Nejauši sveicieni
Atzīsti cilvēkā, ko tu mīli, visu labāko, ko tu gribi viņā redzēt, bet nepārmet viņam, ka viņš nav tāds, kādu tu gribētu viņu redzēt.
Kādreiz, jāciena ir sevi,
Lai smagi nekristu gar zemi,
Vienreiz, tu to panāksi,
Kad tu žēli raudāsi.....
Kāpēc man tu pāri dari?
Ja tu arī mīlēt vari...
Bija rokas tev tik mīļas,
Pēkšņi devi sāpes dziļas....
Daudz asaru man bira
Un ar laiku jūtas mira....
Labu pieredzi man devi,
Vairāk nevaru es mīlēt tevi!!!
Tu zini, kur ir Tava laime...
Neļauj tai vēlreiz izslīdēt no Tavām rokām....
Ja tev vis ir pazudis darbs, nauda, prieks, mīlestība, radinieki un pilnīgi viss kas tev ir uz zemes...Atceries, ka nav Tev pazudis viss Tev ir palicis kas labāks nekā visas mantas un mantība Tev ir palicis kas brīnišķīgs Tev ir palicis Dievs...Un zini neviens to nevar Tev atņemt un īsta mīlestība nāk no viņa...
Ir uz mūsu zemeslodes
Laimes vēlēt paradums,
Tāpēc, turoties pie modes,
Daudz laimes vēlu tev.
Pakš ... pakš... — aiz loga nopil pēdējās lietus lāses;
Tās aizskalo visus netīrumus un gružus.
Zeme padzeras un notās aug jauna dzīvība.
Mani pārņem mīlestība.
Pakš...pakš... — man norit pēdējās rūgtās asaras;
Tās aizskalo ciešanas un sāpes.
Es esmu bezspēcīgas, bet sirdī kaut kas plosās...
Tur atriebība rosās.
Tos brīžus, kad mums jautri gāja,
Tos atceries un piemini...
Bet tos, kas tevi sāpināja,
Tos aizmirsti un piedodi.
Ziemeļ briedis brauc pa gaisu
Ragavās ved dāvanmaisu
Salavecis pantus teic
Ziemassvētkos visus sveic!
Trīs ziedus es Tev šodien sūtu, jo trijos ziedos izteikts viss, viens — laimei, otrs — mīlai, bet trešais tiekot vāzē likts!
Nāk jaunais gads egļu smaržā liegā,
Un garām logam pārslas krīt,
Bet sirdis nevar ieputināt sniegā,
Tām jāiet savus sapņus piepildīt.
Turp, kur tu aizgāji, apstājas laiks,
Norima rūpes, sāpes un bēdas,
Nu tavi darbi, asaras, prieks
Snigs mūsu atmiņās balti kā sniegs.
Lai visi mazie velniņi,
Kas ellē dzied tik priecīgi
Tev tagad pēdas kutina,
No manis mīļi sveicina!
Ai, jauko Jāņu nakti,
It ne mirkli negulēju.-
Gar ausīm odi sīca,
Kas tur velns par gulēšanu.
Vienā rokā zvaigžņu sveces,
Otrā — sarmots egles zars,
Pārnācis no gada trimdas,
Stāv aiz vārtiem svētvakars...
Maigi noglāstīt vakardienu,
iecelt savu dzīvi
šodienas šūpolēs, un
uzšūpot līdz galotnēm, līdz
nepazaudēšanas augstumiem, līdz
neapmaldīšanās skaistumam, līdz
neaizmiršanas zelta stariem -
katrā ziņā līdz vietai, kur
viss sliktais aizkūp kā dūmi, bet
viss labais- joprojām
nāk līdzi un
nepāriet...
Draudzība...
Draudzība nav izmērāma-
Ne kilometros, ne soļos.
Tā nav sverama-
Ne kilogramos, ne gramos.
Nav noteikta laukuma-
Ne kvadrātmetri,
Ne pat visa galaktika.
Tā nav mērāma
Arī laika mērvienībās.
To nevar arī saskaitīt
Kā zvaigznes
Jeb pārlikt citā vietā
Kā puķupodu.
Līdzīgi kā mīlestība,
Tās iet blakus.
Mīlestība & draudzība...
Labākās draudzenes....
Tava reputācija ir līdzīga saulei — uz tās ir daudz plankumu.
Dusi saldi, mīļo tētiņ,
Mūža miegs lai ir tev salds.
Auklēs tevi rasa rīti,
Ziedi klās un sniedziņš balts.
" Šodien mums nav laika pat paskatīties vienam uz otru, nav laika runāties, priecāties vienam par otru... Tā mēs aizvien mazāk un mazāk satiekamies viens ar otru. Pasaule iet postā mīļuma un laipnības trūkuma dēļ. Cilvēki mokās mīlestības slāpēs, bet mīlestībai neatliek laika, jo visi ļoti steidzas."
Māte Terēza
Ir atkal svētku vakars,
Un gadu mija nāk.
Un tūkstoš jaunu ceļu
No pusnakts jāiesāk!
