Nejauši sveicieni

Dari, ka tuvākais necieš
No gudrības Tavas
Savaldies arvien!
Neļaujies dusmām nekad,
Ja tuvoties gribi Tu galīgam mieram,
Liktenim smaidi, kas sit
Bet nesit nevienam.

Tu aizej....bet pēdas paliek
Neskaties atpakaļ.
Nākotne. Nezināmais. Tev viss ir priekšā.
Un viss, tas, kas tevī iekšā
Lai nepazūd, lai tikai aug!

Nekad nerīkojies tā, kā liek sirdsapziņa, citādi tā vēlāk mocīs par to, ka esi rīkojies kā idiots.

Cik žēl, ka pasaules telpā,
Tik aukstais ziemelis pūš.
Cik žēl, ka cilvēku sirdī,
Draugs, draugam paliek svešs.

Cik grūti ir mīlēt, kad atbildes nav,
Sirds meklē sirdi, bet tādas vairs nav!
Cik klusa ir sirds, cik skumīgs ir prāts,
Tu tikai sapņos pie manis nāc.....

Lai laime tevi vada
Un veca kaza bada,
Jo vecas kazas badīgums
Ir dzīvē laimīgs gadījums!

Kā balta puķe bērns ir uzziedējis
Lai kādreiz dzīvē spētu tālu iet.
No nedienām, no salta vēja
Šo mazo dvēselīti sargājiet

Gadu gaitai,nemierīgai,straujai,
Ejot līdzi,vienmēr jaunai būt.
Lai spēka daudz,lai viss tev sokas,
Lai negurst sirds,prāts un rokas!

Tie stiprie, tie sit visgodīgāk, tie gļēvie — tie dzeļ viskodīgāk.

Ja suns mācētu runāt, viņš nekādā gadījumā nebūtu cilvēka draugs.

Pie bērnības ezera krastiem
Tev laiva piesieta ir,
Pa dzīves ūdeņiem braucot,
Lai daudz mīlestības dzīvē Tev ir!

When I looked into your eyes,
I knew it was true,
My heart never lies,
I was in love with you.

As you stood there,
Just looking around,
My whole body
Melted right into the ground.

I remember the day,
I remember the place,
I remember the time.
It is always on my mind.

You looked so good,
In your shirt and jeans.
I remember the day we met,
You were forever in my dreams.

I wish I could be with you,
Day after day,
Because I love you more
Than words can say.

Draugs ir plecs uz kura paraudāt,
Draugs tev mūžam uzticīgs,
Draugs tevi nekad nepievils,
Draugs dēļ tevis drosmīgs būs.

Ak kāpēc aiziet Cilvēki
Vēl vakar ...tavu balsi...
Ak kāpēc aiziet Cilvēki
Man dažreiz paliek baisi

Jā... Dvēseles tās mūžīgas...
Bet kāpēc... kāpēc aiziet cilvēki
Vēl vakar... tavu balsi...
Ak kāpēc... dažreiz paliek baisi

Tā saprotu jau ...Cilvēki un ...Pasaule
Tā Dieva spēle...Ideja...Bez seguma?
Jā...Dvēsele jau mūžīga...
Bet...
Bet kāpēc...kāpēc aiziet Cilvēki
Vēl vakar ...tavu balsi...
Ak kāpēc...kāpēc aiziet Cilvēki
Man dažreiz paliek baisi
(Bils)

Mēs bijām tik cieši kopā, ka nebija gaisa starp mums, nebija tukšuma, bija tikai piepildījums... Šī nakts bija kā citā dimensijā pavadīta...

Piedod...

Piedod man, ja kādreiz lūpas manas,

Tev smaidā atklātā un īstā paužas.

Ja neizteiktus vārdus grib tev sacīt,

Bet attapušās, paliek nopietnas.



Piedod man, ja kādreiz acis manas,

ar Tavām sastopas,

Ja tās kā apburtas grimst Tavās dzelmēs,

Bet pēkšņi apmulsušas novēršas.



Piedom man, es negribēju, tiešām,

Tā neatļauti tevi mīlēt.

Bet zini draugs, ir ļoti, ļoti grūti,

Kaut ko šai muļķa sirdij pavēlēt.

MEITENE RUNĀ PAR NELAIMĪGU MĪLESTĪBU.

-Mīļais,
Man ir skumji,Jo
mana mīlestība ir nelaimīga...
Tu
nemīli mani...

-Mīļā,
Es tevi
ļoti, ļoti mīlu!

-Un tomēr mana
mīlestība ir nelaimīga
Ēs to
jūtu.
Varbūt es Tev esmu
trīspadsmitā?

Tu man esi pirmā,
Un
es Tevi ļoti,ļoti
mīlu!

-Nezinu,mīļais,
Man ir
skumji
Jo es jūtu, ka mūsu mīlestība ir
nelaimīga...
Varbūt Tu man esi
trīspadsmitais?
Nezinu,
Bet man ir
ļoti, ļoti skumji,
Mīļais.

/Arvīds
Grigulis/

Šai Ziemassvētku vakarā priecīgs ikviens,
Kas mīlestību savā sirdī jūt,
Pār cilvēci šovakar nolīst zvaigžņu lietus
Un egles uz saviem pleciem debesis tur...

Mūža darbs ir vienmēr veidot sevi,
Augšup tiekties, patiesīgam būt.
Lai it viss, ko citiem projām devāt,
Būtu tas, ko vēlaties sev gūt!

Make new friends, but don`t forget the old,
the one is SILVER, the other is GOLD!!!