Nejauši sveicieni
Ja kādu dienu Tev būs sajūta, ka gribi raudāt,
Piezvani man.
Es neapsolu, ka varēšu likt Tev smieties,
Bet es apsolu, ka raudāšu kopā ar Tevi.
Ja kādu dienu Tev gribēsies aizbēgt no visa
Nebaidies, bet piezvani man
Es nesolu, ka lūgšu Tev apstāties,
Bet es došos kopā ar Tevi.
Ja kādu dienu Tu negribēsi nevienu dzirdēt
Piezvani man
Un es apsolu buut ļoti klusa.
Bet ja kādā brīdī Tu zvanīsi un Tev neviens neatbildēs
Steidzies ātri pie manis, jo
Iespējams šajā brīdī Tu būsi vajadzīgs man..
Vienam sirdi valdīt grūti,
Vajag diviem kopā būt.
Tādēļ, vai tu dzirdi,
Neliedz man savu sirdi!
Lai mazais rūķis Tev kā burvis
Uz laimi paver visas durvis.
Lai paņemta tiek katra rūpe ļauna
Lai paliek bēdas rūķa paunā.
Šodien ziņu Tev rakstu
Datoram pogas bakstu
Gribu Vārda dienā sveikt
Kaut ko gudru arī teikt
Lasi ziņu un smaidi
Un no citiem ziņu gaidi!
Aiz muguras jaunības trakums,
Vēl tālu vecuma miers
Bet vidū tie trakākie gadi,
Kā kaklā iesprūdis siers...
Un vidū tie aplamie gadi,
Kad vieglums sāk sirdi spiest,
Kad gribas par kādu rūpēties,
Kad gribas par kādu ciest..
/A.Skalbe/
Lēni aizver acis un sapņot sāc:
Tu zvaigzni redzi, cik spoža tā?
Nebaidies, droši kaut ko pajautā!
Lēni aizver acis un sapņot sāc:
Tu jūti, pēc tevis saule ilgojas?
Nebaidies, atver acis un apskaties!
Un klusi, klusi tevi modinās kāds,
Tu pamosties un nebaidies,
Droši ceļā doties sāc!
/L.Varna/
Tālu, tālu saule lec,
Tālu dzīvo Tu un es,
Lai gan Tevi neredzu,
Tomēr Tevi dievinu.
Es savai māmiņai
Magonīšu vietu taisu;
Magonīšu vietu taisu,
Rožu klāju paladziņu.
Kaut mazliet žēl,
ka gads ir atkal galā,
Tu tomēr smaidi —
jaunais nāk.
Lai laimes daudz,
Lai bēdas garām,
Ar prieku sirdī gadu sāc!
(K. Skujenieks)
Laime nav zvaniņš, kas zvana,
Laime nav dimants, kas mirdz.
Laime ir nezūdošs sapnis,
Patiesa cilvēka sirds.
Lai katrai dienai
Rīta rasas mirdzums,
Kā ziediem, kurus šodien
Tavās rokās liek.
Ir sāpes, ko nespējam dalīt uz pusēm,
Nav tādu vārdu, kas mierināt spētu.
Patiesi labumi: debesis virs galvas, gaiss, ko elpojam, drauga smaids, skatiens, labs vārds.
Tu gribi zināt, ko es mīlu?
Es Tev to pateikšu!
Vai gribi zināt, ko es mīlu?
Izlasi pirmos burtus!
Daudzi no mums domā, ka pasaule ir tāda, kādu mēs to redzam, kaut gan īstenībā pasauli redzam tādu, kādi esam mēs paši!
Kogda na gorod noch lozhitsja,
Zvezdi svetjat v tishene,
Kogda dushe mojej nespitsja-
Ja vspomijaju o tebe!
Loga rūtīs sitas lāses,
Pār manu vaigu rit asaras.
Tu piederi citai, tev pieder cita,
Taču es... es vēlos piederēt tev!
Lai bīj jauki kur bīj jauki
Pie eglītes tur ir jauki
Dāvaniņas viņa sedz
Bērniem dāvā prieku
Ak, jaunība, mēs aizejam pa vienam
No Taviem dārziem pusnakts klajumos.
Bet simtiem citu atnāk mūsu vietā
No jauna mīlēt, ilgoties un tvīkt.
Ko tu dari, kad ieraugi satriecoshi skaistu personu? Es skatos uz vinju un smaidu, bet kad apniik es nolieku spoguli!