Nejauši sveicieni

Mīlestība vienmēr ir pacietīga un laipna un nekad greizsirdīga. Tā nekad nav rupja un egoistiska. Tā nav apvainojoša un noraidoša. Mīlestība nekad nepriecājas par citu grēkiem, bet vienmēr ir patiesa. Tā vienmēr ir gatava piedot un uzticēties, tā vienmēr ir gatava izturēt visu.. izturēt visu, lai kādi pārbaudījumi nāktu...

Lieldienās šūpojies,
Lieldienās priecājies
Par pirmiem ziediņiem,
Par raibām oliņām.

Solīt varam daudz,
arī baudīt varam daudz,
mirklis — vai tā ir Dzīve?
nesteidzies-pagaidi mani sev līdz........

Kaut mazliet žēl, ka gads ir atkal galā,
Tu tomēr smaidi — jaunais nāk,
Lai laimes daudz, lai bēdas garām,
Ar prieku sirdī gadu sāc !

Ziemassvétki ar baltu zirgu Atvelk cisternu ar spirtu. Nu ir ziepes nu ir posts, Atkal visu gadu baigais plosts.

Vai tu esi dzirdējis kautko par meiteni, kura nekad nekļūdijās? Nē? Te viņa stāv-tavā acu priekša. Dzidrām acīm un smiekli uz lūpām. Meitene, kura nekad nekļūdijās, kuras vienīgā kļūda bija tu.....

Zaudējumus iztukšo, taču mācies nelaimē neaizvērt sirdi un prātu. Ļauj dzīvei Tevi atkal piepildīt! Bēdās tas šķiet neiespējami, bet jauni prieki gaida, lai aizpildītu tukšumu.

Tie mazie sīkie velniņi
Kas ellē dzied tik priecīgi
lai naktī tevi modina
Un no manis mīļi sveicina!!!!!!!!!!

Skūpsts ir zvans augštāvā, kas atver durvis apakšstāvā! Negribi piezvanīt?

Un ta nu ļauju es, lai zvaigznes mani nes
Es šonakt nebaidos, atļauties
Pie tevis piekļauties
Un klusi atdzīties
Mums tagad pieder nakts
Un naktis pēc tam...

Lai Jaunā gadā darbi sokas,
Un tālu ceļu domas trauc,
Lai nogurumu nezin rokas,
Un sirds gūst visa laba daudz.

Mīli tik vienu
Skūpsti tik vienu
Pievil tik vienu
Un vairāk nevienu.

Tevi sveicam dienā šajā
Nosaukta, kas vārdā Tavā,
Kuru, neatkarīgi no Tevis,
Tēvs un māte Tev ir devis!

Un atkal tev bija taisnība,
Un atkal tu biji netaisns.
Kļūst veltīga vēja kaislība,
Kad sasalis ūdens seklais.

Vēl manī dzīvo tā vasara,
Bet atmiņā zūd kāds skatiens
Un neraudāta deg asara
Par mirkli, kas bija tik patiess.

Vai tu jau toreiz to zināji,
Ka viss ir vienkārši beidzies?
Es neprasu jūrai, ko domāji,
Kad vētrā uz krastu steidzies.

Un velti ir gaidīt atbildi,
Tumst mēness un zvaigznes klusē,
Tik nopūšas laiks, ak, pagaidi,
Vēl mūžs tavs ir tikai pusē?

(Gunta Kraulere no krāj. "Kad zvaigznēs pienenes snieg...")

Smaržos zāle,glāstīs vējš,
Dabu pāršalks lietus spējš.
Vienreiz gadā varam mēs
Ziedu meklēt papardēs!!!

Es iededzu pār tevi savu mīlestību
Kā gaviļainu zvaigžņu pilnas debesis.
Ik reizes, kad man pāri dari,
Tu tikai vienu mazu zvaigni dzēs...
Par ko gan skumt?
(V. Belševica)

Gribu redzet prieku Tavās acīs,
Ļaut, lai Tavas acis atrod manas
Ļaut, lai tavas rokas atrod manas
Ļaut piekļauties, pieglauzties
Ļauties nogrimt, aizmirsties...

Mīla nav sadegšana
Vējziedu ugunskurā,
Mīlas mūžs — tavā un manā
Dvēseles spēkā.
(Z. Purvs)

Lai Tavām rokām vienmēr ir ko darīt
Lai Tavā makā vienmēr ir pāris monētu.
Lai saule vienmēr spīd Tavā logā,
Lai lietum vienmēr seko varavīksne,
Lai draugs vienmēr pastiepj palīdzīgu roku
Un lai dievs pilda Tavu sirdi ar prieku.

Smaidi dzīves tumšos brīžos,
Smaidi, ja tev skumīgs prāts,
Smaidi saulītē vai lietū,
Smaids ir vienmēr saules stars!