Nejauši sveicieni

Ir labi tad, ja nav ko nožēlot,
Ja mirkļus godam aizvadījis esi,
Jo katrs gads tik reizi mūžā dots,-
To otro reizi dzīvot nevarēsi.

Man gribētos tevi ieaijāt, kā krēslā vējš liepiņu aijā.
Man lūgšanu gribētos pār tevi klāt kā zaļsirmu vakaru maijā.
Man gribētos tevi vest un vest pa tumšzilām sapņu pļavām.
man gribētos tevi uz spārniem nest uz debesīm — manām un tavām...
(F. Bārda)

...es Tevi gribu!......es gribu Tevi.....gribu Tevi es! Cik dažādi var sakārtot vārdus un katru reizi tie izsaka kaut ko citu.....

Jaungada naktī puteņi klusē,
Zvaigznes un sniegi kā dimanti mirdz,
Šajā vakarā dzimtajā pusē
Laimīgu Jaungadu vēlam no sirds!

Vēļos sapņot,
Vēlos smieties,
Vēlos pie Tevis piekļauties,
Vēlos Tevi mīlēt,
Vēlos glāstīt, Un nekur nelaist!
Es Tevi dievinu!

Neskumstiet, ka gadi nāk un iet,
Skatiet atpakaļ un pasmaidiet mazliet-
Tur bija mīlestība, ziedonis un prieks,
Ko nebiedēja rudenis un sniegs.

Laimi- kaa zilu pasaku;
Smieklus- kaa pavasara lietutinju;
Spiitiibu- kaa uudens burbuli;
Savaldiibu- kaa akmens kruuzi
Un paari visam- MIILESTIIBU KAA VARAVIIKSNI!!!

Dzīvē nekad neatsakies no vienkāršā un grūtā,
Jo tikai vienkāršais ir patiesi skaists,
Un tas, kas iegūts grūtībās — dārgs!!!

Vakar gan tu baigi kruti,
Lielījies ar savu zuti.
Zutis tev — mums kurkulīts,
Maziņš un ne visai glīts.

Par savu mīļoto nesauc to,
Kas, redzot tavu galvu noliekto,
Ne mirkli neiespēj ar tevi bēdās gūt,
Bet grib no tevis tiekai prieku gūt.
(M.Ķempe)

Kaut reizi dzīvē, lai tavs sapnis,
Kļūst par īstenību!
Kaut reizi dzīvē, lai tava viskvēlākā
Vēlēšanās piepildās!
Kaut reizi dzīvē, lai tu patiešām
Būtu tā pa īstam laimīga/s
Un tomēr ir kas tāds, kam jāpavada
Tevi visi tavu dzīvi...
Tā ir ticība!
Ticība sev un saviem spēkiem...
Tā ir cerība!
Cerība, ka viss izdosies...
Tas ir spēks!
Spēks, kas uzveic it visu...
Bet pāri visam ? tā ir mīlestība!
Mīlestība, kas nekad nezudīs...

Cik dīvaini, ka arī kuģi apsnieg...
Un balti pavedieni tos pie krasta sien.
Un zemei atkal jauna mīlestība
Pa baltu zvaigžņu sniegputeni brien.
(J. More)

Līksmai dienai — putnu dziesma,
Aukstai — ugunskura liesmu,
Labam miegam — jūras šalku,
Lielām slāpēm — rasas malku,
Karstai dienai — vēju lēnu,
Nogurumam — vēsu ēnu,
Skumjām — pūpolmīkstu glāstu,
Tukšiem brīžiem — brīnumstāstu,
Tumšai naktij — zvaigžņu lietu,
Sirdī mīlai — siltu vietu!

Lai Jaunā gadā mīlestība
kā zibens naktis pušu šķeļ,
lai dienas tā kā māla krūzes
no avotiem un jūrām smeļ!
Lai meklē jaunus apvāršņus Tavs skats,
lai Tevī nepieviļas Jaunais gads!

Es slīgstu domās par Tevi...
Par Tevi.....par sevi....
Es kavējos atmiņās par Tevi...
Par Tevi...par sevi...
Es acu priekšā redzu tik Tevi...
Tik Tevi...tik Tevi...
Vai arī tev tā ir?
Par mani, par sevi... par mums...?

Lai Tava sirds, kā putra vārās,
Un kā aizkauts cālēns spārdās
Lai mīlestība sirdi spiež
Un visas zarnas riņķī griež!!

Tas varbūt pat savādi likties:
Katru brīdi gribu es, gribu tikties.
Bet arvien ar Tevi kad tiekos,
Es kā valodu zaudējis liekos..

Kas ir dzīve? – Ilūzija.
Kas ir mīla? – Nejaušība.
Kas ir laime? – Piepūsts balons.
Kas ir zēns? – Noplēsts talons.

Skatos ilgi viņam sejā es,
Sāk parādīties dusmas un asaras...
Kāpēc sāpini mani tu? Jautāju teu es...
Kas būs tālāk, ko domāt man tālāk?
Vai vis ir cauri?
Atbildi, neklusē taču...

Ir bērnība un smaids vēl tavā sejā,
Un rožu pumpurs rokā sārti mirdz,
Tik sargā to un nelaid dzīves vējā,
Ja lūzīs, tev būs mūžam žēl.