Nejauši sveicieni
Mīlestība — skaista rota,
Tā par visu spožāk mirdz!
Laimīgs tas, kam tā ir dota,
Ko var glabāt katra sirds.
Es lūdzu tevi nerunāt
Pārāk daudz nedomāt
Tu izliecies it kā viss kārtībā...
Baidos es būt klusumā
Jo tur esi tu tuvumā...
Tik bailīgs tavs pieskāriens
Tad laikam viss beidzies...
Baidos pat parunāt
Pat acis vēl ciet
Lūdzu tevi nerunāt
Bet vairs nav kur skriet
Altiek mums vien padomaat...
Nav neviena, kas aizliegt spētu
Jūru sasmelt gliemežvākā,
Saules pilnus smieklus smieties,
Man tavās acīs ieskatīties.
Tavās acīs bezdibenis,
Kuram jau uz malas stāvu
No tā soli projām spert
Varētu likt tikai gļēvums.
Apsveikt nevaram kā nākas,
Jo tā lielā krīze sākas:
Veikalos viss traki dārgs-
Cilvēks noguris un vārgs.
Latiņi mums slīd no rokām,
Dzīvē turamies ar mokām.
Tomer vajag ticēt,cerēt-
Nākotnei vēl varam derēt!
Gaišus Ziemassvētkus!
Veiksmi, panākumus un
radošu enerģiju Jaunajā gadā!
Varam aizmirst cilvēkus, bet ne sajūtas, kuras tie mūsos atstājuši...
Zini, kā ir? Tu nezini! Īstenībā nemaz nevajag lai tu zinātu! Citrreiz man pietiek ar tām domām ka zinu?ka zinu ka mīlu tevi un nevienu citu?nevienu citu! Es sarunājos ar tevi un joprojām atceros, ka mūs abus reiz kas vienoja?īstenībā vieno vēl tagad, bet tagad ir svādāk?mīlu vēl vairāk?mīlu vēl vairāk, jo nekas mums nesanāca?tu teiksi ka tas ir dīvaini?saki, ja gribi..bet tu nezini kā ir?nemaz nevajag lai tu zinātu?tā ir labāk?tik jūti, ka joprojām mīlu un mīlēšu?
Ar skuju smaržu un brīnuma gaidām
Ziemsvētku vakars
Jau logā mirdz...
Raugoties svecīšu liesmās
Var sajust,
Kā straujāk pukst sirds...
Par to mīļumiņu,
Kas tev,māmiņ,acīs smejas,
Lai tev šodien visi ziedi,
Kas aug dārzos,pļavās,lejās,
Klāt vēl mana sirsniņa
Un vēl salda bučiņa!
Pie tumšas, dziļas akas
kluss eņģelis raudāja,
un viņa asara akā
kā zvaigznīte iekrita.
Ir gājušas dienas un gadi,
bet akā vēl zvaigznīte mirdz:
Ak, klusais eņģel, vai zini:
tā aka bij mana sirds!
(F. Bārda)
Ar smaidu maigi aizveru Tev acis ciet,
Un lieku mīļi gulēt iet.
Un tad noglāstu es Tevi tā
Neaizmigt Tev tik un tā....
Man ir cilvēks,
Kuram veltīt visu to,
Kas manī ir labs,
Centies mīlēt un dzīvot sev!
Tas nav maz tas ir viss!
Ja Tu gribēsi aiziet pie cita, tad no tā Tevi nespēs atturēt neviens, tādēļ nav ko lieki saspringt!
Sacīkstes ? tā ir dzīve, viss pārējais ? tikai gaidīšana...
(Steve McQueen filmā ?Le Mans?)
Un bieži aizmirsdama sevi,
Tu visu spēji atdot mums,
Kas tādu spēku Tev, māt, ir devis,
Mums paliks mūžīgs jautājums!
Vajag, lai cilvēks ticētu,
Un viņam ticētu ļoti.
Vajag, lai cilvēks ilgotos,
Un pēc viņa kāds ilgotos ļoti.
Vajag, lai cilvēks mīlētu,
Un viņu kāds mīlētu ļoti.
Mēs laimi bieži metam projām
Un tad pēc brīža raudam jau,
Jo dārgumu mēs ieraugām tikai tad,
Kad viņa vairs mums nav!
Es domāju vai spēju kādu ienīst?
Skatos uz tevis..
Un zinu, ka atbilde ir jā?
Savādi, ka mīlestība var pārvērsties naidā..
Savādi, ka sirds un prāts spēj tik ļoti kādu nicināt..
Savādi tik savādi?
Lai tavā mūžā saules daudz,
Lai tavā sirdī prieks,
Lai nākotne vēl ilgi var
Tev daudz ko skaistu sniegt!
Cilvēks var aizmirst, ko tu teici,
bet neaizmirsīs kā liki viņam
justies...!!!
