Nejauši sveicieni
Bez mīlestības nedzīvojiet,
Bez mīlestības viss ir mazs!
Bez mīlestības dūmo krāsnis
Un maizi negriež nazis ass.
(I. Ziedonis)
Nekas nav tik drošs un nekas nav tik nedrošs kā rītdiena. Tā nenovēršami būs, bet kas zina, ko atnesīs...
Pasaulē notiek globālā sasilšana.
Pie vainas ir mazā sirsniņa mana.
Nedaudz ar smaidu, nedaudz ar viltu
Tu manu sirdi pildi ar siltu.
Es mīlu tavu kluso smaidu
un tavas acis sulainās
es mīlu tevi klusi, klusi
kaut tu no manis tālumā...
Dzēš īso nakti divu vienots prieks,
Rīts spilgts un mirdzošs nostājas aiz loga.
Dreb viegls tev uz acu plakstiem miegs,
Guļ nogurušās palaidnīgās sprogas.
Tāds sārtums tvīkst tev vaigos naivi silts,
Un tādas bērnišķas šās lūpas valgās,
Kā būtu tevī šonakt pārmests tilts,
Starp bērnību un sievas kaisli spalgu.
Kur divas kvēles saplūst kvēlē vienā
Un rokas sakļaujas, un prāti mulst -
Vai dzirdams nav tur divu apkampienos
Jau topošā un trešā apspiests pulss?
Daudz laimes nesīs jaunais gads,
ja laimes kalējs būsi pats!
...ja sieviete ir viegli atdevusies Tev, tas nav Tavs nopelns, bet gan to, kas viņai bijuši pirms Tevis...
Vai mīlestība tā, kas mani vada
Pa tavām pēdām cauri dzīvei šai,
Kad tumšās skumjās gājis gads pēc gada
Līdz ziedu svētku dienai saulainai?
Varbūt. Tu vēlies skaistu vārdu ķīlu,
Kas zūd un gaist kā staru pavediens?
Mans labais draugs, vai teikt: "Es tevi mīlu,
Kā nava mīlējis neviens!"
Apklust minūtes,
skan sekundes,
sāk jaunu gadu laika rats,
un pērnā gada vietā
sāk dzīvot Jaunais gads.
... Es zinu, ka vienmēr paliksi man neaizsniedzams,
Gluži kā saule!
Es vēlētos, lai es spētu Tev pieskarties,
Pieskarties un neapdedzināties...
Tu vienmēr man sirdī paliksi kā eņģelis,
Kas mani apgaismoja...
Es nekad nenosodīšu Tevi par to,
Ka sāpināji!
Piedod man par to ka Tevi mīlēju...
Piedod man par to ka veljoprojām mīlu...
Lai Jaunais gads ir
Skaists kā Vidzeme,
Līdzens kā Zemgale,
Dziesmots kā Latgale
Un bagāts kā Kurzeme!
Kad tu piedzimi — lija, bet tas nebija lietus. Tās bija debesis, kas raudāja, zaudējot savu visskaistāko zvaigzni...
Ieliec egles zarā sveci
Lai par cerību tā deg
Pats jau zini, kas tu esi
Kāds ir tavu sapņu ceļš!
....bet dziesma pietrūkst večukam,
Kurš Jauno gadu svinēt nācis,
Pie galda guļ tas nabadziņš,
Par agru svinēt sācis.
Kā laba grāmata ir visa mūsu dzīve,
Tā skaista šodien,skaistāka būs rīt.
Un laimīgs ir tas,kas spēj ar savu dzīvi,kaut vienu labu rindu ierakstīt!
Mazu, mazu laimīti, lielu nav ko vēlēt-
Lielā laime lieliski paslēpes prot spēlēt, -
Lieku reizi apstāsies, lieku-pakaļ dzīsies,
Mazā, mazā laimīte tev pa kājām pīsies.
Mīlu tikai trīs lietas!
Sauli, mēnesi, un Tevi!
Sauli — dienā,
Mēnesi -naktī,
un Tevi uz mūžu!
Atkal Tu tik nevainīga
Kā savā pirmajā dienā
Uz šīs zemes
Paliec ilgāk tāda!
Nāca veci, nāca jauni
Ziemassvētku vakarā:
Jaunie nāca padejot,
Vecie nāca desas ēst.
Dažreiz doties pagātnē un tur palikt nemaz nav slikti, jo pagātne — tā ir jau pabeigta glezna. Laba vai slikta — tas atkarīgs vienīgi no tā, kādi mākslinieki esam bijuši. Bet nākotne — tā ir tikai iecere, un nekad nezini, kas no tās vēl iznāks un vai vispār kas iznāks...
