Nejauši sveicieni

Arī man nenāk miegs,
Man grūti bez Tevis,
Bet liktenis mani pie Tevis ir vedis...
Es aizveru acis un sapņus Tev sūtu.
Ak, kaut tuvāk viens otram mēs būtu...

Dejošana ir horizontālas vēlmes vertikāla izpausme.

My heart fly
In the sky
But my mind
Do not understand
Why my soul is so empty
And my feels is still strong?
My heart is free like the wind
In the sky
Bright like the star
Near the moon
But I do not know why
It can not love
Any more...
Maybe it is afraid
Of arrow
Which can broke it again?

Ja lūkojies pēc drauga, nemeklē pilnību. Meklē draudzību.

Kā sudraba putekļi asaras gaist,
Kad Tevi apskauju,
Kā ciešanu spogulis sirds mana lūst,
Kad tevi zaudēju...

Dzīve ir kā spēle — dažreiz tā ir viegla, dažreiz grūta. Bieži tai patīk ar mums izspēlēt dažādus jokus, gan labākus, gan sliktākus. Galvenais — iet pa pareizo ceļu. Un ne vienmēr vieglākais ceļš ir tas īstais.
Spēlējam šo spēli kopā?

Lielas krūtis var padarīt pievilcīgu pat visgudrāko sievieti.

Ko lai vēlu tev,
Šajā dienas vakarā,
Vēlu puisi (meiču) zilām acīm,
Sārtām rožu lūpiņām.

Daži saka, ka laime šķir, bet nelaime saista.
Kā gan lai tam tic, tad jau laime būtu baisa.....

Tie mazie sīkie velniņi
Kas ellē dzied tik priecīgi
Lai naktī tevi modina
Un no manis mīļi sveicina!!!!!!!!!!

Tad kad galvā man ir grādi,
Gribu, lai tu pautus rādi.
Bet, Ak vai, kāds pārpalikums,
Rezultātā ir tavs plikums.

Mīlestība nerodas bagātībā.Arī ar dzīvesvietu to nevar nopirkt,un caur vēderu tā arī nenāk.Kam tā ir dabas dota,tam ir un to var pieņemt kā lielu laimi. Īstu mīlestību es saprotu tā: tā nepazīst lepnuma.Es varu pazemoties,ja mīlu,un nejusties aizskarts.
Agrāk es neko tādu nepazinu...

Daudz, daudz laim un lustīg prāt,
Lai Tev nauda čupēm nāk,
Lai Tu vinnē Volg vai Čaik,
Lai Tev netrūkst šnabs un paik!

Svētkos olas katrā stūrī-
Gultā,dārzā,putnu būrī.
Nepadoties olu svētkos,
Sist tās pušu, nekrist grēkos!

Es ticēju cilvēkam,
Kurš nebija to pelnījis ?
Nē, viņš nav slikts,
Bet tomēr nesaprotu
Viņa domu gājienu,
Bet tik un tā
Tam vairs nav nozīmes
Nekādas
Viņš izvēlējās to
Ko gribēja vairāk
Tas nekas,
Ka man bija sāpīgi
To dzirdēt
Tāda galu galā ir dzīve ?
Rūgtas patiesības
Un vilšanās pilna?.

Acis ir neredzīgas. Jāmeklē ar sirdi.
(A. de Sent-Ekziperī)

"Viss ko es stāstu ir beidzies... nekad nav bijis vai sen aizmirsies, bet mēs protams varam censties... bet mums nekad vairs nebūs kur noslēpties"
[prāta vētra]

Vakarā, kad zemi pārklāj migla
Un daba klusēdama jau pie miera iet,
Mēnestiņš pie debess klusi sauc ?
Kā gribu pašlaik es ar Tevi būt!

Lai saule spoži mirdzot it-kā saka:
"Daudz koku savā ceļā iestādiet"
Lai krāšņi plaukst Tava dzīves taka,
Lai tā pret kalnu zaļā lokā iet.

Ar sniegbaltu segumu
Pāri smilšu kalniem
Ar Ziemassvētku prieku
Šo dienu sagaidīsim!