgais iemesls, kapēc tevi kāds ienīst, ir tas, ka viņš nespēj līdzināties tev!