Nejauši sveicieni

Tici sapnim — tas piepildīsies
Ceri uz brīnumu — un tas nāks
Mīli! Un pasaule atsmaidīs pretīm daudz sisnīgāk.
Piedod tiem, kas pāri tev darījuši.
Uzsmaidi tiem, kas tevi aizmirsuši.
Pasaki labu vārdu tiem, kas tevi nolieguši.
Atver durvis tiem, kas savējās tavā priekšā aizvēruši.

Zaķis acis bola dikti,
Un vēl olas krāso slikti,
Gan jau viņam paveiksies,
Un tās vistas paslīdēs!

Kaut kur tālumā tramvaji dūc,
rīb tilti
un vilcieni joņojot dārd...
Es paceļu mirdzošās lapas -
uz katras no tām
ar sarkano saulrieta tinti
ir rakstīts -
tavs vārds.../A.Pormale/

Jaunā gadā gaišas dienas,
Asariņas — it nevienas,
Veselību, jautru prātu,
Lielu naudas žūksni klātu!

Vakar es redzēju dīvainu sapni -
Tajā es biju eņģelis, bet Tu biji velns,
Es biju balts, bet Tu biji melns.
Un tad mēs iemīlējāmies viens otrā
Un kļuvām ne balti, ne melni...
Mēs atteicāmies no daudzām lietām,
Lai tikai būtu kopā.
Mēs bijām viens otram un ar to mums pietika...
Vēlos ātrāk uzzināt vai mēs būtu gatavi
Viens otra pēc atteikties no dažām lietām šajā dzīvē?
No lietām, kas traucē mums būt kopā...

Uz tavu sirdi pusceļā. nav devis
Pat atelpas man ilgais tuvums tavs.
Es vienmēr būšu pusceļā uz tevi,
Jo mīlestības ceļam gala nav.
(V. Belševica)

Kāpēc Tu man melo?...
Kāpēc man nestāsti patiesību?...
Kāpēc... Tu man nedod iespēju....
Iespēju dzīvot un pierādīt savu mīlestību?...
Kāpēc tieši tā?...
Es Tevi mīlu un Tev uzticos...
Bez Tevis manai dzīvei nav jēga...
Ir sāpīgi redzēt laimīgus cilvēkus,
Kuri ir kopā, jo tie nēesam mēs...
Es mūžīgi vēlos Tev būt blakus,
Bet Tu mani atraidi...
Jo uzskati, ka būs labāk,
Ja Tevi aizmirsīšu...
Bet es zinu... tā nebūs,
Jo es Tevi tiešām mīlu.....

Kad es tevi ieraudzīju,
Tavu maigo seju noglāstīju,
Tad tu jauki pasmaidīji,
Un uz lūpām noskūpstīji.

Dzīvo tā, lai Jaunā gadā
Nepaliec Tu smieklu badā!
Tā kā atzīst medicīna —
Smieklos daudz C vitamīna.

Novēlu mirklīti saldu skumju, pilnas riekšavas gaiša prieka un mīlestības- pārpārēm!

Ir tikai maza vēlēšanās... Redzēt, ko tu domā, sajust, kā tu elpo, pasmaidīt un pieskarties...

Līgojam uz ezera,
Jāņa dienas vakarā
Izlīgojam zelta kroni,
Ar visām papardēm.

Nepūlies iemantot pasauli,
Tā jau ir Tevī.
Tu tikai ej pa sauli
Un saullēktus glabā sevī.
(L.Ikere)

Ja tās domas, ko Tev veltu,
Visas puķēs parvērstos,
Bagāts dārzs ap Tevi zeltu,
Grimdams smaržu vīrakos.

Tu dzimusi starp rudens bērniem,
To dzīvei rudens krāsas klāt,
Un rudens vēju dotās dziesmas,
Tev savā mūžā izdziedāt.
Ik grūtībās tev lepnai stāvēt,
kā martiņrozes salnās stāv,
Un atvasaras silto gaismu
Līdz pavasarim saglabāt.
Nāk rudens atkal tavā sētā,
Un vēl viens gads ir mūžam klāt.
Tas pildīsies ar priekiem,bēdām,
Varbūt būs mazliet bagātāks.
/Lauma Daugiša/

Man saplīsa dzīves termometrs.
tie gabaliņi kā dzīvsudrabs pa grīdu kopā plūda,
tos lipināju kopā es,
bet ?tas? vienalga zuda,
zuda roku pieskāriens tavs maigais, zuda acu skatiens, zuda...
utopija,
dzīvsudrabs atkal aizplūda...
(Bils)

Ja tu būsi bieži lopā,
Turēsimies cieši kopā!

Šo balto dienu glabājiet sev sirdīs -
Tā šodien ir kā tikko plaucis zieds.
Lai diena šī Jums cauri mūžam staro,
Lai visa dzīve Jums kā gaišs un saulains rīts!
/Vēsma Kokle-Līviņa/

Divus skūpstus sirdī savā
Es līdzi nēsāju -
To pēdējo, mātes doto,
Un pirmo, ko devi Tu.

Lai sirdī dziedātu prieks,
Lai ausīs skanētu smiekli,
Lai kājas dancotu,
Bet glāze neiztukšotos.