Nejauši sveicieni

Gadi nāk un pazūd tālē,
Gadi prom ar vēja spārniem skrien
Un tavā dzīves pavedienā
Mezglu...(gadi) sien!

Neļaujies skumjām un asarām,
Priecājies un dzīvo ar smaidu uz lūpām!

Sievietes jūtu džungļos ar vīrieša prāta cirvīti taisnu stigu diez vai iespējams izcirst.

Tēvs sauc dēlam vai tu proti-
Rīklē iestumt tējkaroti,
Atbild dēls — es arī varu
Iebāzt mutē oša zaru!

...Tikai gadu šķirtnei tikt pāri,
Manu mazputniņ, cīrulīt,
Janvārī saule no citas puses —
No mīlestības spīd.
(Ā. Elksne)

Ja es būtu kaija,
bez ieelpas pie tevīm trauktos.
Ja es būtu zelta zivtiņa,
tad trīs vēlēšanās tev sniegtu,
saņemot pretī tavu mīlestību.
Ja es būtu pavisam parasts ziediņš,
es plauktu līdz kļutu par rozi,
kas prieku tavās acīs rada.
Ja es būtu vissaldākā konfekte uz zemes,
tad tev uz mēles es izkustu.


Bet man nevajag būt kaijai un traukties pie tevis,
jo tu man esi blakus.
Man nevajag būt zelta zivtiņai un trīs vēlēšanās tev sniegt,
jo zinu tu Mīli mani tik un tā.
Man nevajag būt ziediņam,
jo tavās acīs roze esmu katru dienu.
Un noteikti par konfekti man nevajadzētu kļūt,
jo no taviem vārdiem jau sen esmu izkususi.

Un tieši tapēc tevi MĪLU katru dienu stiprāk.....

...Vai mīlestībai ir spārni?...To es nezinu, bet to, ka mīlestības eņģelim ir spārni, es zinu skaidri...
Mīlēt ir neticami laba sajūta, bet mīlēt neīsto — lielas sāpes... Mīli īsto! Un Tev sāpīgi neabžilbs acis, ieraugot pirmo sniegu... Mīli īsto! Un Tev nesals ziemas naktī, skatoties zvaigznēs... Mīli īsto! Un viņa dāvātās rozes nekad nenovītīs... Mīli īsto! Un arī viņš Tevi mīlēs, jo Tu būsi viņam ĪSTĀ...

Sieviete var visu, tikai dažas kautrējās...

Neej garām,
Ja tu esi atoms
Manā neatklātā molekulā,
Frāze – neatklātā teorijā,
Zvaigzne – neatklātā galaktikā.
- — - — - — - — - — - — - — - — - — - — - —
Neej garām.
Nebaidies.
Un tici –
Neizšautas patronas ir smagums,
Neizglāstīts maigums – tās ir sāpes,
Nenopļauta zāle – tā ir kūla.
Bet vienalga – tu man paliec atoms
Un vienalga, kas man dzīvē būsi, —
H2O vai ķēdes reakcija,
Grūtums mans vai mana vienaldzība -,
Viss vienalga – tu man kaut kas esi,
Un tu zini, ka viens atoms maina
Visas cilvēciskās asinsgrupas.
Nepazūdi.
Asins pārliešanā tad var sanākt liktenīga kļūda.

/Oj.Vācietis/

Dzīve kā tuksnesis, oāze tuksnesī ir Tava mīlestība, sargies, ka nepazaudē to vietu, kur Tu spēj dzīvot
..`...`.``.

Dzimšanas dienā lai maigums
Iesūcas katrā šūnā.
Paceļ Tevi tik augstu,
Cik vari izturēt.

Aizsūtiet pasaulē gaišu domu
Un nedomājiet par tās ceļu!
Tā aizies, apies pasaulei apkārt
Un atgriezīsies pie jums.

Gribu tikai Tevi mīlēt
Un ar Tevi kopa but
Taviem sapņiem dzīvi ziedot
Un pie Tevis mūžam but.

Mans skūpsts kā taurenītis nolaižas, ka tikko jūt to tavi vaigi.

Paklausies, kā ziedi zvana,
Paklausies, kā runā sirds,
Varbūt kādā mazā ziedā
Tava lielā laime mirdz.

Katru mirkli — lielu, mazu-
Ietin dzīves kamolā.
Tie, kad savu ceļu iesi,
Vērsies skaistā paklājā.

Katrā īstā ofisā jābūt trīs svarīgām lietam: kniebējam, spraudējam un drāzējam.

Ja nevari to, ko gribi, gribi to, ko vari.

Varbūt smaržas vējā plīvos,
Līgo viesi ieņems sīvos,
Varbūt skanēs jautras dziesmas,
Tumsā sprēgās uguns liesmas.

Alus kausi — Jāņu sieri,
Dziesmas dzied pat latvju krievi.
Jampadrači-jautrās dejās,
Ieplūst līksme visu sejās!

Ja vien paši jautri būsiet,
Papardītē laimi gūsiet.
Galu galā varam mēs,
Sirdi zaudēt papardēs!

Paskaties atpakaļ — pasmaidi,
Gadus, kas gājuši atceries!
Daudz kas ir zaudēts,
Daudz kas ir gūts,
Priecājies šodien, jo gājums nav velts.