Nejauši sveicieni

Viņš atnācis kā vienmēr — savādāks,
Mums katrs jaunais gads nes savu prieku,
Bez pārmetumiem veco pavadām,
Viņš citu gadu pulkā nebūs liekais.

Būt divatā ar tevi,
pie kamīna, kurš kvēl,
gribu to izbaudīt kādreiz,
lai vēlāk nebūtu žēl.
Būt divatā zem zvaigznēm,
kuras spoži spīd,
sajust tavu augumu,
kurš nekur neaizslīd.

Dzīve ir kā ziedoša pļava
Zieds pie zieda, sirds pie sirds
Ej uzmanīgi, lai aiz Tevis nepaliek
Salauzti ziedi un sāpoša sirds!

Tos brīžus, kad mums jautri gāja,
Tos atceries un piemini...
Bet tos, kas tevi sāpināja,
Tos aizmirsti un piedodi.

Katrs cilvēks ir kā zieds Dieva radītajā dārzā un viņa dvēsele spēj atskaņot Dieva radītu mūziku.

Sētā gailis mina vistu. Iznāca saimnieks ar graudiem — barot vistas. Pēkšņi gailis "visu pameta" uz aizskrēja knābāt graudus.
Tad nu novēlam Tev, lai nekad Tevi nemocītu tāds izsalkums!

Viss galds noliets ar līmi
Bet grīdu neredz, tikai saplēstas avīzes,
Avīzes un nodrāzti žurnāli,
Žurnāli ar meiteņu bildēm,
Bildēm ne tādām kā TU...

Ak, ko lai es daru, lai tik Tu būtu mana?
Un kas, ja šīs gaismas izdzisīs un vairs nedegs?
Un tagad vējš mani dzenā kā lapu ? vientuļu lapu..
Lapu kas meklē otru lapu..

Viss galds noliets ar viskiju
Bet grīda nošķiesta ar spirtu,
Spirtu un sirdi, lai mirtu,
To rokām manām vairs nepacelt dzīvu
Tik Tavas rokas to darītu siltu...

Ak, ko lai es daru lai tik Tu būtu mana?
Un kas, ja vējš mani aiznesīs tālu?
Man vienam uz mēness ir staigāt tik skumji
Tik meklēju Tevi kaut zinu ka dumji...

Viss galds noliets ar mīlu
Tik tēva pistole, lode un šņabis pa grīdu
Es guļu un domas kā dzīvināt mīlu,
Mīlu starp tevi, mani un grīdu,
Grīdu kur dzērumā mīlēt es līdu...

Ak, ko lai es daru lai tik Tu būtu mana?
Un kas ja mana sirds beigs pukstēt uz laikiem?
Man vienam bez Tevis uz ielām tik skumji
Un zinu bez Tevis pat elpot man dumji....
/E.Markus/

Visa laba Jāņa zāle,
Ko rauj Jāņa vakarā:
Elkšņa lapa, dadža lapa,
Cerā rauta papardīte.

Šodien tortē sveces spraustas,
Jubilāram seja raustas,
Jo ir zināms,ak tu mūžs,
Visas tās būs jānopūš!

Līksmai dienai- putnu dziesma,
Aukstai- ugunskura liesmu,
Labam miegam- jūras šalku,
Lielām slāpēm- rasas malku,
Karstai dienai- vēju lēnu,
Nogurumam- vēsu ēnu,
Skumjām- pūpolmīkstu glāstu,
Tukšiem brīžiem- brīnumstāstu,
Tumšai naktij- zvaigžņu lietu,
Sirdī mīlai- siltu vietu!

Apskauj mani tā, lai jūtu
Cik svarīga tev esmu!
Skūpsti mani tā,
Lai zinu, cik ļoti mani gribi!
Turi mano roku tā, lai neaizeju no tevis prom!!!

Lai katrs jauns rīts atnes ko nezināmu...
Lai katra diena steidz satvert un piepildīt to,
Lai vakars atalogo ar prieku un mieru!
Lai Jaunajā gadā piepildās tas, kas vecajā meklēts un neatrasts.

Ziemas vakars tērpjas siltā miegā
Debess telpā reta zvaidzne dziest
Es pie tevis steidzos sapņu zirgā
Pasacīt par draudzību paldies!

Adventes pirmā svētdiena,

Rīts krēslā deldē melnu nakti,
Kā baltas sveces liesma dakti ~
Ir Pirmā Advente = kluss sākums,
Kad jaušams Ziemas Svētku nākums...

Adventes otrā svētdiena,

Kūst Adventes vainagā svecīšu pāris,
Un Brīnuma tuvums ir pasauli skāris:
Drīz Ziemsvētki aizskanēs, balti un klusi,
Caur Dvēselēm, Laiku — Mūžības pusi...

Adventes trešā svētdiena,

Trīs sveču liesmām vainags svētīts,
Gads Adventē tiek svērts un vētīts...
Drīz Ziemas Svētku sudrabzvanos,
Jau četras sveces skujās tvanos...

Adventes ceturtā svētdiena,

Mirdz četrās svecēs siltas, gaišas liesmas,
Un Ziemas Svētku zvani, klusas dziesmas,
Caur balto Adventi skan, Laika taktī,
Un Dvēselītēm, Klusā, Svētā Naktī...

Vārda dienā saki tā:
"Tā ir tikai manējā!"
Lai šai dienā jautri iet -
Vajag glāzē šampi liet!

Cik grūti atrast puķi,
Kas mūžam ziedētu.
Cik grūi atrast draugu,
Kas mūžam mīlētu!

i]Es palūgšu baltajam enģelim,
Kurš man tik pazīstams šķiet-
Lai aiziet pie Tevis un palūko,
Kā Tev šais Ziemsvētkos iet?
Lai uzliek roku uz pleca,
Un nekad vairs nenoņem nost.
Lai liktens asie zobi,
Jaunas brūces nespēj vairs kost.
Es palūgšu baltajam eņģelim,
Kurš man tik pazīstams šķiet.
Lai pēc tumsas, atnāk gaisma,
Un projām vairs neaiziet.

Kā gribas ko skaistu un vērtīgu -
Garāku egli, lielāku dāvanu
Un Ziemsvētku vecīti — vīrieti īstu.

Kā gribas ko gaišu un burvīgu —
Dziļāku sniegu, glaunāku mašīnu
Un ūdeļu kažoku mīkstu.

Bet Ziemsvētku vecītis — glups kā arvien -
Liek pantiņus skaitīt un dumji smaida.
Viņš nejēdz, ko sieviete gaida.

Viļņos peldas balta kaija,
Jūras lauva galvu slien.
Lido draudzība kā laiva
Pāri gadu ūdeņiem.

Simtu cepu kukulīšu,
Ziemassvētku gaidīdama:
Simtiņš nāca ķekatnieku
Tai vienā vakarā.