Nejauši sveicieni

Lēni, lēni lido sniegi,
Lai tie it kā saldi miegi
Apņem visas laužu bēdas,
Neatstāj nevienas pēdas.
(Ē. Zālīte)

Ja mēs par katru cenu necenstos būt laimīgi, tad itin labi varētu pavadīt dzīvei atvēlēto laiku....

"Labām lietām cilvēks nekad nav par vecu..."
(Z.Mauriņa)

Gribi redzēt mani,
Skaties tumšā naktī.
Gribi dzirdēt mani,
Klausies skumjā vējā..

Ej, nešaubies, ceļš labi sācies,
No Tevis dzīve prasīs daudz.
Ej, mūžu dzīvo, mūžu mācies,
Un visu mūžu audz.

Kaisles liesmas sirdi plosa
Prātu jauc un dvēseli moca
Tikai viena doma skan
Kaut tu blakus būtu man!

Gailis savas vistas dresē :
Paskaties kas rakstīts presē,
Vistu olas ļaudis smādē,
Modē olas šokolādē.

Pirmie putni mājum trauc,
Tāpēc galdā jāliek olu klāsts.
Dienā augstu šūpoties,
Un līdz rītam žūpoties!

Iedomājies, tu loterijā esi saņēmis šādu balvu:
Katru rītu banka tavā kontā ieskaita 86400 latu.
Taču šai spēlei ir savi noteikumi, jo katrai spēlei tādi
ir!

Pirmais noteikums ir:
Visu, ko neesi izdevis dienas laikā, banka tev atņem, tu nevari
šo naudu tā vienkārši citā kontā ieskaitīt, tu vari to tikai izdot. Bet katru rītu, Kad tu pamosties, banka atver jaunu kontu ar 86400 latu nākošai dienai.

Otrais noteikums ir:
Banka var šo spēli jebkurā brīdī pārtraukt, jebkurā laikā pateikt: Viss ir beidzies. Spēle ir galā. Banka slēdz tavu kontu, un tu nesaņemsi vairs jaunu.

Ko tu darīsi????
Vai tu pirksi visu, ko vēlēsies????? Ne tikai priekš sevis, bet ar priekš tiem mīļajiem, kas tev ir blakus???? Varbūt pat tiem cilvēkiem, kurus tu nepazīsti, tā tu naudu neizdosi tikai priekš sevis... Varbūt tu mēģināsi izdot katru santīmu, lai izmantotu šo iespēju, bet varbūt ...

Īstenībā spēle ir dzīves realitāte: Katram no mums ir sava
"Laika banka".... Mēs tikai to neredzam...

Katru rītu, kad mēs pamostamies, mēs saņemam 86400 sekundes mūsu
dzīves, ko dāvina diena, un vakarā, kad aizmiegam, šis laiks
tiek mums atņemts... Tas, ko mēs šai dienā nepiedzīvojam, ir pazudis uz visiem laikiem, nogrimis nebūtībā, vakardiena ir pagājusi.

Katru rītu šis konts tiek no jauna piepildīts, bet banka var
kontu jebkurā laikā slēgt, bez brīdinājuma....

Ko tu katru dienu dari ar savām 86400 sekundēm? Vai tās nav vērtīgākas par tiem 86400 latiem?

Un tieši tādēļ sāc ar šo Jauno gadu dzīvot!!!!

Reiz es mīlējos ar miglu
līdz saule mūs pieķēra!

Pirms ceļā dodies ir jāzin, kurp iet,
Ir jāmācās atrast un nepagurt,
No slapjiem žagariem uguni kurt,
No nespodra krama dzirksteli šķilt,
Un sasildīt citus, gan pašam silt.
/J.Sirmbārdis/

Piecdesmit gadi — tas ir tāds slieksnis,
Pie kura tiek izvērtēts cilvēka mūžs,
Ar citām acīm skatot,kas bijis,
Ar prātu uzlūkot to,kas vēl būs.
Un laimīgs ir tas,kas vienmēr pa dzīvi
Ar mīlu sirdī pratis ir iet,
Kas radis teikt gaišos un mīļos vārdus,
Kam prieku dāvājis citu prieks.
Izvērtēts tiek viss-gan prieks,gan bēdas,
Un darba solis,reizēm tik smags,
Un arī raudātās asaru pēdas,
No citiem ko slēpusi tumšākā nakts.
Piecdesmit gados tik daudz jau ir paveikts
Un reizēm šķiet,spēka kauss izsmelts jau sauss,
Bet visu to atsver vislielākais guvums,
Tev dārgu un mīļu cilvēku tuvums.
/Lauma Daugiša/

Tad apstājā laiks.
Un tā bija mīlestība,
jo tikai mīlestības priekšā tas apstājas.
Un sekundes varēja grābt kā smiltis
un sviest uz vienu vai otru pusi-tam nebija nozīmes.
Un nebira ziedlapiņas
un nerūsēja dzelzs
un mēs vairs nemācējām skaitīt.
Un tas ir visskaistākais-
ka mīlestība nemāk skaitīt.

Ne jau visi īsti draugi,
Kas tev līksmi roku spiež,
Bet gan tie, kas bēdu brīdī
Līdz ar tevi bēdas cieš.

kas ir vārdi...
kas ir mīlestība?
raugos tavās acīs
un zinu atbildes...

Kaut mazliet žēl,
Ka gads ir atkal galā,
Tu tomēr smaidi -
Jaunais nāk.
Lai laimes daudz,
Lai bēdas garām,
Ar prieku sirdī gadu sāc!

Lai baltas sveces siltu gaismu
Mīlestības salā lej,
Lai baltām domām izauklēti
Dzīvei pretim bērni skrej!
V.Kokle-Līviņa

Jaunā gadā gaišas dienas,
Asariņas — it nevienas,
Veselību, jautru prātu,
Lielu naudas žūksni klātu!

Darbu ar veiksmi! Naudu ar svētību! Māju ar mieru, kas piepilda sirdi!

Tik bieži tagad domāju par Tevi
Un pārmetums man vienmēr līdzi ies,
Ja vairāk mīlētu mēs paši sevi,
Tad laikam nevarētu izšķirties!