Nejauši sveicieni

Klusums skaists, lūpu pieskāriens maigs.
Viss zūd un padebesī mūk, tikai Tu un es,
Tikai abi mēs, sargā mani, mīli mani, neatdod nevienam mani.

Strīdēties prot daudzi, bet maz ir tādu, kas prot vienkārši sarunāties.

Tu iekriti man acīs
Uzreiz
Liki par sevi manīt
Arvien
Stāvi acu priekšā
Vienmēr
Tad iekriti man prātā
Viendien
Liki domāt par tevi
Tik vien
Un ilgoties pēc tevis
Nudien

Ja vārda dieniņas nebūtu Tev,
Tad kā gan Tu vārdiņu zinātu sev?
Bet tā kā tas ir un laimi tev nes,
Daudz prieka un saules Tev novēlu es.

Mana sirds pēkšņi jūtas nogurusi. Tā noskatījās, kā ceļa līkumā pazūd sapņi.
Sirds aizvēra acis.

Saulīte pa zemi ripo,
Skaistu vārdiņu tā tin.
Gods un slava tam.

Autobraucēji mēdz būt vai nu veci , vai drosmīgi. Veci un drosmīgi nemēdz būt...

Mūžam atceries mani,
Mūžam atceros Tevi,
Kautdien vai nakts —
Tu esi mans!

Salatēvs pa laukiem brien,
Slēpju nav jo zāle vien.
Pāri plecam vilku vāle,
Eglīte un jāņu zāle!

Tev šodien laimes vēlēs daudzi!
Sirds pilna mīlestības būs!
Bet kas tad īsti ir tā laime?
Vai viegli sasniegt pilnību?
Tad zini- tādas nav!
Jo cilvēks vienmēr ceļā!

Kalendāram lapas krīt,
Dienas aiziet nemanot,
Nu ir diena klāt,
Kuru svinam mēs arvien.

Es taču esmu labāka par suni!
Pastaigājies ar mani...!!!

Visam uz pasaules ir nozīme.
Gan lietum ūdens baļļā,
gan tam, ka nepaspēji iekāpt
vilcienā,
gan mēnessērdzīgajam kaimiņam,
atrisušai svārku malai, gan
zibenim no skaidrām debesīm,
gan saules zaķim vējstiklā....
Un arī Tu te esi, jo tā
vajag...
ir kādam neskaitāmi labāk
dzīvot,
ja tu esi blakus....

Vai sit bungas, pūt vai spēlē,
Torti cep vai maizes smērē;
Tik un tā jau visi zin —
Rita vardadienu svin!

Vārda svētk ir kāda skaista diena,
Rožu klēpi, kad Tev gribas nest.
Apvīt siltiem smaidu pavedieniem
Un uz klusa prieka birzi vest.

Mīli jokot, bet nejoko mīlot.
Ņem spēkus rītdienai
Ar ko kalnus gāzt
Ar ko drupināt.

Riti, laimes kamolīti,
Vecā gada vakarā,
Satin sāpi, attin prieku
Visa gada garumā!

Nelido zemu,
tavs ceļš ir cits,
Tu esi no tiem,
kas brīnumiem tic!

Gadskārtas mainās un draugi.
Laime un nelaime mijas,
balti un pelēki ceļi
Tālu man pretī vijas.
(S. Kaldupe)

Turi rokā vienu rozi,
Skaties, lai tā nenovīst,
Turi sirdī vienu draugu,
Skaties, lai tas nepazūd!