Nejauši sveicieni

Vārda dienā saki tā:
"Tā ir tikai manējā!"
Lai šai dienā jautri iet -
Vajag glāzē šampi liet!

Pārāk liels tuvums iznīcina daudzas ilūzijas.Mūžīgi mīlēt viens otru var tie, kuri nekad viens otru nav ieguvuši.
(J.Petersons)

Neceri uz to, ko nevari iegūt...

Slikts skolotājs patiesību izklāsta, labs — māca to atrast.

Nesen, tik nesen bijām vēl kopā,
Līksmi kā dziesma mirkļi šie skan,
Aizbrida tālāk laimīte skopā,
Sirdīs vien rūgtais atmiņu zvans.

Es sūtu Tev savu mīksto spilvenu saldam miedziņam, silto segu, lai Tu ātrāk iemiedz, saldu buču jaukam sapnītim, bet tagad salstu, jo viss ir pie tevis!

Tas ko nav iekārojusi mīlestība — ir bezkrāsains!

Aizgājis būs vecais gads,
Nospēlējis savu lomu.
Smaidīdams, lai Jaunais nāk
Laimes pilnu somu.

Esam dirsā galīgā,
Nav kas atnāk palīgā,
Sāksim galvas kopā likt,
Kā no dirsas laukā tikt.

Es piedzimu pasaulē,
Lai kopā ar tevi satiktu ik rītu,
Es piedzimu pasaulē,
Lai tavas rokas sasildītu
Ne tikai dienu, ne tikai mūžu
Zem debesīm zilgām,
Divus mūžus, trīs mūžus
daudz ilgāk.
(A. Elksne)

Vēl tikai vienu es tev vēlēt gribu,
Kad klusā nakts pār zemi snieg:
Lai šonakt pati Mīlestība
Uz tavas galvas roku liek!
(D. Bitēna — Sirmā)

Es strauta ūdeni tev krūzē nesu,
Cik dīvaini, ka sagadījās tā -
Man pašai sudrablāse palika uz rokām,
Ko it nevienam tagad neatņemt.
Vēl kaut kur avots viz,
Vēl kaut kur ozols šalc,
Un pāri visam — kāds putns visu nakti sauc un sauc....

Viss sakās ar smaidu,
Tad manas rokas Tavējās,
Tad mani pirksti Tavos matos,
Viss sakās ar smaidu.

Viss sakās ar smaidu,
Tad Tevis davāts saulriets,
Tad Tevis uzburts saullēkts,
Viss sakās ar smaidu...

Tu smaidi...
un nu jau par burvi sauc mani,
Es gaidu,
kad atkal satik varēšu Tevi.


tava burve

Ziemas saulgriežu kalnā
saule un cilvēks kāpj,-
pārlūkot darbus, kas veikti,
sagaidīt jaunos, kas nāks.

Es zini, kā roze plaukst:
Klusi, klusi!
Tā nosarkst un iemirdzas
Klusi, klusi!
Es zinu, kā mīlē sirds:
Klusi, klusi!
Tā sapņo un ilgojas
Klusi, klusi!
(J. Poruks)

Kur Tu esi mīla mana,
Man priekš tevis visa gana,
Mīlestības, skūpstu, jūtu
Seksu katru nakti gūtu....

Mīt laime klusā vietā
Tā noslēpta iekš sirds.
Nevienam zinot, redzot
Tur tūkstoš krāsās mirdz.

Šī dzīve ir kā skaista grāmata,
Kura tagad nav lasāma,
Bet, kad tie laiki pienāks,
Mēs sēdēsim un to lasīsim.

Vakar tusējāmies dikti,
Šodien mums ir ļoti slikti
Galva sāp un kājas ļogās,
Daži vēl pie poda mokās.

Apstākļi — šo vārdu cilvēki izdomājuši, lai varētu savas kļūdas, vājības, netikumus uzvelt kam citam.