Nejauši sveicieni
Noliec galvu drauga klēpī,
Dzīves vēji skarbi pūš.
Sarmos koki, sarmos mati,
Diviem vieglāk kopā būs.
Neej man pa priekšu,
Jo nevēlos sekot!
Nenāc aiz manis,
Jo nevēlos vest.
Nāc man blakus
Un esi mans draugs!
Dvēselīte rasas lāsēs -
Ne jau zvaigžņu, tikai rasas -
Viņpus prieka, viņpus bēdas
Dvēselīte krustceļos.
Mūža gaismas pielijusi,
Iet pa rasas ceļu klusi,
Klusi, klusi, ļoti klusi...
Viss ieguvums — tik sīkas zvaigžņu dzirkstis,
Kas salīst divās tuvās dvēselēs...
Ieklausies, kā ziedi zvana,
Ieklausies,kā runā sirds,
Varbūt kādā mazā ziedā
Tava lielā laime mirdz!
Kaut mēs šķirti tālā malā,
Paturi gan atmiņā,
To, kas rakstījis šos vārdus
Šeit, šajā vietiņā.
Dzive ir ka putns- aptaisa un aizlido!
Ir jāmācās atrast un nepagurt,
no slapjiem žagariem uguni kurt,
no nespodra krama dzirksteli šķilt ,
gan sildīt citus ,gan pašam silt!
Sasien mani! Saslēdz mani simtiem dzelžos! Dari to! Un Tu sapratīsi! To, kas dzimis brīvībai, ierobežot ir neiespējami!!!
Iedzersim par to, lai visiem buutu viss, bet mums — mazuminsh no katra!
Ja tu gribi atmest pīpēšanu, bet nesanāk!
Ja gribi atmest dzeršanu, bet nesanāk!
Ja gribi atmest sexu, bet nesanāk!
Tad nospļaujies, jo neviens dzērājs sexa laikā nav nomiris no pīpēšanas!
Man gribētos Tevi vest un vest
Pa tumšzilām sapņu pļavām
Man gribētos Tevi satvert un nest
Uz debesīm tavām un manām.
Tas. kas pasaulei dzīvību devis,
Šinī naktī no mūžības cēls,
Zvaigžņu apmirdzēts, atnāk pie Tevis
Tevi mīlēt kā Cilvēka sirds.
Piedod man, ka redzot Tevi
Un Tavu jauko smaidu,
Mana sirds pukst straujāk,
Un Tevī ieskatos es vairāk.
Grūti man no Tevis skatu novērst,
Grūti nenoglāstīt.
Grūti neraudzīties acīs Tavās,
Kas aizmirsties man liek.
Taču brīžiem nezinu es
Raudāt kā bērnam man vai smiet
Par likteņa šķēršļiem liktiem,
Ko nemūžam nenovēlu citiem.
Piedod man, ka nevaru
Piedod man, ka nespēju
Ķermeni un jūtas kontrolēt.
Piedod man, ka mīlu Tevi es!
Mans prieks, lai manī nepaliek,
Lai neieslēdzas klusi.
Lai viena daļa Tevī tiek,
Kas ļoti gaidījusi...
Šai Ziemassvētku naktī,
Kad svecītes mirdz,
Sakiet visu, kas sakāms,
Sakiet no sirds.
Tas palīdzēs ielīksmot,
Piedot un lūgt,
Tas palīdzēs visiem
Daudz labākiem kļūt.
Dvēsele lai devīga top
Kā saule,
Un prāts lai top dzidrs kā mēness.
Lai acis klusas un laipnas
Raugās uz zemi kā zvaigznes!
(Aspazija)
Es zinu to, ka gribu Tevi samīļot
Tu zini to, ka ceļš uz manu sirdi
Celts tikai tev.
Mēs zinām to, ka kopā mums
Jābūt ikdienu.
Lai stiprinātu to, ko jūtam abi mēs
Lai visi zina, ka esam nu mēs kopā
Un lai pat nemēģina!
Izšķirt mūs neviena!
Lai vienmēr būtu sapnis ko piepildīt,
Kādas alkas un ilgas ko remdēt,
Kāda laba un jūtīga cilvēka sirds,
Daži draugi un darbs, kuru darīt ļauts.
Labs draugs uz mielastu ierodas pēc aicinājuma, nelaimē — pats.
Paveikt nepaveicamo,
Saglabāt neiespējamo,
Par spīti ikdienišķībai —
Uzplaucēt brīnumu dzīvē.
Par spīti grūtumam -
Laimīgiem būt.
(L. Brīdaka)
