Nejauši sveicieni

Alkahols saīsina dzīvi..
Ja no rīta neiedzer,
Tad diena tā velkas!!!

Tu visus sniegus izsnigi,
tu visās sarmās satinies,
tu izgaudojies
asos puteņos
un izjokojies sniegavīros,
tu izsarki
vien ziemās esošajos saullēktos
un stindzināji mūs
ar rieta draudīgumu,
tavs maigais apsegums
pār nedzīvo un dzīvo...
( O.Vācietis).

Dzīvo tā, lai dzīve tava
Nav kā vētras plosīts sils,
Bet kā ziedu pļava,
Kurai pāri debess zils.

Vai vēji šalko,
Vai vēji mierīgi klusē
Pats galvenais,
Ka sirds ir kreisajā pusē.

tavi mati ir ka saule...
tavas acis ir ka zvaigznes...
tavas lupas ir ka rozu ziedlapas....
tava ada ir ka piens.....
un to visu saliekot kopa veidojas engelis....
un sis engelis esi tu....mana liela mila...

Mācīties ar prieku
Iegūt lielu desmitnieku
Saglabāt mieru
Grūtos brīžos!

Kad tevi satieku —
Pats nezinu, ko daru:
Ne laipni pasmaidīt,
Ne kaut ko runāt varu.
Prom, garām aizsteidzies
Pilns nevaldāmām liesmām
Un ilgi drebu vēl,
Kā izbēdzis no briesmām.
(J. Ziemeļnieks)

Šajā dienā sveicam Tevi,
Visu labu vēlējam.
Visu Tev piedodam
Lai Tu mums piedotu.

Sapņi dzimst arvien no jauna,
Izaug pasakām un teikām līdz,
Sapņi domas pasargā no ļauna,
Cauri nelaimēm un bēdām stīdz.

Es ienīdu Tevi un atraidīju,
Bet Tu nelikies mierā,
Jo mīlēji mani.
Vēlāk es sapratu,
Ka kļūdījos, Tevi atraidot,
Bet bija jau par vēlu,
Jo teici Tu,
Ka nemīli vairs mani,
Bet vai tā bija patiesība?

Es mīlēju Tevi, ak,
cik gan ļoti,
Bet tagad Tu biji tas,
Kas mani atraidīja.
Tagad mūsu ceļi ir šķīrušies,
Bet zinu, ka vienmēr
Paliksi manā sirdī, tāpēc lūdzu Tevi
Piedod man...

Un tagad man liekas,
Ka tomēr mīli mani,
Bet es nevēlos,
Lai Tu otrreiz salauztu manu sirdi,
Yāpēc es saku
Nē,
Kaut visa mana sirds un dvēsele sauc
Jā...

Puls — 200,
Spiedien — 190/40,
Dvēseles stāvoklis — depresija,
Diagnoze — atkarība no Tevi,
Ārstēšanās metode — Tava mīlestība!

Ja esi putns — dziedi,
Ja esi puķe — ziedi,
Ja esi burve — zīlē,
Ja esi skuķe — mīlē!

Vēlu prieku, veselību,
Vienu uti kažokā.
Ja Tu mani aizmirsīsi,
Lai Tev iekož dibenā.

Atceries, kad skolā gājām,
Formuliņas nezinājām,
Kad pēc stundām palikām,
Tad pa logu izlēcām!

Tavas rokas vēju glāsta,
Tavas rokas sauli nes,
Nav par tavām rokām labām
Siltākas uz pasaules.

It kā salda maņa
Tāla zvanu skaņa —
Ziemassvētki nāca.
Ārā egles šņāca.

Draugi- tie ir enģeļi,
Kuri, tad ,kad Tev ir ļoti grūti,
Palīdz piecelties un atgādina,
Ka vajag lidot.

Māmulīt,saņem nu atkal šo dienu,
Lielu un jauku-gadā tik vienu,
Saņem ziediņus,kurus tev nesam,
Nākam ar sveicieniem tādi kā esam.

Tās dienas, kad ar tevi nesatiekos,
Nekur nav miera man,
Un sirds tad neatplaukst nekādos priekos,
Kā iesists zvaniņš skan.
Tais dienās, kad ar tevi nesatiekos,
Nekur man saules nav;
Kā izstīdzējis stāds es sevim liekos,
Kas tumsā nomests stāv.
(E. Zālīte)

Katrs taisīts savā dienā
Palagos vai svaigā sienā,
Katram ir savs vārdiņš dots,
Lai tad šodien tiek tam gods!