Nejauši sveicieni
Meitenes ir kā zvaigznes. Bet zvaigznes mirdz tikai naktī. Tad pacelsim glāzes un iedzersim par skaidrām, mirdzošām naktīm!
Remember me when I am gone away,
Gone far away into the silent land;
When you can no more hold me by the hand,
Nor I half turn to go yet turning stay.
Remember me when no more day by day
You tell me of our future that you plann''d:
Only remember me; you understand
It will be late to counsel then or pray.
Yet if you should forget me for a while
And afterwards remember, do not grieve:
For if the darkness and corruption leave
A vestige of the thoughts that once I had,
Better by far you should forget and smile
Than that you should remember and be sad.
Nepadodies tautu meita,
Vīru svētkus svinēdama.
Sit tautieša olas pušu,
Lai plīst čaula brakšķēdama.
Lai saule tev smaida,
Lai gavilē prieks,
Lai paliek no manis
Mazs atmiņu prieks.
Neprasi, lai katru dienu
Draugs kāds tevim būtu klāt.
Katrā nestundā arvienu
Steigtos tevi mierināt.
Lai egles zaros sveces deg
Un teiksmains sapnis zemi sedz,
Lai tavās acīs laime mirdz
Un visu skumjo aizmirst sirds.
Slikts viņš ir, labs viņš nav, bet tomēr..... labāk, ka viņš ir , nekā,ka viņa nav! Priekā!
Ja dzīve ir grūta
Uz visu ir naids,
Tad labākais līdzeklis
Visam ir smaids!
Rīta paradokss: ja no rīta pamosties uz ielas, tad tur arī esi aizmidzis.
Katram vārdam ir savs gariņš,
Kas to vārdu sargā,
Gan no lietavām un vēja,
Gan no zibens bargā.
Būs brīnumi ja vien tiem noticēsi,
Būs laime tad, ja pratīsi to dot,
Būs saskaņa, ja vien to radīt spēsi,
Vien dodot citiem, varam laimi gūt.
Mīlestība ir tad, kad tuvība smaržo pēc saules stariem, kas tikko ieurbušies zemē, pār kuru nolijis silts pavasara lietus, un klusums ir tik paredzams, jo putni vienkārši vēl nav pamodušies un sapratuši. Tā ir mīlēt — un nekā citādāk!
/M. Freimanis/
Ik jubileja — tikai mirklis zibošs,
No dzīves trases ko vairs neatsaukt,
Jel paliec vienmēr zvaigžņu gaismas gribošs,
Visapkārt likdams mīlestībai plaukt.
Kad galviņu spilvenā liksi,
tad pie saldiem sapņiem tiksi.
Nu Tev brienot sapņu taku,
es ar labu nakti saku.
Ir smagums baiss, kad putnu dziesmu rītā
Nāk pavasaris zaļu prieku sēt,
Jo sirds kā zaķu nomizota ābelīte,
Vairs nesadzīst un nespēj uzziedēt.............
Lai Jaunais gads ar saviem priekiem
Tev prātu necilā uz niekiem!
Dzīvo šeit un pašlaik.Tā ir pārbaudīta dzīves patiesība — vakardienas vairs nav, bet rītdiena vēl nav pienākusi.Ir TE un ŠOBRĪD
Tūkstoš dzidru saules staru
Lai vēl ilgi dzīvē mirdz.
Prieku, laimi, veselību
Vēlējām no visas sirds!
Zaķim šodien botas kājās,
Iegriežas viņš visās mājās.
Dala pūpolus un olas,
Lai ir galvā labas domas.
Ardievu...
Es neturēšu Tevi ciet,
Mums dzīvē katram sava taka,
Mums šķirtus ceļus nolemts iet.
(T. Brička)
