Nejauši sveicieni

Pirms ceļā dodies, ir jāzina kurp iet,
ir jāmācās atrast un nepagurt
no slapjiem žagariem uguni kurt!
no nespodra krama dzirksteli šķelt!
gan sasildīt citus, gan pašam silt.

Mana sirds pēkšņi jūtas nogurusi. Tā noskatījās, kā ceļa līkumā pazūd sapņi.
Sirds aizvēra acis.

Es brienu straujā Gaujā
Un olas turu saujā.
Un priecājos pie sevis,
Ka Dievs man tās devis!

Ir skumji aizmirst draugu. Visiem taču nav draugu. Un, ja es mēģinu viņu aprakstīt, tad daru to tādēļ, lai viņu neaizmirstu./Antuāns de Sent-Ekziperī/

Laimi, lai tā vienmēr soļo blakus,
Sauli, lai tā vienmēr sirdī spīd,
Veselību, kas ir visa mīļa,
Dzīvesprieks lai garām neaizslīd!

Tālu, tālu saule lec,
Tālu dzīvo Tu un es,
Lai gan Tevi neredzu,
Tomēr Tevi dievinu.

Un sadegs tie mūsu vārdi
Saulrieta karstajām liesmām,
Atstājot kokus bez elpas
Un putnus bez diesmām,
Sadegs lietus lāses
Degošā janvāra sniegā,
Pazudīs mūsu sapņi
Dziļajā uguns miegā,
Pamirs mūsu solījumi,
Lēkdami no mākoņmalas,
Kvēlajās liesmās atstās
Patiesības savas,
Virs liesmām pacels putni
Kvēlu Brīvību,
Un debesis man radīs
Pavisam jaunu Dzīvību!

Balts ceļš caur tumsu lokās
Un tālēs zvaigznes māj
Kāds mīļas, maigas rokas
Pār zemi svētot klāj.

Cik daudz dzīves paletē krāsu,
Tās visas aicina Tevi un sauc,
Tev novēlu balto par māsu,
Bet lietus lai citas klāt jauc!

Ir uz mūsu zemeslodes
Laimes vēlēt paradums,
Tāpēc, turoties pie modes,
Daudz laimes vēlu tev.

Kāds man šodien milzīgs prieks
Apsveikt to, kas gaviļnieks,
Bučas, ziedi, smaidi straumēm plūst,
Un pats vaininieks tik kūst...

Pacel, dzīve, vēl uz spārniem,
Ne jau lidot,- vēju just,
Vēju vien, kas dzīves burās
Vēl aiz burātāja turas.
Vēju, kas vēl tiekties liek
Un ar siltu elpu snieg
Pāri nodzīvotām dienām.
Pāri nodzīvotiem gadiem
Pacel, dzīve, vēl uz spārniem.
M.Bārbale

Tas vēl nav vecums,
Tie tikai ir gadi.
Ja iedzert var šņabi,
Tad viss vēl ir labi!

Daudz Laimes Dzimšanas Dienā!

Dusi saldi, mīļo tētiņ,
Mūža miegs lai ir tev salds.
Auklēs tevi rasa rīti,
Ziedi klās un sniedziņš balts.

Es palūgšu baltajam enģelim,
Kurš man tik pazīstams šķiet -
Lai aiziet pie Tevis un palūko,
Kā Tev šais Ziemassvētkos iet?

Es palūgšu baltajam enģelim,
Kurš man tik pazīstams šķiet -
Lai pēc tumsas atnāk gaisma,
Un projām vairs neaiziet!

Dzīve ir kā sarežģīta dzija,
Kurā risinājums grūts, bet skaists.
Neskaitīsim dienas,kurās lietus lija,
Mirkļus skaitīsim,ko žēl bij projām laist.

Tik baltas un slaidas kā līgavas
Nu eglītē svecītes mirdz,
Un katrai galā kā tauriņš mazs
Plīv viegla, bet degoša sirds.

Bezalkoholiskais alus ir pirmais solis ceļā pie gumijas sievietēm.

Es nedrīkstu Tevi mīlēt,
Taču nespēju nemīlēt Tevi.
Es nespēju paiet Tev garām,
Un nespēju tuvoties Tev.
Es bēgu no Tevis projām,
Un meklēju Tevi no jauna...

Ja tevi ievaino — piedod,
Ja tevi sāpina — nesodi,
Arī tu reiz teiksi — piedod,
Draugu lūgsi — nesodi.