Nejauši sveicieni
Tavi sapņi, tavas ilgas
Vējā šūpojas kā smilgas,
Bet, lai viss tev izdotos,
Nedrīkst dzīvot mākoņos.
Skaistas puķes izziedē
Pašā Jāņu vakarā;
Skaistas meitas izprecē
Pašā ziedu laiciņā.
Sapņot par laimi,
kas nākotnē būs,-
Tas Jaungada naktī
sens paradums.
Šie gaišākie sapņi
lai piepildās Jums!
Tas mans Jaungada vēlējums!
Tas vēl nav vecums,
Tie tikai ir gadi.
Ja iedzert var šņabi,
Tad viss vēl ir labi!
Daudz Laimes Dzimšanas Dienā!
San kā bites vēji liegi,
Viegli laižas mīksti sniegi.
Svētkus gaidot zeme salta,
Top kā kupena drīz balta.
Ieraudzīju Tevi, iemīlējos!
Ieskatījos acīs vēl vairāk iemīlējos!
Parunāju ar Tevi, ieskatījos!
Cik dvēsele Tev tīra un jauka!
Ja tu domā, ka esi pasaules nagla, tad paņem un uzdod sev pa galvu ar āmuru! ;)
Nesēro draugs, ja dzīvē ērķšķi vien,
Pa mīkstu zāli tikai teļi brien!
Man ir tikai...
Mana sirds....
Divas atctiņas,
Kas mirdz....
Sirsniņa,
Kas mīlēt liek....
Vai ar to tev nepietiek?
es nolieku ziedus
uz sava cerību kapa
lai saulē un vējā tie kalst
lai vējš aizpūš nebūtībā
kopā ar maniem sapņiem...
Ik katrai dienai Jaunā gadā
Kā jaunam, skaistam sapnim būt,
Un katram sapnim, katrai dienai
Par dzīves īstenību kļūt!
Sliktās domas nespēj radīt nekādu ļaunumu, ja Tu neļaujies to kārdinājumam.
(P.Koelju)
Treknu zosi, lauku speķi,
Naudas pilnu garo zeķi,
Līksmu prātu, jautru dzīvi
Jauno gadu sagaidot...
Kā man tevi dēvēt?
Par puķi visskaistāko...
Par stāstu interesantāko...
Par lācīti vismīļāko...
Par lietu visforšāko...
Par krāsu visjaukāko...
Par zvaigzni visspažāko...
Par sveci visgaišāko...
Par auklu visstiprāko...
Par grāmatu visgudrāko...
Par sauli vissiltāko?
Kā? kā lai tevi saucu?
Kā lai dēvēju?
Lai tu mani sadzirdi
Lai beidzot saproti
Saptori ka tevi gaidu...
Un saucu
Saucu —
Nāc pie manis
Un esi mans...
Kal laimi klintī cietajā,
Kal tā lai paliek mūžīgi.
Bet bēdas raksti smiltājā,
Lai vējš tās aiznes tālumā!
.: Tu!
Tu mana mūza, Tu mans rīts un vakars, Tu, kas spīdi kā viss spožākā zvaigzne debess klajumā. Tu man kā gaiss tīrākais, kā saulriets skaistākais. Tu zini, ka zvaigznes mēdz mirdzēt cita par citu spožāk, bet mēdz arī krist. Nokristu mana zvaigzne no debesīm un uzziedētu kā viss krāšņākais zieds, bet Tu neuztraucies es zinātu kurš zieds Tu esi. Tu esi tāds mazliet neizsniedzams, jo audz uz klintīm un kas lai zina, varbūt Tev skaistums ar ērkšķiem aizsargāts. Tev māte zeme mirdzētu un ziemā nenosaltu Tu, jo vienmēr atradīsies kāds, kas Tevi sildīt gribētu. Tev gan jau patiktu, ja allaž es Tev smaidītu un mīļus vārdus sacītu. Tu skaista esi un varbūt neapzinies to, bet gan jau vārdus šos bez manis teicis kāds...
Jums vēlu būt dzīves vidū,
Kur nākotne apkārt jums aug,
Kur neatliek laika kļūt veciem
Un pieri īdzīgi raukt,
Kur nevajag vērot no malas
Citu priekus un citu bēdas,
Kur paši jūs varat atstāt
Citu sirdīs sudraba pēdas.
Šim vakaram spožākās zvaigznes,
Šim vakaram spožākais sniegs,
Bet spožāks par svecītēm eglē
Lai sirdī nāk cerību prieks!
No zieda aizgāja smarža
Pavisam. No papīra puķes aizgāja vāze. Pavisam. Un palika čaukstošs tukšums Pavisam. Un tad čaukstoņa aizgāja PAVISAM. Un tagad mēs stāvam aci pret aci.
Un paskaidro man, kas tu esi, "Pavisam"?
Ik rītus,
Kad saule starus mākoņos pakar,
Es tevi mīlu vairāk
Nekā vakar. Vakaros,
Kad riets sāk ūdeni apzeltīt,
Es tevi mīlu mazāk
Nekā rīt.
(V. Toma)
