Nejauši sveicieni
Lai ir kāda zeltaina kļava arvien,
Kam galotnē sirdi Tu rudeņos sien,
Un pāri takām kad sniegpārslas krīt,
Lai ir kāda roze, kas dvēselē mīt.
Prieku kā saules glāstu
Ik rītu no jauna rast!
Laimi ikdienas stāstā
Vienmēr nosargāt prast!
Vakarā eju un ieraugu pazīstamu zēnu ar vienu meiteni
Otrā vakarā eju un redzu to pašu zēnu un citu meiteni
Trešā vakarā eju un redzu to pašu zēnu, bet meiteni jau citu...
Nu tad iedzersim par patstāvīgiem zēniem un nepatstāvīgām meitenēm...
Vajag,lai cilvēks mīlētu-
Un viņu kāds mīlētu ļoti.
Vajag,lai cilvēks ilgotos-
Un pēc viņa kāds ilgotos ļoti.
Vajag,lai cilvēks ticētu-
Un viņam kāds ticētu ļoti.
Ej pa ceļu taisnāko Bet ne vieglāko Ņem draugu īstāko Bet ne skaistāko
Pasaulē ir tikai viena lieta, kas piesaista mīlestību un tā ir....tā ir mīlestība
Jūtas, kas neizdziest
Sirds, kas pulsē ātrāk un ātrāk
Domas par viņu ik nakti
Laiks, ko pavadi ar viņu
Skūpsti, ko jūs dāvināt viens otram
Vārdi, ko velti tikai viņam
Skumjas pēc viņa
Uztraukums, kas Tevi nomāc
Kas tas ir?
Tie ir vārdi, kas laužas no tevis ārā
Es Tevi mīlu!
Lai ir kāda zeltaina kļava arvien,
Kam galotnē sirdi Tu rudeņos sien,
Un pāri takām kad sniegpārslas krīt,
Lai ir kāda roze, kas dvēselē mīt.
Piedzimi tu. Tu biji vienkārši tu, līdz piedzimu es. Nē, tu nē-es! Mēs nezinājām, ka reiz mūsu ceļi krustosies. Mēs vienkārši dzīvojām. Bet tad liktenis izlēma parotaļāties ar tevi un mani. Viņš sakrustoja mūsu ceļus un mēs satikāmies. Mums kopā bija labi. Mums abiem bija spārni, mēs varējām aizsniegt zvaigznes un sarunāties ar mēnesi. Uz spārniem atnesām laimi, lai arī šeit, uz zemes, mēs esam laimīgi. Un tad notika kaut kas šausmīgs, liktenim šī spēle apnika! Viņš kā mazs bērns nolauza mums spārnus. Mums zuda spēks pacelties. Uz zemes izsīka arī laime, ko bijām nonesuši no debesīm uz zemes. Zuda viss, kas mūs saistīja. Tu aizgāji. Šķiet tev tas sāpes nesagādāja. Cietu tikai es. Salauztā sirds asiņoja un sāpēja, līdz liktenis par mani apžēlojās un ļāva man tevi aizmirst!
Ieliec egles zarā sveci,
Lai par cerību tā deg;
Pats jau zini, kas tu esi
Kāds ir tavu sapņu ceļs...
Ar elegantu pietupienu,
Atraktīvu palēcienu,
Fantastisku pagriezienu,
Svini savu dzimšanas dienu...
Daudz laimes Tev Dzimšanas dienā
Bet Tu tikai nelec sienā,
Lai mēs varam Tevi apsveikt
Un vēl mīļus vārdus pateikt.
Dzīve ir viena liela spēle,
sižets sūds, bet grafika laba.
Tavs miers ir manī klusu smeldzi viesis,
Tavs pārāk rāmais skatiens manī sāp,
Nu tevi gribu es ar tāli tiesāt,
Lai iemācītos tu pēc manis slāpt.
Varbūt, ka visu izlabot vēl var,
Bet ja nu spriedums mani pašu skar?
Ko lai veelam
stipram musu zemes delam?-
Daiktu gaisa vienmer staltu,
Autinju ar shipiem kaltu,
Un vel tautumeitu baltu,
Kuru citi nesauktu par mau...
Kad jaukie svētki atkal klāt
Un Valentīns sāk rokas māt,
Tad mīlestība apkārt valda
Un sirsniņa ir apaļ salda.
Lai Tevi mīl visi visur daudz un bieži, galvenais , lai tas Tev nestu prieku!
No viena acu skata
Tik viegli kļuva man!
No viena mīļa vārda
Viss tālums dzidri skan.
Nekas vairs nav par grūtu
Es zemi aizmirsis.
Pie pleciem spārnus jūtu
Un skūpstu debesis.
/J.Ziemeļnieks/
Lai Tev cāļa veselība,
Oda dūša, izturība.
Un lai dundurs mierā liek,
Muša mūžam neaiztiek!
Nekas pats par sevi nav ne labs, ne slikts, tādu to padara mūsu apziņa...
