Nejauši sveicieni

Tas. kas pasaulei dzīvību devis,
Šinī naktī no mūžības cēls,
Zvaigžņu apmirdzēts, atnāk pie Tevis
Tevi mīlēt kā Cilvēka sirds.

Nāk Jaunais gads ar sapņiem baltiem,
Lai saule aizvien spožāk spīd,
Lai izdodas mums katram mīļie,
Vai duci sapņu piepildīt!!!

Zaķītis paklupis un kritis,
Vienu kāju stipri sitis,
Tomēr laimīgs ir nu tas-
Olas dzīvas, tas ir fakts!

Ik vakaru kad gulēt eju,
Straumēm asaras leju.
Jo zinu ka sapņoju par Tevi,
Bet blakus Tev neredzu sevi.

Tu būsi kopā ar kādu,
Kura skaistāka par puķu stādu.
No atmiņām Tavām es zudēju,
Un asaru jūru sev radīju.

Katru dienu redzu Tewi,
Bet Katru minūti mīlu Tevi.
Un vari mani mīlēt, vari nīst,
Bet draugi būsim mēs.

Lielākā laime ko cilvēks var gūt ir mīlēt otru un mīlētam būt...

Mēs tikāmies, kā putni tiekas gaisā,
Kas iecerēto krastu meklēt prot,
Bet tomēr dienas vieglprātīgi kaisot
Mēs — šķirāmies — viens otram spītējot
Tu pateici, ka nemīli mani
Es sapratu — Tev patīk sāpināt
Un tonakt, tālām zvaigznēm vēsi zvīļot
Mums arī vārdos vēsums jaucās klāt
Tik bieži domāju par Tevi....
Un pārmetums man vienmēr līdzi ies
"Ja mazāk mīlētu mēs paši sevi, tad
Laikam neverētu izšķirties!!!!!"

Kad jūties iemīlējies, no laimes piekusis, tad meklē vientulību, lai sapņos atpūstos. [G.G.Markess]

Tu iekriti man acīs
Uzreiz
Liki par sevi manīt
Arvien
Stāvi acu priekšā
Vienmēr
Tad iekriti man prātā
Viendien
Liki domāt par tevi
Tik vien
Un ilgoties pēc tevis
Nudien

Nav nozīmes attālumam,
jo šovakar satiksies domas!
Nav nozīmes tumsai,
jo debesis gaišumu sola!
Nav nozīmes solījumiem,
jo šovakar — vienīgi ilgas...
Ir nozīmes visam
par ilgām,vēl ilgāk,vēl ilgāk!

Auksti vēji norimuši,
Mākulīši izgaisuši.
Veras plaša debestiņa,
Atnāk gaiša Lieldieniņa.

Lai dzīvei kopā tāles zilas,
Lai apsolījums nepieviļ,
Lai jūsu sirdis pilnas mīlas,
Un uzticība — avots dziļš.

Kad mēs satiekam kādu cilvēku un iemīlamies, liekas, ka mūs atbalsta visa pasaule. Bet, ja kaut kas misējas, pāri nepaliek nekas....
(P.Koelju.)

Cik skumji un drūmi sit sirds
Caur asarām skats tālu mirdz
Kad pēdējās cerības dziest
Man atliek tik vērot un ciest.

Vārda dienā saki tā:
"Tā ir tikai manējā!"
Lai šai dienā jautri iet -
Vajag glāzē šampi liet!

Laiks kā meteņu vējbrāzmas projām skrien,
Un, kad matos jau puteņi palsi,
Kādreiz aizej tai zemē, kur sadzird ikviens
Savas agrīnās jaunības balsi!
(Sk. Kaldupe)

Viss tukšs bez Tevis, nav prieka dzirkstis,
Kas manām dienām pulsēt liktu,
Nav priecīgs brīvais krēslas mirklis.
Nav jūtu, lai pie Tevis tiktu.

Rit rāmi, viegli manas dienas -
Nedz sāp, nedz aizskar, nedz prot vilt.
Tik jēgas nav no manis vienas -
Viens tērauds neprot guni šķilt.

Kaut kliegtu, sauktu Tevi lūdzot,
Tu nenāksi man gaismu slēgt.
Tu aizņemts, aizgājis uz mūžiem
No manis — citai piederēt.

Nu esmu palikusi viena
Ar Tevi saltā istabā -
Ar Tevi — tad kad bija diena,
Ko projicēju atmiņā.

Lai egles zaros sveces deg,
Un teiksmains sapnis zemi sedz
Lai Jūsu acīs laime mirdz
Un visu skumjo aizmirst sirds

Mūža darbs ir vienmēr veidot sevi,
Augšup tiekties, patiesīgam būt.
Lai it viss, ko citiem projām devāt,
Būtu tas, ko vēlaties sev gūt!

Kā ozoliņš, kas piedzimis no zīles,
Un savās saknēs zemes spēku smeļ,
Tā jūsu sirdis pilnas svētās mīlas,
Pret sauli savu mazo bērnu ceļ.
Lai puisēns aug, lai vārdu nēsā godam,
Lai mūža ēzē pats sev laimi kaļ,
Lai visur viņa gaišās pēdas rodam,
Lai viņa prieks kā rudzu asni zaļš,
Lai puisēns aug un katru darbu mīlē ,
Lai dzīves gudrību sev sakrāt prot,
Kā ozoliņš, kas reiz piedzimis no zīles,
Māk dzimtenei un dzimtai godu dot!