Nejauši sveicieni

Daudz prieka,
Daudz laimes,
Daudz čaļu saimes.

Ai, neprasi, cik cūka liela garā, tās vērtība ir mērojama svarā.

Tavas bagātības būs tur,kur būs tava sirds.
/P.Koelju/

Vienā brīdī var pasacīt visu — to labo,
Kas neizteikts dvēselē krājies.
vienā brīdī var pasacīt visu — to ļauno,
Un tad ir jāšķiras, projām jāiet.
/Z.Purvs/

Dzīvē — svaru,
Darbā — sparu,
Sabiedrībā — jautru garu!

Ļauj man Tevi mīlēt cieši,
Ļauj man Tev blakus būt,
Ļauj man pateikt Tev maigi,
Ka vēlos būt Tevis mīlēta!

Simttūkstoš burunduciņu nav tik mīļi un pūkaini kā Tu!!

Rīta svaigums
Tev uzpūtis savu elpu...
Vēja svaigums
Tev matos iejucis....
Ziedu svaigums
Tevi pašu apdvesis...

Vienalga, vienalga kur Tu esi,
Vienmēr, vienmēr es būšu blakus.
Un visi, visi šķēršļi kas būs priekšā,
Neviens, neviens mums nemaisīsies.

Mēs, mēs kopā visus šķēršļus pārvarēsim,
Jebkuru, jebkuru šķēŗsli.
Katrs, katrs šķērslis dara labu mums,
Mūsu, mūsu mīlestība kļūst stiprāka.

Šķēršļi, šķēršļi nevar izjaukt mūsu mīlu.
Katrs, katrs var mēģināt to izjaukt,
Bet, bet nevienam tas nesanāks.
Mūsu, mūsu mīla ir pārāk stipra!

Lai Tevi mīl visi visur daudz un bieži, galvenais , lai tas Tev nestu prieku!

Lai Tevi pārklāj eņģelis ar spārnu,
Lai labajam tas Tevī vienmēr sargs;
Lai nezūd tumsā Tava ceļazvaigzne,
Jo dzīves ceļš ir nežēlīgs un bargs.
Lai nekrietnībai nebūtu Tu ērta,
Bet allaž būtu kādam glābejs krasts;
Lai dvēsele ka skaidravots ir vērta
Ikvienam, kas grib spēka malku rast.

Saule vēsti atsūtīja,
Jauni radi brālīšos;
To vēl labi nezināju,
Vai brālītis, vai māsiņa.

Pūtiet saldi, Latvju vēji,
Šņāciet mīksti, slaidie koki,
Lai ir viegli galvai domāt,
Lai var skaidri acīm redzēt
Jauno pasauli un ļaudis
Jaunā gada gaismā.
(J. Sudrabkalns)

Es jums saku, Jāņa bērni,
Metat kokus no celiņa;
Jās Dieviņis,brauks Laimīte,
kritīs Laimes kumeliņis.
/latv.t.dz/

Šodien jūtos sērīgi — pisties gribas zvērīgi.

Ziemassvētki atbrauca
Pa rudzu lauku,
Zālīti mīdami,
Asniņus celdami.

Visa laba Jāņa zāle,
Ko plūc Jāņa vakarā,
Vībotnīte, papardīte,
Sarkanais āboliņš.

Dodu Tev erotisku, asins stindzinošu, lūpas dedzinošu, jaukāku kā paradīze, karstāku kā elle, saldāku kā zemene, super garu skūpstu!

Kad cerības vairs nav nekādas,
kad nākotne tik tumšās krāsās rādās,
kad rīts ir miglains, vakars tumšs kā aka,
kad zvaigznes nobāl, tālāk nav vairs takas,
kad viss līdz pēdējam ir sabrucis pār tevi,
kad citos cilvēkos tu atrodi vairs tikai sevi,
kad tukšums sirdī nomāc lakstīgalas dziesmu-
tad piemini — Kāds vienmēr līdzās bija,
kurš runāja, kad nebija ko sacīt,
kurš dziedāja, kad citi cieta klusu,
kurš mīlēja, kad nemīlēja tevi,
kurš strādāja, kad rokas nolaidi gar sāniem,
kurš ticēja, kad pakļāvies tu māņiem,
kurš noglāstīja tad, kad naids kā uguns ēda.
Tu viņu nejuti, bet viņš tev līdzās gāja,
Un tavu krusta ceļu vēlreiz nostaigāja...

Es neesmu dzejnieks, bet teikšu dzejā : p...s draugs pa kāpnem lejā!