Nejauši sveicieni
Kad tu piedzimi, tu raudāji, bet tev apkārt visi priecājās. Dzīvo tā, lai mirklī, kad tev būs jāmirst, tu smaidītu, bet cilvēki tev apkārt raudātu...
Atstājiet mani!Ļaujiet man vienam būt!
Es zinu to dziesmu,ko dzied lapas,kad rudenī trūd.
Es zinu to ceļu,pa kuru dūmi debesīs zūd.
Atstājiet mani!Ļaujiet man vienam būt!
Atstājiet mani!Un Ļaujiet man vienam iet!
Es zinu,cik skaisti pusnaktī pūce dzied.
Es kokus kā cilvēkus jūtu.Un tie mani kā koku jūt.
Atstājiet mani!Ļaujiet man vienam būt!
Es negribu ar jums ēst maizi un pacelt skanošas glāzes.
Kad pār galvu aizlido dzērvju kāsis,
Es aizeju.
Kad es esmu viens,nekas manī nepazūd.
Ļaujiet man vienam būt!
Noņemiet no mana pleca savas rokas!
Lai paliek ar mani mana nelaime un manas mokas.
Man jāsaprot pašam,cik dziļi un kas manī trūd.
Ļaujiet man vienam būt!
Manu prieku ļaujiet satikt man ceļā vienam.
Es nebridīšu to braslu,pa kuru mēs visi brienam.
Es negribu uz jūsu striķa kā krekls starp krekliem žūt.
Ļaujiet man vienam būt!
Vai jūs zināt,cik grūti ar savām saknēm karot?
Vai jūs zināt,cik grūti no maza pumpura žuburos zarot?
Jūs es iegūšu pēc tam.Tagad gribu es sevi gūt.
Ļaujiet man vienam būt!
Pāriet krusa, pāriet lietus,
Vēji nāk un projām iet,
Saule bāl un meklē rietus,
Tikai mīla nepāriet.
Papardēs pa Jāņu nakti
Notiek neplānoti akti
Jānim knišļi uzbrukuši
Visu seksu izjaukuši!
Lai Tev dzīvē kalpo velni : divi balti, divi melni.
Pati saule nokāps lejā
Tev uz pieres skūpstu sniegs-
Pati zvaigzne pusnakts vējā
Nolieksies, lai Tev ir prieks:))
Tas, kurš meklē draugus, ir pelnījis, lai tos atrastu; kam nav draugu, tas nekad tos nav meklējis.
(G.Lesings)
Ar mēmu palīgā saucienu,
Ar aklu acu skatienu,
Ar viltotu smaidu sejā
Es raugos tevī kā bezizejā!
Sapņi kļūst par īstenību tieši tad, kad Tu to vismazāk gaidi!
Jo vairāk vēstuļu karavīrs saņem no mīļotās meitenes, jo viņam tīrāka pakaļa.
Kogda na gorod noch lozhitsja,
Zvezdi svetjat v tishene,
Kogda dushe mojej nespitsja-
Ja vspomijaju o tebe!
Lai tavā vārdadienā
Tev prieku dāvā viss,
Lai draugi pasniedz ziedus
Un sauli debesīs!
Es zvanu-tu necel
Es gaidu-tu nenāc...
Paldies, ka ļāvi man domāt, ka mēs būsim kopā
Paldies, ka teici, ka mīli mani
Paldies, ka iemīlēju tevi
Paldies, par pastaigu jauko
Paldies, ka atkal jau raudu
Paldies, nu zinu cik asaras sāļas
Zinu, ka mīlēt nozīmē ciest
Paldies tev liels.....
Novērtē to, kas Tev pieder, samierinies ar to, kā Tev nav un nekad nebūs. Pieņemot visu, izvēlies būt laimīgs!
Izskalo acis, izskalo sirdi.
Izskalo acis, izskalo sirdi
Vai to, kas notiek Tevī, Tu dzirdi?
Pieliec ausi pie savas sirds
Tik ilgi nav sevī nirts!
Izskalo acis, izskalo sirdi
Neslēpies tumsā, vai mani dzirdi?
Pietiek spēlēt uz nenoskaņotām stīgām,
Tev patiesībā ir apnicis būt īgnam!
Izskalo acis, izskalo sirdi
Tu taču neesi viens, vai dzirdi?
Ļauj sev sapņot, ļauj sevi mīlēt,
Nevajag citu nepaveiktos vārdos zīlēt!
Izskalo acis, izskalo sirdi
Tevi mīl, vai tagad Tu to dzirdi???
Kur draudzība sākas, to
neteic neviens. Un kādēļ?
Lai vārds to saka!
Bij gājēji divi, bet lielceļš
bij viens, un pēkšņi tie
atradās blakus....
Pie tumšas, dziļas akas
kluss eņģelis raudāja,
un viņa asara akā
kā zvaigznīte iekrita.
*
Ir gājušas dienas un gadi,
bet akā vēl zvaigznīte mirdz:
Ak, klusais eņģel, vai zini:
tā aka bij mana sirds!
(F. Bārda)
...Un vēl par to es Tevi iemīlēju,
ka vienīgais Tu manus vieglos vējus
ar stiprām pavadām, ar drošām rokām sēji
Un tie vairs projām steigties negribēja.
Kā zirgi smaržīgajās Jāņu naktīs,
ar tumsu sapīti, ar zvaigznēm zālē,
ar baltām, nenopļautām pīpenēm
tie maigie, zīžainie,
tie siltie vēji.
Bet var jau būt,
ka Tevi iemīlēju
Bez visa tā, bez it nekā
tāpat kā tumsā taurenis uz liesmu skrēju
Un nesadegu — Tevī uzmirdzēju.
Skolas gadus vērā liec,
Vējam līdzi nelaid tos.
Lai nav vēlāk jānožēlo
Atpakaļ tie nenāks vairs!
Mīlēt ir grūti,
Ciest tiek Tev daudz..
Saprast kas notiek,
Tev īsti nav ļauts..
Sāp sirds..
Ja mīlestība šaubīga.
Ir prieks..
Ja viss kārtībā!
Es nezinu vai es mīlu-
Tik mazliet to jūtu,
Bet varbūt mana sirds
Tik mani maldina.
Es negribu mīlēt,
Jo mazliet sāpina,
Bet ir dienas, kad vēlos,
Būt viņam tuvumā.
Es viņu veēl kārtīgi — nepazīstu.
Bet daudz ko par viņu zinu.
Man viņa patīk un nepatīk daudz lietu,
Bet gribu būt kopā un just mīļumu!
Mani mūžā ir sāpinājuši,
Negribu atkal to just,
Tādēļ baidos mīlēt — viņu..
