Nejauši sveicieni

Mīlestība ir kā sega, kurai pa priekšu ir jātdot savs siltums, tad tā Tev atdos savu divtik, taču segas paliek netīras un bieži mazgājot dilst, tapēc tās ir jāmaina, bet ir grūti, jo pieķeramies un iemīlam, bet veco tik grūti pamest un ne vienmēr jaunā silda tikpat labi kā vecā...

Pirms iededz sveci egles zarā,
dedz svētku liesmu sirdī savā,
ar piedošanu, sapratni,
ar mīlestības dzirksteli
un tici — tas ir Tavā varā
nest gaismu, kā to sveces dara…
/S.Vasiļevska/

Kā senā pasakā, kā dzejā sirmā,
Par visu skaistāka ir mīla pirmā.

Baltu ceļu Ziemassvētku
brīnumam un Jaunā gada cerībām!

Aiz gaismas mirdz zieds,
Aiz laimes pukst sirds
Pa pasauli mūžam
Lido mīlestība.

Stāvēja uz ielas divi puisēni — labais un sliktais — un spļāva viens uz otru. Sliktais labajam trāpīja 4 reizes, bet labais sliktajam — 9 reizes. Garāmgājējs sāka kaunināt abus puišeļus un tad viņi sāka spļaut uz garāmgājēju. Sliktais puisēns trāpīja 7 reizes, bet labais — 12 reizes. Jā... labais uzvar vienmēr!

Aizmirst var to, ko ir zinājis
Aizmirst var to, ko ir darījis
Aizmirst var to, ko ir sapņojis
Bet nekad to, ko ir mīlējis.

Debesis uzliek plecam
Vieglu un sniegotu roku.
Klusums svecītes iededz,
Un pasaules steigu klāj.
Uzdzirkstam svētvakaram,
Uzsmaidām mīlestībai,
Ziemassvētki mums gaismu
Egļu biķeros krāj.

/K.Apškrūma/

If I begin to feel lighter
Hold me down
And I''ll be yours for evermore

God bless this mess I''m in
For it is time
To be rid of a certain sin

Jaunais gads mums atkal dos dienas-
Diena pēc dienas ar darbu lai pildās.
Kā ar medu piepildās šūnas.
Cilvēks pie dzīvām domām lai sildās,
Lia no tumšās,miegainās kūnas
Dēseles tauriņš spārnus sev raisa
Meklēdams saules un vasaras gaisa.
/M. Čaklais./

Var strautiņš izšķirt divus kokus,
Bet viņu saknes kopā būs,
Var likten's izšķirt divus draugus,
Bet viņu sirdis nespēs šķirt!

Miileet vienu -
Tas ir nieks,
Divus, triis —
Sirdij prieks.

Labāk mīlēt īsu brīdi un domāt, ka mīlēsi visu mūžu,
nekā solīties mīlēt visu mūžu, bet mīlēt tikai mirkli.

Mums dzīves ceļos akmeņi un māli,
Ir šaubas, vilšanās un prieks.
Tam visam pāri varavīksnes vāli
Kā cerība, kas laimi sniegs
Tūkstoš dzidru saules staru
Lai vēl ilgi dzīvē mirdz.
Prieku, laimi, veselību
Vēlējām no visas sirds!

Draudzība ir zelta stīga,
Sarausi, vairs nesasiesi,
Bet, ja arī sasiet spēsi,
Mezglu izdzēst nevarēsi!

Lai sveces deg
Un skujas smaržo,
Bet svētku pīrāgs
Labi garšo.

Ieraudzīju Tevi, iemīlējos!
Ieskatījos acīs vēl vairāk iemīlējos!
Parunāju ar Tevi, ieskatījos!
Cik dvēsele Tev tīra un jauka!

Kad gulbji aizlido, tad trešā dienā snigs.
Bet visgrūtāk man būs šīs dienas trīs —
Bez sniega un gulbjiem debesīs...

Acis kuras aizmirst nevaru es,
Kā debesis zilas, kas mākoņus nes.
Mīlu tās vienas,
Tikai tās vienas
Tas zilās debesu acis.

Raudzīties tajās varu ik dienas,
Skaistas, mirdzošas acis tik lielas.
Mīlu tās vienas,
Tikai tās vienas
Tās mirdzoši skaistās acis.

Šī nakts ir debess vārtus atvērusi,
Pār zemes tumsu dedz tā zvaigžņu loku
Un naktī šai uz katra galvas klusi
Dievs svētot uzliek savu mīļo roku.