Nejauši sveicieni

Veselību stipru,
Vienmēr gaitu ņipru,
Brīnišķīgu omu,
Tūkstoš jaunu domu!

Lai ķildu sūrās zāles paglābj mūs,
Pirms nelabi no saldās mīlas kļūs.
(V. Šekspīrs)

Klusi kokli spēlē vēji,
mostas mežs un atkal dus,
Dieviņ,Tu pār zemi sēji
Ziemassvētku brīnumus.

Spoža ,spoža zvaigžņu dzija,
rokas,kurasvisu prot,-
pašu Laimu ieraudziju,
gaismas cimdus uzadot.

Un es zinu ,ka tā bija,
un es atkal saku tā:
-Sidrabiņa lietiņš lija
Ziemassvētku vakarā.

JAUKUS SVĒTKUS JŪSMĀJĀS!!!!

Daudziem mans lūpas smaida,
Daudziem mans acis mirdz,
Bet es mīlu tikai tevi,
Un tev pieder mana sirds.

Daudz prieka,
Daudz laimes,
Daudz čaļu saimes.

Lai Jaunā gadā darbi sokas,
Un tālu gaišās domas trauc,
Lai nogurumu nejūt rokas,
Bet sirdī prieks un saules daudz!

Trīs tukšas naktis,
Tās pavadītas bez Tevis
Vai jel saproti man vajag Tevi!
Bez Tevis es esmu kā mazs,
Nekam nevajadzīgs asniņš,
Pasaule tik liela un es tik maza.
Tikai ar Tevi es uzplauktu,
Tikai ar Tevi es uzziedētu,
Tikai ar Tevi kļūtu par vislielāko ziedu,
Bet cik daudz man jācieš,
Lai būtu mēs kopā?
Es gribu Tevi!
Kāpēc neviens to nesaprot?
Kāpēc man neviens nepalīdz?
Vai tik es esmu vērta,
Ka kļūstu caurspīdīga?
Bet es mainīšos, es apsolu,
Un tas tikai Tevis dēļ
Es apsolu, ka būšu tāda,
Kādu Tu gribi mani redzēt.
Es apsolu Tev un sev,
Kaut tikai Tu būtu ar mani!

Jālūdz atvasarai, lai tā spēku aizdod,
Jālūdz puteņiem, lai gadiem pēdas jauc.
Jālūdz paša sirdij — tā vislabāk zinās,
Kā tos trakos gadus atpakaļ lai sauc.

Neticiet spīdumam sievietes acīs — tā ir
tikai saules gaisma, kas spīd caur viņas tukšo galvu!

Kopā esam mēs jau sen.
Abi laimīgi dzīvojam,
Bet dažreiz es Tevi ienīstu,
Un tajā pašā laikā es Tevi mīlu.
Kad es Tevi ienīstu,
Man Tev gribas teikt:
?viss ir beidzies,
aizmirsti mani uz mūžiem!?
Bet taja pašā laikā
Es negribu palikt viena.
Viena bez Tavas mīlestības.
Zinu ka es esmu ļoti greizsirdīga,
Bet tur es neko padarīt nevaru...

Lai cik grūta dzīve būtu,
Būtu prieks to tālāk veikt —
Vārdiņš viens par spēku kļūtu,
Ja Tu spētu man to teikt.

Tu man prasi, ko es mīlu,
Es tev teikt to nevaru.
Visus pirmos burtus saliec,
Izlasi, tad zināsi.

Šī var būt pēdējā reize, kad saku šos vārdus..
Šī var būt pēdējā reize, kad saku ka mīlu
Sakot šos vārdus es zinu ka tīru,
Tik tīru kā Tevi man nedarīt brīvu
Brīvu no sevis, jo Tevi tik mīlu...

Un pēdējā reizē, kad mīlēsim kopā
Kārtējo reizi Tu teiksi: ?Tu domā...??
Un pēdējā reizē, kad kritīsim kopā
Mīla būs tikai putekļu slotā...
Un reizē šajā, kad mīlēsim kopā
Tad pēdējo reizi būsim vēl kopā
To reizi, kad mīlējām abi mēs kopā
Uz mūžiem es glabāšu mīlošā domā....

Kad kārtējo reizi mīlēsi domās
Un mani, un viņu dalīsi lomās
Tā mana loma būs puika kas solās,
Bet viņa loma uz mūžiem Tev domās...

Par domu tik vienu, kā nemīlēt, mokās
Tavs prāts un sirds vēl sāpēs lokās,
Bet dienās, kad domā ka mīlā Tev sokās
Tu atceries mani, kas sirdi tur rokās
Bet atmiņas kura ap Tevi tik grozās...

Kad kārtējo reizi zināšu ? raudi
Tad mana mīla Tev būs kā saldi
Tik saldi kā tikai mīlas maldi,
Bet mīla mana kā pārpilni galdi
Un galdi šie pilni tik mīlu kā kalni....
/E. Markus/

No tava glāsta zaros saplaukst ziedi,
Un marta vējos tavu elpu jūt.
Jo laikam gan bez tevis pavasaris
Nemaz virs zemes nevarētu būt.
/L.Vaczemnieks/

Līksmai dienai — putnu dziesma,
Aukstai — ugunskura liesmu,
Labam miegam — jūras šalku,
Lielām slāpēm — rasas malku,
Karstai dienai — vēju lēnu,
Nogurumam — vēsu ēnu,
Skumjām — pūpolmīkstu glāstu,
Tukšiem brīžiem — brīnumstāstu,
Tumšai naktij — zvaigžņu lietu,
Sirdī mīlai — siltu vietu!

Bez mīlestības suņi gaudo,
Bez mīlestības rozes vīst,
Bez mīlestības žēli raudot
Pa jumtiem naktīs kaķi klīst.

Mīlestības evolūcija — no nopūtām mēness gaismā, līdz elsām īpašuma dalīšanā.

Ziedi novīst ātri ,
Novīst, pāri kāp
Sirds ko pametīsi,
Ilgi,ilgi sāp.

Lai gaišums tas,
Kas sveču liesmās plīvo,
Iet katrai Jaunā
Gada dienai līdz.

Tas vēl nav vecums,
Tie tik ir gadi,
Kad iedzert var šņabi,
Tas viss vēl ir labi.