Nejauši sveicieni

Mazgā muti putu, putām,
Lai nāk čaļi čupu, čupām!

Mīlēt no visas sirds nozīmē jau iepriekš piedot visu tam, kuru mīl.

Lai tev vienmēr ir kāds,
Uz kuru paļauties un ticēt,
Laimīgās dienās mīlēt
Un likteņa šķēršļus vīlēt!

Raugies ar bērna ticību
Zvaigžņu atspulgos sārtos
Šonakt Tev gaisma jāsaredz
Debess atvērtos vārtos

Mīlestība ir...
...tūkstošiem skūpstu...
...sirdi plosošas serenādes...
...romantiski laivu braucieni...
...kopīgas gaisa pilis...
...krītošas zvaigznes...
...pilnmēness naktis...
...mīlestības vēstules...

Mīlestība ir arī...
...kopīgi veļas momenti...
...ilgstoši kopīgi izbraucieni..
...cīniņi par labāko vietu uz dīvāna...
...aktīvi un karsti pikniki pie dabas...
...kopīgi sporta hobiji...
...pastaigas vienā solī...
...mirkļi, kad nav vajadzīgs vīns lai noreibtu...

Es Tev vēlu mazu laimi,
Lielu nedrīkst vēlēt!
Liela laime lieliski,
Paslēpes prot spēlēt.

Esi kā puķīte
Rasā, kas mirdz,
Lai tev ir tīra
Un draudzīga sirds.

Es mīlu tapē, ka starp mums ir aiza,
Kur visi soļi izirdami gaist,
Es mīlu tadēļ, ka starp mums ir vārdi,
Kas neizteikti dziļi krūtīs kaist.

Es mīlu tadēļ, ka tikai vēja šalkas
Ir mūsu satikšanās prieka zvans,
Un tādēļ, ka Tu šodien mani mīli,
Bet rīt, varbūt, jau nebūsi vairs mans.

Es mīlu tādēļ ka šai mīlas dziesmai
Ir gaviļu un reizē moku takts
Un ka starp maneju un Tavu dienu
Lauž visus tiltus bezgalīga nakts...

Kad klinģeris smaržo
Un svecītes mirdz,
Daudz laimes tad vēlu
No visas sirds.

Kliegt? Raudāt? Bēgt?
..-Jā, šobrīd varbūt..
Bet tikai tāpēc,
Lai varu stiprāka kļūt..
Man asiņo sirds, lūpas deg..
Un dvēselē manā,
Kāds prieku vēl ved..
Par vēlu!!!!!!!!!!!
Nevajag!!! Es vairs negribu!!!!
Jo tas cilvēks, kuru tu pazini...
Tas, kuru tik ļoti sāpināji,
Vienkārši vairs nav! Viss!!!!!
Liec mani mierā!!
Es vairs nepadodos sāpēm,
Bet pārkāpju tām pāri..
Lai sadeg! Lai pazūd! Lai norimst!
.....Kliegt? Raudāt? Bēgt?
..- NĒ!!! Nekad vairs.....:))

Es palūgšu baltajam eņģelim,
Kurš man tik pazīstams šķiet-
Lai aiziet pie Tevis un palūko,
Kā Tev šais Ziemsvētkos iet?
Lai uzliek roku uz pleca,
Un nekad vairs nenoņem nost.
Lai liktens asie zobi,
Jaunas brūces nespēj vairs kost.
Es palūgšu baltajam eņģelim,
Kurš man tik pazīstams šķiet.
Lai pēc tumsas, atnāk gaisma,
Un projām vairs neaiziet!

Cerībām — zaļas egles sīkstumu,
Darbiem — dvēseles mūžību,
Domām — Ziemassvētku sniega baltumu!

Mīlu viņu, tikai viņu,
Skatos cik skaista viņa,
Domāju kā lai verš visu pa labu,
Vai vajag? Vai vajag to?

Viņas smaržas — neaizmirstamas,
Viņas mati — apburoši,
Viņas acis — neatkārtojamas,
Viņa šī Skaistule, burvīga !

Domāju tikai par viņu,
Vai kāds to saprot?
Ciešu es dēļ viņas,
Sāp sirds pēc viņas!

Gribu vēl reizi sajut viņu,
Vēlos tos mirkļus atgūt,
Mīlēt, apskaut, samīļot,
Vēlos to no visas sirds!

No viņas pat acu skatienu novērst nevaru,
Viņa tik ļoti skaista, skaista...
Dievini vai mīli, bet to nesaprot viņa...
Viņa.. tikai un vienīgi viņa!

Ik gads ir augšup pakāpiens,
Ko mūžu kāpnēs augšup liekam,
Lai atkal soli tālāk tiekam
Un laiks mums garām nepaskrien.

Katrā īstā ofisā jābūt trīs svarīgām lietam: kniebējam, spraudējam un drāzējam.

Ir jāprot sajust leduspuķu smarža,
Ir jāprot noplūkt tās un dāvāt cilvēkiem,
Ir jāprot pateikt ,kāda vējiem garša,
Un tikai tad mūs sauks par laimīgiem!

Kas neļauj skūpstīt,
Tas neļauj mīlēt.
Jo skūpsts bez mīlas,
Nevar būt!

Ja dzīvē ir grūti,
Ja mostas naids,
To projām sūti,
Lai staro smaids!

Ja skūpsts būtu lietus lāse
Aizsūtītu tev negaisu,
Ja apkampiens būtu sekunde,
Aizsūtītu tev stundas,
Ja smaids būtu ūdens
Aizsūtītu tev jūru.

Atbalso mirklis un migla atnāk pār jūru,
Iesākas vakars un zālē cikādes dzied,
Es vēl šo dienu plaukstā sažņaugtu turu,
Es tai neļauju savā pagātnē iet.

Nolaižas krēsla un iedegas pirmā zvaigzne,
Bet man gribas ilgi pie jūras vēl būt,
Laiks manus soļus nežēlīgs mūžībā aiznes
Un man zem kājām lēni krasts ūdenī brūk.

Un tikai mirklis, ko šovakar plaukstā es turu,
Šobrīd ir mans, bet rīt jau aizmirsies būs,
Bet man piederēs miers, ko šai vakarā guvu,
Un šī mirkļa burvības saldenais gūsts?
(Gunta Kraulere no krāj. "Kad zvaigznēs pienenes snieg...")