Nejauši sveicieni

...es Tevi gribu!......es gribu Tevi.....gribu Tevi es! Cik dažādi var sakārtot vārdus un katru reizi tie izsaka kaut ko citu.....

Tu nemaz nezini, ko nozīmē
Gadiem ilgi dienu un nakti sapņot,
Domāt par cilvēku, ilgoties pēc tā,
Bet nedrīkst uz viņu paskatīties.
Tu nezini, ko nozīmē mīlēt vairāk
Par savu dzīvību, bet vienmēr
Būt atstumtai, atraidītai un
Zināt, ka nekad nebūs citādi.
(A. Jansons)

Mana sirds viena un tukša
Bez tava smaida
Tu zini, ko tā no tevis gaida -
Piedošanu, sapratni un mazliet laika.

Vakarā, kad saule sapņo
Un, kad saule silā riet,
Manas domas viegliem soļiem
Tālumā pie tevis iet.

Mēs pavadijām kopā vakaru,
It kā iesvētijām mūsu attiecību sākumu.
Tas bij vakars neaizmirstams,
Vakars-zelta vērts!
Mēs iepazināmies,
Runājām, smējāmies...
Un es sapratu,
Ka tik tiesām mīlu Tevi.
Es netaisos zaudēt Tevi.
Jo mīļš, juks un jautrs Tu esi
Tu esi mans ideāls,
Mans pirmais un vienīgais.
Un tāpēc es mīlu...
Un aizmirtu par visu ,
Kad ar Tevi kopā esmu!
Manā sirdī ir vietiņa Tev
Un mīlestībai pret Tevi
No Tevis mana dzīve ir atkarīga
Un manās domās lidinies Tu,
Manā sirdī ir tikai viena vieta
Un tā, jau tev ir rezervēta! Un tā būs ilgi,
Un tāpēc iegaumē.
Es Mīlu Tevi!
Man ir augsti vienai,
Es skumstu pēc Tevis,
Un vēlos Tev sacīt to, ko Tu jau zini-
Es ļoti ļoti mīlu Tevi!!!

Tavs vārds ir kā saulespuķe,
Kā ābols zarā, kas mirdz,
Tavs vārds ir kā astere koša
Pie rudens vējainās sirds!!!

Kas šodien tavās rokās dusu.
Es, māmiņ gribēju jau ļoti.
Tev mīļus vārdus pateik klusi.
Par katru glāstu, ko man dosi.
Bet vārdus nemāku vēl sacīt.
Lai tos man iemāci, vēl gaidu.
Un tamdēļ teikšu tev ar acīm.
Ar savām rociņām un smaidu.

Tev vajag tikai vienu vārdu,
Lai liktu man smieties
Tev vajag tikai vienu smaidu,
Lai liktu man mīlēt

Bez mīlestības nedzīvojiet,
Bez mīlestības viss ir mazs!
Bez mīlestības dūmo krāsnis
Un maizi negriež nazis ass.
(I. Ziedonis)

Tas ko Tu man raksti, kā arī tas ko dzirdu, man rada gaišas cerības pret Tevi.

Es jums saku, jaunas meitas,
Jāņu nakti neguļat.
Kas gulēja Jāņu nakti,
Mūžam vīra nedabūs.

Sniega pārslas lido lēni,
Veco gadu aizvadot.
Daudz jums prieka,
Daudz jums laimes,
Jauno gadu sagaidot!

Mana sirds kāro pēc Tevis
Tā skumst, kad Tevis nav līdzās
Bet priecājas, kad Tevi sajūt tuvumā
Tu esi kā krītoša zvaigzne
Kurai krītot es ievēlos vēlēšanos
Tu esi kā sapnis
Kurš atrodas šajā skarbajā realitātē un dziļi manā sirdī
Un Tu esi tas, kuru nespēju izmest no prāta
Jo Tu esi ieķēries manā
Kā āķis, kuru nespēju izraut
Un šobrīd, kad rakstu šīs rindas domāju par Tevi
Kavējos tajā jaukajā dienā, ko pavadīju Tev blakus
Diena, ko vairs nekad neatgriezt....
Visvairāk atceros Tavas acis, smaidu.....
Tas bija kā sapnī
Tik daudz saules un mīlestības
Bet šodien nav ne saules, ne Tevis
Paliku tikai es un asara uz baltas papīra lapas......

Ļauj man atkal sajust tavu elpu, no jauna mīlestībā slīkt. No jauna laimi ieraudzīt, no jauna sapņot, ilgoties un tvīkt.

Es ticu, ka katram ir ilgas,
Tikai pietrūcis tieši tik,
Lai justu,
Cik mīlēt ir skaisti,
lai justu,
ka viss šai pasaulē tikai
tādēļ, lai divatā ietu
un viens otram nepazustu.

Vārda dienu svinēt prieks,
Ja ir galdā trīsgraudnieks!
Rosolus un raušus nost,
Vajag tikai kost un kost!!!!

Mirdz sveču liesmiņas
Nakts iet uz pirkstu galiem.
Sirds tic kā bērnībā,
Ka brīnums ciemos nāks...

Mēness balts pa gaisu slīd
Zvaigznes mirdzēdamas spīd
Ziemassvētku vakars jauks
Sniegā ietīts mežs un lauks

Par mīlestību,
Jauno gadu sākot,
Par citu it neko-
Par mīlsetību-
Par pasu skaistāko un varenāko,
Par citu negribu,
Par viņu gribu,
Es mīlestību šogad izlūdzos,
Šo visu glābjošo un reto spēju.
Ak, man vienalga, kādu man to dos-
Kā akmeni, kā krustu vai kā vēju...

Strādāju tāpat kā citi, kas neko nedara, bet saņemu mazāk.