Nejauši sveicieni

Tavs vārds ir kā saulespuķe,
Kā ābols zarā, kas mirdz.
Tavs vārds ir kā astere koša
Pie rudens vējainās sirds.

Saule spīd pār mākoņiem,
Kas par vārdiņu Tev skaistu.
Lietus lāse nokrīt viena,
(vārds) šodien vārda diena.

Es esmu tev līdzās & būšu arī tad kad, kad tu būsi simtiem kilometru tālu no manis.
Es esmu tev & tu esi man

Sajust baltu prieku,
aizdegt īsto zvaigzni`
mainīties un atjaunoties!

Klusi, klusi nemanot nevienam,
Kad vēl ārā zvaigznes spīd,
kautrīgi pie mums ir nācis,
Jau pie sliegšņa mīņājas,
Jaunāgada rīts.

Gribu skūpstīt tavas lūpas,
Gribu sirdī sajust to.
Gribu pateikt, ko es mīlu,
Tikai tevi vienīgo!

Ar Tevi nekad nebūsim kopā — Tu būsi kā rīts, es būšu kā vakars, Tu būsi kā vējš, es būšu kā klusums...

Tec, saulīte, tecēdama,
Aptec mazu līkumiņu.
Iesteidzies, pasveicini
Šīs dieniņas jubilāru.

Man plaukstā krīt sniegpārslas —
Tik trauslas, ka bail pat elpot.
Šovakar es Tev sūtu leduspuķi,
Kas zied manā logā.
Pieskaries tai un tā uzziedēs vēl krāšņāk!

Lai Tavām dienām rožu smarža,
Kas dzīves steigā nepazūd.
Un arī rūgtos brīžos proti
Ar rožu dvesmu kopā būt.

Tāpat kā atnāci, tu aizej projām
Kaut jāatzīst,ka tas man drusku sāp.
Šo mīlu,kas tik ātri aiziet bojā
Pat negribu no bojā ejas glābt.

ES TEVI GRIBU!!! Mēs būsim kopā.
Došu Tev visu: laimi, naudu, mīlestību.
Tev nav izvēles! GAIDI?!
Tavs jaunais gads.

Kad dzer, jāzin mērs, citādi... var iedzert par maz!

I
Ir dzīvē grūti brīži,
Kad aizbēgt prom no visa,
Man gribas vairāk par visu.
Bet tā nevar,
Nevar tikai bēgt no dzīves.
Ir jātiek pāri sāpēm,
Ir jāvar aizmirst visu,
Bet kurš var palīdzēt,
Kurš var sniegt savu roku,
Lai varu dzīvot atkal,
Priecāties un aizmirst visu?

II
Bet nav neviena,
Kapēc tā,
Kapēc dzīve ir tik grūta,
Nav atbildes nekur,
Ir tikai asaras un sāpes,
Asaras kas plūst pār vaigiem
Un nerimstas,
Man nav spēka,
Vairs nē!.....

(puchiite)

Kas tur vemj aiz loga droši,
Kam tāds kažoks balts un plats?
Tas no neskaitāmiem polšiem
Atrubījies Jaunais gads!

Mācīties ar prieku
Iegūt lielu desmitnieku
Saglabāt mieru
Grūtos brīžos!

Man patīk, kad mājā ir daudz pulksteņu. Māja tad liekas dzīva. Mājai ir sirds, kas pukst. Man patīk māja ar sirdi. Ar sirdi un dvēseli. Dvēsele ir reti kurā mājā, reti. Jo dvēselei vajag plašumu, gaišumu, labestību. Ne jau kvadrātmetru plašumu, nē, ne to, jūs jau mani saprotat. Kāpēc tas tā, nezinu, bet tā ir.
Varbūt, atnākot šovakar katrs savā mājā, ieklausīsimies. Mēs noteikti kaut ko sadzirdēsim, esmu pārliecināts par to, ieklausīsimies.

Mēs taču tāpēc dzīvojam, lai mums katram būtu māja ar sirdi un dvēseli.

Mūsu māja.
(Bils)

Lai tavā vārdadienā
Tev prieku dāvā viss,
Lai draugi pasniedz ziedus
Un sauli debesīs!

Lai nākamajā gadā visas vēlmes piepildītos,
ņemiet visskaistāko aukliņu un iesieniet tajā mezgliņus:
mezgliņu par katru mīļu cilvēciņu,
mezgliņu par labām domām un apņemšanos,
mezgliņu par to, kas jums visvairāk pietrūkst,
mezgliņu par... nu, to jau jūs zināt labāk.

Sivēnu ar lielu ausi,
Pīrāgu ar medus rausi.
Veselību, laimi, prieku,
Mūžu garu, latu lieku!