Nejauši sveicieni

Šī nakts ir debess vārtus atvērusi,
Pār zemes tumsu dedz tā zvaigžņu loku,
Un naktī šai uz katra galvas klusi
Dievs svētot uzliek savu mīļo roku.
(V. Mora)

Maigs vējš šūpo zarus,
Īgnus viņš padara labos garus,
Lec saule no rīta,
Esmu kā miglā tīta,
Savus sapņus es mīlu tik ļoti,
Taisnību grūti ir dot(i),
Īstenība ir tāda, bet nevaru teikt
Bet savus draugus varu mīlēt un sveikt,
Atliek salikt burtus kopā un šo brīnišķīgo vārdu teikt!

Lieldienās ik pavasari
Apkārt rikšo zaķu bari
Visās mājās čakli strādā
Un par raibām olām gādā.

Dalies, un Tevi neapdalīs,
Mīli, un Tevi mīlēs,
Vēlies,
un viss buus tiehsi taa kaa Tu veelies.....:)

Nekad vairs nebūs pār jūru
saulriets tik liels un tik zeltīts,
nekad vairs neilgošos pēc Tevis
tik alkaini un tik velti...

...Katru vakaru, kad ej gulēt paskaties vai Tev blakus neviena nav... un ja es tur neesmu, tad droši ej gulēt, bet pieskaiti vēl vienu izniekotu nakti.....

Koks atstāj celmu,
Akmens — vietu,
Bet draugs draugam atmiņas.

Mēs mīļi un labi šai dienā,
Bet pārejās? Tā nekas,
Un tad-tad man prātā ienāk,
Svētkos vien būt labam par maz.

Jebkura sieviete var būt apburoša. Viss, kas tam vajadzīgs- stāvēt klusu un stulbi smaidīt.

Vakar es biju uz tevi ļauns,
Jo tu man sāpes dari.
Bet šodien man par sevi ir kauns,
Jo varbūt tev sāpēja arī.

Es nevaru vairs valdīt sevi
Jo sapnī redzu tikai Tevi,
Tie vairs nav nekādi joki..
Kad tu manas jūtas moki!

Paskaties augšup ,zvaigznīte mirdz
Sūta Tev sveicienu,mājot tā krīt
Pastiep tai plaukstu,dāvāšot Tev
Spožumu savu,lai gaismiņa lēj...
Nesteidzies nopūst To gaismiņu vēl
Ta dvēseles mieru atnesīs Tev!!!
/Raisa Špoņko/

Kur tu esi laime mana?
Kādās sētās tevi gana?
Kad tu beidzot mājās nāksi?
Manā sētā dzīvot sāksi?

Zeltu pārbauda ar uguni, sievieti ar zeltu, bet vīrieti ar sievieti...

Kad sāpes ir tevi piespiedušas pie zemes,tad atliek tikai viens ceļš — uz augšu.

Es esmu kā sniegs
uz tava siltā ķermeņa,
un vēlos izkust un iztecēt
caur taviem pirkstiem
kā garšīgs saldējums.

Kad biji maziņš, vecāki
Aizliedza rozetē mēli bāzt
Šodien paliek .....
Īstais laiciņš mēģināt!

Roses are red,
Violets are blue,
Frankensheit is ugly
But what the hell hapend to you?!

Divas baltas laivas
Vējš pa jūru triec
Kaut kāds ērkšķains reibums
Liek tām satikties

Vēja spēks ir patiess
Laivas izšķirt spēs
Bet, kas būs ja laivas
To vairs negribēs?

Vaigu skauj pie vaiga
Mēle mēli dzer
Tava āda maiga
Paradīzi tver

Izdzīvot šo laiku
Tā lai reibst un slāps
Izdzert saldo tvaiku
Tomēr slāpst un slāpst

Zināms — tas vien mirklis
Gan jau beigsies drīz
Realitātes dzirkles
Ziedu nogriezīs

Lilijas tik baltas
Šodien klēpī krīt
Leduspuķes saltas
Sagaida jau rīt

Paliec tur, kur esi
Nenāc tuvāk vairs
Saindēt var sveču
Aromāts tik kairs

Oāzē tik skaistā
Pašlaik peldam mēs
Tuksnesi lai izgaist
Liekais izplēnē

Plaisas, ķēdes, žņaugi
Neeksistē vairs
Paziņas un draugi
Kaut kur tālē gaist

Cik Parīze ir tuvu
Un fraņču skūpsts man šķiet
Tak nāvējošs, ko guvu
Un tāpēc laiks man iet...

Ir atkal svētku vakars,
Un gadu mija nāk.
Un tūkstoš jaunu ceļu
No pusnakts jāiesāk!