Nejauši sveicieni
Ar Tevi vienmeer ir pavasaris!
Kaa Tu no ziemas to nosargaaji?
It kaa Tevii kaads saules stars
Buutu atradis maajas...
Ieskaties manās melnajās acīs,
bezgalīgā dziļumā, tumšā atvarā!
Tanīs var gremdēties pamazām
vai mesties neprātā...
Ieskaties manās melnajās acīs,
tās Tev neļaus kavēties sajūtām dziļajām!
Viens mirklis no mūžības,
kad esam divatā.
Iemīlies manās melnajās acīs, nebēdā,
tās Tevi sargās no vēja brāzmainā!
Iemīlies manās melnajās acīs
pakrēslas pustumsā, naktī melnajā...!
Es izvēlējos palikt, Tu — aizceļot
un kurš no mums ir vainīgs,
kurš būs tagad laimīgs?
Es vienu lietu zinu
mīlēt nespēšu vairs tā...
Nevienu dzīves mirkli, es dzīvot negribu!
pēc saldiem mīlas vārdiem, Tu mani pameti,
Tu saplēsi man sirdi, Tu paņēmi to līdz!
Un varbūt kādreiz, es Tevi satikšu,
tad jūtas ko es jutu,
es just vairs nespēšu!
Kādēļ Tev bija jāskrien,
kādēļ bij jāaizbrauc,
kamdēļ Tev bija melot,
kamdēļ man prātu jaukt?
Tu sabradāji mani, Tev acīs ļaunums mirdz,
Tu nezini, ko dari, Tu neapjaut, ka sāp...
Šajā dzīvē nevienam nekas nepieder, tas ir tikai uz kādu laiku dots.
Tāpēc nepieķeries nevienam, jo agri vai vēlu tu viņu pazaudēsi...
Šodien draugi ciešā lokā
Vēlē laimes, ziedus sniedz,
Kad uz mūžu drauga rokā
Savu mazo plaukstu liec.
Ja tu ar mani nevari būt
Man zem kājām zeme sāk brukt,
Vis tik liekas tumšs un skumjš
Un tu nevēlies būt ar mani,
Kaisle rosina mīlu, mīla rosina naidu
Nav šai pasaulē taisnības,
Ir tikai tizlas stulbībass
Lai kur tu būtu es tevi jūtu,
Manā sirdī uz mūžu
~*It`s funny how a heart is two teardrops upside down*~
Nevaru pavēlēt sirdij
Nevaru vairs valdīt
savas jūtas
Kad saskaras mūsu lūpas... :)*
Reiz man saule sirdī ausa
un es to gribēju paturēt
bet viņa to nevēlējās,
jo es esot mēness un par tālu
no viņas sirds.
Zaķim šodien botas kājās,
Iegriežas viņš visās mājās.
Dala pūpolus un olas,
Lai ir galvā labas domas.
Lai tev skaista dzimenīte,
Vēlēšanās tikai viena,
Lai tevi mīl ik dienu,
Tikai, tevi vienu.
Liktenis mūs kopā vedis,
kāpēc tagad izšķirt steidz?
Tālu dzīvot prom no tevis —
nespēju, kaut visu sniedz.
Tumsa nāk uz manu pusi,
ēnas kustas klusi, klusi...
Tumsā sēžu viena pati,
sirds vairs nespēj sāpēs kliegt...
No dienas dienā jūt jau visā pilsētā,
Ka jaukie Ziemassvētki ir atkal tuvumā.
Uz platiem bulvāriem zem liepām, lapu kailām,
Stāv zaļas eglītes ar galotnītēm smailām.
Neej man pa priekšu,
jo nevēlos sekot!
Nenāc aiz manis,
jo nevēlos vest.
Nāc man blakus
un esi mans draugs!
Kopā bijām mēs
Bet vairs tas nav tā kā agrāk
Kopā mēs jau būvējam sienu
Kopā — sadevušies rokās mēs kritām
Kopā mēs kritām....
Bet tagad, kad esam kopā,
Es nejūtos it kā tiešām būtu
Jo kad esmu Tev klāt,
Vairs nejūtos kopā....
Mana sirds ir salauzta
Un esmu te
Bet manas domas klejo pie Tevis, mans mīļais,
Pie Tevis mans mīļais, pie Tevis.....
Gadi nāk un pazūd tālē,
Gadi prom ar vēja spārniem skrien
Un tavā dzīves pavedienā
Mezglu...(gadi) sien!
Lai sasildās sirds tai baltajā dziesmā,
Ko šovakar zeme ar debesīm dzied.
Lai saglabā sirds to svecīšu liesmu,
Ar kuru droši caur puteņiem iet.
patīkamus , mīļus , baltus un jaukus tev Ziemassvētkus .
Neiztrūkstošās , (inlove) mīļās un sirsnīgas Buča — daudz un visur — tev . (bye)
Tik balts un kluss
Krīt zemei pāri mirdzošs zvaigžņu pakars
Un siltām rokām skardams zemes telpu,
Nāk senais, mīļais Ziemassvētku vakars!
Dzirkst mūžs kā grezni audekli
Ar vilnu rakstiem vīti.
Dzied vasaras, skumst rudeņi,
Skan gadi aizvadīti.
Sieviešu kļūda ir tā, ka viņas domā, ka visi vīrieši ir vienādi, bet vīriešu kļūda: viņi domā, ka visas sievietes ir dažādas.
