apsveikumi.lv

Nejauši sveicieni

Kā, tev nepatīk melnais humors? Rasists!!!

Es gribu Tevi
kā sniegpārslu aukstu,
Sasildīt plaukstā,
lai Tu izkustu laimē.

Es neticu mūžīgai apsnigšanai,
Ticu Saulgriežu sniegiem,
Kas zemi tīru un mirdzošu padarīt nāk
Ticu Ziemsvētku klusajam brīnumam
Kuram dvēselē jāienāk.

Katram cilvēkam ir sava izpratne par vārdu "draugs". Man draugs ir nevis tas cilvēks, kuru es uzskatu par savu draugu, bet gan tas, kurš sevi uzskata par manu draugu. Man ir ļoti paveicies, jo tādi cilvēki man ir.

Īsts draugs dzird un saprot Tevi, kad Tu tam atklāj savas slēptākās jūtas.
Viņš Tevi atbalsta, kad Tu cīnies, viņš maigi un ar mīlestību norāda uz Tavām kļūdām, viņš piedod Tavas neveiksmes.
Īsts draugs mudina Tevi atīstīties un likt lietā visas savas spējas.
Un visbrīnišķīgākais ir tas, ka viņš priecājas par Taviem panākumiem tā, it kā tie būtu viņa paša.

Lēni, lēni bērziņš auga
Zaļajām lapiņām
Es uzaugu pie māmiņas
Tā kā rozes dārziņā.

Es atveru leduskapi meklēju kautko garšīgu mmm.. jogurtiņš... ievārījums... kūciņa..., bet tad es ledusskapi aizveru ciet...., jo nav paša garšīgākā.... tevis....

Es zinu nāks diena,
kad laime tev savas rokas pretī sniegs,
kad tava seja smaidīs,
jo tavā sirdī būs mīlestība —
jūtas, kas paceļ debesīs!

Visur viegliem, mīļiem soļiem
Senā svētku teika staigā.
Zvaigžņu acis atvērdama,
Debess atspīd zemes vaiga...

Kāpēc es vairs nespēju ticēt? Ticēt tam, ko man sola, ticēt lūpām, kas kādreiz teica mīlu? Ticē acīm, ticēt rokām, kas skāvušas tik maigi?...Viss cerētais brūk un izbāl tālimā, kas pārvēršas sāpīgā klusumā....

Tas ir tik pēkšņi —
Tev acis atveras:
Tu redzi otru tik lielu
Un pats sev liecies mazs.

Kaist vaigi, acis staro,
Un sirds tik skaļi pukst,
Un lūpas kā pa miegam
Tik vienu vārdu čukst...

Tas ir pavisam pēkšņi —
Jau brīnums noticis:
Tu esi ieraudzījis,
Ka otram piederi viss...

Lai tev veicas mīlas jomā,
Lai vienmēr ir nauda somā!
Lai čalis tev pie rokas
Un vispār – lai tev sokas!

Cik daudz vēl mīļu vārdu zvaigznēs man Tev ierakstīt!
Cik daudz vēl mīļu glāstu un kvēlu skūpstu man Tev aizsūtīt!
Es vēlos Tavu smaidu un Tavas lūpas noskūpstīt.

Paskaties augšā — naksnīgajās debesīs-
Tur starp zvaigznēm ir Tava laimes zvaigzne.
Tev vajag tikai to ieraudzīt,
Un visas vēlēšanās piepildīsies!!!

Vienalga,esi liels vai mazs
Nav it ne viena liekā
Jo visi saņem dāvanas
Savā vārda dienā!

Aiz katra paliek dzīve un pasacītais vārds,
Bet atmiņas tik dārgas sirds ilgi saglabās.

Veselību jautru omu
Panākumiem pilnu somu
Visu gadu gaišu skatu
Un pie Laimes tantes blatu!

Tā puķe uzzied, ko tu paņem rokā,
Tā sirds sāk mīlēt, ko tu uzlūko.
Tev ir jau viss, tu staigā zvaigžņu lokā ?
Es tev vairs dāvāt nevaru neko.
/J. Ziemeļnieks/

Varonim ir jābūt vienam,
Ja to ir daudz,
Tad tos sauc par huligāniem...

Lai silta vasara, lai ziemā sniegs,
Lai darbs, lai draugi un pa reizei prieks,
Lai dvēsele var baltas sapņu dzijas tīt,
Lai atnāk tas, ko gribas sagaidīt!

Kungs, tu labāk zini par mani, ka laikam ritot, novecoju un kādu dienu būšu pavisam veca. Neļauj man kļūt par pļāpu un par visu vairāk pasargā mani no liktenīgajiem maldiem, ka katrā lietā un vietā man jādara zināmas savas domas.
Atbrīvo mani no neremdināmas vēlmes jaukties citu darīšanās. Liec man būt gādīgai, bet ne īgnai, liec izpalīdzēt, bet ne izrīkot. Žēl, protams, ka nevarēšu likt lietā savu gadu gadiem krāto gudrību, bet tu kungs zini, ka gribu saglabāt kaut pāris draugu. Pasargā mani no vēlmes iegrimt sīkumos. Dod man spārnus, lai uzreiz nonāktu pie lietas būtības.
Lūdzu žēlastību un pacietību, lai spētu uzklausīt citus runājam par savām slimībām, bet apzīmogo manas lūpas, lai es nebilstu ne vārda par savām sāpēm -drīz tās pieņemsies spēkā, un katru gadu aizvien pieaugs vēlme runāt par tām. Dod man spēku izciest tās.
Neuzdrošinos lūgt, lai tu uzlabotu manu atmiņu, tā vietā neliedz pazemību un aiztaupi pašpārliecinātību, kad tas, ko es atceros, ir pretrunā ar pārējo atmiņām. Neliedz man saņemt šo brīnišķo mācību, ka arī es varu kādreiz kļūdīties.
Sargā mani savā pieticīgajā maigumā. Negribu būt svētā — līdzās svētajiem reizēm grūta dzīve, bet taisnība ir tā, ka vecs, ķildīgs sievišķis ir Nelabā augstākais sasniegums.
Dod man spēku saskatīt labo lietās un cilvēkos, no kuriem tas ir vismazāk sagaidāms. Un palīdzi man, dievs, savā žēlastībā darīt to viņiem zināmu. (Lūgšanas izcelsme nezināma, par to uzskata kādu 17.gs. dzīvojušu mūķeni).