Nejauši sveicieni
Ir sapņu daudz kā pieneņpūkas baltas,
Tie katrs savu ceļu ies.
Caur saulstariem un vējiem aukstiem
Dzimst viņu skaistais uznāciens.
Lai cik grūti, bet ar prieku silti
Lai ik diena tavā mūžā rīt,
Dzīvē ej pa varavīksnes tiltu,
Pulksteņi lai gaišas stundas sit.
Tu buries
un man bail,
Tevi var noķert,
un Tevi var nesaprast...
Pati zini, ko šobaltdien cilvēki dara
ar nesaprotamo.
Pat šobaltdien.
Ar Tevi man ir tik labi,
ka nākamie mirkļi
nāk nobijušies -
vai spēs būt vēl labāki.
Ar Tevi man ir tik gaiši,
kā bija
vien bērnības
spalgajā saulē.
Ar Tevi man ir tik viegli,
kā neparko smejamiem smiekliem
un nez par ko žilbstošam priekam.
Bet — atej no manis par soli-
slikti,-
par dieviem-
tumši,
trim — smagi.
Par čeriem -
visi trīs kopā....
Tad ko mums
likteņa laulātiem
pret pašu likteni darīt?
(O.Vācietis)
Man nevajag daudz...
Tikai rokas, kas maigi spēj glāstīt
Dvēseli pilnu ar Sauli,
Un vēl lūpas, kas maigi spēj skūpstīt!
Es Tevi mīlu,
Bet Tu to neizproti...
Es Tevi mīlu,
Bet Tu to noliedz...
Kas man jādara,
Lai Tu mani saprastu?
Kas man jādara,
Lai Tu mani iemīlētu?
Kas man jādara,
Lai Tu man dotu iespēju?
Iespēju Tevi mīlēt...
Un dzīvei jēgu dot.....
Ziemassvētkos ir jāsmīdina cūkas šņukurs, ja tas sāk smieties, tad ir jābeidz dzert.
Vēlāk jāiet pie ābeles un jāpurina tā, — ja sāk birt āboli, tad jābeidz svinēt, jo ir jau vasara!
Sveicu tevi dienā šajā,
Kura saukta vārdā tavā.
Kuru neatkarīgi no Tevis
Tēvs un māte Tev ir devis.
Kaut vakars ir pienācis klusībā,
Es domāju, par tevi draugs,
Es Tevi mīlu klusībā
Tikpat klusi kā pumpuri plaukst
Lai Tev ir ko mīlēt,un lai Tevi mīl,
Lai Tev ir ko gaidīt un Tevi gaida,
Lai ir ko darīt un ir kas to spēj novērtēt,
Lai debesis Tevi sargā un uz zemes lai Tevi mīl.
Dzimeniiti viegli svineet
Otraa dienaa gruuti mineet
kaapeec saap galva
Un es atrodos zem galda!
Pļavā sēdēja zvirbulis- pienāca govs uz uzkakāja tam virsū, zvirbulis kārpījās, kārpījās, bet nekādi nevarēja izkļūt no govs pļockas. Tad pienāca lapsa un teica- nāc es tev palīdzēšu izkļūt, tā viņa izvilka zvirbuli un... apēda to.
Tad draugi iedzersim par to,ka ne vienmēr ienaidnieks ir tas, kas tev uztaisa uz galvas un ne vienmēr draugs ir tas, kas tevi izvelk no sūdiem!
Tu esi neprāts, tu esi grēks, tu esi sāpe, tu esi malds, tomēr tavs acu mirdzums tik salds...
Neslēpes no dzīves!
Neieraujies sevī, i
iztaisno muguru,
izpurini plecus,
pacel galvu,
skaties uz priekšu.
Jūti dziļāk, mīli spēcīgāk!
Dzīvo ŠEIT un PAŠLAIK!
Jo vakardienas vairs nav, bet rītdiena vēl nav pienākusi.
Ir TE un ŠOBRĪD.
Kad paies daudzi gadi,
Tev paliks sirmi mati,
Tad atceries un saki,
Cik jaunībā bij traki.
Lai vienmēr dvēsele Tava... kā brīnumsvecīte zied... lai ziedus,
zvaigznes un sapņus... tu savāktu vienuviet...
Pār sasalušo zemi
Balts dvēseļu putenis iet.
Ziemsvētku zvaigzne
Kā zelta roze debesīs zied...
/A. Krūklis/
Čaklas rokas, vieglas kājas,
Patīkamas, siltas mājas,
Veselību, dzīvesprieku
Un vēl santīmiņu lieku!
Smejies par dzīvi,
jo zini -
Dzīve par Tevi
nekad neraudās!
Brīnumainas lietas notiek Ziemassvētku laikā -
Cilvēki, kurus mīlam, šķiet vēl dārgāki.
Un tos, kuri ir tālu prom-
Liekas, jūtam pavisam blakus.
Mīlestību nevar pazaudēt — to var tikai sastapt vai nesastapt...
