Nejauši sveicieni

Kad klinģeris smaržo
Un svecītes mirdz,
Daudz laimes tad vēlu
No visas sirds.

Gribu būt samtains smaidiņš, kas Tavās lūpās gozēsies. Gribu būt mēness stariņš, kas Tavās acīs lūkosies. Gribu būt Tava ēna, kas ap Tevi apvīsies.

Liec mani kā bērnu padusē!
Met mani kā akmeni projām!
Mans mīļais, kopā mēs nevaram,
Bet izšķirti aiziesim bojā!

Vēlam, vēlam, ko lai vēlam
Tavai mazai sirsniņai,
Smuku zēnu zilām acīm,
Sārtiem, sārtiem vaidziņiem.

Tālu, tālu saule lec,
Tālu dzīvo Tu un es,
Lai gan Tevi neredzu,
Tomēr Tevi dievinu.

Līst pār zemi zvaigžņu lietus,
Skan elpa Tava un mana,
Maigs klusums apņem mūs,
Jo jūtu — esmu Tava...

Mīlestība — skaista rota,
Tā par visu spožāk mirdz!
Laimīgs tas, kam tā ir dota,
Ko var glabāt katra sirds.

Lai Jaunajā gadā darbi sokas,
Un tālu gaišas domas trauc.
Lai sirdī prieks un saules daudz!

Lūk, ko es vēl jums gribētu teikt:
Nu jau kādu laiciņu esmu dzīvojusi,
Redzējusi dzīvi no rādāmās
Un no nerādāmās puses.
Nu jau es drusku pazīstu
Sevi un jūs,
Protu uztvert siltos un aukstos viļņus,
Kas no dvēselēm plūst.
Nu jau es zinu, ka guvums
Bieži ir zaudējums.
To nekad nevar pateikt
Kādā izskatā nelaime atnāks pie mums,
Man nesen jautāja:
Vai es laimīga esmu?
Jā, jo varu panest
To, kas man nesams.
Lūk, to es jums gribēju teikt.
Visu jau nepateiksi nekad,
Kaut kur vajag beigt.
(Ā. Elksne)

Cieni mani, kā es Tevi,-
Mūžam būsim mēs ar Tevi!
Veci draugi neierūs,-
Tie Tev allaž blakus būs!

Sāp man viss..,
Bet visvairāk sirsniņa..
Tā raud un raud un nerimstas
To dziedēt vari tikai Tu un siltums Tavs..
Ja vēlēsies, lai mana sirds nerimstas-
Nenāksi pie manis, aizmirsīsi..
Bet ja vēlēsies būt ar mani-
Centīsimies būt mēs kopā-
Cīnīsimies...

Nav neatrisināmu problēmu, ir tikai nepatīkami risinājumi.

Prieku kā saules glāstu
Ik rītu no jauna rast!
Laimi ikdienas stāstā
Vienmēr nosargāt prast!

Saksas liktas labprātīgi,
Vezums jāvelk saskanīgi,
Kas pār ilkni kājas liks,
Tam ar pātadziņu tiks.

Es vēlos Tavu smaidu un Tavas lūpas noskūpstīt..

Ja kādreiz satikt lemts būs tevi,
Tad ziedus dāvāt steigšu.
Un ne jau rozes, gerberas vai kallas,
Bet narcises; dālijas vai margrietas
Jo nepārāk izcilas, bet tomēr mīļas
Tās tak dzīvas zaļas un brīvas!

Vai putniņš drīkst dziedāt,
Kur drūmi šalc mežš,
Vai drīkstu tev rakstīt,
Kad esmu vēl sveša.

Lai Tava sirds, kā putra vārās,
Un kā aizkauts cālēns spārdās
Lai mīlestība sirdi spiež
Un visas zarnas riņķī griež!!

Mīla nav sadegšana
Vējziedu ugunskurā,
mīlas mūžs — tavā un manā
Dvēseles spēkā.
(Z. Purvs)

Mazs eņģelīts man priekšā teic,
Ka Tevi šodien jāapsveic!
Lai Amoriņš Tev sirdi valda,
Nelaimes ar bultām skalda!