Nejauši sveicieni

Ja tev kādreiz piedeg piens — ātri zvani 01
Ja tu kādreiz noķer zivi — fiksi zvani 02
Ja tev viesības būs drīz — fiksi zvani 03

Darbs aizdzen skumjas, bet darba alga atkal tās rada!
Iedzersim glāzes par to, lai mēs nekad neskumtu!

Rūķu cilts,
No laika gala,
Katru dienu
Laimi dala.
Es ar būtu,
Rūķis viens,
Kas tev laimi,
Novēl daudz.

Laimīgas dzīves noslēpums:
Kad tev nav taisniba — atzīsties,
kad tev ir taisnība — klusē.

Jaunas meitas kaķi svēra
Ziemassvētku vakarā:
Ja svērs kaķis puspodiņa,
Vedīs meitas šoruden.

Un, kad man nekas vairs netīkas,
es ieguļos zālē
un ļauju, lai smilgas pār mani līgojas....
un redzu..
Uz rasas Zvaigznīti,
Stiebra galiņā,
Velkas mazs Kukainīts -
tik liels kā trīs matu kamolīts.
Bet dreb viņš un trīc,
ka tik nu kāja nepaslīd!
Un dreb viņš un baiļojas nabadziņš -
un kā nu nē!!
Tāpat savs romāniņš....

Kas zin,ko grib-spēj,ko grib.
/Rainis/

Zaķītis uz svētkiem jaukiem,
Olas dēj pa visiem plauktiem.
Vistas auro — konkurents,
Visai bīstams elements!
Ko tas greizacis ir ēdis,
Raibas olas kakā blēdis!

Šī varbūt skaistākā no dienām
Kas mūžā bijušas un būs.
Tā divas upes saplūst vienā
Un viena straume tālāk plūst!

Lieldieniņas sanākušas,
Daudzas olas sadējušas;
Ķeriet Jūs to zaķi ciet,
Lai Jums arī olas tiek!

Vai putniņš drīkst dziedāt,
Kur drūmi šalc mežš,
Vai drīkstu tev rakstīt,
Kad esmu vēl sveša.

Šī diena lai tev
skaistāka par citām
Šī diena tikai reizi gadā aust.
Lai paliek spēka katram
dzīves rītam,
lai katrs rīts kā skaisti
ziedi plaukst.

Salti pelēkais lietus ūdens krīt lejup
Tālumā plīstoša stikla troksnis
Sajaucas asarām
Pāris asaras arī lietū tiek aizskalotas
Tās atmiņām pilnas, bet tomē
Tukšas...
Asaras pārvēršas asinīs
Un stikls guļ saplēsts lauskās
Uz plaukstas

Reiz augstu kalnos dzīvoja kāds vīrs... Viņš agri cēlās, lai notīrītu sniegu no takas, kas ved uz viņa māju... Tā viņš darīja katru dienu... Nu tad iedzersim par to, lai mums nekad nebūtu jātīra sniegs no takas, kas ved uz mūsu māju, lai to nomīda mūsu daudzie draugi!!!

Jo pilnīgāk sagrūst cerības, jo vieglāk ir aizvākt drupas....(Z.Ungurs)

Mīlestība ir kā putns
Kas paceļ mūs spārnos
Kā milzīgs vilnis
Kas aiznes mūs tālu....

Nav nesaprotamu sieviešu ir tikai neatapīgi vīriši.

Lai Jaunais gads nāk ar
ticību, darbiem bagātu
ikdienu un gaišu svētku prieku!

Maigi noglāstīt vakardienu,
iecelt savu dzīvi
šodienas šūpolēs, un
uzšūpot līdz galotnēm, līdz
nepazaudēšanas augstumiem, līdz
neapmaldīšanās skaistumam, līdz
neaizmiršanas zelta stariem -
katrā ziņā līdz vietai, kur

viss sliktais aizkūp kā dūmi, bet
viss labais- joprojām
nāk līdzi un
nepāriet...

Krīt sudrabaini sniegi,
Pār laukiem zvīļojot,
Un atskan zvani liegi:
Dievs, ļaudis mīļojot,
Ir saulei ceļu spriedis
Kāpt jaunā stāvumā.
Jauns prieks kā zelta briedis
Nāk staru skāvumā.
(F. Bārda)