Nejauši sveicieni
Paskaties debesīs... Tā mazā zvaigznīte nes smaidu un sveicienus no manis...
Tava mīla dod:
Prieku skumjās,
Mieru trauksmē
Un cerību izmisumā!
Panākumus gūst tas, kas izmanto visas iespējas, kādas gadījums viņam piešķir.
Šie ir gaismas gadi,
Katram vienreiz doti,
Grūti, labi nodzīvoti,
Ar sāpēm, laimi savienoti,
Šie visi mūža gadi.
Mīlēt Tevi nenoguršu,
Aizmirst Tevi nespēšu,
Nepārstāšu rakstīt Tev
Kamēr atbildi nesagaidīšu!
Klausījos, brīnījos,
kas aiz kalna gavilēja:
Lieldieniņa braukšus brauca,
Asnus veda vezumā.
Ko lai citu Tevim saku:
Turi skaidru savu sirdi
Tā kā rīta rasas pērli, -
Ejot šauro dzīves taku.
Zvaigžņu ceļš zem kājām klāts,
Ej par to — kļūs priecīgs prāts.
Līdz ar laiku tas var gaist,
Tāpēc ej un neatliec to vairs.
Novēlu tev dzīvot forši,
Ar mersi braukt un poršu,
Vārdadienā nepiedzerties,
Visus izklaidēt un ģērbties forši.
Sniegpārslas krīt un paliek Tev plaukstās,
Sildīt grib tos, kam sirdis ir aukstas.
Uzsmaidi sev un pasaulei arī,
Balts, lai ir viss, ko dzīvē šai dari!
Piecdesmit gadi — tas ir tāds slieksnis,
Pie kura tiek izvērtēts cilvēka mūžs,
Ar citām acīm skatot,kas bijis,
Ar prātu uzlūkot to,kas vēl būs.
Un laimīgs ir tas,kas vienmēr pa dzīvi
Ar mīlu sirdī pratis ir iet,
Kas radis teikt gaišos un mīļos vārdus,
Kam prieku dāvājis citu prieks.
Izvērtēts tiek viss-gan prieks,gan bēdas,
Un darba solis,reizēm tik smags,
Un arī raudātās asaru pēdas,
No citiem ko slēpusi tumšākā nakts.
Piecdesmit gados tik daudz jau ir paveikts
Un reizēm šķiet,spēka kauss izsmelts jau sauss,
Bet visu to atsver vislielākais guvums,
Tev dārgu un mīļu cilvēku tuvums.
/Lauma Daugiša/
Kā ļaunais eņģelis es tīši,
Vēl tavā gultā atgriezīšos,
Un slīdēšu bez trokšņa tā-
Ar pusnakts ēnu divatā!
Ja tu visu sirdi dod,
Tad tev zaudēt japierod,
Ja tu tikai daļu sniedz,
Pats sev mīlestību liedz.
Tu esi tik-
cik tu vari,
Tu būsi tik-
cik tu dosi,
Tu tapsi tik-
cik tu ņemsi,
Tu paliksi tik-
cik tu spēsi.
/V.Kokle-Līviņa/
Ja Tev kādreiz skumji klājas
Sirsniņa aiz bēdām stājas,
Atceries uz brīdi mani,
Pasmaidi, un viss būs labi!
Laulības apliecību Nr.227744, uzskatīt par nederīgu. Saprati, muļķe.....
Es nevaru vairs valdīt sevi,
Jo sapnī redzu tikai tevi.
Tie vairs nav nekādi joki,
Ka tu manas jūtas moki!
Dzīves straumēm krāsu ir daudz,
Dzīves dienām ceļu bez gala,
Vajag zināt, kur Tavējais sauc,
Kur Tavs sapnis un debesu mala !
Ja Tu jautāsi, ko es mīlu vairāk —
Tevi vai dzīvi,
Es atbildēšū, ka dzīvi.
Tu aiziesi un nekad neuzzināsi,
Ka mana dzīve esi Tu.
Arvien, arvien vēl sapnis sirdi saista
Un augšā ceļ, kas laiku tumsā rakts
Cik mīļa bij, cik brīnišķīgi skaista
Reiz bērnu dienās Ziemassvētku nakts!
