Nejauši sveicieni

Gadu slieksni pārkāpjot,
Jaunus sapņus sirds lai rod
Degsmes pilns lai būtu pats
Laimīgs būs tad Jaunais gads

Degsmes pilns, ja būsi pats,
Laimes pilns būs Jaunais gads!

Es pieradināšu vienu zvaigzni, lai katru vakaru tā noskūpsta Tavu pieri!

Lai katrs jauns rīts atnes ko nezināmu...
Lai katra diena steidz satvert un piepildīt to,
Lai vakars atalogo ar prieku un mieru!
Lai Jaunajā gadā piepildās tas, kas vecajā meklēts un neatrasts.

No tālā krievu ciema ,
Kur valda milzīgs bads,
Šurp atvilkusies ziema
Tai līdzi jaunais gads...

Skatos ilgi viņam sejā es,
Sāk parādīties dusmas un asaras...
Kāpēc sāpini mani tu? Jautāju teu es...
Kas būs tālāk, ko domāt man tālāk?
Vai vis ir cauri?
Atbildi, neklusē taču...

Cilvēki daudz domā par pagātni/nākotni, reti, kad par tagadni. Vienīgie, kas domā par tagadni ir bērni. Tad būsim kā bērni — laimīgi šeit un tagad, nedmājot par to, kas bijis vai vēl tikai būs.

Mūža darbs ir vienmēr veidot sevi,
Augšup tiekties, patiesīgam būt.
Lai it viss, ko citiem projām devāt,
Būtu tas, ko vēlaties sev gūt!

Es jūtu tikai Tevi,
Tavus pieskārienus maigos,
Saldi teiktos vārdus.
Tu esi man dzīve
Manas jūtas
Mani sapņi neizsapņotie
Vārdi neizteiktie...

Lai jaunā gada plāni štimmē,
Un mīlestībā labi iet.
Un sirds, lai klapē valša ritmā,
Un naudas maks, lai neiet ciet!

Būt vijīgai un valdzinošai,
Ar skropstām, kuras vaigus skar,
Būt savā patiesībā drošai,
Būt durstīgai kā rozes zars,
Būt tādai, kuru nevar nodot,
Būt tādai, kura pieburt prot.

Atceries, kā toreiz dzērām:
Saule jau augstu,
Polšs vēl pusē,
Bet tu jau dusē.

Ja es būtu asara, es gribētu piedzimt Tavās acīs, dzīvot uz Tava vaiga un mirt pie Tavām lūpām...

Vecais gads jau projām pošas,
Māj ar roku ardievas.
Jaunam gadam jaunas balvas,
Jauni pārsteigumi būs.

...bez mīlestības dzīvo daudzi...
...bez mīlestības maizi griež...
...bez mīlestības...par naudas kaudzi...
...bez mīlestības...bērni cieš...

...es nevaru...bez mīlestības...
...es nevaru...par naudas kaudzi...
...es nevaru...kā var tik daudzi...
...es nevaru....

...ar mīlestību...visu varu...
...ar mīlestību...tēja salda....
...ar mīlestību uzveic maldus...
...ar mīlestību...

...ja mīlas nav, tad pamet bēdz, kur acis rāda
...bēdz lietū, salā, bēdz no tāda...
...ja mīlas nav...

...ja mīla ir, tad atnāks tā...
...ja mīla ir, tad divatā...
...ja mīla ir...mēs izdzīvosim...
...ja mīla ir...
(Bils)

Ir pienācis dzestrs rīts, 14. novembris
Ziema un aiz loga zied ledus puķes
Esmu aplaimota, jo zinu, ka pēc brīža satikšu Tevi
Sirdī kūsā mīlestība
Esmu neziņā kā tas būs atkal redzēt Tevi
Eju pa ietvi pretī Tev
Uztraukums mani nepamet ne uz mirkli
Bet redzot Tevi nākam pretī es aizmirstu visu....
Diena ir burvīga es eju Tev blakus un domāju kā būtu būt Tavai meitenei....
Lieliski taču vai ne? Galvā tikai viena šī doma.....
Es pavadīju sava mūža laimīgākās stundas kopā ar Tevi..
Un nezinu vai tur ir ko nožēlot.....
Šodien atceros visu, tā it kā tas būtu noticis vakar
Tik skaisti un neizmirstami....
To vajadzētu atcerēties ar smaidu, bet šodien tikai skumjas acīs saskatāmas...
Kā tā var būt, ka atkal esmu nelaimīga un pamesta....
Dzīves ironija, ka pat nezinu, kur Tu tagad esi un ar ko....


Dzejolis veltīts kādam cilvēkam, kurš nekad neiedomāsies, ka tas ir viņam.......ceru atkal satikt Tevi!

Tā diena ir klāt, kad mīlestība nāk! Tā nepametīs jūs, tā samīļos jūs!

Kad pēc gadiem tu un es
Būsim tālā svešumā,
Tad no bērnības un skolas
Būs šī mazā atmiņa.

Paveries debesīs,ieklausies vējā-
Jūti- kā mostas puķe un strauts!
Lieldienu rītā dzīvības dziesmu
Mūža garumā sadzirdēt ļauts!

Priecīgas Lieldienas!

Zaķiem šodien darba diena,
Olas jāstiepj simtu viena,
Tiks tās krāsotas un sistas,
Tā, ka bālēs ciema vistas!