Nejauši sveicieni

ir kāds pārbaudīts paņēmiens:
ja tev klājas grūti...
atrodi cilvēku, kam klājas vēl grūtāk un mēģini viņam palīdzēt!!!
Dzīve iegūs jēgu, dvēseles tukšums aizpildīsies!

Neviena mākoņa.
Pa zilu debess pļavu,
Tik saule riet
Un zeltu riekšām sēj.
Varbūt, ka izmainīsies
Šodien dzīve tava,
Tik jānotic,
Ka tu to tomēr spēj.

Sidraba mēnestiņš
Veļas pa gaisu.
Sētā nāk rūķītis
Ar dāvanu maisu.
(V. Plūdonis)

Gribu skūpstīt tavas lūpas,
Gribu izjust tavu kvēli šo,
Gribu pateikt, ka es vēlos
Tikai tevi vienīgo.

Ir labi tad, ja kāds Tev klusi saka-
Draugs, neskumsti, Tev blakus esmu es.
Tad vieglāk ejama ir katra taka
un katra diena jaunu prieku nes!

Lai Tev cāļa veselība,
Oda dūša, izturība.
Un lai dundurs mierā liek,
Muša mūžam neaiztiek!

Šīs pasaules skumjas tik lielās
Vai spētu tās panest viens pats,
Ja nedegtu līdzās man ielās
Kā sargeņģelis draudzīgs Tavs skats.

Visa pasaule šodien ir ciet.
Tu vari ienākt pie manis mazliet.
Varbūt tev ieliešu tēju mazliet.
tieši šodien es neesmu ciet.

Tieši šodien, kad pasaule ciet,
Nāc pie manis.Nav citur kur iet,
Varbūt es mīlēšu tevi mazliet.
Tikai šodien un tikai mazliet.

Varbūt es raudāšu šodien mazlet.
Tikai šodien un tikai mazliet.

Kaisles liesmas sirdi plosa
Prātu jauc un dvēseli moca
Tikai viena doma skan
Kaut tu blakus būtu man!

Gudra cilvēka diena ir garāka nekā muļķa nedēļa

Es gribu lai manas domas būtu tavas domas
Es gribu, lai tavi sapņi būtu mani sapņi.
Es gribu lai mana dzīve būtu tava dzīve.
Es gribu lai tu būtu mana.

Atnāk dienas,
Aiziet dienas
Gadi vijas gredzenā
Balti sniegi,
Zelta sapņi
Satin dzīvi kamolā.

Man nevajag nekā,
Vien klusu ieleju, kur rītos migla klājas,
Vien upes smaržu rāmā novakarā,
Vien kalnu, kurā paceltos mans nams,
Vien bērnu balsis istabā un laukā,
Vien pavardu un tevi siltā gaismā.

Ja mīli, tad pacelies augstāk
Par mākoņu baltajiem spārniem.
Tver degošo sauli plaukstās
Uz zemi mīļajam pārnes.
Ja mīli, tad mācies sāpes
Ar uguni dedzināt sevī —
Uz laimi tik tas ceļ kāpnes,
Kas otram prieku ir devis.
Ja mīli...
(D. Avotiņa)

Velk ragaviņas vecītis
Tur iekšā maita zirgs
Tas egīti ir apgrauzis
Un tagat skaļi ņirdz.

Vecums trakumam nebūs par šķērsli,
vecums jau arī aiz kalniem vēl vīd,
Tagad tev labākie gadi tik sākas,
acīs nemiera dzirksteles spīd.
Par taviem gadiem pacelsim kausu,
novēlot laimi, izdzersim sausu,
lai visu, ko vēlies, spētu tu gūt
un vienmēr ar mīļiem cilvēkiem būt.
/Lauma Daugiša/

Visu, ko jūti, visu ko redzi,
Visu, ko nolemts tev zināt,
Paņem un iedzedz,
Iededz par sveci,
Lai citas var aizdedzināt.

Naudas pilnu garu zeķi,
Pieliekamā maizi, speķi,
Pilnu galvu gaišu domu,
Veselību, labu omu.

Gan pa zemi, gan pa gaisu
Salavecis nāk ar maisu
Dinamīts tam iesprausts biksēs
Nekrologs to vairs tik fiksēs.

Vienā mazā zvaigznē
daudzu laimes lietas,
Tev no daudzām laimēm
sava jāašķir.
(M. Bārbale)