Nejauši sveicieni

Ja es pazaudētu lūpas, tad skūpstītu tevi ar rokām.
Ja es pazaudētu rokas, tad es skūpstītu tevi ar sirdi.
Ja es pazaudētu sirdi, tad tikai tevis dēļ...

To laimi, ko tu meklē,
To savā sirdī rod.
To sirdi, ko tu mīli,
To citam neatdod!

Vai tiešām Tevi mīlēt, man ir liegts?
Vai tiešām tas ir ceļa beigas?
Vai tiešām jāpaliek man vienai?
Ar sāpēm sirdī neizdzēšamām.
Jā, milēt Tevi, nav man liegts
Un dziļi sirdī sāpes ciest
Bet tā esmu tikai es pati
Kura vienkarši alkst pēc mīlestības
Alkst pēc Tavas elpas un dvašas
Alkst pec Taviem skūpstiem
Es negribu ļaut pazust tiem,
Bet tas ir tikai sapnis
Kuram piepildīties nebūs lemts
Jo tas esi vienīgi Tu
Un Tavi vārdi bij vienkārši spēle
Spēle ar manām jūtām pret Tevi
Nezinu vai piedot Tev, vai naidu viest
Bet neatkarīgi no izvēles manas
Jacieš būs tikai un vienigi man
Jo tā ir tikai spēle
Ka kaķim ar peli, kur
Rezultātā pele tiek notverta
Pamīcīta pa ķepām un nonāvēta.
Skarbi, bet tā nu tas ir!

Šai naktī svētajā
No debesīm krīt, zvaigzne kāda
Un mūsu sirdīm klusi
Mīlestības ceļu rāda.

Smaidu, smaidu... Smaidu par tevi un skumstu par tevi... diena kā smilšu pulkstenis tecēja strauji... atcerējos, domāju, sapņoju...

Noliec galvas krāšņie ziedi,
vakarblāzmu migla aizklāj.
kādēļ atstāj šajā mirklī
Mani dārzā izpostītā?

Kādēļ cauri dienu dienām
Meklēju velti tavu skatu?
Atgriezies jel mana zvaigzne!
Manis tvertā dvēselīte!

Ziedus skaistākos Tev vēlos šodien dāvāt,
Vai tad ziedi ir par daudz?
Lai tie atgādina Tev par visu skaisto,
Kas reiz bijis,ir un varbūt arī būs.
Lai ziedu krāšņums atdzimst Tavās acīs,
Un lūpas kāri ziedu veldzi dzer,
Lai ziedu smarža apreibina prātu,
Un sirds tad ziedu kaisli tver,
Lai ziedu valdzinājums pārņem Tevi,
Un domas kaut kur projām trauc,
Bet Tev ir jāuzzied jo skaistai,kāda esi
Tas liktens Tavs ir jaukam ziedam būt.

Es negaidu nevienu glāstu,
Nevienu vārdu,
Neko, ko dzīve varētu man sniegt.
Jo man nāktos kliegt kā bērnam,
Kurš nezin laimi,
Kuru pašam ir jāaizsniedz
Un jāizbauda,
Lai nenāktos nožēlot padarīto...
(visiem, kuri mīl)

Laimi, prieku, veselību,
Visu draugu mīlestību!
Lai sirdī vienmēr prieks,
Naudas makā santīms lieks!

Uztraukumā vistas klukst,
Sirsniņas tām strauji pukst,
Piedēta ir pilna kūts,
Gailim izriesusies krūts.
Priecīgas Lieldienas.

No saules — spēku, veselību
No zemes — ziedu bagātību
No labiem draugiem — mīlestību.

...es Tevi gribu!......es gribu Tevi.....gribu Tevi es! Cik dažādi var sakārtot vārdus un katru reizi tie izsaka kaut ko citu.....

Šodien un vienmēr vēlu Tev mīlēt to, ko ir vērts mīlēt, aizmirst to, ko nav vērts atcerēties, lepoties ar to, kas ir lepnuma vērts, gūt atelpu arī steigas brīdī un uzcelt žogu starp sevi un raizēm. Un vēl — lai nesteidzīgs laiks Tavos laimes brīžos un lai ātri aizzib tās dienas, kas nav laipnas pret Tevi. (Džons Raskins)

Ai, zaķīti, garausīti,
Kā es tevi sengaidīju
Ar raibām oliņām
Ar kadiķu ziediņiem.

Visas zemes takas zilgas
Šonakt sargā miera gariņš.
Tāli zvani... Klusas ilgas...
Rokās smaidošs egļu zariņš...
Visur viegliem, mīļiem soļiem
Senā svētku teika staigā.
Zvaigžņu acis atvērdama,
Debess atspīd zemes vaigā...

Gudrība ne vienmēr nāk kopā ar vecumu, biežāk vecums atnāk viens....

Kā slīdoša eņģeļa ēna ir ziema ārā.. es jūtu.
Zied leduspuķes uz rūtīm, mans eņģel,
kaut Tu šeit būtu.. es sildītu Tevi pie krūtīm.

Tāu prom no ielām
Nakts ar zvaigznēm lielām
Sniega laukus sedza,
Svētku gunis dedza.
(F. Bārda)

Lai ir Tev ko mīlēt, un Tevi lai mīl,
Lai ir Tev ko gaidīt, un Tevi kas gaida,
Lai ir Tev ko darīt un to novērtēt spēj,
Lai debesis sargā un uz zemes Tevi mīl.

Laime nāk ar zvaigzni rokā
Tiem, kam laba, silta sirds.
Viņas gaišā, maigā staru lokā
Dzīves ceļā gaiši mirdz.