Nejauši sveicieni

Tici sapnim — tas piepildīsies
Ceri uz brīnumu — un tas nāks
Mīli! Un pasaule atsmaidīs pretīm daudz sisnīgāk.
Piedod tiem, kas pāri tev darījuši.
Uzsmaidi tiem, kas tevi aizmirsuši.
Pasaki labu vārdu tiem, kas tevi nolieguši.
Atver durvis tiem, ks savējās tavā priekšā aizvēruši.

Uz mana pleca tavas rokas
Kā divas baltas kaijas slīgst...
Ij kaijām nogurums klāt zogas,
Ij kaijas dažreiz krasta tvīkst.

Odiņš dūc aiz loga rūts
Ķer to ciet un spied pie krūts.
Arī viņš Tev grib ko teikt
Laikam dzimenītē sveikt!

Alus ir tā kā skūpsts — mazliet rūgtens, jo vairāk dzer, jo vairāk slāpst.

Mazliet sniega, mazliet prieka,
Mazliet spēka, mazliet grēka,
Bet visvairāk — mīlestības!

No kausiem guruši, ko lejam
Bez cerībām, bez bailēm ejam
mēs dieviem pateicību paust,
par to, ka cilvēkbērna sirdij
nav nolemts pukstēt mūžudien,
par to, ka jūras dzelmi dzirdīt
reiz visām upēm jāaizskrien.

Gadi ir dīvaini dārgumi draugs,
Birst tie kā ziedi no ābeles kalnā.
Nobirst un aizspurdz kā putni
Rudens vizošā salnā.

Esi laimīgs sīkumos! Tad arī lielā laime rāmi apvīs Tavu dzīvi.

Jo slinkāks cilvēks, jo vairāk viņa darbs līdzinās varoņdarbam.

Iet un sniega pārslas svaida,
Nedrīkst tas ne mirkli stāt.
Šonakt ļaudis ciemos gaida,
Tādēļ laikā jābūt klāt.
Katras durvis ver viņš vaļā
Un, lai visur valda prieks,
Izrotāto egli zaļo
Smaidot goda vietā liek.

Esi zieds, kas necieš salnu,
Esi sirds, kas mīlē draugu.

Kā viļņi pazūd jūrā,
Tā draugi pasaulē,
No viļņiem paliek putas,
No draugiem atmiņas.

.: Tu!
Tu mana mūza, Tu mans rīts un vakars, Tu, kas spīdi kā viss spožākā zvaigzne debess klajumā. Tu man kā gaiss tīrākais, kā saulriets skaistākais. Tu zini, ka zvaigznes mēdz mirdzēt cita par citu spožāk, bet mēdz arī krist. Nokristu mana zvaigzne no debesīm un uzziedētu kā viss krāšņākais zieds, bet Tu neuztraucies es zinātu kurš zieds Tu esi. Tu esi tāds mazliet neizsniedzams, jo audz uz klintīm un kas lai zina, varbūt Tev skaistums ar ērkšķiem aizsargāts. Tev māte zeme mirdzētu un ziemā nenosaltu Tu, jo vienmēr atradīsies kāds, kas Tevi sildīt gribētu. Tev gan jau patiktu, ja allaž es Tev smaidītu un mīļus vārdus sacītu. Tu skaista esi un varbūt neapzinies to, bet gan jau vārdus šos bez manis teicis kāds...

Dievs lai mani pasargā
No veciem puisīšiem.
Vecu puišu mīlestība
Rūgst kā skābi kāpostiņi....

San kā bites vēji liegi,
Viegli laižas mīksti sniegi.
Svētkus gaidot zeme salta,
Top kā kupena drīz balta.

Kamēr auga jāņu zāle
Tikmēr Jānis jāņus svin,
Kad ir jāņi nosvinēti,
Tad zālīte novītusi.

Augstākās izglītības diploms- kartīte, kas apliecina, ka tev bija iespēja dzīvē kaut ko iemācīties.

Eņģeļi,gribēdami nodot mums kādu vēsti,
klauvē pie mūsu sirds durvīm.
Bet-neaizmirsīsim,
Ka sirds durtiņām rokturis ir tikai vienā pusē.
Tām ir tikai viens aizbīdnis.
Un tas atrodas iekšpusē.
Mūsu pusē.
Mums uzmanīgi jāklausās,
Vai enģelis nav jau klāt,
Tad jāatslēdz durtiņas un jāver tās vaļā.

Viena pate Jāņu zāle
Brīžam liela, brīžam maza:
Siltumā izstiepās,
Aukstumā sarāvās.

Tā aiziet mūsu mīļie,
Aziet no ikdienas rūpēm
Mierā un klusumā prom.
Paliek vien dvēseles gaisma.