Nejauši sveicieni

bet...
bet pelēkas krāsas vairāk nav
ir tikai tukšums zaigojošs
kaitinošs...
bet...
bet nav vairāk smaida, nav smieklu
ir pilns asaru un naida...
bet...
bet man aiziet vēl negribas
gribas sagaidīt kaut ko
kaut ko nomierinošu
bet...
bet itkā vairs nebūtu nekā
bailēs pat gribas man kliegt....

Lai jums palīdz visi velni,
Citi balti, citi melni.
Vīna glāzi rokā tveriet
Un uz Jauno gadu dzeriet!

Tik draudzība dzīvē
Tas skaistākais vārds,
To nespēj lauzt vētras,
Ne pasaules lāsts.

Kā atradu, pat nesapratu to —
No visiem logiem — tikai Tavu vien.

No visām rokām — tikai Tavējo.

Kad satiku savu draugu,
Es nodomāju vai es viņam varēšu palīdzēt,
Bēdās, priekos, un pat skumjās.
Es ilgi domāju,
Līdz beidzot izdomāju,
Kad draugam jābūt,
Tāds kāds viņš ir no dabas.
Draugs, var būt gan labs,
Gan slikts,
Neviens nav tik idiāls,
Kā tavs draugs.

Svētsvinīgi klusē sili
Sniega ziedos balti-zili,
Aizsnigušas visas pēdas,
Sirds uz brīdi aizmirst bēdas.
Vai vēl kur ir tumšas domas,
Ļaudīm necienīgas lomas?
Visu tīri apģērbusi
Pasaule pa nakti klusi.
Lēni, lēni lido sniegi,
Lai tie it kā saldi miegi
Apņem visas ļaužu bēdas,
Neatstāj nevienas pēdas.
(E. Zālīte)

Remember me when I am gone away,
Gone far away into the silent land;
When you can no more hold me by the hand,
Nor I half turn to go yet turning stay.
Remember me when no more day by day
You tell me of our future that you plann''d:
Only remember me; you understand
It will be late to counsel then or pray.
Yet if you should forget me for a while
And afterwards remember, do not grieve:
For if the darkness and corruption leave
A vestige of the thoughts that once I had,
Better by far you should forget and smile
Than that you should remember and be sad.

Uzliec roku man uz pleca,
Kad tev skumji šķiet,
Pieglaud vaigu un kā senāk,
Paklusē mazliet.

Nerunāsim skaļus vārdus,
Labāk klusums dziļš,
Lai vien manas acis stāsta,
Cik tu esi mīļš.

Skaiti savas naktis pēc zvaigznēm,
bet ne pēc ēnām.
Skaiti savu dzīvi pēc smaidiem,
bet ne pēc asarām.
Un ar prieku katrā dzimšanas dienā,
Skaiti savu vecumu pēc draugiem,
bet ne pēc gadiem.

Mīli savas sāpes,
un klusi piedod tām,
kas Tevi sāpina!

Ticību-baltās sniega kupenās,
Cerību-maigajās dūnās,
Smaidu-saules starā uz lūpām,
Gandarījumu-piparkūku smaržā,
Mīlestību-mēnessgaismā...

Vīrietis izvilina pirmo skūpstu,
Lūdzās otro,
Pieprasa trešo,
Uzstāj par ceturto,
Piekrīt piektajam
Un cieš visus pārējos.

Svarīgi nav tas, kādas tev ir kurpes, vai no kurienes tu nāc, bet gan, kas tu esi....

Es mīlu tādēļ, ka starp mums ir aiza,
Kur visi soļi izirdami gaist.
Es mīlu tādēļ ,ka starp mums ir vārdi,
Kas neizteikti dziļi krūtīs kaist.

Es mīlu tādēļ, ka tik vēja šalkas
Ir mūsu satikšanās prieka zvans.
Un tādēļ, ka tu šodien mani mīli,
Bet rīt, varbūt, jau nebūsi vairs mana.

Es mīlu tādēļ, ka šai mīlas dziesmai
Ir gaviļu un rizē moku takts,
Un ka starp manējo un tavu dienu
Lauž visus tiltus bezgalīga nakts.

V. Moora

Šis cilvēks nav no labām mājām,
Ja stāv uz poda abām kājām.
Tam smagā nāvē jānomirst,
Ja neprot cilvēcīgi d****!

Pirmā mīla nāk no sirds,
Otrā deg kā liesma.
Trešā prasa, vai ir smags
Vīratēvam naudas maks.

Ai bagāti Lieldiensvētki,
Lieli olu gribētāji:
Trīs dieniņas, trīs naksniņas
Zaga olas vistiņām.

Augstu šūpoties,
Tālu lūkoties,
Olu grozā ievelties
Un no sirds tās pieēsties!

Jaunais gads mums atkal dos dienas -
Diena pēc dienas ar darbu lai pildās,
Kā ar medu piepildās šūnas.
Cilvēks pie dzīvām domām lai sildās,
Lai no tumšās, miegainās kūnas
Dvēseles tauriņš spārnus sev raisa,
Meklēdams saules un vasaras gaisa.

Dieviņ, iededz vakarzvaigzni
Zemes bērns uz mājām iet...