Nejauši sveicieni

Sveces gaisma, lai priecē acis, Ziemassvētku dziesmas-ausis, un gaišās domas — sirdis!

Var aizmirst, ko redzējis,
Var aizmirst, ko dzirdējis.
Var aizmirst, ko sacījis,
Bet ne to, ko mīlējis.

Kaut ko labu un tīru tu esi satriecis manī un tagad man jāiet pa vientulību ilgi un klusi...

Šalkšu kā vējš tajā birztalā,
Skanēšu putnu dziesmās,
Atminas mirdzēs kā pavediens
Dziestošā vakara liesmā.

Paliec pie manis, laime, neaizej — jo tu esi mana laime, citiem tu nederēsi....

Viss tukšs bez Tevis, nav prieka dzirkstis,
Kas manām dienām pulsēt liktu,
Nav priecīgs brīvais krēslas mirklis.
Nav jūtu, lai pie Tevis tiktu.

Rit rāmi, viegli manas dienas -
Nedz sāp, nedz aizskar, nedz prot vilt.
Tik jēgas nav no manis vienas -
Viens tērauds neprot guni šķilt.

Kaut kliegtu, sauktu Tevi lūdzot,
Tu nenāksi man gaismu slēgt.
Tu aizņemts, aizgājis uz mūžiem
No manis — citai piederēt.

Nu esmu palikusi viena
Ar Tevi saltā istabā -
Ar Tevi — tad kad bija diena,
Ko projicēju atmiņā.

Lieldienas,kad nāk ar joni
Nepazaudē labo toni.
Negrāb olas abām rokām,
Nebāz tās aiz vaigu krokām!

Viss izirst, viss izūd,
viss dzīvē ir nieks.
ar tevi man tikties
ir vienīgais prieks.

Es tevi mīlēju no visas sirds
Mīlēju patiesi
Bet tu ar mani tikai spēlējies
Zinu, ka biju kā lelle tavās rokās
Arī tu pats to lieliski apzinājies
Un spēlējies...spēlējies ar manām jūtām
Kad tu pasauci — es nācu
Tu zināji, ka nē es nepateikšu
Un lieliski prati to izmantot
Tā lēnēm es pazaudēju cieņu Tavās acīs
Un pati sevi...
Tad Tu paņēmi gabaliņu no manas sirds,
Izrāvi to man no krūtīm
Un atstāji mani guļam gluži vienu
Tā es gulēju un centos salikt puzli no pagātnes vīzijām,
No atmiņām
Centos salikt kaut ko līdzīgu attiecībām
Es tevi mīlēju, bet tu mani pameti, sakot:
"Gaidi,varbūt kādreiz nākšu."
Un es arī gaidīju
Bet vienreiz pietika!
Cik ted ilgi var?!?
Protams, man sāpēja, jo trūka tās daļiņas no sirds
Bet es piecēlos un gāju uz priekšu
Gribējās vēl mazliet dzīvot
Gribējās iemācīties to darīt un baudīt šo dzīvi
Un tikai tad Tu saprati, ka esi zaudējis Dārgāko, kas Tev jebkad piederējis -
Cilvēku, kurš Tevi patiesi mīlēja — mani...
Saprati, ka esi zaudējis savu lelli
Jo es taviem spēles noteikumiem vairs nepakļāvos
Tikai tad Tu saprati, ka gribi mani atpakaļ
Bet es Tev pirmo reizi mūžā teicu — nē
Ja Tu man kādreiz spēsi pierādīt, ka mīli Mani, tad varbūt...
Kādreiz...
Laiks rādīs
Bet es tevi mīlēšu vienmēr...

Atbalso mirklis un migla atnāk pār jūru,
Iesākas vakars un zālē cikādes dzied,
Es vēl šo dienu plaukstā sažņaugtu turu,
Es tai neļauju savā pagātnē iet.

Nolaižas krēsla un iedegas pirmā zvaigzne,
Bet man gribas ilgi pie jūras vēl būt,
Laiks manus soļus nežēlīgs mūžībā aiznes
Un man zem kājām lēni krasts ūdenī brūk.

Un tikai mirklis, ko šovakar plaukstā es turu,
Šobrīd ir mans, bet rīt jau aizmirsies būs,
Bet man piederēs miers, ko šai vakarā guvu,
Un šī mirkļa burvības saldenais gūsts?
(Gunta Kraulere no krāj. "Kad zvaigznēs pienenes snieg...")

Ja tevi ievaino — piedod,
Ja tevi sāpina — nesodi,
Arī tu reiz teiksi — piedod,
Draugu lūgsi — nesodi.

Šodien baltu rožu klēpi
Dzīve lai Tev pretī sniedz.
Lai Tev katrā dzīves stundā
Būtu īsts un patiess prieks!

Ilgus, ilgus skaistus gadus
Tev dzīvot, priecāties un smiet!
Vel daudzas, daudzas vardadienas
Tev saldu vīnu glāzēs liet!

Ir katrs taisīts savā dienā
Cits palagos, cits svaigā sienā
Bet katram ir savs vārdiņš dots
Tas jāapsveic lai ir tam gods!

Svētvakars...Mīksti sedzis
Baltpasauli krēslums maigs.
Aiz mežiem zvana...un klusas
Viz skaņas kā laimes zaigs.

Tu guli saldu miegu redzot.
Kurā, parādījos es.
Un šinī sapnī mēs abi,
Ļoti saldi skūpstāmies.
Un diemžēl man jāsaka atā.
Jo ātri pagāja tas laiks.....
Tajā saldajā skūpstā.

No ielas atskan trolejbusa skreja,
Un mijkrēslī, ko vakars lēnām auž,
Kvēl tavu lūpu sārtums palsā sejā
Tik valdzinošs, ka sirdi pušu lauž.
( A. Imermanis)

Lai tava dvēsele nav mājvieta vienīgi tavam priekam un sāpēm, lai pie tās durvīm var pieklauvēt ikviens, kas nācis meklēt atbalstu vai arī atnesis tev kādu saujiņu prieka.
/K. Apšukrūma/

Visa laba Jāņu zāle,
kas zied jāņu vakarā,
kas to reiz ir mutē ņēmis,
guļ 3 dienas nokautā....

Kad mani skūpsti man liekas,
ka sirdī kāds vīraku lej,
ka zeme ar debesīm tiekas,
ka velni ar enģeļiem dej.