Nejauši sveicieni

Iemīli mani melnu, baltu mīlēs daudzi,
Iemīli mani melnu ar visu sāpju kaudzi,
Iemīli skumjās acis, smeldzošos, asus vārdus,
Iemīli vājuma brīžus, kad negribu redzēt nevienu.
Satver manu roku cieši tad, kad vēlos projām iet,
Atstum malā tumšu domu, neļauj skauģu sunim riet.
Iemīli mani tumšu, nebūt bez nakts i dienai,
Kļūsti par zvaigzni spožu man dzīves naktī vienai,
Skarbumā salušiem vārdiem neļauj kļūt mīlai par salnu,
Spītējot svešuma vējiem, iemīli mani melnu.

To spēku, kas zaļajos zaros
Un līganos stiebros spīd,
To prieku un dzīvības ilgas
Ik dienas sev paņem līdzi.

Līgo nakts jau daudzus gadus,
Diktē noteikumus savus:
Alus kausus pilnus liet,
Papardīti meklēt iet,
Kurš tās ziedu atradīs,
Mīlas nakti izbaudīs!
Prieku, līksmi Līgo svētkos
Veiksmi saldos papardgrēkos
Tad vēl šasliks, uguns liesmas -
Draugu pulkā līksmas dziesmas

No dienas šīs sāk divi bērzi šalkt,
No sulu salduma un plauksmes apreibuši,
Lai nebeidz tie pēc pavasara alkt
Vēl tad, kad birze būs tiem apkārt saaugusi.

Lai jūsu laimei jūras plašums
Un mīlestībai — saules mūžs!

Lieldieniņas sanākušas,
Daudzas olas sadējušas;
Ķeriet Jūs to zaķi ciet,
Lai Jums arī olas tiek!

Tā ir dīvaina smarža -
Atmiņā neizgaistoša...
Uz mirkli aizveru acis,
Lai justu kā smaržo laime....

Ziemassvētku laiks...
kad vārdi, ko vēlamies teikt,
tiek rakstīti sirdī,
kad atmiņām zūd
ikdienas rūgtuma garša,
kad atceramies būtisko...
Tas ir Ziemassvētku laiks.

Cik labi, ka ir sapņi, kuros var aizmirsties no nepatīkamās īstenības! Un cik labi, ka ir īstenība, kurā var atmosties no nepatīkamiem sapņiem!

Aizrit mani zelta rati
Pašā Laimas pagalmā:
Balts galdiņis, bārkstu sega,
Pati Laima krēslu cēla!/A.Brigadere/

No saules, no pavasara ziediem
Smelt spēku sev, laimei mīlestībai...

Ja reiz esi atmetis ar roku,
Tad tikai ar rētu sirdī.
Bet ja tu mīli mani,
tad tā stipri.

Vai svecei pasaule liekas tumša kā nakts?
Tikai tikmēr, kamēr tiek aizdegta dakts.
Pasaules gaismu svece sevī tā nes.
Vai tādi nevaram būt arī mēs?
(I. Frankus)

Tu — akmens
Es — sūna
Tu pamats dzīvībai manai....

Ja Tu gaidīsi īsto brīdi,
Tu nekad neuzsāksi to, ko gribi.
Tāpēc sāc tieši tagad,
Sāc tur, kur Tu esi,
Ar to, kas Tev ir!

Mēs pa retam
Bieži metam
Un, ja krītam,
Tad līdz rītam!

Ja tu gribi dzīvot priekos,
Iestājies tad pažarniekos,
Platās biksēs, ķiverē
Tik pa jumtiem šiverē!

Uz pudeli, kam stiprāks grāds,
tev šodien koncentrējas prāts.
Met darbus steidzamos pret sienu
un jautri nosvini šo dienu!

Reiz vardīte nolēma pāriet pāri dzelzceļa sliedēm! Iet vardīte un pēkšņi brauc vilciens un nobrauc viņai kājas! Vardīte bēdājas, ka tika nobraukstas tik skaistas un sexīgas kājiņas, bet...tomēr ies tālāk, lai pierādītu, ka viņa var pāriet šīm bīstamajām sliedēm pāri! Pēc laiciņa atkal brauc vilciens un galva nost! Tāpēc iedzersim par to, lai skaistu kāju dēļ mēs nezaudētu galvu!

Kas ilgi domā, iekams pasper soli, var visu mūžu nostāvēt uz vienas kājas.