Nejauši sveicieni

Līgo nakts jau daudzus gadus,
Diktē noteikumus savus:
Alus kausus pilnus liet,
Papardīti meklēt iet,
Kurš tās ziedu atradīs,?
Mīlas nakti izbaudīs!

Es nezināju, ka spēju lidot -
Pa pilsētu, virs bruģa -
Virs saspringto ielu asfalta.

Es nezināju, ka spēju smaidīt -
Tik gaiši, starojoši -
Nepārtraukti un neviltoti.

Es nezināju, ka spēju just -
Prieku, laimi -
Rudens lapu smaržu.

Es nezināju, ka varu būt -
Maiga, starojoša -
Tevis mīlēta.

Bet bagāts ir nevis tas,kam daudz pieder,bet tas,kam nekā vairāk nevajag.....

Šī diena lai Tev skaistāka par citām,
Šī diena tikai reizi gadā aust,
Lai pietiek spēka katram dzīves rītam,
Lai katrs rīts kā skaisti ziedi plaukst.

Mazs eņģelīts man priekšā teic,
Ka tevi šodien jāapsveic!
Lai amoriņš Tev sirdī valda,
Nelaimes ar bultām skalda!

Zaķēns iet jau saldi sapņot,
Pietiks šodien viņam trakot,
Sedziņu jau pāri liek,
Lai pie manīm sapņi tiek.
(Alvis Marcenko)

Kur draudzība sākas to neteic neviens
Un kādēļ lai vārdos to saka.
Bij gājēji divi, bet lielceļš bij viens
un pēkšņi tie atrodas blakus.

Skūpsts ir zvans augšstāva, kas atver durvis apakšstāvā...
vēlies?????

Lai Tev laimi ved ar dampi,
Veselība rikšiem skrien,
Naudas maks lai dabū krampi
No tiem mūsu latiņiem!

No saules — spēku, veselību
No zemes — ziedu bagātību
No labiem draugiem — mīlestību.

Tā aizies gadi, aizies dienas,
Tā aizies viss, kas kādreiz bijis skaits,
Bet pāri paliks atmiņas tik vienas ?
Visskaistākais ir tomēr skolas laiks!

Vai tu zini, eglīte,
Cik tu tomēr neglīta!
Neskūta, ar vienu kāju,
Skujām pieber visu māju.

Sirds nevēlas par manām sāpēm zināt,
Zieds neprasa, vai atļauts viņam augt.
Kaut varētu es sirdi noslīcināt
Līdz nemaņai to cieši dūrē žņaugt.
Kaut varētu...
bet kur lai rodu spēku
Uz izdedžiem vēl reizi ziedus sēt,
No savas sirds es šonakt velti bēgu
Kaut varētu es tevi nemīlēt.
Tad nevajag!
Bet tie... ir tikai vārdi
Kas jāsaka, kad katrs padoms velts,
Vai spītība liek pašiem tiltus ārdīt,
Ko iesākām pret gaišām tālēm celt.
(H. Heislers)

Tavos svētkos vēlu Tev
To, ko savos vēlējos es sev;
Prieku, naudu, puķu vāzi,
Pudeli un lielu glāzi.

Tu esi skaista miljonāre
Siržu kolekcionāre
Tu bieži pastaigājies parkā
Jo tavas sirdis droši sargā

Tev tīk ar glastiem svaidīties
Ar karstām sirdīm spēlēties
Tu nedomā ka tā paties
Var ļoti viegli aizdegties

Tu nezini kas slēpjas tajā
Šai sirdī mazā, sarkanajā
Vai nejūti ka tā mazliet
Karstāka par citām šķiet?

Vai nedzirdi tai iekšā skaņu?
Kā pulksteni, kā klusu zvanu?
Tas skaita — viņš nav aizmirsis
Cik spēlēties tev atlicis

Tu jutīsi tik īsu brīdi
Uguns elpu negaidīti
Uz brīdi tu un tava sirds
Par sauli kļūs kas spoži mirdz

Vien draudzībai vara
Viskailāko zaru
Par ziedošu brīnumu
Padarīt.
Vien draudzība eņģeļa
Spārnus dod garam,
Un aiznes pie zvaigznēm,
Kas debesīs mīt.

Tev vajag tikai vienu vārdu,
Lai liktu man smieties
Tev vajag tikai vienu smaidu,
Lai liktu man mīlēt

Kaut arī tev toreiz teicu, lai nenāc pie manis vairs. Gaidu daudz kvēlāk kā senāk, gaidu... kā vēl nekad!

Pieņem visu,
Ko dzīve Tev sniedz,
Neskumsti velti,
Ja tā Tev ko liedz.

Tava sirds no leduszieda
kļūt grib liepuzieds.
Kāpēc Tu to saules plaukstā neieliec?
(K.Apškrūma).