Nejauši sveicieni
Tas ir sauciens, kuru nevar aizmirst,
Tā ir mīla, kura nedrīkst rimt,
Trejas dzīves ja jums tiktu dotas,
Citas mīlas mūžam nedrīkst dzimt!
mīļukiņā, ieklausies manā sirdī...
tā pukst tikai tev, mīļukiņā...
es dzīvoju tādēļ, lai būtu tev blakus...
paklausies kārtīgi un sadzirdi ko tā saka...
tikai tāpēc, ka tu esi, es smaidu...
tikai...dzirdēji...tikai tāpēc, ka tu man esi, man pilnīgi pietiek...
visvairāk par visu...
gribu sajust tevi sev blakus...
sajust tavus mīļos pieskārienus, skūpstus, tavu mīļumu...
es tevi dievinu un tas vien jau ir daudz...
es tev varētu dot visu...
bet diemžēl, man ir tikai sirds...
un tā jau pieder tev, mīļuk...
man patīk katra diena, katra nakts...
jo man ļoti patīc tu...
redzēt kā tu smaidi...
dzirdēt ko tu saki...
pat ar to man pietiek, lai būtu laimīgs...
man esi tu, un neviens nemainīs to, NEKAD...saprati?...NEKAD...
būt kopā ar tevi, tas ir kā sapnī...
no kura nevaru un nevēlos pamosties....
ar tevi kopā ir tik labi...
tik IDEĀLI labi...
ka man vairs neko nevajag....
tas viss ir no manas sirsniņas, tev mīļukiņ...
ĻOTI, ĻOTI MĪLU TEVI, MĪĻUKIŅ :*
Ai,jauko Jāņu nakti,
It ne mirkli negulēju.-
Gar ausīm odi sīca,
Kas tur velns par gulēšanu.
Mūžam uz priekšu tik traukties,
Gaismai un saulei blakus!
Saule tad sasildīs sirdi
Gaisma tad apstaros taku.
Līgotāji, līgotāji,
Nav vairs tālu Jāņu diena:
Šī dieniņa, rīt dieniņa,
Parīt pati Jāņu diena.
Dzīve nav ģenerālmēģinājums, viss ir pa īstam.
Bez pūlēm uz augšu tiek vienīgi ziepju burbuļi
Vai spuldzītei pasaule šķiet gaiša?
Nevajag nožēlot to, ko nevar labot.
Kurš var, tas dara, kurš nevar, tas māca.
Cilvēka acis atspoguļo viņa dvēseles spēku
Ik katrs taisīts sava diena,
Cits palagos, cits svaiga siena.
Ik katram savs vārds dots,
Tas jāapsveic lai tam ir gods!
It nekad neviens nav spējis
Atsaukt bijušo vēlreiz šurp.
Dažs ir gājis un meklējis,
Taču atradis nav nekur.
Šī ir patiesība, tik svēta,
Un tik negrozāma kā nāve.
Vari atgriezties vecajā vietā,
Nekad vairs — pagātnē savā!
Gribu Tevi aizmirst, jo zinu
Ka tā būtu vislabāk,
Bet kā, lai Tevi aizmirstu?
Kā, lai aizmirstu, ja gribētu,
Lai ausīs skan Tavi vārdi?
Ja gribu sajust Tavu smaržu?
Ja gribu Tevi izjust?
Izjust Tevi visu...
Tāpāt kā tonakt...
Kāpēc viss ir ideāli uz tik īsu brīdi?
Es ienīstu sevi, jo gribu es Tevi......
Es ienīstu Tevi, jo Tu laikam negribi mani....
Kāpēc Tev pret mani nav jūtas, tāpat ka man pret Tevi?
Bet varbūt ir???
Kāpēc tagad skan tā dziesma,
Kura tik ļoti man atgādina naktis, ko pavadijām kopā?
Kāpēc tieši tagad, kad man ir tik slikti?
Kāpēc vispār bija tik labi — gan Tev, gan man?
Ja neko pret mani nejūti, kāpēc biji tik laimīgs ar mani?
Bet varbūt viss atkal bija meli???.....
Nēesi iedomājies, ka mēs esam radīti viens otram?
Tad padomā...
Visu jau var mainīt un pagātnes nepiepildītos sapņus un cerības ietvert tagadnes sapņos!!!!
Katrs meklē to, ko pazaudējis — es meklēju mūsu mīlestību....
Manai sirdij tagad ir tik auksti, jo Tu esi pie citas...
Bet tik un tā es ilgojos un gribu tikai Tevi...
Tev dotu visu, bet man ir tikai sirds...
Vai ar to Tev nepietiek?
Es neticu mūžīgai apsnigšanai,
Ticu saulgriežu sniegiem, kas zemi
tīru un mirdzošu padarīt nāk,
Ticu Ziemsvētku klusajam brīnumam,
kuram dvēselē jāienāk.
Stāvēja uz ielas divi puisēni — labais un sliktais — un spļāva viens uz otru. Sliktais labajam trāpīja 4 reizes, bet labais sliktajam — 9 reizes. Garāmgājējs sāka kaunināt abus puišeļus un tad viņi sāka spļaut uz garāmgājēju. Sliktais puisēns trāpīja 7 reizes, bet labais — 12 reizes. Jā... labais uzvar vienmēr!
Mūžam uz priekšu tik traukties,
Gaismai un saulei blakus!
Saule tad sasildīs sirdi
Gaisma tad apstaros taku.
Cilvēki, kuriem nekad nav laika, parasti neko neprot darīt.
pacelsim glāzes par mums, jo mēs atrodam laiku visam!
Lai nekad nepietrūkst smaidu —
Ne to, kurus saņem,
Ne to, kurus citiem dāvāt!
Šis ezis ir ezis.
Vislabākais ežu veids.
Kā ezim noturēt ezi?
Vienu eža idiotu uz 20 eža sekundēm.
Pie ežu telefona.
( Tagad izlasi bez ežiem!!!)
Lai katra maza upīte
Tev bēdas aizskalo,
Lai katra maza puķīte
Tev laimi īsteno!
Lai dvēsele var balu domu
dziju tīt,
Lai atnāk tas, ko gribas sagaidīt!
Un sadegs tie mūsu vārdi
Saulrieta karstajām liesmām,
Atstājot kokus bez elpas
Un putnus bez diesmām,
Sadegs lietus lāses
Degošā janvāra sniegā,
Pazudīs mūsu sapņi
Dziļajā uguns miegā,
Pamirs mūsu solījumi,
Lēkdami no mākoņmalas,
Kvēlajās liesmās atstās
Patiesības savas,
Virs liesmām pacels putni
Kvēlu Brīvību,
Un debesis man radīs
Pavisam jaunu Dzīvību!
Lai tumsas nav,
Lai staro tikai diena
Un galvenais ka vēlu tev -
Lai sirds nekad nav viena!
Solījums, ko kādreiz devāt mīlai
Visu mūžu lai jums paliek svēts
Draudzība ir pamati lielai mīlai
Mīlestība — uzticības vērta.
