Nejauši sveicieni
Kad uz visas zemeslodes
Tavu dzimtenīti svin,
Tad lai slimo tas ar gripu,
Kas šo dienu nepiemin!
Kad modē ienāca viņš
reālā dzīve šķita kā pirkums.
tā nebija leģenda
tā bija vairāk kā pasaka
kad zvaigžņu lietus laikā
pierastās lietas kļuva īpašas
tur nebija egoisma
tā bija kā dvēseles harmonija
kad vientuļa meitene kā tāda
masu informāciju vāca
un nezin kāpēc šo kandidātu
meitene iemīlēja.....;)
Džeki ir kā klozetes podi — vai nu aizņemti vai pilni ar sūdiem!
Klusi krīt sniegs uz Tavām plaukstām
Un lēni tajās kūst,
Tu tagad esi tālu,
Man Tevis ļoti trūkst!
Es gribētu par sniegu kļūt
Un tagad Tavās plaukstās būt!
bet...
bet pelēkas krāsas vairāk nav
ir tikai tukšums zaigojošs
kaitinošs...
bet...
bet nav vairāk smaida, nav smieklu
ir pilns asaru un naida...
bet...
bet man aiziet vēl negribas
gribas sagaidīt kaut ko
kaut ko nomierinošu
bet...
bet itkā vairs nebūtu nekā
bailēs pat gribas man kliegt....
Man ir tas ko var slīcināt, un tas ko var glābt,
Man ir tas ko var mīlēt, un tas ko var krāpt,
Man ir tas ko var glaudīt, un tas ko var pērt,
Man ir viss, jo man esi tu!!!! ;)
Mazs Amoriņš man šodien
Tā pie austiņas čukstēja
Man vajag atdzīties tik Tev,
Ka esi svarīgs man!
Mazgā grīdu, mazgā veļu, man ir jāiet savu ceļu.
Tu esi gaisma manī iekšā, es katru nakti turu to pie sirds!!!
Tu manā iztēlē man katru dienu būsi priekšā...
Kā liela mīla, kas manā sirdī vienmēr spoži mirdz!
Bet gaismas spīd un gaismas arī nodziest
Pie tā nav vainojams neviens
Mans lepnums neļauj gaismu atkal iedegt
Un lēnām nomirst arī mana sirds!!!
Vai mēs to abi darām tīšām?
Vai apzināmies kā tas ir?
Mēs savu dzīvi nežēlīgi plēšam
Un asinis un spilvena kā asaras vien pil...
Es vēlos dzīvot roku rokā!!!
Un tagad zinu, kas man esi tu....
Ka visu, lai mēs būtu kopā,
Es nedomājot kādam atdotu!!!
Es lūgšu tev kā toreiz mani sildīt....
Un paskaidrot ,ko vēlos es,
Jo nespēju to tagad saprast pati
Un savus vārdus vēlos tālāk mest!!!
Es tevi, lūdzu, turi mani cieši....
Pat ja bēgu — turi
Pat ja raudu — smaidi,
Pat ja raidu — GAIDI!!!
Jo esi mana gaisma, ko katru dienu turu es pie sirds
Tu manā iztēlē man vienmēr būsi priekšā
Jo esi mana lielā mīla, kas manā sirdī pirmo reiz tik spoži mirdz!!!!!
Par savu mīļo nesauc to,
Kas, redzot tavu galvu noliekto,
Ne mirkli neiespēj ar tevi bēdās būt,
Bet grib no tevis tikai prieku gūt.
(M. Ķempe)
Žilbinošus panākumus,
kolosālus ienākumus,
satriecošus baudījumus,
Minimālus zaudējumus!
Mazs amoriņš man šodien ta pie austiņas čukstēja.
Man vajag atdzīties tik Tev,''''''''
Ka svarīgs esi tik man!!!
Atveriet savas sirdis
visas pasauls sāpēm,
jo tikai tad Jūsos
ienāks arī tās laime!
/L.M. Grīnšteina./
Šai Ziemassvētku naktī
Lai valda līksms prāts -
Ēst pīrāgus un torti
Pie manis ciemos nāc.
Es gribētu uzgleznot prieku:
Tik vieglu, tik siltu,
Lai katra krāsa tev pretī
Ik rītu priecīgi austu un –
Gaišākas domas nestu!
Kad zeme pēc lietus smaržos
Un ūdenim prieka asaras līs
Laidīsies pa krastu tad vējš
Meklējot mīlu zaudēto
Kad saules stari spožāk sāks sildīt
Un neliksies aukstums sirdij tik bargs
Klaiņos tad dvēsele debesu velvē
Mīlu vienīgo meklējot...
Kad dzirdams būs tikai klusums
Un laiks būs apstājies
Es tomēr klusībā cerēšu
Ka atnāksi pie manis TU..
Dzīve atņem mums to, kas ir pa īstam dārgs, bet to, kas mūs varētu padarīt laimīgus, nedod gandrīz nekad.
(L. Bekita)
Ir katram ziedam sava rasas pērle,
Kas visās varavīksnes krāsās mirdz.
Kā gribētos to satvert saules starā
Un dāvināt to tev no visas sirds!
Šeit mana roka raksta,
Bet nezinu priekš kam,
Bet sirds man klusi saka -
Priekš ilgām atmiņām.
Es esmu kā koks bez lapām
Es mīlu tevi
Es esmu kā visums bez laika
Es meklēju tevi
Pasaulē citā, ne šajā
Dvēsele mājo bez laika
Kā dzīvība pret sauli tiecas
Es mīlu tevi
Sapnī, kas neīsts, kas prātā
Ne šajā, bet citā
Es meklēju tevi
Tu nāc
Kā zvans no debesīm
Mums katram skan šāds zvans
Tas jāsadzird, to dzird
Ar dvēseli
Tu dzirdi?
Skan...
(Bils)
