Nejauši sveicieni

Žēl ka nevaram tur būt,
Kūkas ēst un šņabi sūkt,
Pastam jauztic būs teiciens,
Vārda dienā kvēls, lai sveiciens!

Mīlestības dēļ nav vērts mirt,
tās dēļ ir jādzīvo..

Dalies un Tevi neapdalīs,
Mīli un Tevi mīlēs.
Vēlies un viss būs tieši tā kā Tu vēlies.
Tici brīnumam un tas -
piepildīs kādu Tavu sapni!

Jaunā gadā jaunu laimi,
Naudu pagrābties ar spaini,
Veselība ar lai tiek,
Draugu pulks lai neizpaliek!

Lieldienas rītā, kad saulīte aust,
zaķīts gar mežmalu priecīgi trauc.
Ķepās tam groziņš tīri glīts,
groziņā olas un kortelīts.

Kaut uz melna āža jāšu ,
Tomēr Tevi neatstāšu,
Un kad ziedēs upes krasti,
Apskaušu kā teļa asti.

Uz augstām klintīm,
Lai pamats celts.
Kas negaisā rūdīts,
Mirdz saulē kā zelts.

Lai meklē jaunus apvāršņus tavs skats,
Lai tevī nepieviļas Jaunais gads!

Novembris atvadās to sajūt ik dvēsele,
Adventes vainagā pirmo svecīti aizdedzot.
Latvijā tumšāko laiku Gaismā iesvētām-
Sirds visu sajūt un redz maigu un drošu.
Tā saredz kā prieku tai nest,zeltainā mirdzumā-
Lai ar mīļumu spētu šai pasaulē uzziedēt!
Lai mēs esam tik bagāti,
ka savā nabadzībā spējam vēl dot viens otram!
Lai mēs esam tik stipri,
ka savā vājumā varam uzvarēt paši sevi!
Lai mēs esam tik gaiši,
ka šajā tumšajā laikā gaismā starot varam
Ir atkal laiks,
kad sveces ienāk mājā -
ar Adventi tā pirmā, otrā, trešā, ceturtā.
Klāt atkal laiks,
kad sveces aizsāk runāt
un klusā pazemībā
tavās acīs lūkojas.
Ir atkal laiks,
kad gaidām Ziemassvētkus -
to svēto brīnumu,
ko dziļi izjūt sirds un prāts.
Klāt atkal laiks,
kad līdz ar sveču ziediem
plaukst mūsu dvēselēs
gaišs svētlaimības prieks.....

Gaišu, siltu pirmo adventi..

Lai Dievs mums piedod visus grēkus un jauniem grēkiem spēku dod!

Un atkal gads ir ceļa jūtīs...
Priecīgus Ziemassvētkus un
laimīgu Jauno gadu!

Lietus lāsēm smagi krītot pret palodzi, vai ietvi
Ieklausies to čaboņa tik jauka, ka škiet ka,
Katra lāse ir dzīva un mūzika būtu speciāli Tev komponēta...!:)

Lai pie taviem logiem
Baltas rozes zied
Un baltās rozēs
Zaļas vardes dzied!

Ja tu redzi tumšā naktī
Vienu mazu zvaigznīti,
Atceries, tā esmu es -
Tava mīļā meitiņa.

Kāp kalnā, nepaliec lejā,
Ja dzīve Tevi sauc.
Un smaidi laimei sejā,
Kaut šķēršļu ir tik daudz!

Lai jums vienmēr saules gana,
Lai ir silti, tad kad vēji brāzmot sāk,
Lai no jūsu satikšanās pirmās
Visu mūžu laime līdzi nāk.

Atklāj sevī to
ko neviens nav atklājis-
tu taču to vari.
Atver sevī durvis,
ko neviens nav atvēris-
vienkārši dari.
Atrodi sev tos ziedus,
ko neviens tev nav dāvinājis-
un uzdāvini sev pavasari.
/A.Skrjabe/

Tev ar kā eglītes zaļumu — veselību,
Kā eglītes mirdzumi ? mīlestību,
Kā eglītes gaišumu ? dzīvesprieku.

Kad tu smaidi es iemīlos Tevī.
Kad tu aizgāji es noskatījos Tevī.
Bet skumstu, jo tu nēsi man blakus -
Un tad jūtu — cik mīļš man esi....

Kungs, kad esmu izsalcis, dod man kādu, kam nepieciešama maize; kad man salst, sūti man kādu, kas jāsasilda; kad esmu neapmierināts, dod man kādu, kas jāmierina; kad man nav laika, dod man kādu, lai uz brīdi varētu tam palīdzēt; kad esmu zaudējis drosmi, sūti man kādu, kas jāiedrošina; kad man ir nepieciešama sapratne no citu puses, dod man kādu, kam nepieciešama manējā. /Māte Terēze/