Nejauši sveicieni
...Vai mīlestībai ir spārni?...To es nezinu, bet to, ka mīlestības eņģelim ir spārni, es zinu skaidri...
Mīlēt ir neticami laba sajūta, bet mīlēt neīsto — lielas sāpes... Mīli īsto! Un Tev sāpīgi neabžilbs acis, ieraugot pirmo sniegu... Mīli īsto! Un Tev nesals ziemas naktī, skatoties zvaigznēs... Mīli īsto! Un viņa dāvātās rozes nekad nenovītīs... Mīli īsto! Un arī viņš Tevi mīlēs, jo Tu būsi viņam ĪSTĀ...
Klusi krīt sniegs uz Tavām plaukstām
Un lēni tajās kūst,
Tu tagad esi tālu,
Man Tevis ļoti trūkst!
Es gribētu par sniegu kļūt
Un tagad Tavās plaukstās būt!
Auksti vēji norimuši,
Mākonīši izgaisuši,
Veras plaša debestiņa,
Atnāk gaiša Lieldieniņa.
Es ienīdu Tevi un atraidīju,
Bet Tu nelikies mierā,
Jo mīlēji mani.
Vēlāk es sapratu,
Ka kļūdījos, Tevi atraidot,
Bet bija jau par vēlu,
Jo teici Tu,
Ka nemīli vairs mani,
Bet vai tā bija patiesība?
Es mīlēju Tevi, ak,
cik gan ļoti,
Bet tagad Tu biji tas,
Kas mani atraidīja.
Tagad mūsu ceļi ir šķīrušies,
Bet zinu, ka vienmēr
Paliksi manā sirdī, tāpēc lūdzu Tevi
Piedod man...
Un tagad man liekas,
Ka tomēr mīli mani,
Bet es nevēlos,
Lai Tu otrreiz salauztu manu sirdi,
Yāpēc es saku
Nē,
Kaut visa mana sirds un dvēsele sauc
Jā...
Vienam sirdi valdīt grūti,
Vajag diviem kopā būt.
Tāpēc, zaķīt, vai Tu dzirdi?
Neliedz man to savu sirdi!!!
Kas pirmajā mirklī liekas vissmagākais — To mīlestība padarīs par visvieglāko...
Vakar dzērām baigi dikti,
Šodien mums ir ļoti slikti.
Galva sāp un kājas ļodzas,
Daži vēl pie poda mocas..=)
Laime lai pati
Atļauj Tev brīvi,
Skaistākos sapņus
Pārvērst par dzīvi.
Es atgriežu tavus pulksteņus atpakaļ,
Tu paņem manējos -
Mums tagad pašiem savs laiks...
A.Zemdega
Es sasniegšu sauli...Es sasniegšu visu ko tik tu man lūgsi...
Es uzkāpšu uz mēness...
Zagšu kaimiņiem puķes...
Es darīšu visu...
Bet Tu atļauj man to visu pasniegt Tev...
Tikai vienu acumirkli, vienu vārdu.
Tikai vienu skūpstu,vienu glāstu.
Tikai vienu domu paspēt izdomāt līdz galam.
Tikai vienu elpas vilcienu, Tev esot manam.
Lai Ziemassvētki sirdi vij ar prieku,
Ar cerībām, ka rīt viss labāk būs:
Lai aiziet prom pa tīru sniegu
Tās rūpes, kuras nomākušas mūs.
Tavs vārds, valoda par mani kā lāsts.
Tavas acis kā zvaigznes debesīs,
Kurās es lūkojos ik vakaru un par tevi sapņoju!!!
Es gaidu sauli, kas sildīs mani.
Es gaidu lietu, kas veldzēs mani.
Es gaidu dienu, kas laimi nesis.
Es gaidu Tevi, kas mīlēs mani.
Jo ilgāk domās kavējos,
jo grūtāk...
domāt par to, kā varētu būt!
domāt par to, kā panākt....
domāt par visu un visiem!
domāt par mums!!!
domāt par to, kā labāk!
domāt kā mazai meitenei
kura vēlas sasniegt debesis!!!
cik grūti ur domāt par neiespējamo.....
jo ilgāk domās kavējos,
jo sāpīgāk saprast,
ka neiespējamais esi.....
TU!!!!
Pie laimes kalēja par mācekli
Tu steidzies solī ašā,
Jo atceries ko mācīja
Ir laime jākaļ pašam.
Es gaidīšu, kaut nezinu vai Tu nāksi,
Un gaidot, mācīšos pacietīgs būt.
Es gaidīšu, kaut sarma sabirs matos
Un gaidot, mīlēšu vēl vairāk Tevi es!
Vīrieša neatkarība -atdevi algu un — brīvs.
Salatēvs pār laukiem brien
Sandeles tam kājās,
Skrieniet bērni skatīties
Vai tam visi mājās!
Ja Tu jautāsi, ko es mīlu vairāk —
Tevi vai dzīvi,
Es atbildēšū, ka dzīvi.
Tu aiziesi un nekad neuzzināsi,
Ka mana dzīve esi Tu.
