Nejauši sveicieni
Daudz, daudz laim un lustīg prāt,
Lai Tev nauda čupēm nāk,
Lai Tu vinnē Volg vai Čaik,
Lai Tev netrūkst šnabs un paik!
The greatest thing, you''ll ever learn,
Is just to love and feel it in return...
Mēs tikāmies kā ceļinieki sveši,
Kas tālumā pa svešām zemēm klīst.
Teic,kamdēļ nevaram mēs sveši šķirties,
Teic,kamdēļ sirdī sāpju rasa līst!
tu...
Vai atceries to dienu...
To skatienu vienu...
Kad mūsu acis satikās
Un mūsu lūpas saskārās?
Vai tā bija nejaušība,
Vai likteņa neveiklība?
Tas liekas tik skaisti
Un dīvaini...tas viss!!!
Bet tam vairs nav nozīmes,
Jo man patik tava klātbūtne..
Man patīk ik brīdi,
Ik sekunde, minūte, stunda.
Tu esi tas vienīgais,
Kuru vēlos sev blakus!
Tev nav neviens līdzīgais
Ar kuru vēlos tikties slepus!
Vai atceries to dienu...
To skatienu vienu...
Kad mūsu acis satikās
Un mūsu lūpas saskārās?
Plūci rozes vasarā,
Baudi prieku jaunībā,
Ziemā rozes noziedēs,
Vecums prieku nenesīs!
Ar zvaigžņu kluso gaismu aiziešu pie tevis,
Bez skaņas iešu tavā tālā logā,
Bez vārda iešu tavā mīļā mūžā,
Bez pieskaršanās noskūpstīšu tevi.
Ir vienas debesis, un otru nava,
Kas zvaigžņotas pār mūsu zemi slīgst!
Man sirds ir viena, un tā pati Tava,
Un otras, zini, man nav vajadzīgs!
Ļauj novēlēt tev dzimšanas dienā laimi,
Lai tavās dienās gaismas staru daudz!
Ja ceļš ir grūts — lai apkārt draugu saime,
Kas roku sniedz un tālāk sauc.
Tās vien bija Jāņu zāles,
Ko plūc jāņu vakarā;
Plūks rīta, saulītē,
Nebūs vairs Jāņu zāles.
Tu man dari pāri..
Pats to pat neapzinoties..
Tu mani lēnām nogalini?
Ar savu skatienu..
Ar savu smaidu..
Ar saviem vārdiem?
Ar savu sirdi un dvēseli?
Bet vai ir vērts tevis dēļ mirt..
Nē nav gan?
Gan jau kādreiz viss būs labi,
Gan jau mēs vēl tiksimies,
Gan jau piedosim un mierā
Par šo dzīvi liksimies...
Gan jau kādreiz viss būs labi,
Gan jau mēss vēl smaidīsim,
Tas nekas, ja divas dzīves
Mēs šo mirkli gaidīsim...
Lai Tevi sasilda maigā mēnes gaisma, un jaukie zvaigžņu dēli dāvā Tev jaukākos sapnīšus, kuri rītdienai mirdzēt liks!
Kad pārtop par dzejoli eglīte sniegā
Un dziesmā jau lāstekas spēlē,
Uz brīdi piestāsim darbdienas steigā,
Balts miers lai mums cerēt un ilgoties liek.
/G.Micāne/
Laiks stiprina draudzību, bet vājina mīlestību
Tavas acis vienmēr
Kārdinās manējās,
Tavas lūpas vienmēr
Uzsmaida manējām,
Bet mana sirds,
Alkst pēc tavējās!
Ai, cik grūti, māmulīt,
Tevi ceļā pavadīt!
Vai trīs baltas smilšu saujas
Varēs tevi sasildīt?
Mirdzumu acīs un mirdzumu dvēselē
Veselību pašai un veselus mīļos
Laiku zvaigžņu skaitīšanai un laiku rīta bučai
Mazus brīnumus ikdienā un lielu brīnumu sirdī
Eņģeli uz pleca un mīļu cilvēku blakus
Mīlestību pret sevi pašu un mīlestību
pret pasauli aiz loga!!
Nav būtiski, ko mēs saņemam, būtiksi ir tas, ko dodam.
Kam man tos Līgo svētkus vienu reizi vasarā?!!!
Kad es gribu, tad es dzeru, kaut vai rītā, vakarā!!!
Pateikt tikai labās domas,
Tas taču nav liegts...!
Ikdienā ar labu omu-
Pretī dienai iet!
Atnāk rīts ar jestru vēju-
Acis saulē miedz!
Kaut es dzīvi uztvert spētu,
....tā kā sauli zieds!
