Nejauši sveicieni

Gads aizsteidz, aizsteigsies vēl simti
Mēs nespējam tiem tālo ceļu liegt,
Bet katrs jaunais sveiks mūs silti,
Ja paši spēsim laimei roku dot.

Ļauj novēlēt Tev vārda dienā laimi,
Lai Tavā dienā laimes stundu daudz;
Ja ceļš būs grūts, lai apkārt draugu saime,
Kas roku sniedz un Tevi tālāk sauc!

Tu sapņos nāc, es nezinu, ko vēlies,
Jo pati tu pie manis neatnāc...
Cik zils ir debess pāri galvai cēlies,
Cik maigi vējiņš katrā kokā šņāc...

Ja Tu mīli kādu puķi, kas atrodas uz zvaigznes, tad ir tik jauki naktī raudzīties debesīs. Visas zvaigznes šķiet ziedam.
(A. de Sent-Ekziperī)

Tad kad nakts pār zemi klājas,
Mana sirds ir tavas mājas,
Jo es gribu tikai vienu,
Skūpstu sniegt tev katru dienu.

Kad svecītes eglītē sadegtas būs,
Un piparkūkas virtuvē garšosiet Jūs,
Glāzi par Tevīm es celšu, mans draugs,
Lai 2005 — tais būtu tev jauks!

Sēžu savā istabā,
Mobilais man kabatā,
Gaidu, kad man zvanīsi,
"Mīlu tevi!" sacīsi.

Daži saka, ka laime šķir, bet nelaime saista.
Kā gan lai tam tic, tad jau laime būtu baisa.....

Ja manaa dziivee notiek kautkas slikts — es zinu, kas mani sasmiidinaas!
Ja manaa dziivee notiek kautkas labs — es zinu, kas ar mani daliisies priekos!
Ja es kaadreiz jutos vientulja — es zinu, kam varu piezvaniit!
Ja es kaadreiz juutos satraukta — es zinu, kas mani nomierinaas!
Ir tik labi apzinaaties, ka man ir ne tikai puisis, bet veel vairaak — draugs!
Kaads ar kuru varu parunaaties un uzklausiit!
Vai gluzhi vienkaarshi paseedeet kopaa un kluseet!
Kaads, kura plaukstu es varu sanjemt un kaads, kursh mani var apskaut un sasildiit!
Pat tad, kad mees neesam kopaa — ir labi zinaat, ka Tu tomeer esi....manaas domaas...
Un ir tik labi zinaat, ka arii Tu vienmeer domaa par mani!:*

Ik vakaru sēžu es pie loga.
Raugos kā lēnām sniegpārsliņas krīt no debesīm.
Skatos kā tās nolaižas uz aukstās zemes,
Tā pat kā agrāk nolaidās Tavi skūpsti uz manām lūpām.
Tu ar savām lūpām sildīji mani,
Bet tagad es esmu sasalusi kā ledus klucis.
Neviens nevar mani atsaldēt,
Tas nav iespējams.

Ik vakaru sēžu es pie loga.
Raugos kā vējš glāsta koku zarus.
Skatos kā vēja pirksti maigi glāsta krūmus,
Tā pat kā agrāk Tu ar savām lūpām maigi glāstīji mani.
Tu mani darīji skaistu,
Bet tagad es esmu neglīta un aizmirsta.
Nevienam nav spēkos mani skaistu padarīt,
Tas nav iespējams.

Ik vakaru sēžu es pie loga.
Raugos kā saule riet aiz mežiem.
Skatos kā saule slēpj savu smaidu aiz koku galiem,
Tā pat kā agrāk tu slēpi savas acis no manis.
Tu padarīji mani aklu,
Bet tagad es visu redzu, skaidri un gaiši.
Un par to es gribu tev pateikties,
Tu atvēri manas acis uz šo pasauli.

Īsa, īsa Jāņu nakts
Par visām naksniņām:
Vienā malā saule gāja,
Otrā saule uzlīgoja.

Pa jauniem dzīves pakalniem
Ej savu ceļu droši.
Lai rozes tev bez dzeloņiem
Zied ceļa malā koši.

Lai saglabātu jaunību, jāievēro 3 noteikumi:
*dzīvot godīgi,
*ĒST LĒNI,
*un neatklāt savu īsto gadu skaitu!!!

Lai Jaunais gads sirdī iemet baltu zvaigžņu klēpi,
kas sniedz brīnumainu spēku.
Lai rokas un prāts gurst tīkamā darbā, bet spēkus
lai atjauno tuvu un mīļu cilvēku klātbūtne.

Optimismu, gaišas domas, radošas ieceres un izdošanos Jaunajā gadā !

Ir jauki sapņiem sevi ziedot
Un skaistas atmiņas sev gūt.
Vēl skaistāk? Mīlēt, ciest un piedot.
Par labu draugu draugiem būt.

Vienam sirdi valdīt grūti,
Vajag diviem kopā būt.
Tāpēc, zaķīt, vai Tu dzirdi?
Neliedz man to savu sirdi!!!

Ziemassvētku zvaigznes
Lai pār visiem mirdz.
Miers, lai ir virs zemes,
Miers iekš katra sirds.

Vārdadienā nepiedzeries,
Labāk manos vārdos veries -
Novēlu tev dzīvot forši,
Garāžā lai pieci porši!

Saucot lietas īstajos vārdos, var palikt bez lietām.

Dziesma par mīlu — sākums un beigas.
Degoša lāpa, kas pusnaktī liek
Sirdīm glabāt sapni par sauli.
Mīla — šīs pasaules pēdējais prieks.
(R. Skujiņa)