Nejauši sveicieni

N oia nieao
Ii ia oi?o
N iaao?aie a na?oa ooa?o
A iineaaiee ?an e iaanaaaa
Ecaaie, i?inoe e?ae iaiy...

Ne jau vienmēr jābūt klāt,
Jubilāru sumināt.
Var jau arī klusi sveikt-
Nosūtīt un vārdus teikt;
Vēlēt daudz? Nē, tomēr vienu-
Sagaidīt tev Pastardienu!

Aizmirsti nedienas vakarējās.
Ietinies putenī, ietinies vējā,
Izej caur sarmoti baltu ciemu
Uz savu ziemu.
(Marta Bārbale)

Cilvēciņš, ļaužu bērns,
Gadu rāpus vazājas.
Kumeliņš — dzīvnieciņš,
Ātri tek kājiņām!

Mīlēt sevi nozīmē uzsākt mīlas dēku visa mūža garumā.
/Oskars Vailds/

Man dienas ar naktīm jūk,
Kad blakus neesi Tu!
Es visu pasauli aizmirstu,
Lai pie Tevis nokļūtu:)

Kaut zemes jūra degtu,
Es tai pāri peldētu!
Lai Tavas skaistās acis,
Es atkal redzētu! :)

Ir daudz pie debesīm zvaigžņu
Un katra tā savādi mirdz.
Ir daudz uz pasaules draugu
Un katram ir savāda sirds.

Priecīgu dienu,
Bēdu nevienu!
Naudu tarbiņā,
Prieku darbiņā!

Ir kāds pārbaudīts paņēmiens:
Ja tev klājas slikti,
tad atrodi cilvēku, kam klājas vēl sliktāk
un mēģini viņam palīdzēt!
dzīve iegūs jēgu,
dvēseles tukšums aizpildīsies!

Ilgas var atlikt,
Domas var aizmirst,
Bet savus draugus nekad!

Es esmu ietiepīga,
Tāpēc nerunāju
Esmu ietiepīga
Tāpēc izvairos,
Jo mīlu Tevi,
Un gribu būt
Kopā ar Tevi...
Tu teiksi — tas ir smieklīgi
Bet zini, tā nav...
Tas ir ļoti
sāpīgi...
Paiet Tev garām
neko nesakot...

Ļauj gaismas straumei sirdij tecēt cauri,-
Tam brīnumam, ko Ziemassvētki nes,
No mīlestības silto vārdu auras,
Lai atkal sasilst mūsu dvēseles.

Es gribu Tev dāvināt
saulītes maliņu –
ar mākoņiem kabatas pilnas.
Es gribu Tev novēlēt
sprīdi bezsvara telpas...
Es gribu Tev dāvināt
kafijas smaržu,
lai piejaucētu dzīvi- grēcīgi rūgtu.
Es gribu Tev novēlēt
tvanošu brendija glāzi,
kad dvēsele tāda caurspīdīga šķiet
un pasaule citiem aizgājusi ciet.
Es gribu Tev dāvināt
medainu brītiņu laimes...
Es gribu Tev novēlēt mirkļus –
tos nenotveramos, tos izdzīvojamos,
tos nepierakstāmos un neizstāstāmos,
tos, kurus neplānojam, bet gaidām,
tos, kuri neuzprasās –
vien atnāk un atnes sajūtu – dzīvoju!

Ne jau vienmēr jābūt klāt,
Jubilāru sumināt.
Var jau arī klusi sveikt-
Nosūtīt un vārdus teikt;
Vēlēt daudz? Nē, tomēr vienu-
Sagaidīt tev Pastardienu!

Kad pusnakts stunda zvaigznēs pārvērš pārslas
Un namu dzegās smaidošs kļuvis sniegs,
Kāds sirdī iemet klēpi baltu zvaigžņu
Un tas ir Jaunais gads,
Un tas ir svētku prieks!
(S. Kaldupe)

Cīņā pašam ar sevi bieži vien uzvar vājākais.

Ja spētu dot, ko vien vēlētos, es Tev piešķirtu sirdsmieru, kas paliktu nesatricināms, lai kas dzīvē atgadītos.

Kad klusums sak dziedāt,
Akmeņi dejot,
Kad ziemeļblāzma sāk sildīt,
Tu atgādini par sevi,
Un es vairs nezinu ko teikt
....

Nu Tu vari pirkstā kost,
Gadiņš klāt, nevis nost
Lec uz augšu, lec uz leju,
Grumbiņas Tev bojā seju.

ES nerakstu par lielām upēm
Kur kuģi kuģo pilnām pārēm
Nerakstu par pļavām zaļām
Kur uzzied puķes lielām lapām...
ES nerakstu par debesīm
Kur putni savas dejas dejo
Nerakstu par cilvēkiem
Kuri viens otram acīs melo....
ES raksti tikai par domām
Jūtām un tikai savām
Atmiņām tavām
Ko sirds MANA nīst..