Nejauši sveicieni
Vakarā, kad jūra viļņo,
Un, kad saule dzīlēs riet -
Manas domas klusi, klusi
Tālumā pie tevi iet...
Jaunajā gadā —
Jaunas laimes, jaunas ieceres;
Jaunus panākumus darbā,
Un, protams, mīlestībā!
Man ir skumji bez tevis...
es jūtu tikai tukšumu,
kas pārņem manu sirdi.
Kā gribētu es tevi ieraudzīt,
Lai saprastu vai paties esi.
Lai tu mani sajustu,
un tikai tad par mani spriestu..
tu zini manas jūtas, es to jūtu
bet ko jūti tu???
Lūdzu palūkojies uz mani,
Saproti, tas nebija nopietni.
Es zinu, ka tev meloju..
atdzīstu!! tas nebija labi...
bet citādu tu mani nemiletu
mani tu negribi tadu,
kāda esmu patiesībā..
tu mani vari ienīst,
bet atceries, es meloju tik
par pasauli....
es raugos tevi, un saprotu,
ka mili manu iedomu!!!
Tur kur mākoņi balti
Zilās debesu pļavās ganās
Smaržo ceriņi un pienenes zied
Tur jaunība — tava un mana
Zilām puķu kurpītēm kājās
Pa rasotu pļavu
Siltā vasarā brien.
Un tas nekas, ja kādreiz grūti,
Jo cilvēks dzīvi veidot prot,
Ar allaž gudru sirdi krūtīs,
Var mūžu skaisti nodzīvot.
Lai laimes zvans no nākotnes
Jums Jaunā gadā veiksmi nes!
Un Vecā gada nedienas
Sniegs aprok dziļā kupenā!
Kad nakts pārklāj zemi,
Paskaties debesīs.
Ja redzi zvaigzni krītam — nebrīnies,
Bet vēlies kaut ko!
Jo tā reiz vēlējos es,
Un satiku Tevi!!!
Jaunā gadā atkal prasa,
Vai būs laime, kāda, kur?
Zīlnieks ziemas zvaigznēs lasa,
Prātnieks prāto, burvis bur.
Dzīves tumsa visus baida,
Stāvot gadu krustceļos.
Visas sirdis gaismu gaida,
Kas mums dzīvei gaismu dos.
Laime nāk ar zvaigzni rokā,
Tiem kam balta, laba sirds,
Viņas maigā staru lokā,
Dzīves ceļi gaiši mirdz.
/K.Skalbe/
To laimi, kuru meklē,
To savā sirdī rodi,
To sirdi, kuru mīli.
Nevienam neatdod!
Mana sirds pēkšņi jūtas nogurusi. Tā noskatījās, kā ceļa līkumā pazūd sapņi.
Sirds aizvēra acis.
Man ļoti gribas tev patikt,
Man gribas pie tevis palikt,
Man negribas neko sacīt,
Jo to nemza nevar sacīt,
Tam jādzīvo gaisā un zemē,
Tam jādzīvo visu laiku.
(O. Vācietis)
Cerība mirst pēdēja,ja tu nospragsi cerība vēl uzdejos uz tava kapa:D
Mīlestība it kā vārdi, sekss ir kā spēle.
Met vārdus pie malas, nāc spēlēties! :P
Kad vasara iet projām,
svied puķi debesīs,
un nešaubies, ka prieku
tev rudens atnesīs!
Es nezinu, kāpēc mana sirds tik ļoti deg — tā liesmo, svilst!
Es nezinu, kāpēc Tavi vārdi ir tik sirdi pildoši.
Mana sirds mieru nejūt, tā augšup ceļas un tad lejā krīt.
Tik skumjas asaras pār manu vaigu rit.
Vai Tu viņas ar karstiem skūpstiem žāvēsi?
Tā vēl nekad manā dzīvē nav bijis.
Tu esi mana saule — mana maza sirsniņa tik ap Tevi trauc.
Vai muļķe viņa?
Tu brīnīsies un pieri rauksi, bet nevajag mani sāpināt.
Par daudz šaja pasaulē ciests.
Pasmaidi — un atkal mana sirds pildīsies ar sauli, ūdenskritumu un varavīksni.
Gribas aizbēgt, bet kājas sastingušas
Gribas mirt, bet sirds pretī Tev steidzas un dzīvot grib
Gribas aizvērt acis, bet acis Tavu skatienu meklē
Gribas Tev to visu teikt, bet mēle vārdus vairs neatrod.
Ar katru elpas vilcienu, ar katru skatienu — es jūku prātā.
Kā tauriņa spārni — tik viegli, tik maigi Tavi pirksti manu ādu skar.
Saki, vai tā var?
Sirds tik pilna, tik smaga, saki, kur lai savas jutas es lieku?
Tās krūtīs bango un galvā pērkons dun.
Tās laužas ārā, bet vai viņas netiks samītas un pamestas grāvī?
Kā lai es to zinu?
Saki, lūdzu, saki — mīļotais?!!
This is the moment when I think about you,
About your feelings to me.
In this moment I think that you just playing with me.
Not playing just with me,
Even with my soul and heart.
You know what I feel,
What I feel to you.
You know that I really love you,
And it?s killing me inside.
Sometimes I think that I don?t have a heart,
I think that someone has ripped my heart out of me
And that someone is really you.
Today you?re with me,
Today you?re mine
Tomorrow you?re with someone else,
Tomorrow you?re won?t be mine.
How many girls do you have?
Why do you just can?t tell the truth?
The truth that you really don?t love me,
That you just playing with me.
That you don?t want to be with me,
But with that someone else.
Lai ir ko miileet
Un ir kas miil,
Lai ko gaidīt
Un ir kas gaida,
Lai ir ko dariit
Un ir kas novērtē,
lai tevi sargaa no debesiim
Un noveertee uz zemes....
Zelta rudens zelta pārslas bārsta,
Zelta mūžs ar darbu vaiņagots,
Visiem mums no Jūsu dienu pūra
Ir pa kādai riekšaviņai dots.
Nevajag nemaz jau daudz,
Pavisam maz, pavisam nieku,
Lai mirdzošs mirklis
Dāvātu mums prieku.
Kāds eņģelīts man priekšā teic,
Ka Tevi šodien jāapsveic.
Lai Amoriņš Tev sirdī valda,
Neveiksmes ar bultām skalda!