Nejauši sveicieni
Mēs tikāmies kā ceļinieki sveši,
Kas tālumā pa svešām zemēm klīst.
Teic,kamdēļ nevaram mēs sveši šķirties,
Teic,kamdēļ sirdī sāpju rasa līst!
Un kas par to, ka gadu vesels klēpis,
Kā pļavu ziedi laika vāzēs mirdz...
Gan sūrumu, gan prieku katrs gads ir slēpis,
Un viss ir bijis vajadzīgs priekš sirds...
Lai sajustu, cik dzīve skaista,
Kur tā kā bite vari būt,
To sudrabu, no mirkļu kārēm vācot,
Kas neapsūb un vējos nepazūd!
Gribētu es būt Tev?blakus,
Nekad Tevi nepamest,
Ceru — tādas pašas ilgas
Tavā sirdī klusi plaukst.
Nav bijis vēl neviens tāds gads
Kas tikai laimi nestu
No bēdām, rūpēm sargātu
Un laimes kalnā vestu
Bet laimīgs tas, kas smaidot prot,
Ņemt pretī to, ko dzīve dod!
Lai Tevi mīl nevis par to kas Tu esi, bet par to ka TU ESI.
Kur esi mans draugs skaisto seju,
Kam karstas bij lūpas un sirds,
Vienalga ko daru, vienalga kur eju,
Pie tevis, pie tevis man domas un sirds.
Es, Tu, mēs abi, katrs savus,
Uz priekšu ceļus staigāsim,
Vairs netraucēšu laimi tavu,
Bet sirds vai tā to aizmirst spēs?
Es mīlu tevi ļoti, ļoti,
Un domāju par tevi ik dien.
Tu esi kā mana dienas gaisma.
Un kā viss ko man pasaulē vaig.
Katram apsviedīgam vīram
Jāsaplāno vārdadiena:
Dienu — svinēt,
Rītdien — lāpīt,
Vakarpusē ? gultā trāpīt.
Trešā dienā skaitīt naudu,
Atcerēties gūto baudu.
Pārrunāt kā cēlies, kritis,
Dancojis, zem galda mitis...
Beidzot plānošanu šo -
Apsvērt balli nākošo.
/D.Kamerovska/
Lai jums palīdz visi velni,
Citi balti, citi melni.
Vīna glāzi rokā tveriet
Un uz Jauno gadu dzeriet!
Skatos ilgi viņam sejā es,
Sāk parādīties dusmas un asaras...
Kāpēc sāpini mani tu? Jautāju teu es...
Kas būs tālāk, ko domāt man tālāk?
Vai vis ir cauri?
Atbildi, neklusē taču...
Un pēc Jaunā gada tosta
Šampanieti glāzēs lejiet,
Visu gadu jautri smejiet,
Un pie radiem ciemos ejiet!
Starp dzīvības zvaigznēm daudzām
Nu arī Tavējā mirdz!
To sargās no pasaules vējiem
Vecāku mīlošā sirds.
Lieldienas ir svētki jauki,
Apkārt rikšo zaķi tauki.
Visi mājinieki strādā
Un par raibām olām gādā.
Ar ko vīrieši atšķiras no cūkām? Cūkas, ja piedzertos, nepārvērstos par vīriešiem.
Ar ko sievietes atšķiras no baterijām? Baterijām ir arī pozitīvā puse.
Ar ko sievasmāte atšķiras no teroristiem? Ar teroristiem var arī vienoties.
Pzīstu Tevi tik knapi, bet patīc man Tu ļoti.
Ievēro Tu mani maz, es Tevi daudz.
Itkā patīc man Tu, bet vai mīlu Tevi?
Tu mani noteikti nē...
Kādēļ tā? Kādēļ? Kādēļ manī neieskaties...?
Tu esi tas īstais! Es to jūtu!!! Tici man...un es ticēšu Tev.
Tu esi īstais un vienīgais.
Vai zini, kā tas ir,
Kad pusi savas sirds esi atdevis kādam,
Bet viņš Tev nē?
Tad sirsniņai ir tik auksti...
Pārņem tukšuma sajūta...
Pietrūkst Tava sirsniņa,
Kas vienīgā spētu sasildīt!
Vienaldzība sāp visvairāk,
It sevišķi, ja jūtas ir tik spēcīgas...
Viss ir joks, par visu smejies,
Laid, lai citi raud un vaid.
Ja ir labi – pakavējies,
Un ja netīk – projām laid!
(Ed. Veidenbaums)
Draugs, lai draugam roku sniedz un nekad to nenodod.
Dzīve vienmēr kalnā ies, draugs, ja draugam roku sniegs.
Ja tev kādreiz grūtāk klājas, pavaicā pēc drauga mīļa.
Draugs tevi vienmēr atbalstīs un tev vienmēr izlīdzēs.
Tikai atceries vēl vienu: palīdzet tev nāksies ar.
Īstu draugu maz šai pasaulē, grūti atrast tādu būs.
Patiesi draugi tev patiesi būs, vienmēr taisnību teiks.
Tas, kas čakls kā bite, spēcīgs kā lācis,strādīgs kā zirgs un vakaros piekusis kā suns. Tam vajadzētu doties pie vetārsta — varbūt tu esi ēzelis!
Tev labi,
Jo tu esi stiprs,
Tik es vairs nemaz
Neprotu dzīvot
Un man vienmēr
Tevis pietrūks,
Es vienmēr ar skatu
Meklēšu tavas acis
Un vienmēr naktīs
Domās pie tevis iešu?
Vai tiešām nekad
Tevi es neaizsniegšu?!
(Gunta Kraulere no krāj. "Kad zvaigznēs pienenes snieg...")
