Nejauši sveicieni

Ir grūti atrast ziedus,
Kas mūžam nenovīst,
Vēl grūtāk atrast draugus,
Kas mūzām uzicīgs.

Ai, cerība, tu man tik neparastā,
Kam mani atkal savos spārnos cel?
Mēs satikāmies klusos upes krastos
Kur odzēm patīk dzīvā miesā dzelt.
Es visu atdotu, lai tavus matus
Man būtu ļauts kaut reizi noglāstīt,
Un sprogu to, kas tev uz pieres atdus
Ap savu mazo pirkstu viegli tīt.
Es visu atdotu, lai tavas lūpas
Kaut vienu reizi pasmaidītu man,
Kad acis pļavas miglu skata kūpam
Un tālē nodžinkst elektriskais gans.
Es visu atdotu, lai tavas krūtis
Caur drānām mirkli manām pieskartos,
Vai tiešām tu pat tagad nesajūti,
Ka mana laime esi un mans posts.

Lai zaļa tava jaunība
Kā rožu pumpurs vasarā
Lai pastāv mūsu draudzība
Kā akmens jūras dibenā.

Ir jauna diena, laukā pelēks....bet manu sirsniņu sildi tu....
paldies ka tu man esi....
cik ļoti labi, ka mēs abi esam atraduši viens otru....
Tu esi īpašs...ar to vien, ka esi!

Viņa skatījās man acīs
Es taču neesmu Dievs
Viņa gaidīja, ko tās sacīs
Acis
Dvēsele sažņaudzās, Dvēsele juta
Viņa vēl cerēja, viņa gaidīja to
Ko es nespēju vairs dot
Piedod!
Es tevi saprotu
Vismaz man tā liekas
Ir grūti būt liekam
Piedod! Lūdzu piedod!
Es iedošu to, noteikti iedošu to
Atver savu Dvēseli, nebaidies...
Uz palodzes sēdēja putniņš, nez no kurienes uzradies
Viņa paskatījās man acīs
Viņa smaidīja
Aizlidojot...

(Bils)

Roze ož,
Bite kož,
Mīlestība pakaļ jož!

Skaistas puķes izziedē
Pašā Jāņu vakarā;
Skaistas meitas izprecē
Pašā ziedu laiciņā.

Es nevēlēšu Tev zvaigžņu lietu, kad vēlēšanos ir daudz, tām nav jēgas.
Es novēlu Tev vienu vienīgo zvaigzni, bet tādu, kura izpildīs Tavu viskvēlāko vēlēšanos.
Kad dzīvē daudz saldumu, tad zūd dzīves garša, tāpēc es novēlu tev vienu vienīgo torti, bet ar svecēm, kuras nopūšot, Tev piepildīsies iecerētais.
Kad apkārt daudz cilvēku, tas rada drūzmu, tāpēc nevēlēšu Tev daudz draugu.
Es novēlēšu Tev, lai tie draugi, kas tev ir pašlaik, ir tādi, kuri nāk kad tie vajadzīgi, iet, kad tie traucē un nelien ar padomiem, kad Tev pašam jāgūst pieredze.
Tāpēc tā: DAUDZ LAIMES DZIMŠANAS DIENĀ !!!!!!

Sveicu tevi dienā šajā,
Kura saukta vārdā tavā.
Kuru neatkarīgi no Tevis
Tēvs un māte Tev ir devis.

Debesīs uz mākoņiem,
Mazs eņģelīc dzīvo.
Tas bultu sirdī šauj
Un mīlestībai ienākt ļauj.
Tam ir divi spārniņi,
Baltas rociņas
Un gari matiņi.
Tam patīk lielas mājiņas,
Kurām ir vistas kājiņas.
Tas prieku cilvēkam dod,
Un gaišas domas sniedz
Laimi, prieku, mīlestību
Tas sirdī šauj.
Tas lido visu apskata,
Ļauniem sola pērinu,
Labiem — skaistas cerības.
Tas prieku visur rada
Un daudz ļauna visur dara.

Lai aizmirst sirds, kas drūms šai gadā bijis,
Ar jaunām cerībām pār gadu slieksni ej!

Pasaki labu vārdiņu, pasaki.
Tev nav ko teikt.
Es tagat zinu ko domā, Tu gribi beigt.
Tu neteiksi, es zinu ka Tu gribi aiziet.
Tu vairs negribi manus palagus,
Manis cepto maizi.
Tu vairs negribi manus matus,
Manus agros un pelēkos rītus.
Tu vairs negribi manus cimolus,klusos vakaros izrakstītus.
Es Tev devu kas man ir,
Un es neesmu nabaga bet vairāk man nav,
Un es nevaru būt vēl labāka.
Tu saki-liela mīletība, manējā laikam ir maza.
Es to citiem nerādiju,
Bija bail ka neizvazā.
Es to rādīju tikai Tev.
Tu daudz man devi, un daudz ņēmi.
Es Tevi mīlu kā koks mīl zemi,
Bet tagat-ej! Es palikšu! Man nav kur steigt!
Es tikai neticēju ka pienāks stunda, kad vajag beigt!

Dari, ko darīdams — zilonim vienalga lielāks..;)

Es šodien beidzot brīva jūtos
Nemocos vairs sapņos ļaunos
Tik zinu, paldies Tev par to
Ka devi man iespēju pēdējo
Es apsolu Tev pierādīt
Ka mani var arī neienīst
Reiz jau Tu teicies, ka mīli
Bet beigās tomēr vīli
Tad nāci pie manis tik domās
Sapņos ļaunos un cerībās,
Bet tagad es zinu uz brīdi
Mazmazītiņu laika sprīdi
Es laimīga būšu pie Tevis
Un spēšu es nežēlot sevi
Es ceru, ka šoreiz ilgāk
Mazlietiņ skaistāk un patiesāk
Mūsu mīlestības pavediens vērpsies
Godīgumā un patiesībā tērpsies
Un pat tad, kad laiks tai būs beigties
Tu man par draugu sauksies...

To spēku, kas zaļajos zaros
Un līganos stiebros spīd,
To prieku un dzīvības ilgas
Ik dienas sev paņem līdzi.

Ja nezini ko gribi, tad dabūsi, kas paliks pāri.

Tik balta, klusa ziemas nakts,
Guļ zeme, tērpta sniegā.
Līdz pusnaktij vien viena takts,
Vējš elpo dvašā liegā.

"Saprātīgs cilvēks pielāgojas pasaulei, nesaprātīgs stūrgalvīgi pūlas pielāgot pasauli sev. Tāpēc progress allaž ir atkarīgs no nesaprātīgajiem cilvēkiem. "B. Šovs

Ai, māmulīt, māmiņ, par ceriņa zaru
Es gribētu šorīt pie loga tev plaukt
Kļūt vēlētos ļoti par saullēkta staru,
Kas pirmais pie tevis jo agri grib nākt
Varbūt pat vēl labāk,
Ja šorīt es būtu
Par dziedoni cīruli pārvērties jau
Tad skaistākās dziesmas
Tu, māmiņ, sev gūtu,
Kas teiktu bez vārdiem — Cik laba Tu man.

Skūpstu pēc skūpsta es vēlos Tev sniegt,
Tavā sirdītē mīlestību diegt.
Vārdu pa vārdam ausī Tev čukstēt,
Kas liks sirdītei straujāk pukstēt.