Nejauši sveicieni
"Un vienmēr mēs dziedāsim abi:
- Vai tālu pa kreisi,
- Vai tālu pa labi,
Tu esi mans draugs. Un ir labi."
(O.Vācietis)
Lai, dzīves ceļu ejot,
Tavs spēks tev nepazūd.
Kaut arī nospiež smagums,
Lai gaišus brīžus dvēsle jūt.
No laimes labāk būt septītajās debesīs nevis septītajā mēnesī!
Dod roku, aiziesim čaukstošā parkā
savām dvēselēm pa lapu ielāpam uzlikt,
un pēc lielas lāpīšanas,
dosim viens otram pa kārtīgai bučai...
Izbraukāju dziļus laukus,
Novirpoju divas olas.
Nu būs krāšņas Lieldienas,
Olu karš un uzvaras!
Gads ar gadu atkal mijas
Tā kā košas krāsu dzijas
Atkal svētku eglē skaistā
Silti sveču mirdzums laistās!
Apskauj mani tā, lai jūtu
Cik svarīga tev esmu!
Skūpsti mani tā,
Lai zinu, cik ļoti mani gribi!
Turi mano roku tā, lai neaizeju no tevis prom!!!
Ja kādu dienu Tev būs sajūta,ka gribi raudāt,
Piezvani man.
Es neapsolu,ka varēšu likt Tev smieties,
Bet apsolu,ka raudāšu kopā ar Tevi.
Ja kādu dienu Tev gribēsies aizbēgt no visa
Nebaidies,bet piezvani man.
Es nesolu,ka lūgšu Tev apstāties,
Bet es došos kopā ar Tevi.
Ja kādu dienu Tu negribēsi nevienu dzirdēt-
Piezvani man
Un es apsolu būt ļoti klussa.
Bet ja kādā brīdī Tu zvanīsi un Tev neviens neatbildēs,
Steidzies ātri pie manis,jo
Iespējams šajā brīdī Tu būsi vajadzīgs man!!!
Auksti vēji norimuši,
Mākulīši izgaisuši.
Veras plaša debestiņa,
Atnāk gaiša Lieldieniņa.
Kad tu esi priecīgs, tad ieskaties dziļi savā dvēselē un tu redzēsi, ka tevi ielīksmo vienīgi tas pats, kas tevi apbēdinājis.
Par to mīļumiņu,
Kas tev,māmiņ,acīs smejas,
Lai tev šodien visi ziedi,
Kas aug dārzos,pļavās,lejās,
Klāt vēl mana sirsniņa
Un vēl salda bučiņa!
Priecīgus Ziemassvētkus un laimīgu Jauno gadu!
Ja Tu kaut ko patiešam vēlies, tad visa pasaule slepus sadodas rokās, lai Tev palīdzētu.
Kā eņģeļu asaras baltas
Krīt pāri pasaulei sniegs.
Kūst dvēselē sakrātais saltums,
Un sirdi pārņem prieks.
Man ir skumji bez tevis...
es jūtu tikai tukšumu,
kas pārņem manu sirdi.
Kā gribētu es tevi ieraudzīt,
Lai saprastu vai paties esi.
Lai tu mani sajustu,
un tikai tad par mani spriestu..
tu zini manas jūtas, es to jūtu
bet ko jūti tu???
Lūdzu palūkojies uz mani,
Saproti, tas nebija nopietni.
Es zinu, ka tev meloju..
atdzīstu!! tas nebija labi...
bet citādu tu mani nemiletu
mani tu negribi tadu,
kāda esmu patiesībā..
tu mani vari ienīst,
bet atceries, es meloju tik
par pasauli....
es raugos tevi, un saprotu,
ka mili manu iedomu!!!
Laime lai pati
Atļauj sev brīvi
Skaistāko sapni
Pārvērst par dzīvi!
Mīļš kā negaidīt zīlītes stāsts,
Silts kā saulstaru glāsts,
Kluss kā aizkavējies rudens
Jums šodien no manis sveiciniņš.
Mums jāmācās pieskartes lietam, kas deg,
Neslikti, ja dziļumā ved un negulēt, ja nāk miegs.
Mums jāmācās redzēt neredzamo, mīlēt ienīstamo,
Un sajust to pašu NEKO...
Mīli bērnība — un tu sapratīsi,
Cik maigi var mīlēt.
Mīli jauniba — un tu sapratīsi,
Cik stipri var mīlēt.
Mīli vecuma -un tu sapratīsi,
Cik ilgi var mīlēt.
Mīli visu muzu-un tu sapratīsi,
Cik labi ir mīlēt.
Gadi ir dīvaini dārgumi,
Birst tie kā ziedi no ābeles salnām.
Un šķiet, Tev sētuvē viņu tik daudz,
Ka vari tos kaisīt bez skaita.