Nejauši sveicieni
...un sirdis šķir janvāra aukstums,
garas puteņu jūdzes.
Nesildi manas plaukstas.
Nesildi...
Nevajag...
Lūdzu...
Es gribu tikai vien drusku saules,
Kas lietainā dienā pāri pār peļķēm skrien,
Es gribu tikai vien vienu zvaigzni,
Kas manu skatienu augstāk par zemi sien
Es gribu tikai vien mazu brīdi
Pie tavas dvēseles savējo sasildīt,
Es gribu šai dzīvē
No laimes sprīdi
Noķert cieši aiz astes un ? pasmaidīt..:)
Es esmu dzimis, lai gūtu panākumus, nevis ciestu neveiksmi!
Lai vienmēr būtu sapnis ko piepildīt,
Kādas alkas un ilgas, ko remdēt,
Kāda laba un jūtīga cilvēka sirds,
Daži draugi un darbs, kuru darīt ļauts.
Ir sapņi kurus nebeidz sapņot,
Mīlestība, kas spēj visu
Ja paradīzes stāsts ir spēkā-
Tad mums abiem ir jākrīt grēkā.
Kad es ieskatos Tavās acīs, es redzu visu, kā man pietrūcis, visu, kas man
vajadzīgs, visu, ko cilvēks grib vairāk nekā to vispār iespējams jelkad iegūt.
Pienāk tādi brīži, kad šīs alkas kļūst par dzīves pamatu un saturu, elpu, uguni un
dzīves brīnumu. Tik skaidri to iespējams apjaust varbūt tikai dažas minūtes vai
sekundes, bet šajos brīžos dzīve sastingst un pasaule negriežas. Tā pārdzimst.
Vai varbūt beidzot piedzimst. Mīlestība ir tas, ko nekad nevar piepildīt. Nekad.
Tāpēc tā nekad nebeidzas!!!
Cik skuju zaļā zariņā, tik laimes vienā gadiņā!
Mīlestība līp kā laka,
Bet, kad pielīp paliek traka!
Ar mūžīgu steigu plecos
Ar darbiem kas atkal sauc
Mēs piemirstam draugus vecos, lai gan to nav tik daudz,
Tā turpinās dzīves plūdums
Un jāvar tam līdzi skriet
Vien vēlamies, lai no sirds
Mums jautā draugs kā Tev iet.......
Ja visus gadus spētu
Tu savākt vienuviet,
Tad dārzu ieraudzītu,
Kur varavīksne zied!
Jo ilgāk domās kavējos,
jo grūtāk...
domāt par to, kā varētu būt!
domāt par to, kā panākt....
domāt par visu un visiem!
domāt par mums!!!
domāt par to, kā labāk!
domāt kā mazai meitenei
kura vēlas sasniegt debesis!!!
cik grūti ur domāt par neiespējamo.....
jo ilgāk domās kavējos,
jo sāpīgāk saprast,
ka neiespējamais esi.....
TU!!!!
Nekas šajā pasaulē nav svarīgāks par cilvēkiem,
īpaši tiem, kuri ir mums blakus, kuri ir mūsu domās un sirdīs...
Novēlu tev ātri stiepties,
Izprast dzīvi, nevis liegties.
Priecāties un tikai smieties,
Vienmēr jaunās tālēs stiepties.
Vārda dienā neķer mušas,
Iedzer vīnu, saņem bučas,
Un lai sirdij jautrāk kļūtu
Apēd gabaliņu — kūku.
Kā es mīlu Tevi tā nemīl neviens,
jo domāts ir Tev,
sirdspukst ikviens!
Pukst straujāk sirds,
acis iemirdzas.
Kāds satiekas
un pamazām iemīlas.
Aizver acis un pasapņo
atver acis — un visu to izdzīvo.
Ir atļauts būt laimīgam -
piepildi sen domās loloto.
Viss nepadarītais nāks vēl līdzi,
ar jaunu datumu tie neizzudīs,
bet pieliec spēku un noliec brīdi,
lai nepadarītais vairs nenāk līdz.
Visas bija jāņuzāles,
Ko plūc Jāņu vakarāi,
Visi bija jāņubērni,
Kas Jānīti daudzināja.
Kā balta puķe bērns ir uzziedējis
Lai kādreiz dzīvē spētu tālu iet.
No nedienām, no salta vēja
Šo mazo dvēselīti sargājiet
Cilvēki, kuriem nekad nav laika, parasti neko neprot darīt.
pacelsim glāzes par mums, jo mēs atrodam laiku visam!
