Nejauši sveicieni
Manas ausis mīl tavus vārdus... manas acis mīl tavus skatus... manas rokas mīl tavu vaigu... mans augums mīl tavus glāstus. Bet mana sirds joprojām ir auksta. Dod tai vēl laiku. Un tikmēr meklē kādu, kas vispirms ar sirdi tevi jūt. Piedod!
Mīlestība ir tad kad dvēsele mājo divos cilvēkos vienlaicīgi...
Tu laupi man sapņus, jo kopā esot ar Tevi, es jūtos kā sapnī! Naktī es nevaru aizmigt, jo man nav vairs par ko sapņot!
Balts ceļš caur tumsu lokās,
Un tālē zvaigznes māj —
Kāds siltas, mīļas rokas
Pār zemi svētot klāj.
(V. Mora)
Man ir cilvēks,
Kuram veltīt visu to,
Kas manī ir labs,
Centies mīlēt un dzīvot sev!
Tas nav maz tas ir viss!
Tevi mīlu
Tu esi mans cilvēks ar visu,
kas tevī labs ir un ļauns.
Ar to, ko tevī mīlu,
ar to, par ko man ir kauns.
Tu esi mans kopā ar velnu,
kas tev sirds stūrītī sēž
un, izbāzis roķeli melnu,
aiz matiem man dvēseli plēš.
Tu esi mans kopā ar Dievu,
kas baltu ceļu klāj
un, pasakas kaktiņā sēžot,
sargā un neatstāj.
Tu esi mans cilvēks ar visu,
Kas tevī apdziest vai skan,
kas tevī nomirst un piedzimst, —
tu esi un paliec mans.
Nelūdz man vairs neko ..
Es neaizmirsīšu nekad par mums.
Bet es nevaru dzīvot tikai ar domu, ka Tu esi pieradis mani mīlēt.
Manā sirdī esi tikai Tu ..
un mūsu dzīves sapņi...
Bet piedod, es vēlos ko citu.
Jaunā gadā tādu sparu,
kas uz priekšu velk ar varu
Un ja dzīvē ir kas smags,
Lai tas būtu naudas maks.
No ielas atskan trolejbusa skreja,
Un mijkrēslī, ko vakars lēnām auž,
Kvēl tavu lūpu sārtums palsā sejā
Tik valdzinošs, ka sirdi pušu lauž.
( A. Imermanis)
To jūra šalc, to pašu dziesmu dzied,
Uz savu zvaigzni tev tālu iet.
Un dziemas skan, ik skaņa trīc -
Lai viss tiek dzīvē piepildīts.
Mēnessbaltos sniega laukos
Vientuļš zvaniņš tālu skan;
Senu dienu mīļas ainas
Modina tas sirdī man.
Lai silti vasarā, lai ziemā snieg
Lai darbs, lai draugi un arī prieks!
Lai dvēsele var baltas sapņu dzijas tīt,
Lai atnāk tas, ko gribas sagaidīt!
Ko gan vārdi spēj sacīt?
Nojautas, nojautas vien,
rokas spiediens, skats acīs,
vieno mūs, saista un sien.
Lai Jaunā gada gājiens, kas būs sācies,
Ir saules pilns un neapmācies!
Es uzzīmēju tavu sirdi
Smiltīs pie jūras
Atnāca vilnis un paņēma to
Kaut kur ir pļava -
Viena vienīgā pasaulē- Tava!
Naktīs viņa Tev sapņos smaržo
Un rītos vēl ilgi uz lūpām
Jūti medus garšu
Lai arī Tev pieder pļava,
Kurā tikai atliek ieiet
Un kur Tu būsi laimīga.
Sirdsapziņa — tā ir balss, kas tev saka, ka nevajag darīt to, ko tu tikko izdarīji.
Vārda diena vienreiz gadā,
Neļauj draugiem palikt sausā.
Visu visu mafiju,
Aicini uz kafiju.
Es esmu ietiepīga,
Tāpēc nerunāju
Esmu ietiepīga
Tāpēc izvairos,
Jo mīlu Tevi,
Un gribu būt
Kopā ar Tevi...
Tu teiksi — tas ir smieklīgi
Bet zini, tā nav...
Tas ir ļoti
sāpīgi...
Paiet Tev garām
neko nesakot...
Lieldienas rītā, kad saulīte aust,
zaķīts gar mežmalu priecīgi trauc.
Ķepās tam groziņš tīri glīts,
groziņā olas un kortelīts.
