Nejauši sveicieni
MAZĀS MARTAS DZIESMA
Māmiņ, mīļo māmiķīt,
Nāc un paskaties tu ar:
Dārzā pirmo vijolīti
Uzplaukušu redzēt var.
Pašā vidū tai no zelta
Tāda maza, maza sirds
Un no rīta rasas smelta,
Virsū skaista zīle mirdz.
Kam to vijolīti plūksim,
Kam to spraudīsim pie krūts?
Jeb vai biti ciemā lūgsim,
Lai tā jaunu medu sūc?
Rūdolfs Blaumanis
Visa laba Jāņu zāle ko plūc Jāņu vakarā,
Kas to zāli uzpīpēja, guļ trīs dienas bezfilmā.
Every step I take,
Every moove I make,
Every single day,
Every time I pray
I`ll be missing you..
Es redzu tevi visur,
Sapnī, blakus, tālumā..
Gribas tev pieglausties,
Tev cieši klāt...
Aizvērt acis un izbaudīt,
To cik labi, to cik
Brīnišķīgi ir būt tev
Blakus un mīlēt,
No visas sirds!!!
Tikai jautājums man tāds:
Vai tā var?!?
Nav nozīmes attālumam,
jo šovakar satiksies domas!
Nav nozīmes tumsai,
jo debesis gaišumu sola!
Nav nozīmes solījumiem,
jo šovakar — vienīgi ilgas...
Ir nozīmes visam
par ilgām,vēl ilgāk,vēl ilgāk!
Kaut tu nekad neuzzinātu
Pasaules lielāko rūgtumu — vientulību!
Kaut tev nekad nebūtu jāiet ceļš,
Ko iet negribas,
Jo tas ir visgrūtākais!
Lai tu nekad nedzirdētu
Ļaunākos vārdus uz zemes
"Es tevi nemīlu!"
Un lai tev nekad negadītos
Visgrūtākais, kas dzīvē var būt,
Kad meliem ir taisnība,
Un cerības līdzinās nullei!
Vecīt vakar pa radio ziņoja ka ir atrasts apdedzis, neatpazīts vīrietis bez smadzenēm un mazu locekli! Ei vecīt dod taču kādu ziņu savādāk jau sāku uztraukties.
Lai arī mēs esam tālu viens no otra, bet zem vienām debesīm un tas nozīmē, ka mēs mīlam viens otru un pavisam drīz mēs būsim kopā mūžīgi.
Es mīlu Tevi nevis par to, kas esi Tu, bet par to, kas esmu es, kad esmu Tev blakus.
....Mīlestiba ir jūtas...domas...atmiņas...mīļi apskāvieni...karsti skūpsti...naksnīgas pastaigas...mīlas solījumi...Bet kad Mīlestība beidzās...paliek bēdas...sāpes...skumjas atmiņas...Vai ir vērts atdoties vienam cilvēciņam un pēc tam ciest nezhēlīgas sāpes..???...Ir, mīlestība ir tā vērta...viens mīlestības un laimes pilns mēnesis un pēc tam dzīves mokas...tas ir to vērts...sāpes pāries, rūgtums paliks...bet vismaz Tu zināsi — Es šajā lielajā pasaulē esmu atradis no 6,3 miljardiem cilvēku vienu...to īsto...kuru mīlēju...Vai tas nav skaisti...???
Krīt koku lapas,
Raibi, tik raibi visapkārt.
Ir tik daudz krāsu-
Saules un zāles krāsa,
Iztēlē radīta laimes krāsa,
Atmiņu un prieka krāsa,
Pilnības un bagātības krāsa.
Bet visspilgtākā no tām — mīlestības krāsa..
Mūžs par īsu, lai pie vienas uzvaras mēs apstātos. Mūžs par garu, lai par vienu kļūdu mūžam lādētos.
Roze ož,
Bite kož,
Mīlestība pakaļ jož!
Džeki ir kā klozetes podi — vai nu aizņemti vai pilni ar sūdiem!
Šs ir laiks kad gaismas loki liecas,
Ap sveču mirdzumu un sirdi dedz,
Vien mazliet pretī jāpasniedzas,
Lai labestību mūsu sirdī redz.
Lai mums vienmēr saules gana,
Lai ir silti, tad kad vēji brāzmot sāk,
Lai no mūsu satikšanām
Mīlestība plaukst un plaukst.
Vēl jau visi vārdi nav pierakstīti, vēl jau zvaigznes nav saskaitītas... vēl jau mēs varam buut kopā!
Par ko spēju, domāt, tā esi vienīgi Tu!!!
Tu esi viss, Tu esi visa mana dzīve,
Tu man liec justies, mīlētam,vajadzīgam!!
Bez Tevis nevaru iedomāties turpmāko, Tu esi man viss!!!
Bez Tevis nevaru, Tu man esi sirsniņa uz mūžu!!
Klusi, pazīstami smiekli
Mazliet izmusums un skumjas tajos
Neslēptas un zināmas līdz sāpēm
Arī man...
Tikai sapnis tas ir bijis
Pavasara naktī gaistošajā
Salti, salti rudens vārdi skan
Tā elpa pēc elpas, vārds pēc vārda,
Telpu pēc telpas pilda un ārda.
Viss ir tik pilns, ka nav vairs kur dēties.
Varbūt mums ņemt un iemīlēties?
