Nejauši sveicieni

Ar baltas sveces liesmu vēstules es rakstu
Tiem, kuri ciemos atnāks,tiem,kas neatnāks.
Ar daudzu sveču liesmām vēstules es rakstu
Būs pastnieks ilgi sauktais ziemassvētku prieks,
Vēl dažas nepabeidzu...
Debess iesāk dziedāt
Un zemei rokās brīnumsveces liek.

Kāda laime ir just, ka Tavas asaras krīt kādam sirdī...

Gudrība ne vienmēr nāk kopā ar vecumu, biežāk vecums atnāk viens....

Līgojam uz ezera,
Jāņa dienas vakarā
Izlīgojam zelta kroni,
Ar visām papardēm.

Atklāj sevī to
ko neviens nav atklājis-
tu taču to vari.
Atver sevī durvis,
ko neviens nav atvēris-
vienkārši dari.
Atrodi sev tos ziedus,
ko neviens tev nav dāvinājis-
un uzdāvini sev pavasari.
/A.Skrjabe/

Smaidi dzīves tumšos brīžos,
Smaidi, ja tev skumīgs prāts,
Smaidi saulītē vai lietū,
Smaids ir vienmēr saules stars!

Šķiet dzīve dažreiz īsta jezga, vai redzi sākumu un beigas?
Bet jācenšas dzīvi neuzlūkot kā kūstošu sveci.
Tā ir kas līdzīgs brīnišķai lāpai, kura uz mirkli nonākusi manās rokās un,
kurai es gribu likt liesmot pēc iespējas ilgāk un gaišāk....

Rīts, kad nebēdnīgs un jauks,
Kādam šodien viesi brauks;
Atnesīs Tev rozi stīvu
Un vēl sabučos par brīvu!

Es ticu, ka ir brīnumi,
Kas necerēti nāk,
Un daiļu sapņu pasauli
Ap sevi radīt sāk.
Es ticu ka ir laimība,
Kas svētās liesmās mirdz
Un, ja tā visa nebūtu,
Vai justu mums tad sirds?

Ziemassvētki sniegu brida
Šurp nākdami Kurzemē.
Eita visi sagaidīt,
Laipni iekšā aicināt.

Šodien baltu ziedu klēpi
Dzīvei mīla pretī sniegs,
Lai jums katrā dzīves stundā
Būtu liels un paties prieks .

Piespiest pie rūtīm lūpas un pieri,
Klajums lai pārredzamst tiek.
Lūkoties, cik uz skujiņām mierīgs
Ziemsvētku vakarā sniegs.

Nedomā.
Ja domā, tad nerunā.
Ja domā un runā, tad neraksti.
Ja domā, runā un raksti, neparaksties.
Ja domā, runā, raksti un paraksties, tad nebrīnies.

Meži, meži zaļie meži
Pa tiem staigā mazie eži.
Staigā tie pa taciņām,
Pliki un bez paciņām.

Es esmu Tu,
Tu esi Es -
divas puses no pasaules.
Divas puses
no visām smaržām.
Divas puses no visām paražām.
Es esmu Tu,
Tu esi Es-
divas puses no pasaules.
Tad kāpēc tik lēnām
Tu nāc?

Cik grūti, cik skumji
Kad rozes birst.....
Vēl grūtāk, vēl skumjāk,
Kad draudzība irst.....

Ceļu tu iepazīsi daudz labāk,
ja iesi pa to,
nekā tad, ja pētīsi
vislabāko karti pasaulē.
/Brauna/

Kaut mazliet žēl,
ka gads ir atkal galā,
Tu tomēr smaidi —
jaunais nāk.
Lai laimes daudz,
Lai bēdas garām,
Ar prieku sirdī gadu sāc!
(K. Skujenieks)

Es gribētu būt vējš,
Jo tam nevajag roku, lai pierādītu savu maigumu.
Es gribētu būt saule,
Jo tai nevajag apskāvienu, lai pierādītu savu siltumu.
Es gribētu būt ūdens,
Jo tam nevajag auguma, lai cieši piekļautos.

Līgo nakts jau daudzus gadus,
Diktē noteikumus savus:
Alus kausus pilnus liet,
Papardīti meklēt iet,
Kurš tās ziedu atradīs,?
Mīlas nakti izbaudīs!