Nejauši sveicieni

Tev gadu mija? Ko lai vēl?
Tik daudz vēl skaista notiks,
Bet lai nekad nav gadu žēl, kas mūžā nodzīvoti,
lai sirds un prāts bez šaubām zin,
ka sevi nepiekrāpsi.
Un dienas lai nav jāpiemin
ar zaudējuma sāpi.

Ikkatram gadam laimes brīdis savs -
Kā katram rītam sava gaišā mala.
Bet katram gadam ir savs svētvakars,
Savs slieksnis balts, aiz kura atstāt bēdu:
Pie loga putenis tik tīru dvieli kar,
Un egles apsnigušās pilnas baltu vēdu.

Šie skūpsti šie glāsti
Kas reiz skāra manu seju
Tas vis man pietrūkst
Ka gaiss ko elpot

Šīs acis, burvīgas un skaistās
Kuras lukojās uz mani
Tas vis man pietrūkst
Jo neesi man blakus

Šie čuksti
Kuri reiz piepildiija manu sirdi
Tas viss man pietrūkst
Jo pazudis esi Tu

Kāpēc Tu pazūdi tieši šajā mirklī
Kad esi vajadzīgs
Kqd sāku iemīlēt Tevi patiesi
Tavas acis, skūpsti,
Pietrūkst man

Dus Rīga paģirainā snaudā,
Nav tautas laime tikai naudā!
Es novēlu Tev spirgtam būt,
Un šodien viesus ciemos lūgt!

Mīļš kā negaidīts stāsts,
Maigs kā pirmais ziediņa glāsts
Klusi kā negaidīts lietutiņš
Tev no manis mīļš sveicieniņš!!!

Precēti vīrieši dzīvo ilgāk par neprecētiem, bet precētie ātrāk grib nomirt.

Nekad vairs nebūs pār jūru
saulriets tik liels un tik zeltīts,
nekad vairs neilgošos pēc Tevis
tik alkaini un tik velti...

Caur gadu daudzkrāsainiem toņiem ,
Cau laika steigas trakiem joņiem ,
Lai Tevī vienmēr plaukst kāds zieds
Un esi Tu kā ziedošs krasts.

WHAT DOES F.U.C.K. MEANS????

F — forrever love you
U — unhappy without you
C — carre about you
K — kiss you with a hug

SO I GIVE YOU A BIGGEST F.U.C.K.
FOREVER!!!!!!

Tikai vienreiz gadā ir tāds vakars,
Kad Debesis ar zemi runāt sāk,
Lai sirds, kas nogurusi, atkal spēku iegūst
Un rītdien lai var gaišu ceļu sākt.

Jāņa māte izpušķoja
Ar apsēm istabiņu.
Vai tev trūka bērzu,kļavu
Vai kuplā ozoliņa?

Ieklausies, mīļais naktī
Vai dzirdi cik tā maiga un klusa?
Tik tālumā kaut kur..
Maziņš vējinš šalc
Cik manai sirdij pietrūkst Tavējās!!!

No dienas dienā jūt jau visā pilsētā,
Ka jaukie Ziemassvētki ir atkal tuvumā.
Uz platiem bulvāriem zem liepām, lapu kailām,
Stāv zaļas eglītes ar galotnītēm smailām.

Esi skaista kā zibens stars!
Mūžam jautra kā pavasars!

Pats nenojauzdams Tu labu dari man,
Ar to, ka šajā pasaulē Tu dzīvo
Kā vējš, kas pusnaktī pie Tava loga skan
Man vaigus noglāsta, pār mani līksmi plīvo..
/C.Dinere/

Salatēvs pār laukiem brien,
Slēpju nav, jo zāle vien,
Pāri plecam vilku vāle,
Eglīte un jāņu zāle!

Skaists ir plūkts lotosa zieds,
Skaistāks šūpojas atvarā;
Skaists ir izrunāts vārds,
Skaistāks viņš manos sapņos.
Tādēļ tik grūti runāt
Un tik saldi klusu ciest.
Sniedz man roku,
Lai runā saule un sirds.
(K. Skalbe)

Tu esi mākslinieks & viela, kas tev jāveido ir dzīve!
/ Aspazija /

Tu nespēj iedomāties,
Cik gan vārdu es gribētu
Tev pateikt,
Tu nespēj iedomāties,
Cik glāstu un skūpstu es
Gribētu Tev sniegt.
Tu to nekad arī neuzzināsi,
Jo Tu esi aizgājis un nekad
Vairs neatgriezīsies...

Kaut kur vējā, tevi jūtu,
Kaut kur gaismā, tevi redzu,
Kaut kur putnos, tevi dzirdu,
Kaut kur lietū, tevi skūpstu.

Kaut kur domās, tevi mīlu.