Nejauši sveicieni

Lai tev vienmēr ir kāds,
Uz kuru paļauties un ticēt,
Laimīgās dienās mīlēt
Un likteņa šķēršļus vīlēt!

Lai Tev laime brauc ar dampi,
Veselība pakaļ skrien,
Naudas maks lai dabū krampi
No tiem spožiem latiņiem.

Lai sasildās sirds tai baltajā dziesmā,
Ko šovakar zeme ar debesīm dzied.
Lai saglabā sirds to svecīšu liesmu,
Ar kuru droši caur puteņiem iet.
patīkamus , mīļus , baltus un jaukus tev Ziemassvētkus .
Neiztrūkstošās , (inlove) mīļās un sirsnīgas Buča — daudz un visur — tev . (bye)

...pa logu manī raugās Debesis,
...es raugos tajās.
...mums abiem ir tik labi, tāds miers, piepildījums un sajūsma!
...un, ja Tavam logam priekšā biezi aizkari un Tev nav spēka tos pašķirt, kaut uz mirkli
...nāc pie mana loga,
...tam ir ļoti plata palodze
...un Debesis tuvāk
...katram, ko mīli liec par to uzzināt
...katram, ko nemīli, iemīli šodien
...un tad pieej pie loga.

Lai katram tas, kas nepieciešams:
sievietēm — olas,
vīriešiem — zaķi,
jaukiem zaķiem daudz kāposta!

Jūra ir barga,
Bet kaijas to mīl,
Draudzība skaista,
Ja patiesa sirds.

Kā slīdoša eņģeļa ēna ir ziema ārā.. es jūtu.
Zied leduspuķes uz rūtīm, mans eņģel,
kaut Tu šeit būtu.. es sildītu Tevi pie krūtīm.

Dzīves brīnumu mēs izprotam tikai tad, kad ļaujam piepildīties necerētajam!

Vai tu esi iedomājies, ka kādam var pietrūkt tieši tik daudz mīlestības, cik tu nokautrējies viņam atklāt un paust pavisam ikdienišķā veidā? Nekas uz Zemes cilvēkam nav paturams. Tikai savas vientulības apziņa ir vienīgais paliekošais visā mainīgajā. Trausli kopābūšanas mirkļi pret laika nežēlīgiem sitieniem. Pulkstenis ir nepielūdzams. Tas, pārņēmis vadību, par katru sava pulsa sitienu pedantiski saīsina man atvēlēto ceļa sprīdi nepielūdzamā vienaldzībā.
Viss, kas ar tevi dzīvē notiek, tev šķiet normāls līdz brīdim, kad iegūsti pavisam atšķirīgu pieredzi. Nav nekā briesmīgāka šai dzīvē par bez mīlestības vadītu mūžu. Kā tev iemācīties parādīt savu mīlestību, ja tu pats nekad neesi mīlēts? Vai tev, kurš nekad netiki samīļots, liksies dabiski samīļot kādu citu? Visticamāk, tu jutīsies neveikli un tev būs kauns to darīt. Bet kādam tā visa tik ļoti pietrūks...
Būt par tuvinieku. Justies vajadzīgam, nepieciešamam un pieņemtam. Būt kā dāvanai ? allaž labai un gaidītai. Atdūries pret pretenzijām, sašķīst prieks, nodziest vēlme un nocietinās dvēsele. Mīlestība ir brīvas gribas akts. Nav iespējams mīlēt to, kas šo mīlestību pieprasa. Ja ar labvēlību neapmainās, ja ar aizdomu pilnu skatienu uzmana viens otru, tad kur te lai patveras prieks? Vai kāds ir ideāls, ka būtu pelnījis ideālu?
Pacelt roku, lai noglāstītu, izstiept plaukstas, lai apmīļotu, piekļaut sev, lai mierinātu. Tikai ar tuviniekiem cilvēks nejūtas vientuļš. Tikai tas, kurš tiek pieņemts, jūtas par sevi drošs. Un viņam ir svarīgi, lai kāds to apliecinātu. Nekādi pasaules labumi nespēs aizstāt ikdienišķu maigumu...
/Gunta Kraulere no eseju krājuma "Uz degoša tilta"/

ir kāds pārbaudīts paņēmiens:
ja tev klājas grūti...
atrodi cilvēku, kam klājas vēl grūtāk un mēģini viņam palīdzēt!!!
Dzīve iegūs jēgu, dvēseles tukšums aizpildīsies!

Mīlestība nav suns, kuru var piesiet pie mājas un uzlikt uzpurni, lai nekož. Drīzāk tā līdzinās kaķim, kas aiziet, kad grib, un atgriežas, kad patīk.

Ak, jaunība, mēs aizejam pa vienam
No Taviem dārziem pusnakts klajumos,
Bet simtiem citu atnāk mūsu vietā
No jauna mīlēt, ilgoties un tvīkt.

Dzīve ir kā putns — aptaisa un aizlido.

Paskaties augšā — naksnīgajās debesīs
Tur starp zvaigznēm ir Tava Laimes zvaigzne
Tev vajag tikai to ieraudzīt
Un visa Tavas vēlēšanās piepildīsies...

Ar vienu mīlestību mūžu nodzīvot-
To tikai retais prot
Ne tas, kurš zems un sīks,
Ne tas, kurš pieticīgs,
Ne tas, kurš šāvis pāri strīpai,
Bet tas, kurš iemīlējies
Līdz mīlestībai.
/L.Vāczemnieks/

Redzi vīns kā glāzē man-zelta liesmās laistās,
Klausies dziesmu,balss kā skan-
Sudrabskaņās skaistās.
Kas par to,ka grumbots vaigs,galvas sudrabbaltas-
Katram bij savs ziedu laiks-
Atmiņas ir saldas!/T.Vankina/

Lieldienās šūpoties,
Lieldienās priecāties
Par pirmiem ziediņiem
Par raibām oliņām.

Kā lapa vējā es griežos dejā
man nevajag neko
un varbūt, kad būs kā senāk
es smiešos ne par ko.....

Gribu skūpstīt tavas lūpas,
Gribu izjust tavu kvēli šo,
Gribu pateikt, ka es vēlos
Tikai tevi vienīgo.

Tā spožā zvaigzne
šonakt debesīs ir eņģeļa
prieka asara...