Nejauši sveicieni

Lai sudrabots mākonis
Pretī tev lido ar pavasari un stārķi vidū.
Lai nakts liek dilušu mēnesi paunā
Un aiznes nokalt tev dziesmu jaunu.
Lai sniegu,kas šodien balti krīt,
Nāk stirnas kājām aprakstīt.
Lai zvaigznes debesīs iesēj pļavu
Un uguni nosauc par tavu.
(A.Štrauss)

Manas acis redz tikai Tevi,
Manas lūpas skūpsta tikai Tevi,
Manās domās tikai Tu,
Manā sirsniņā esi iemitinājusies tikai Tu!

Lai gan domas ved pie Tevis,
Lai gan mana sirds straujāk sitās,
Cenšos aizmirst Tevi ļoti,
Bet kādēļ gan nesanāk tas?
Nesaprotu it neko...
Mīļais, lūdzu pārtrauc murgu!
Atnes manu brīvību...
Būsim kopā mūžu mūžiem,
Tu un Es šai pasaulē!!!

Tici zvaigznēm debess tālē,
Kas virs tavas galvas mirdz,
Tici nākotnei un dzīvei,
Tici tam, ko saka sirds!

Ja iesi pa ceļu, kas saucas "vēlāk", nonāksi vietā, kas saucas "nekad".

Ja tās domas, ko Tev veltu,
Visas puķēs parvērstos,
Bagāts dārzs ap Tevi zeltu,
Grimdams smaržu vīrakos.

Laime lai pati
Atļauj tev brīvi
Skaistāko sapni
Pārvērst par dzīvi.

Tu esi tikai viens no daudzajiem,
kas mani pamet.
To zinājām mēs abi jau pirms tam.

Vai noticis kas ārkārtējs?
Nekas.

Ir diena pelēka,
un saule citiem spīd.
Es zinu, spīdēs man tā atkal -
citurīt.

Vai noticis kas ārkārtējs?
Nekas.

Slīd garām truli vienaldzīgas sejas.
Es gaidu vakaru, un karstas dejas,
Es gaidu brīdi to, kad pūķis zaļais
Kļūs mīļotais jau n-to reizi man,
Un māsa depresija lūgšanas pār mani skaitīs,
Kad saprāts lēni pašnāvībā mirs.
Un atkal augšāmcelsies nelietīgi, nemirstīgais,
Un roku sniegs tai nedziestošai dzīvotgribai,
Kas balagānā jaunu drāmu uzvedīs
Ar manu masku mīlētājas lomai?

Šī luga beigusies, bet nedzird aplausus,
Un nesniedz ziedus aktieriem
no skatītāju zāles.

Vai noticis kas ārkārtējs?
Nekas.

Salatēvs pār laukiem brien,
Ziemeļbriedis garām skrien,
Aiz sētmalēm jau bērni lien
Un dāvankuli vaļā sien!
Tie ziemeļbriedi noķēruši
Un viņam kuli atņēmuši!

Laiks kā meteņu vējbrāzmas projām skrien,
Un, kad matos jau puteņi palsi,
Kādreiz aizej tai zemē, kur sadzird ikviens
Savas agrīnās jaunības balsi!
(Sk. Kaldupe)

Labāk, lai manis desmit reižu trūkst, nekā vienu reizi kaut kur palieku pāri.

Ziemassvētkos možu garu,
Spēku kaulos, darba sparu!
Tam, kas vienmēr pats ir kustīgs
Ari Jaunais gads būs lustīgs!

Ar Tevi šai naktī lai notiek
Neparasts brīnums kāds.
Lai laime atnāk un paliek,
Lai vēlīgs likteņa prāts.
Lai mīlestības ir gana,
Ko saņemt un citiem dot.
Un nedienas gaismas zvanā
Lai dvēsele pārkausēt prot!

Ziedus skaistākos Tev vēlos šodien dāvāt,
Vai tad ziedi ir par daudz?
Lai tie atgādina Tev par visu skaisto,
Kas reiz bijis,ir un varbūt arī būs.
Lai ziedu krāšņums atdzimst Tavās acīs,
Un lūpas kāri ziedu veldzi dzer,
Lai ziedu smarža apreibina prātu,
Un sirds tad ziedu kaisli tver,
Lai ziedu valdzinājums pārņem Tevi,
Un domas kaut kur projām trauc,
Bet Tev ir jāuzzied jo skaistai,kāda esi
Tas liktens Tavs ir jaukam ziedam būt.

.....Dzīve nav rožu dārzs, bet gan kartupeļu lauks, kurš vairāk parok, tas lielāks
cūka!....

Vārdi ir vara,
ir tilts un mūris;
vārdi mūs apvieno,
vārdi mūs šķir.
Vārdi ir sēkla
kā mīlai tā naidam —
spēks viņos velnišķīgs,
dievišķīgs ir.

Lai tev laime,
Lai tev prieks,
Lai tev rītos
Nenāk miegs!

atceries:
Kaut arī nekas nav patstāvīgs,par visu augstāk tomēr vērtē mīlestību,ko baudi.
Tā pastāvēs visilgāk,arī pēc tam kad zelts un labā veselība izgaisīs.

Nāc ar saules zelta smaidu,
Vienmēr tavus soļus gaidu,
Mīlas skūpstus Tev es sūtu,
Lai ar cik Tu tālu būtu!

Lai tavs prāts ar gudrībām pildās
Un tava sirds pie čaļiem sildās.