Nejauši sveicieni

Kā eņģeļu asaras baltas
Krīt pasaulei pāri sniegs
Kūst dvēselē sakrātais saltums
Un sirdi pārņem prieks.

Kad Jaunā gada svecītes
Uz egļu zariem mirdz
Lai laimi atnes vecītis
Un prieka pilna sirds!

Lai laimes daudz,
Lai bēdas steidzas garām,
Lai sirds ik dienas
Prieku atrast prot.

Tāds neparasts caurspīdīgums
Rudens dienām ir dots.
Tālu var dzirdēt, kā vējš
Uz pirkstgaliem staigā pa mežu. (O.Lisovska)

Nu... ko... mīļā... stāvi skaties, ģērbies nost un esmu tavs.
Tavs Dīvāns.

Ikvienai dienai tavā mūžā
Kā jaukam,skaistam sapnim būt,
Un katram sapnim,katrai dienai
Par dzīves īstenību kļūt!

Tavs pirmais pieskāriens atsēja mana dvēselei acis. Un, kad uzkritīs pirmais sniegs... Varbūt septītais pēc kārtas... Tad Tu būsi viss manī iesnidzis.

Mīlestība ir kā slogs ko uzliek Dievs...

Ir trīs lietas kas dzīvē mirdz
Saule,
Ziedi un
Laba sirds!

Ja tevis nebūtu,
Kur liktu mīlu savu?
Vai apmainītu to pret nopelniem un slavu?
Ja tevis nebūtu,
Man pietiktu ar prātu,
Un skumstot vienatnē es tevi izdomātu!

Vakars vēls — acīs pamodās tavs tēls,
Acis sniega pārslas birst,
Sirds bez tevis skumjās mirst.

Lai katra maza upīte
Tev bēdas aizskalo,
Lai katra maza puķīte
Tev laimi izstaro!

Zini kas ir dzīve? Dzīve ir mīlestība Zini kas ir mīlestība? Mīlestība ir skūpsts Zini kas ir skūpsts? Gribi zinat kas ir skupsts ? Nāc pie manis parādīšu.

Lieldienas ir svētki jauki,
Apkārt rikšo zaķi tauki.
Visi mājinieki strādā
Un par raibām olām gādā.

Katrs cilvēks ir kā zieds Dieva radītajā dārzā un viņa dvēsele spēj atskaņot Dieva radītu mūziku.

Atkal vienu prieka dienu
Kalendārs mums paziņo,
Un šai dienā, kā arvienu,
Grēks nav iedzert maziņo!

Tec, saulīte, tecēdama
Aptec mazu līkumiņu
Iesteidz, pasveicini
Šīs dienas jubilāru
''Daudz laimes dzimenītē''!!!

"Kāzu dienā"
Un atkal laimes vēl. Tas laiks ir klāt.
Lai dzīvē jaunā viņiem labi sokas.
Nu tavi bērni atstāj ligzdu, māt,
Un atstāj tavas piegurušās rokas.
Un tad būs mazbērni... Un svarīgi nav tas,
Vai viņi piedzimst decembrī vai maijā,
Bet katrs ķipars sākumā ir mazs
Un lūdz lai tavas rokas viņu aijā.
Un viņš grib ēst un dzert, un viņš ir mazs,
Viņš nāk un ķeras tavu svārku krokās,
Lūdz: — vecmāt, nes! — un viņam tas nekas,
Ka dažreiz nogurušas tavas rokas.
Tā bērnu mūžs ir māšu rokām lemts
No baltiem autiņiem līdz kāzu štātei,
Un tālāk vēl. Tik žēl, ka to, kas ņemts,
Mēs visu nevaram vairs atdot mātei.
Bij arī viņai diena, sauca: — rūgts!
Bij arī viņai rožu ziedi saldi,
Viss radu raksts uz kāzām tika lūgts,
Kaut jau aiz kalniem viņas kāzu galdi.
Kad šodien viesi atkal durvis ver,
Rads blakus radam sēž, un brāļi māsām,
Mums tomēr viena glāze jāiedzer
Par mātes, katram savas mātes kāzām.
(I. Ziedonis)

Tavai vārda dienai rudens nepiedien,
Jo kā liesma kūlā lietiem cauri švirksti.
Tava valoda un smiekli šķiļ katrā bezcerībā spožu dzirksti.
Tavai vārda dienai rudens nepiedien,
Jo ar dvēseli, kam saules pirksti,
Pelēcīgu dienu sudrabā Spilgtu rozi iesiesi arvien.

Vajag,lai cilvēks mīlētu-
Un viņu kāds mīlētu ļoti.
Vajag,lai cilvēks ilgotos-
Un pēc viņa kāds ilgotos ļoti.
Vajag,lai cilvēks ticētu-
Un viņam kāds ticētu ļoti.