Nejauši sveicieni

Tavs skatiens tumšs kā padebesis.
Kur sirds lai tagad gaismu rod?
Sāp arī tad, ja sejā nesit,
Bet aiziet garām klusējot.

Tik lēnu, lēnu sirds man trīs,
Jo zinu, redzēšu es tevi drīz,
Es tevi cieši apskaušu
Nevienam tevi nedošu

Par tevi vien es domāju,
Daudz jauku sapņu loloju,
Es domās tevi lamāju,
Jo redzēt tevi nevaru

Iemācies smieties ar saules smiekliem
ābele,kļava un liepa to prot.
liepa spēj visu medaino vasaru
gandrīz līdz debesīm aizšūpot.

Ikkatram gadam laimes brīdis savs -
Kā katram rītam sava gaiša mala.
Bet katram gadam ir savs svētvakars,
Savs slieksnis balts, aiz kura atstāt bēdu:
Pie loga putenis tik tīru dvieli kar,
Un egles apsnigušās pilnas baltu vēdu.
(P. Jurciņš)

100g maigu jūtu + 200g kaislības, Sajauc ar apskavienu, Klāt pieliek 1 karoti mīlas Un visu pārklāj ar skūpstiem... Šo MĪLAS RECEPTI jānobauda nakts tumsā kopā ar mani!

Laimi kā zilu pasaku,
Smieklus kā pavasara lietutiņu,
Spītību kā ūdens burbuli,
Savaldību kā akmens krūzi,
Burvību kā pasakās,
Bet pāri visam mīlestību kā varavīksni!

Lai nekad Tev netrūkst spēka,
Visu grūto atvairīt.
Un pat ābolam aiz loga,
Mīļi, mīļi pasmaidīt!

Man vienmēr ir paticis būt ar tevi. Man gribas tavus stāstus, man gribas tavus jokus, man vajag tavu mieru, tavu nosvērtību, to, ka ar tevi ir loti interesanti. Es sajuktu prātā, ja es nepateiktu, ka man gribas tevis vairāk... Man vajag tev pieskarties, man vajag, lai tu pieskartos man, man gribas, lai tu skaties uz mani. Un pēc tam, lai es ieritinātos pie tevis azotē un vienkārši būtu! Tu man esi viss!

Bērziņ, tavu kuplumiņu,
Līdz pašai zemītei!
Māmiņ, tavu labumiņu,
Līdz mūžiņa galiņam!

Jo pilnīgāk sagrūst cerības, jo vieglāk ir aizvākt drupas....(Z.Ungurs)

Lai tev vienmēr siļķu spārni
Domāt liek par saules stariem,
Kas ar laimes, prieku gariem
Vienmēr stedzas prieku darīt.

Acīs — prieku,
Lūpās — smaidu,
Sirdī — vienmēr sauli!

Vārdā mīlestība ir 9 burti, bet reizēm cilvēki to burto visu mūžu.

Lieldienas rītā, kad saulīte aust,
zaķīts gar mežmalu priecīgi trauc.
Ķepās tam groziņš tīri glīts,
groziņā olas un kortelīts.

Vienā brīdī var pasacīt visu — to labo,
Kas neizteikts dvēselē krājies.
vienā brīdī var pasacīt visu — to ļauno,
Un tad ir jāšķiras, projām jāiet.
/Z.Purvs/

Tu — akmens
Es — sūna
Tu pamats dzīvībai manai....

Viss pret labu griežas,
Viss uz labu iet,
Vien šo brīdi ciešāk
turi mani ciet.
Man šai dienā melnā
Pietrūkst tieši tik,
līdz pār aukstiem pelniem
pirmais zaļums dīgst.
Kamēr kāja atkal
Slīkšņā stigu rod,
kamēr acīm atkal
jaunu gaismu dod.
Drīz jau pūpols metīs
miglu grāvmalēs,
viegli violetu
bērzs jau sagšu nes.
Viss pret labu griežas,
viss uz labu iet.
Tikai panāc, panāc
pretī man mazliet.

Es jums saku, jaunas meitas,
Jāņu nakti neguļat.
Kas gulēja Jāņu nakti,
Mūžam vīra nedabūs.

Lai šodien koncentrējas prāts,
Uz traukiem, kuros stiprāks grāds;
Met darbus steidzīgi pret sienu,
Un jautri svini vārda dienu!

Katram kaut kas viņa silē -
govīm — zāles, zirgam — auzas.
Tikai nav, kas mani mīlē,
Sirds par velti lec un dauzās.