Nejauši sveicieni

Es nezināju, ka var tik jauki aiziet gulēt un saldi pamosties, Tik cieši kādu mīļot un ļoti satraukties, Es nezināju, ka kādu var tik ļoti gribēt.

Tas bija nesteidzīgs vakars,
Mazs romantisks notikums,
Visu izrunājām,kas bija sakams,
Un viss palika starp mums,
Es jutu,ko tu jūti,ko domā,
Par ko sirds priecājas,skumst,
Mēs sķirāmies draugu lomā,
Un arītas paliek starp mums...
Mēs tiksimies,būsim vēl kopā
Kā diena un vakars,kas tumst.
Un lai tas paliek starp mums ...

Es zini, kā roze plaukst:
Klusi, klusi!
Tā nosarkst un iemirdzas
Klusi, klusi!
Es zinu, kā mīlē sirds:
Klusi, klusi!
Tā sapņo un ilgojas
Klusi, klusi!
(J. Poruks)

Sargā gaismu savās acīs,
Nelaid ēnas viņai klāt,
Raugies jautrās sveču liesmās,
Vairies uzpūst,
Satraukt,
Rāt.
Sargā mīlestību sirdī,
Nepārstāj pat mīlēt to,
Kas tev skarbus vārdus sacīs,
Atstās sirdi rasojot.

Tad, kad cilvēkam šķiet, kad viss ir zaudēts, tikai tad izrādās, ka ir iegūts tas, kas visvairāk ir nepieciešams.

Savā sirdī vienmēr nes
Saules staru gaišāko,
Tad Tu vienmēr pārvarēsi
Dzīves ceļu grūtāko.

Ju TU dzīvo manā sirdī, TEV īre nav jāmaksā !!!

Ar smaidu maigi aizveru Tev acis ciet,
Un lieku mīļi gulēt iet.
Un tad noglāstu es Tevi tā
Neaizmigt Tev tik un tā....

Kāpēc es vairs nespēju ticēt? Ticēt tam, ko man sola, ticēt lūpām, kas kādreiz teica mīlu? Ticē acīm, ticēt rokām, kas skāvušas tik maigi?...Viss cerētais brūk un izbāl tālimā, kas pārvēršas sāpīgā klusumā....

Ja nevari būt draugam jumts, kad plosās negaiss liels un bargs, vēl tāpēc nevajaga skumt var būt ka esi lietussargs?

Es mīlu vienu skuķīti
Un metu tai ar puķīti,
Bet tagad mani gaida sods,
Jo puķei līdzi bija pods.

Es pieradināšu vienu zvaigzni, lai katru vakaru tā noskūpsta Tavu pieri!

"Bagāts ir nevis tas, kam daudz pieder, bet gan tas, kam vairāk nekā nevajag". (Z. Mauriņa)

Es gribētu uzgleznot prieku:
Tik vieglu, tik siltu,
Lai katra krāsa tev pretī
Ik rītu priecīgi austu un –
Gaišākas domas nestu!

Lai labie vārdi, gadiem krāti
Nu nogāžās pār sievasmāti!

Līgo skan,Līgo skan,
Jāņu vainags galvā man.
Rokā lielais alus kauss,
Laikam esmu Santa Klauss!

Vē tev gadi dzīves galotnē
Par spīti vējam pacelties grib augstāk,
Vēl viss tev priekšā šajā pasaulē,
Vēl varavīksni turi savā plaukstā!

Lai Tev ceļi rozēm vijas,
Lai Tev seja priekā mirdz,
Lai laime visur pretī stājas,
Tev novēlu no visas sirds.

Tavs vārds ir kā saulespuķe,
Kā ābols zarā, kas mirdz.
Tavs vārds ir kā astere koša
Pie rudens vējainās sirds.

Bļaudams zaķis mežā lēca
un no sāpēm skaļi brēca,
vilks tam olas nokrāsoja
un pie sētas pienagloja!