Nejauši sveicieni

Šodien ziņu tev rakstu datoram pogas bakstu, gribu vārda dienā sveikt kau ko gudru arī teikt. Lasi ziņu un smaidi un no cietiem ziņu gaidi.

Pasmaidi par savām bēdām, un viņu sūruma vairs nav. Pasmaidi par savu ienaidnieku, un viņa dzēluma vairs nav. Pasmaidi par sevi, un tava ļaunuma vairs nav. Bet, ja tu spēj pasmaidīt par pasauli, tad viņa smaidīs tev pretī. :)
/Rainis/

Lai katra draudzība ir taiga,
Kur zvērestvārdus klintīs kaļ.
Lai tie kas viņas takas staigā
Vairs nezin ceļu atpakaļ.

Ja gribi, lai dzīve kalna galu sniedz, tad dziļi zemē pzmatus liec.

Vārda dienā saki tā:
"Tā ir tikai manējā!"
Lai šai dienā jautri iet -
Vajag glāzē šampi liet!

Visspožākā pērle
Ir cilvēka sirds,
Turi to ciešāk,
Lai spožāk tā mirdz!

Tāli zvani, klusas ilgas,
Rokā smaržīgs egļu zars.
Visur mīļiem soļiem staigā
Seno svētku teiku gars.

Ja būtu Dievs es viņam lūgtu,
Lai sargā Tevi, kurp vien ej.
Lai mīlestības nepietrūktu,
Un saules Tavai dvēselei.

Tik gaišs nav bijis nekad,
pat debess pamale skan.
Tagad tev pasaule atdod
to, ko tu devi man.

Instinkti reizēm ir stiprāki par prātu. 101. naktstauriņš skries ugunī sadegt tāpat kā pirmais.

Vai gribi sajust kā smaržo rīts
Tas mirklis pirms pamošanās
Kad nakts skūpsti vēl ir tik silti
un tik karsti ....

Lai tu sadrūmis un nomākts
Rudens miglā neklejo,
Dod man savu slikto omu,
Dod — es salāpīšu to.
Kaut gan šurp pa slapjām pļavām
Smagus mākoņus veļ rīti,
Man no mīletības Tavas
Sirds kā saules kamolītis.
Un man jāvar un man jāmāk
Tumsu prom no Tevis dzīt,
Katru sāpi nemanāmi
Saules stariem aizlāpīt.
/Ā.Elksne/

Uz augstām klintīm,
Lai pamats celts.
Kas negaisā rūdīts,
Mirdz saulē kā zelts.

Priecīgs sākums-gals būs blēdīgs,-
Vīrs ir un paliek blēdīgs;
Tagad viņš Tev gulst pie kājām,
Vēlāk pillā nāks uz mājām.
Skries ar draugiem prom uz krogu-
Katru dienu ""laidīs ogu""
Liks Tev vienai pašai strādāt
Un par famīliju gādāt.
Rītos paģirās bļaus pikti:
``Skrej uz bodi,paliek slikti!""
Negribēsi vīra galu-
Skriesi atnest duci alu.
Un tā vienmēr dienu augu
Kopsi savu dzīves draugu!

Radi pati jaunu sauli,
Jaunas zvaigznes iededzi,
Un uz debess dzidro tāli
Pati ceļu atrodi!

Jau pūpoli mežu ielokā zied,
Un vizbulītes ēnā smaida.
Ik lapiņa saulei dziesmiņu dzied,
Un siltus sveicienus Tev sūta.

Ko vēlēt tev? Lai laimīgs nebūtu bez manis!

Salavecis iet pār lauku,
Zandelītes kājās.
Iesim bērni skatīties,
Vai tam visi mājās!

Paies nakts un varbūt rīt no rīta,
Roku skūpstot Tev man labāk kļūs,
Jo mana sirds ir kā no smalka zīda,
Skumjās ilgojas un piedošanu lūdz.

Vai vari aizmirst ceriņzarus,
Kuros laimi meklēji,
Vai vari aizmirst tālu draugu,
Kuru ļoti mīlēji.