Nejauši sveicieni

Ir pienācis atkal rudens.
Un nu jau laikam pēdējais —
Krīt kokiem pēdējās lapas,
Un mēs viens otram sakam pēdējos vārdus.
Šie vārdi ir visnozīmīgākie -
Jo tie ir pēdējie.
Tie jāpaņem mums katram ceļa maizei līdz.
Es aiziešu pa līdzenu ceļu,
Bet tu droši vien pa tīrumu,
Jo tev tā ir taisnāk līdz pieturai.
Bet es iešu uz mājām,
Jo šovakar vairāk man pieturas nebūs.
Tu aizgāji no rudens ziemā,
No Mīlestības
Baltā
Sniegā...

Kad nakts vistumšākā, rīts ir vistuvāk. Ja dzīve nogājusi lejup līdz dibenam, tad tā var iet tikai augšup.

Debesīs ir miljoniem zvaigžņu,
Un katra ir skaistāka par nākošo,
Bet neviena nav tik skaista un mīļa kā Tu!
Nevienai nav tik patīkami pieskārieni.
Un, kaut arī laikam ir vēja spārni,
Es ar nepacietību gaidu šo mūžību
Līdz mūsu nākošajai tikšanas reizei,
Kad varēšu atkal sajust Tavus pieskarienus...

Kal laimi klintī cietajā,
Kal tā lai paliek mūžīgi.
Bet bēdas raksti smiltājā,
Lai vējš tās aiznes tālumā!

Tici zvaigznēm debess tālē,
Kas virs Tavas galvas mirdz,
Tici nākotnei un dzīvei,
Tici tam, ko saka sirds.

Kad jautā, kāpēc melnmatainās lezbietes man patīk vairāk par lezbietēm blondīnēm, tad interesentiem varu paskaidrot, ka par lezbietēm es vispār neesmu teicis ne vārda.

Kad vieglās dienas akmeņos,
Bet grūtās raksti smiltīs!
Vējš grūtās dienas aizpūtīs,
Bet vieglās paliks tev.

Līgotāji, līgotāji,
Nav vairs tālu Jāņu diena:
Šī dieniņa, rīt dieniņa,
Parīt pati Jāņu diena.

Varbūt tu staigā pa pasauli tā, it kā tev uz muguras būtu uzraksts: "Iesper man!" Neviens to tev nepateiks. Tas tev jāatklāj pašam...

Katra diena ir diena,
lai atpūstos un sapņotu,
lai smietos un brīnītos,
lai mīlētu un baudītu mīlu,
lai runātu un klausītos,
lai priecātos un justos laimīgs.
Katra diena ir diena, lai dzīvotu!

Pār debess velves loku sāk baltu prieku bērt.
Es zinu — Dieva roka dod mīlestību dzert....
Ir Tava daļa dota, ir Tavās rokās viss,
Tas labais, kas vēl priekšā, kas vēl nav noticis.

Ir vārdu pasaulē tik daudz,
Bet vienu visu mūžu nesam,
Un labi just, kad paguruši esam -
Kāds Tevi atceras, kāds vārdā tevi sauc.

Met projām šodien rūpes,
Kā vīns, lai dzirkstī
Vārda dienas prieks!
Lai dziesmas plūst
No draugu lūpām
Un līdz pat rītam
Nenāk miegs! ;)

Kad vēji vakardziesmu čukst,
Un tālē zvaigznes mirdz,
Tad atceries, ka kaut kur pukst
Tev mīļa drauga sirds.

Ja kādreiz satikt lemts būs tevi,
Tad ziedus dāvāt steigšu.
Un ne jau rozes, gerberas vai kallas,
Bet narcises; dālijas vai margrietas
Jo nepārāk izcilas, bet tomēr mīļas
Tās tak dzīvas zaļas un brīvas!

Lai arī kas reiz nāks un tikties neļaus,
Lai cik vēl tādu dzīvē jāiet būs:
Es vēlreiz slavēju tos ceļus,
Kas kopā saveduši mūs!

klausies ... kā es teikšu ... klusētem ... lai tu tur kur tu tagad esi sadzirdētu ...
jā ... es pačukstēšu tev par to cik ļoti man tevis pietrūkst ... tas nav tas ko es tev teiktu ... es pati sev to neatzītu ... bet pietrūksti ... jāāā ... pietrūksti ...

es dariitu visu... pat spozaako zvaigzni no debesiim nonestu un tev pie kaajam noliktu...

Var aizmirst, ko redzējis,
Var aizmirst, ko dzirdējis.
Var aizmirst, ko sacījis,
Bet ne to, ko mīlējis.

Praats ir ruugts, nepraats ir salds,
Un vienalga, ka ir tikai malds...
Dziive par iisu, bauda par liesu-
Kaa lai panjem savu tiesu?