Nejauši sveicieni

Dienas kā jātnieki rikšus,
Gadi kā vezumi brauc,
Nez vai ar tevi vēl tikšos,
Dzīves ceļu ir daudz.

Kaut ko gaidu — domāju, ko!?
Pēc kāda skumstu — domāju, kā!?
Kāda pietrūkst — domāju, kā!?
Kādu gribu — domāju, ko!?
Palīdzi izdomāt!!!

Vari satriekt pulksteni pie sienas
Vari kalendāru liesmās sviest,
Tik un tā uz priekšu traucas dienas,
Tik un tā tev gadi garām skrien!

Es esmu bagāts,
man pieder viss,
kas ar mani ir noticis.
/M. Čaklais/

Dzīve ir viltīga.
Kad man rokās ir visas kārtis, tā pēkšņi sāk spēlēt šahu...

Iemācies mīlēt sevi, iemācies sev piedot savas kļūdas, iemācies citiem piedot viņu kļūdas un viņi spēs piedot Tavējās...

Sievietei pēc 30 ir lielākas izredzes, ka viņai trāpīs atombumba, nekā atrast brīvu normālu vīrieti.

Lai tev dzīve zili zaļo
Un lai nepaliec bez čaļa!
Lai tev vienmēr saule smaida
Un aiz stūra čalis gaida!

Sievietes ir rozes!
Vīrieši — ūdens!
Tapēc biežāk mainīsim ūdeni ,
Lai rozes ir svaigas...

Paar zemi viegli klaajas sniegs,
Tik balts un bezgaliigi liegs.
Lai prieks un miilestiiba silta,
Tev sveetvakaraa sirdi pilda!

Mana adrese — cerību rajons
Mīlestības pilsēta, svētlaimes ieleja
Numurs — es
Dzīvoklis — Tu
Indekss — es tevi mīlu!

Zaķis tup un acis bola,
Viņam nenāk laukā ola:
Apzvēru pie savu ausu,
Neielaisties vairs ar strausu!

Kāda nozīme gan as`ras liet,
Ja var pasmaidīt un jautru danci diet,
Ja var uzdziedāt un skaļi smiet,
Lai vai kā tai dzīvē kādreiz iet!

Nevaru iedomāties nevienu laimīgāku cilvēku par mani, jo man ir TĀDS draugs kā Tu!!!

Esi kā puķīte
Rasā, kas mirdz,
Lai tev ir tīra
Un draudzīga sirds.

Es gaidīšu, kaut nezinu vai Tu nāksi,
Un gaidot, mācīšos pacietīgs būt.
Es gaidīšu, kaut sarma sabirs matos
Un gaidot, mīlēšu vēl vairāk Tevi es!

Gaišas domas kā rotu
Eglītes pleciem apvīt.
Nebaidīties iedegt gaismu visapkārt,
Noslaucīt sliekšņa priekšu,
Noglāstīt klusumam vaigu
Un plaukstošam mieram.
(M. Laukmane)

No septītajām debesīm uz leju
Ar mīlestību pilnas pārslas krīt.
Nāk Ziemassvētki pa šo debess eju,
Šo pasauli ik gadu apraudzīt.
Ar pilnu maisu dāvanām par plecu,
Ar zvanu skaņām egļu zariņos,
Nāk Ziemassvētki pa šo ceļu veco,
Un bērnus lasa kopā bariņos.
Un visa pasaule ir atkal kopā,
Kad Ziemassvētku koris mīļi dzied,
Kad sveces augstu paceltas tur rokās,
Kad it neviens vairs negrib projām iet.

Īsa, īsa Jāņu nakts
Par visām naksniņām:
Te satumsa, te uzausa,
Te saulīte gabalā.

Vai mīlas dievs ar bultām rīkoties vairs nemāk?
Kam labad sirdī jātēmē, ja jātrāpa daudz zemāk?