Nejauši sveicieni

Es Tev vēlu mazu laimi,
Lielu nedrīkst vēlēt!
Liela laime lieliski,
Paslēpes prot spēlēt.

Labi ir dzīvot,ja sapņi mums savijas,priekos daudz līksmāk ir divatā smiet.
Sāpes sāp vienādi,manas un Tavējās,sāp,tomēr divatā,mazāk mazliet.

Jaunā gadā tādu sparu,
Kas uz priekšu velk ar varu,
Un, ja dzīvē ir kas smags,
Lai tas būtu naudas maks.

Apsveikumu, tostu un līksmības vidū atrodi brīdi,
kad pamest skatu uz skaistākajiem mirkļiem pagātnē
un apjaust to, cik daudz laba un gaiša var piedāvāt nākotne.

If I am old and I will die,
I will go to the heaven
And there I will put your name
On a golden star,
So that all angels can see
How much you mean to me!!

Ledainā un tumšā naktī
Pašā dziļā ziemas vidū
Ir viens brīdis, kurā sākas
Jauna vasara un saule!

Tur tajā norā,
Zied gundegas, tikai gundegas..
Es atlaižos siltajā zālē,
Un tev mani neatrsat,
Jo pāri man, ieaugot tālē
zied gundegas, tikai gundegas.
Kaut kur vasaru dzeguze liela,
aiz ciņa dūc kamenes balss, un kā vaicājot, acīm lielām
Manī lūkojas gundegas -
Bet tās acis ir tavas..
Es grimstu. Vairs neglābj nekas..
Ai, līdz neprātam dzeltenā pļava,
Ai, gundegas, gundegas...
Tevis nav, tikai pļavā
Deg gundegas...

Radi savu pasauli! Šī pasaule cilvēkam ir par lielu. Tai nav
jābūt lielai, bet tai jābūt bagātai. Un tai nav jābūt skatlogā
izstādītai, bet ja tevi atrod ciemiņš, lai tu vari to pacienāt.
Lai tavā skābputrā ir kunkuļi kā nevienam. Lai paliek krā-
saina dzirkstele no tavām glazūrām viņā! Un lai aizejot viņš
paņem ķiršu kauliņu no tava dārza. Tas nav maz.
I.Ziedonis.

Man patīk vientulība. Lai tās burvīgumu divkāršotu, blakus nepieciešams kāds, kuram stāstīt un stāstīt, cik brīnišķīga ir vientulība. Pacelsim glāzes par tādu vientulību, ko bauda divatā!

Es rakstīšu tev debesīs,
Vēstuli bez vārdiem
Uz dzeltenas kļavas lapas,
Kas steidz līdzi vējam.
Atraksti man atpakaļ,
Atbildi bez vārdiem,
Varbūt man to atnesīs
Gājputni uz spārniem....
/AIJA/

kriksiic

Ja reiz esi atmetis ar roku,
Tad tikai ar rētu sirdī.
Bet ja tu mīli mani,
tad tā stipri.

Laiks stiprina draudzību, bet vājina mīlestību

:Es mīlu Tavu dziļo sirdi
Un Tavas acis sapņainās...
Es mīlu Tevi klusi, klusi
Kaut tu no manis tālumā!

Līksmai dienai — putnu dziesma,
Aukstai — ugunskura liesmu,
Labam miegam — jūras šalku,
Lielām slāpēm — rasas malku,
Karstai dienai — vēju lēnu,
Nogurumam — vēsu ēnu,
Skumjām — pūpolmīkstu glāstu,
Tukšiem brīžiem — brīnumstāstu,
Tumšai naktij — zvaigžņu lietu,
Sirdī mīlai — siltu vietu!

Iededz vienu baltu sveci-par mīlestību:
par visiem,kas tev mīļi.
Un par sevi iededz,lai laime redz ceļu uz mājām.

Visu, ko jūti, visu ko redzi,
Visu, ko nolemts tev zināt,
Paņem un iedzedz,
Iededz par sveci,
Lai citas var aizdedzināt.

Ja Es būtu dzejnieks visa dzeja būtu par Tevi,
Ja ES prastu dziedāt ES tavām ausīm sniegtu veldzi,
Ja man būtu 4 sirdis tik un tā tās piederētu TEV ...

Nu... ko... mīļā... stāvi skaties, ģērbies nost un esmu tavs.
Tavs Dīvāns.

Tava sirds no leduszieda
kļūt grib liepuzieds.
Kāpēc Tu to saules plaukstā neieliec?
(K.Apškrūma).

Lai Jaunā gadā darbi sokas,
Lai tālu gaišas domas trauc,
Lai nogurumu nezin rokas,
Bet sirds gūst gaišu prieku daudz!