Nejauši sveicieni

Kāds spēks ir īstai mīlestībai,
To varam tikai apbrīnot,
Visdziļākai tumsai, vientulībai
Spēj gaismu tā un prieku dot!

Ir vajadzīgs tikai gribēt,
Tad daudz ir padarāms.
Un arī visā dzīvē
Ir daudz, kas iegūstams!

Lai aizmirstas sīkas bēdas,
Lai aizmirstas, par ko skumt,
Lai atnes putni uz spārniem
Saules gaišumu mums.

Vētraini apskauju un vēlu nežēlīgi daudz prieka un laimes Vārdiņsvētkos!

Lai Jaunajā gadā visa gana,
Lai rīts un vakars līksmi zvana.
Lai netrūkst maizītes un sāls,
Lai laime nav viesis tāls.

Kaut laikmets spītīgs, bargs un viltīgs,
Kaut gadsimtenis šķībs un greizs,
No dzīves nebēdz, dzīvi svētī,
Kā svētkus, kuri beigsies reiz.

Un naudu neskaiti, nedz gadus,
Bet mirkļus, kuros proti degt.
Jo vieglprātībai ir tāds mirdzums,
Ko smilts, ne zeme nespēj segt.

Ņem spārnus, rūpēm pāri laidies,
Kā taurenis zem saules spožs,
Ja nevari ar naudu šķiesties,
Ar prieku šķiesties vari drošs.

each time u go away...i cry

Tu esi kā elpa. Es Tevi elpoju — jūtu....
Pateicoties Tev — dzīvoju.
Bez Tevis mana sirds vēl brīdi sistu,
Tad tā stātu un līdz ar to-
Es nāvē kristu...

Es arī padošos
Atdošos vējam kā kļavas lapa rudenī
Lai vējš mani nes cauri mūžībai.
Nepietiek vairs spēka cīnīties.
Tu manī salauzi pēdējo ticības stariņu.
Ļoti sāp, bet Tev vienalga
Tu esi liels Egoists.
Tai brīdī domāji tik par savām sāpēm
Bet aizmirsi par savu Maziņo.
Varbūt kādreiz arī es vēl piedzīvošu pavasari
Kas pāries Mīlestības, Ticības un Laimes vasarā
Ticības manī tam nav
(Tu to salauzi)
Bet cerība...
Sāp...
Bet lielākā nelaime — Tu man nozīmē ļoti daudz....
Žēl....

Auksti vēji norimuši,
Mākulīši izgaisuši.
Veras plaša debestiņa,
Atnāk gaiša Lieldieniņa.

Vārda dienā neķer mušas,
Iedzer vīnu, saņem bučas,
Un lai sirdij jautrāk kļūtu
Apēd gabaliņu — kūku.

....bet dziesma pietrūkst večukam,
Kurš Jauno gadu svinēt nācis,
Pie galda guļ tas nabadziņš,
Par agru svinēt sācis.

Es neticu mūžīgai apsnigšanai,
Ticu Saulgriežu sniegiem,
Kas zemi tīru un mirdzošu padarīt nāk,
Ticu Ziemassvētku klusajam brīnumam,
Kuram dvēselē jāienāk.

Cik labi ar Tevi var neizlikties,
Es tikai ar Tevi gribu tikties,
Es gribu, lai, tikai Tu manī skaties,
Kad Tu manī skaties, es esmu patiess.
/I.Ziedonis/

... lai prieka Tev būtu tik daudz,
ka to varētu savest siena šķūnī
kā smaržīgu sienu un visu ziemu
just vasaras aromātu,
bet skumjas pakar virtuvē pie sienas
kā zeltainu sīpolu virteni,
kur slēpjas miljons neizraudātu asaru...

Sveces rāmi liesmo,
Kāds Tev noskūpsta vaigu,
Šonakt pie Tevis nāk viesos
Visas pasaules maigums.

Kad tālu es no tevis,
Tad daudz man tev ko teikt,
Tad tērzētu un triektu
Un nevarētu beigt.

Kad tuvu es pie tevis,
Tad nav man tev ko teikt,
Tad ciestu klusu,klusu
Un nevareetu beigt.

Nevajag vārdu asu —
Nav jau par ko,
Laikam es vairāk prasu
Nekā Tu vari dot.
Krustceļi: pa kreisi, pa labi
Atpakaļ nav kur iet.
Tās durvis aiz kurām bij labi
Ir neatverami ciet.
Noriju vārdus rūgtos,
Neprasu vairāk neko.
Esmu par lepnu, lai lūgtos
To, ko nevēlies dot.

Tam baltumam matos neticiet, jaunie
To nesauc par mūža pāragro ziemu
Tas ir no lielceļu putekļiem krājies,
Tas ir no plaukstošo pīlādžu laika,
No junija dienām,kad ziedēja rudzi..

Daudz siltu staru dzīves saulei
Un gaišu dienu nākotnei.
Daudz īstas laimes stundā tumšā,
Daudz patiesības dzīvojot!