Nejauši sveicieni

Es prasīju Dievam ūdeni un
Viņš deva okeānu.
Es prasīju Dievam zvaigzni,
Viņš deva debesis.
Es prasiiju Dievam eņģeli,
Viņš deva man TEVI!

Es Tevi ļoti mīlu!!!!

Iemīlēties — NEPRĀTS!
Mīlēt — ĀRPRĀTS!
Kad visam būs beigas, iestāsies SAPRĀTS!

Iedomājies, tu loterijā esi saņēmis šādu balvu:
Katru rītu banka tavā kontā ieskaita 86400 latu.
Taču šai spēlei ir savi noteikumi, jo katrai spēlei tādi
ir!

Pirmais noteikums ir:
Visu, ko neesi izdevis dienas laikā, banka tev atņem, tu nevari
šo naudu tā vienkārši citā kontā ieskaitīt, tu vari to tikai izdot. Bet katru rītu, Kad tu pamosties, banka atver jaunu kontu ar 86400 latu nākošai dienai.

Otrais noteikums ir:
Banka var šo spēli jebkurā brīdī pārtraukt, jebkurā laikā pateikt: Viss ir beidzies. Spēle ir galā. Banka slēdz tavu kontu, un tu nesaņemsi vairs jaunu.

Ko tu darīsi????
Vai tu pirksi visu, ko vēlēsies????? Ne tikai priekš sevis, bet ar priekš tiem mīļajiem, kas tev ir blakus???? Varbūt pat tiem cilvēkiem, kurus tu nepazīsti, tā tu naudu neizdosi tikai priekš sevis... Varbūt tu mēģināsi izdot katru santīmu, lai izmantotu šo iespēju, bet varbūt ...

Īstenībā spēle ir dzīves realitāte: Katram no mums ir sava
"Laika banka".... Mēs tikai to neredzam...

Katru rītu, kad mēs pamostamies, mēs saņemam 86400 sekundes mūsu
dzīves, ko dāvina diena, un vakarā, kad aizmiegam, šis laiks
tiek mums atņemts... Tas, ko mēs šai dienā nepiedzīvojam, ir pazudis uz visiem laikiem, nogrimis nebūtībā, vakardiena ir pagājusi.

Katru rītu šis konts tiek no jauna piepildīts, bet banka var
kontu jebkurā laikā slēgt, bez brīdinājuma....

Ko tu katru dienu dari ar savām 86400 sekundēm? Vai tās nav vērtīgākas par tiem 86400 latiem?

Un tieši tādēļ sāc ar šo Jauno gadu dzīvot!!!!

Attālums atkal mūs abus šķir
Tikai tumsā es saucu tavu vārdu
Vienmēr tu!
Pieskaries man un sajūti
Cik vientuļi pukst mana sirds
Ja tas ko mainītu
Tad tu atgrieztos pie manis!
Zaudējot tevi....
Tas nav viegli — būt vienai!
Tā nejutīšos vairs nekad
Kā bija tad kad bijām kopā mēs!

Paies nakts un varbūt rīt no rīta,
Roku skūpstot Tev man labāk kļūs,
Jo mana sirds ir kā no smalka zīda,
Skumjās ilgojas un piedošanu lūdz.

Kad zvani divpadsmit jau spēlē,
Cits, citam draugi laimi vēlē,
Nu projām dzīsim veco duksi,
Un ciemos aicināsim ruksi!
Viņš nomazgājies tīrs un rozā,
Uz Ziemassvētku kartes pozē!

Un, izbriduši ikdienības tumsu,
Ar savu gaismu Ziemassvētki nāk.
(L. Brīdaka)

Salavecim 4 vaigi.
Divi mazi, divi baigi.
Diviem sārtums metas iekšā,
Diviem apakšbikses priekšā!

Raksti smiltīs visus, kurus nīsti,
Jūras viļņi smiltis aizskalos!
Raksti klintīa visus, kurus mīli,
Viļņi klintis nesagraus.

Kā baltas sniega pārslas
Uz egļu zariem krīt,
Tā Jaunā gada dienas
Lai visas gaišas rit.

Tikai Tavas lūpas skūpstīt spēju
Tikai Tevi es mīlēt varu
Tikai Tev es iešu līdzi
Līdz pasaules malai,
Jo zinu, ka Tevi pievilt nespēšu
Neko neaizmirsīšu to, ko reiz naktī teicām viens otram
Es sacīju:"Mīlu Tevi"
Bet Tu man dāvāji saldu skūpstu
Tas bija neaizmirstami, neatkaartojami
Virs mums klājās nakts
Un Tu man kaut ko solīji
Ka nekad nespēsi mani aizmirst
Es Tev klusi ticēju
Un sirdī solīju to pašu
Šajā naktī lieki bija vārdi
Dzīvoja tikai mīlestība
Bet tagad...
Kas man no tā visa palicis pāri?
Tikai es un mani vārdi
Kas nevienam nekad neko nav nozīmējuši
Un tagad es varu solīt pati sev
Ka nekad neaizmirsīšu šo nakti
Un ka nekad vairs nevēlos teikt šos vārdus
"Es Tevi mīlu"...

Kā es vēlos būt pie Tevis,
rīta rasā, nakts zvaigžņotajās skavās.
Kā man tas pietrūkst!!!?
Varbūt netici, bet lūdzu — notici tik šoreiz.

Nekas nav tik drošs un nekas nav tik nedrošs kā rītdiena. Tā nenovēršami būs, bet kas zina, ko atnesīs...

Es baidos apmaldīties vārdos,
Ja man tos skaļi izteikt nāktos,
Es labāk sēžu klusumā...
Kam velti runāt, ja var klusēt nedomājot ne parko?
Jo viss, kas izteikts skaļiem vārdiem,
Mirkli brīnišķo sabojā...

Neskumsti, ja bēdīgs prāts,
Priecājies, kad draugu daudz!
Neskumsti, ja slikti Tev,
Priecājies un dejo vēl!

Mirdz svecītes, tās drīzi dziest,
Kūp griestos smaržīgi tvaiki,
Un krūtīs siltas jūtas briest.
Mirdz svecītes, tās drīzi dziest,
Bet gaismai nava gala
/J. Poruks/

Lai kādā svečturi
Tu ielikts tiksi,
Ja būsi gaišs -
Tu sevi mīlēt liksi.

Iedzersim par tiem, kas nosmaka gumijās un sakalta palagos!

Zvaigzne spīd ar staru rokā
tiem, kam laba, silta sirds,
viņas spožā staru lokā
dzīves ceļi gaiši mirdz!

Tavs pirmais pieskāriens atsēja mana dvēselei acis. Un, kad uzkritīs pirmais sniegs... Varbūt septītais pēc kārtas... Tad Tu būsi viss manī iesnidzis.