Nejauši sveicieni

Šeit mana roka raksta,
Bet nezinu priekš kam,
Bet sirds man klusi saka -
Priekš ilgām atmiņām.

Tā gaisma, ko izstaro svece,
Tas gaišums, kas liesmiņā plīvo,
Izplēn, pazūd un gaist.
Bet gaišums, kas cilvēkā dzīvo,
Un siltums, ko izstaro sirds,
Tas nezūd, tas palīdz un mirdz.

Mīlestībā ir viena, bet tās viltojumi tūkstošiem.

Es slēpju savas asaras
zem viltota smaida,
Es slēpju savas skumjas,
zem viltota prieka,
Es slēpju svau iekāri
zem riebīga naida,
Es slēpju, ka Tevi mīlu
zem vārdiem, ka Tevi negribu....

Es gribu, lai manas domas, būtu Tavas domas
Es gribu, lai Tavi sapņi, būtu mani sapņi
Es gribu, lai mana dzīve, būtu Tava dzīve
Es gribu, lai Tu pats būtu mans.

Savu otro pusīti nemeklē pēc izskata,
Jo tas var maldināt...
Nemeklē pēc turības,
Jo tā var izgaist...
Meklē kādu,
Kurš liek Tev smaidīt,
Jo dažkārt vajag tikai smaidu,
Lai mūsu dzīvi padarītu gaišāku... :)

Aizsnieg ceļi, pēdas, aizsnieg meži,
Dziļās kupenās man kājas stieg,
Aizsnieg paši sniegu padebeši,
Tikai mīlestība neaizsnieg.

Lai Tavā ceļā rozes vien zied!
Un skumjas tavu seju nekad neaizsniedz ...

Kādreiz pisās šā un tā,
Rītā, dienā, vakarā,
Tagad sanāk šā un tā,
Reizēm noraut kulakā.

Liec galvu pie manām krūtīm
Un klausies, ko vasara zvana!
Liec galvu, noliec pie krūtīm
Un esi tik mana, tik mana!
(A. Kurcijs)

Neatceros, kur pazaudēju sevi, no tās vietas ir aiziets jau.
Esmu tāpēc, ka mīlu Tevi, tikai tāpēc, nekā cita man nav.

Bieži domu viļni virsū nāk,
Sirds par tevi domāt sāk
Neko nevar tagad pateikt tā,
Kamēr neesi vēl manā tuvumā...

Bet cerība mirst pēdējā-
Ja tā sieta jūtu pavadā,
Cerēt vajag ļoti, ļoti,
Lai laimes mirkļi tiktu doti...

Visnežēlīgāk cilvēks apkrāpj sevi ?
Pats sacer pasakas un pats tām tic,
Pats, cita vietā solījumu devis,
Cer sagaidīt, ka tiks tas piepildīts.

Visneprātīgāk cilvēks māna sevi ?
No ilūzijām namus paša rokām ceļ.
Tiem loga rūtīs ieliek rozā plēvi,
Bet durvīm priekšā klintsakmeni veļ.

Visnesaudzīgāk cilvēks izdzen sevi,
Kad svešu viedokli par uzraugu sev ņem,
Un tad pret kalnu tā kā klibu ķēvi
Viņš savu sirdsapziņu nomirt dzen.

Vislīdzjūtīgāk cilvēks žēlo sevi
Un likteni par noziedznieku sauc.
Jo kur tad ir tās puķes, kuras nevīst,
Kad vēja spārniem dienas garām trauc?

Bet kurš gan, cilvēk, rūpēsies par tevi?
Kurš tavu laiku īstā vietā liks?
Kurš tavā vietā realizēs sevi
Un kam gan prieks par tavu mūžu tiks?

Un tāpēc, cilvēk, neaizmirsti sevi
Un neļauj citam tavā vietā lemt,
Jo īsts ir tas, ko tu ar sirdi redzi,
Un paliekošs, ko var ar prieku ņemt!

Gunta Kraulere

Tev šajā dienā saldu sapni izsapņot!
Tev šajā stundā senu sapni piepildīt!
Tev šajā brīdī skaistu domu iemantot!
/I.Beijere/

Smaidi šodien!
Šī diena ir tava!
Skumjas un ilgas lai gaist,
Smejies šodien, šī diena ir tava,
Viss šai dienā, lai veltīts ir tev!

Rīts, kad nebēdnīgs un jauks,
Kādam šodien viesis brauks!
Atnesīs Tev rozi stīvu,
Un vēl sabučos par brīvu!

Sargies no tā, kas neatbild uz tavu siltumu.

Laiks ir nosprausts, šķiršanās top...
Tu esi nolēmis būt bez manis.
Kā varēsi pārdzīvot Tu šo,
Un kā tad es bez Tevis?..

Bez Tevis saule nespīdēs,
Bez Tevis acis neredzēs,
Bez Tevis putni nedziedās,
Bez Tevis bēdu laiki nāks...

Kā varēsi dzīvot Tu bez manis?
Kas mīlēs Tevi, kā es?
Kā vari atraut mani no sevis?
Ja esi mani sevī ieaudzējis.

Mums jābūt kopā ilgi dzīvi
Un nevajg sevi maldināt.
Mēs esam spējīgi tikai divi
Šo grūto dzīvi turpināt.

Tu man esi klinšains pamats,
Es Tev maiguma avotiņš,
Un nekādas mums nedraud lamatas,
Kamēr dzīvs mūsu kopības gariņš.

Bet kopības gariņš pazudis,
Aizgāja sargāt citus...
Kurš tam durvis atvēris
Un ļāva pamest mūs?

Tādas ziemas nav,
Kas laimi sniegiem klāj.
Tādas Valentindienas nav,
Kas mīlu neatstāj.

Man nav kur skriet
Man nav kur steigties
Tev ir?
Man nav no kā bēgt
Ne no tā, kas bija ne no tā, kas būs
Jo tas, kas bija tā tam bija jānotiek
Un tagad man nav vērts to nožēlot
Un atmiņas remdēties
Jo savādāk mani tās vajās visu laiku
Bet man gribās
Es vēlos
Iegūt to kas nav bijis
Dod man roku , nebaidies
Iesim, nav nozīmes uz kurieni
Bet tā vieta būs tikai mums
Vispārējais paliks pagātnei
Tu nāksi?
Tev bail?
Nebaidies, bet nāc
Aizmirsti visu
Tā kā es
Jo es zinu kad tu man esi dārgs
Mēs kopīgiem spēkiem
Uzvarēsim visu
Man nav kauns
Tev pateikt to kad
Es tevi mīlu!
Tagad viss paliek tavā izvēlē
Vai tu nāksi man līdzi?
Vai paliksi te?