Nejauši sveicieni

Kā ozoliņš, kas piedzimis no zīles,
Un savās saknēs zemes spēku smeļ,
Tā jūsu sirdis pilnas svētās mīlas,
Pret sauli savu mazo bērnu ceļ.
Lai puisēns aug, lai vārdu nēsā godam,
Lai mūža ēzē pats sev laimi kaļ,
Lai visur viņa gaišās pēdas rodam,
Lai viņa prieks kā rudzu asni zaļš,
Lai puisēns aug un katru darbu mīlē ,
Lai dzīves gudrību sev sakrāt prot,
Kā ozoliņš, kas reiz piedzimis no zīles,
Māk dzimtenei un dzimtai godu dot!

Vairāk degošu sveču
Liksim mājvietu logos.
Lai drūma un skumja tumsa,
Nekad tur neiezogas.
Lai egļu zari mājās sveces žūžo,
Lai labs ir prāts un sirdī miers ir gūts.
Par visiem dzīvajiem,
Par likteņiem un mūžiem
Šai klusā naktī dvēselē Dievu lūdz..

Ar mīlestību ir tāpat kā ar talantu: var likt tai panīkt, to samīt, bet var to kopt, attīstīt, kāpināt. ***
Būdama loģikas pretiniece, mīlestība nav pierādāma un te slēpjas tās neatminamība. /Z.Mauriņa/

FUCK is good
and FUCK is funny.
All the people FUCK for money.
But if you think that FUCK is funny...
FUCK yourself and safe you money!!!

Nekas nav atgriežams,
Lai ar` cik skaists tas bijis,
Jo mirklis aiziedams
Ir sevi piepildījis.

Ņem spārnus, rūpēm pāri laidies
Kā taurenis zem saules spožs,
Ja nevari ar naudu šķiesties,
Ar prieku šķiesties vari drošs!
(Valda Mora)

Šodien ārā laiciņš jauks —
Putniņi čivina, puķītes plaukst.
Tikai sirsniņa mana,
Vēl joprojām pēc Tavējās sauc.
Uzziedēji manā sirdī Tu,
Plauki, zēli lapoji.
Līdzīgi kā rozīte
Tu manā sirdī smaržoji.
Bet kā visām rozēm arī Tev,
Dzelonīši uzradās.
Sadūra tie sirdi manu,
Netaupija pat ne pili.
Asins plūda aumaļām,
Tikai roze sirdī manā nedomāja izziedēt.
Cik asiņu izliets,
Cik asaru raudāts.
Tik dzeloņu dēļ,
Tik Tevis dēļ.
Aizmirst Tevi nespēju,
Arī to ko nodarīji man.
Labi buutu, ja vien speetu
Rozīti no sirds sev raut.
Bet varbūt nemaz nevajag,
Atliek tikai dzēloņu —
Lielos, asos dzeloņus —
Aplauzta tā lai nedur tie!!!
Bet, ja spēja izaugt tie,
Spēja durt un sāpināt.
Tad kāpēc gan sāpināt vēlreiz,
Lai tie mani nespētu?
Tāpēc labāk raušu es
Rozīti no sirsninjas.
Tāpēc labāk raušu es
Tevi nu no galviņas.
Sāpēs ļoti, rētas būs,
Bet, lai rožlapiņas Tavas
Izzied labāk citur kur.
Aizmirsīšu Tevi, piedošu es Tev.
Tālāk vismaz dzīvošu,
Citu rozi meklēšu.
Rozīti bez dzeloņiem,
Ērkšķiem, asām lapiņām!!!...

Zilas domas, bēdīgs prāts,
Arī gultā pietrūkst kāds,
Sega auksta, spilvens lieks,
Tas nekas, ka nenāk miegs...

Tas. kas pasaulei dzīvību devis,
Šinī naktī no mūžības cēls,
Zvaigžņu apmirdzēts, atnāk pie Tevis
Tevi mīlēt kā Cilvēka sirds.

Visas bija jāņuzāles,
Ko plūc Jāņu vakarāi,
Visi bija jāņubērni,
Kas Jānīti daudzināja.

Draudzība...
Draudzība nav izmērāma-
Ne kilometros, ne soļos.
Tā nav sverama-
Ne kilogramos, ne gramos.
Nav noteikta laukuma-
Ne kvadrātmetri,
Ne pat visa galaktika.
Tā nav mērāma
Arī laika mērvienībās.
To nevar arī saskaitīt
Kā zvaigznes
Jeb pārlikt citā vietā
Kā puķupodu.
Līdzīgi kā mīlestība,
Tās iet blakus.
Mīlestība & draudzība...
Labākās draudzenes....

Es atdošu Tev sevi visu,
Un neprasīšu nenieka,
Man nevajag vairs neko,
Jo dzīvoju no tavas laimes un prieka.

Ja tevi ievaino — piedod,
Ja tevi sāpina — nesodi,
Arī tu reiz teiksi — piedod,
Draugu lūgsi — nesodi.

Nebēdā, draugs, ja dzīvē ērkšķi vien,
Jo pa zaļu zāli ēzeļi vien skrien!!

Mīlas tas ir tikai vārds....

Tas nav apzīmējums kādai lietai
Tas ir brīnišķigs veids, kad divi cilvēki grib ļauties jūtu šūpām...
Mīla ir tikai vārds un kad šī aizraušnās sākas- vārds kuru lietojam grēku kalnu aizsegšanai.
Mīla ir tikai vārds, kas iemests visā pilsētā.....
...iedarbīgs mazs vārds, kas ir visnepiemērotākais patlaban....
Mīla ir tikai vārds, bet ļauj to izskaidrot
Tomēr es zinu, mēs zinam ka tas tiešām ir nepaties...
Mīla ir tikai vārds — tikai vārds, ko mums tīk dzirdēt....

Mīli savu laiku,
Savu dzīvi, visu sev apkārt,
Jo cita laika nebūs,
Kas piederēs vienīgi Tev!

Līgojam uz ezera,
Jāņa dienas vakarā
Izlīgojam zelta kroni,
Ar visām papardēm.

Acis kuras aizmirst nevaru es,
Kā debesis zilas, kas mākoņus nes.
Mīlu tās vienas,
Tikai tās vienas
Tas zilās debesu acis.

Raudzīties tajās varu ik dienas,
Skaistas, mirdzošas acis tik lielas.
Mīlu tās vienas,
Tikai tās vienas
Tās mirdzoši skaistās acis.

Par ko ticēdams lūgsi, tas piepildīsies. /No Bībeles/

Lai būtu darbs, kas iepriecina,
Draugi,kuriem var uzticēties,
Domas,kas nes gaismu
Un nemiers,kas spārno!