Nejauši sveicieni

Ziemassvētki naudu skaita
Ledus kalna galiņā;
Es gribēju klāti tikt
Ar nekaltu kumeliņu.

Bagāts tu esi — tev pieder dzīve, kuru jūti plaukstam
tev pieder laime, kuru līdz sev nesi
pati savā spēka pārpilnajā plaukstā.

Ļauj novēlēt tev dzimšanas dienā laimi,
lai tavās dienās gaismas staru daudz!
Ja ceļš ir grūts-
lai apkārt draugu saime,
Kas roku sniedz un tālāk sauc.
Novēlu tev visu to labāko
un ar smaidu uz lūpam sagaidīt
nākamo dzimšanas dieniņu!

Ik katru gadu jaunu velēnu griež lemess,
Ik katru gadu citu ziedu smaržu jūt,
Bet tas, kas labs ir padarīts uz zemes,
Tas it nekad no zemes nepazūd.
(I. Ziedonis)

Tu zīmēji mani uz sienām, lai manis vairs nav. Tu izlēji trauku ar mieru — un nu tā vairs nav. Es pacēlu sapni no ielas, lai maksātu Tev. Varbūt vajag ko vēl?

Ēd medu,
Dzer pienu,
Mīli puišus
Katru dienu.

Tagad mums jādala smiekli un asaras,
Saule, mēness, ziemas un vasaras,
Septiņas dienas, rīti un vakari...
Jādala viss, ko var dalīt un dot.

Lai Jaunā gada kamanās tik prieka dienas vizinās!

Reiz dzīvoja divi cilvēki,
Kas nezināja, kam patikt.
Paldies, ka tu mani satiki
Un ļāvi man sevi satikt.

Mēs mīlestību audzējām
Tā vietā, lai dzīvotu spēli.
Paldies, ka tavā skatienā
Es lasu gan mīlu, gan kvēli.

Tu aizvien krāsaināks izliecies,
Un citās toņkārtās skani.
Paldies, ka negribi augt viens pats,
Bet tikai kopā ar mani.

Par brīžiem, kad varu ar sevi būt,
Un spārniem ko tu man devi -
Paldies, ka dāvā man brīvību,
Un līdzi — visu sevi.

Kāda mīļa zīmīte virtuvē,
Vāzē — sarkana, smaržīga puķe...
Paldies, ka vēl aizvien izskatos
Kā samīlējusies skuķe.

Bez vārdiem un ārējas sajūsmas -
Es tevi vienkārši mīlu.
Paldies, ka mūsu gaismiņu
Tu paturi sirdī dzīvu.

Paldies, ka atļauj man vājai būt
Lai pēcāk stiprāka kļūtu -
Tāpēc, ka esi Vīrietis,
Es sevī Sievieti jūtu...

Mīlestība kā stīga-
sākas sirdī, ietiecas debesīs.
Skrien garām vēja pirksti
un uzspēlē sonāti,
uzspīd velīnā rudens saule
un notis izskan kā skūpsti.
Es tikai nesen sapratu,
ka arī starp manu un tevi ir stīga.
Kad sapņos dzirdu Mazo naktsmūziku,
to izpilda tavas mīlestības pilnās sirds,
tavas mīlestības pilnās elpas
simfoniskais orķestris.
Kad eju pa ielu,
tavas mīlestības pilnās domas
riņķo ap mani kā naktstauriņi
un gaiss tā dīvaini žūžo.
Mīlestība vienmēr ir stīga.
No sirds uz sirdi.
No vientulības uz pasauli.
No dvēseles tumsas
uz dievišķo gaismu.
Vienīgi mīlestība dara dzīvu!!

Nevar visas skaistās rozes
Sapīt vienā vainagā,
Nevar visus mīļos vārdus
Izteikt vienā pantiņā!

Kamēr rokām netrūkst spēka,
Kamēr solis plats-
Priecājies par pavasari,
Rudens pienāks pats.

Lai vienmēr
dvēsele Tava
kā brīnumsvecīte zied,
lai ziedi, zvaigznes un sapņi
tur savākti vienuviet!
Lai vienmēr ir
radoša doma,
kas apvāršņa
tālumos skrien,
lai esi kā jūra,
kā joma,
kas dzintara
pilna arvien!
(Kornēlija Apškrūma)

Es uzzīmēju tavu sirdi
Smiltīs pie jūras
Atnāca vilnis un paņēma to

Pat viss skaistākais zieds nav skiastāks par tevi......=)

Mācies,...(vārds), zeķes lāpīt,
Adatiņā taisni trāpīt.
labāk iedur pirkstiņā
Nekā manā sirsniņā.

Maigi noglāstīt vakardienu,
iecelt savu dzīvi
šodienas šūpolēs, un
uzšūpot līdz galotnēm, līdz
nepazaudēšanas augstumiem, līdz
neapmaldīšanās skaistumam, līdz
neaizmiršanas zelta stariem -
katrā ziņā līdz vietai, kur

viss sliktais aizkūp kā dūmi, bet
viss labais- joprojām
nāk līdzi un
nepāriet...

Zvanu skaņas virmo gaisā
Vecā gada stundas drūp.
Cerību un sapņu biķiers
Atkal man uz galda kūp.
Cerību un sapņu biķiers
Atkal man šai stundā svēts.
Piepildīsies viss, kas dziļi
Dvēselē būs iecerēts!

Cik valsti nekrāp, savu tāpat neatgūt.

•Reiz dzīvoja četri vīri, viņu vārdi bija
•Katrs,
•Kāds,
•Neviens
•un Jebkurš.
•Kādreiz, kad kāds svarīgs darbs bija jādara,
•Katrs bija pārliecināts, ka Kāds to izdarīs.
•Jebkurš varētu to izdarīt, bet Neviens to nedarīja.
•Kad neviens to nedarīja,
•Katrs sadusmojās, jo tas bija Kāda darbs.
•Katrs domāja, ka Jebkurš to izdarīs,
•bet Neviens nevarēja iedomāties ka Kāds to nedarīs.
•Tāpēc Katrs vainoja Kādu, kad Neviens nebija izdarījis to, ko varētu būt izdarījis Jebkurš.

Ir vēlēšanās nopirkt mašīnu, bet nav iespēju. Ir iespēja nopirkt kazu, bet nav vēlēšanās. Tad iedzersim par to, lai mūsu iespējas sakristu ar vēlēšanos.