Nejauši sveicieni
Mums dzīves ceļos akmeņi un māli,
Ir šaubas, vilšanās un prieks.
Tam visam pāri varavīksnes vāli
Kā cerība, kas laimi sniegs!
Aiz muguras jaunības trakums,
Vēl tālu vecuma miers
Bet vidū tie trakākie gadi,
Kā kaklā iesprūdis siers...
Un vidū tie aplamie gadi,
Kad vieglums sāk sirdi spiest,
Kad gribas par kādu rūpēties,
Kad gribas par kādu ciest..
/A.Skalbe/
Tos brīžus, kad mums jautri gāja,
Tos atceries un piemini...
Bet tos, kas tevi sāpināja,
Tos aizmirsti un piedodi.
Ja TU pie manis atnāktu sapnī, es nekad vairs nevēlētos pamosties...
Kad tu piedzimi lija lietus,
Bet patiesībā nemaz nelija,
Tikai debesis raudāja,
Jo pazaudēja tādu enģeli,kā tu.
Visskaistākie ir ziedi, ja rasa tajos mirdz.
Visskaistākie ir vārdi, ja tos saka no sirds!
Vai godīgi pret otru
Slēpt jūtas savējās,
Tās nenes laimi dzīvē,
Tām lemts nav izpausties.
Lai paliek sirdī manā
Gan mīla, laime, naids
Tās saplosa man sirdi
Bet, Tevi neskar tās.
Neteic manim vārdu daudz, -
Kas gan man no vārdiem tiek?
Teic man dažus labus vārdus,
Teic man dažus saules vārdus,
Kas man visu mīlēt liek.
Teic man vārdus divus trīs,
Kas kā zelta lāses trīs.
Pustj veter kacjaet derevja
I landish cvetjot nad rekoj,
Nastupet veseloje vremja
I ja snova budu s toboj!!!
Kāpēc klusēt, ja jau viss tā beidzas,
Tad kaut vārdu gribas pasacīt,
Nevar būt, ka dienas Tev tā steidzas,
Ka nevarēji pat man uzrakstīt.
Savā sirdī vienmēr nes
Saules staru gaišāko,
Tad tu vienmēr pārvarēsi
Dzīves ceļu grūtāko!
Patiesībā man ir vienalga, ka Tu mani pamet..... Mani sāpina tikai tas, ka atkal tieku pamesta.......
Tik gaišs nav bijis nekad,
pat debess pamale skan.
Tagad tev pasaule atdod
to, ko tu devi man.
Labi speciālisti uz ceļa nemētājas- tikai algas dienās.,...
Saule spīd pār mākoņiem,
Kas par vārdiņu Tev skaistu.
Lietus lāse nokrīt viena,
(vārds) šodien vārda diena.
Pasaulē par visu dārgākā
Ir divu cilvēku mīlestība.
Šo mīlestību jāsargā, jāglabā.
Jātur dvēseles ietvarā.
Ar Tevi vienmeer ir pavasaris!
Kaa Tu no ziemas to nosargaaji?
It kaa Tevii kaads saules stars
Buutu atradis maajas...
Tavi vārdi smaržo pēc rudens
Viegli kā pilnmēness nakts
Tavi vārdi klusi un maigi
Pūlas laukā no pelniem
manu dvēseli rakt
Tavi vārdi pār mani cerību atspulgu tur
Pārvērš par rozi sāpes,
kas tikai smaržo,ne dur..
/K.Apšukrūma/
Smejies par dzīvi, jo tā par tevi nekad neraudās!
Amoriņš ar asām bultām
Lēkā tik pa mīkstām gultām,
Kas tad šim būs uznācis
Laikam bultu uzdūris!
