Nejauši sveicieni

Tu gribi zināt, ko es mīlu?
Es Tev to pateikšu!
Vai gribi zināt, ko es mīlu?
Izlasi pirmos burtus!

Dziesma par mīlu — sākums un beigas.
Degoša lāpa, kas pusnaktī liek
Sirdīm glabāt sapni par sauli.
Mīla — šīs pasaules pēdējais prieks.
(R. Skujiņa)

Ar lielu laimi, spožām zvaigznēm,
Ar dziļu mīlu, labu dziesmu,
Ar zaļu, kuplu egles zaru -
Lai apveltī Jūs Jaunais gads.

Ja Tu redzi debess zilgmē
Divas spožas zvaigznītes
Tie mēs cilvēki vai putni
Skumju domu pārņemti.
Viens no otra tālāk, tālāk
Piekāpties un pielāgoties,
Vai no jauna iemīlēties
Vai ar vēju tālāk skriet.
Aizmirsti sāpes manas
No jauna atkal roku sniedz
Tu dedzini rētas savas
No jauna sevi mīlēt ļauj
Dejot ātrā saules dejā,
Krist uz leju, leju leju...
Tavas domas nolasīt,
Mazliet laiku apturēt,
Asaras no acīm skūpstīt,
Sejā smaidu ieraudzīt,
Lai tās zvanu dziesmas skan
Abiem diviem tev un man ...
Aizmirsti sāpes manas
No jauna atkal roku sniedz
Tu dedzini rētas savas
No jauna sevi mīlēt ļauj

Kad ieraugu Tevi.
Es gribu Tevi apskaut, noskūpstīt,
Pateikt, ka mīlu vairāk par visu pasaulē!!!

Es prasīju Dievam ūdeni,
Viņš deva okeānu.
Es prasīju Dievam zvaigzni,
Viņš deva debesis.
Es prasīju Dievam eņģeli,
Viņš deva man TEVI..

Lai Jaunā gadā štimmē raksti
Un mīlestība labi iet,
lai sirds vēl klapē valša takti
Un naudas maks lai neiet ciet!

Es nevaru vairs valdīt sevi,
Jo sapnī redzu tikai tevi.
Tie vairs nav nekādi joki,
Ka tu manas jūtas moki!

Es gribu, lai Tu mani laizi un sūkā,
Es vēlos sajust Tavas lūpas uz sevis,
Es vēlos, lai Tava mēlīte samitrina mani,
Tā, lai es kūstu — Tava Chupa-chups!

Tie, kuriem ir uz ko cerēt, bet nav ko zaudēt, ir bīstamākie cilvēki pasaulē.
(E.Berks)

Sveicu tevi šajā dienā,
Kuru gaidīji tu sen.
Tā ir tava vārdadiena,
Kas vienmēr lielu prieku nes.

V etot tihij osennij vecer
Tak hocju tebja ja vstretitj,
Obnimatj i celovatj,
V ushko tiho svoji slova sheptatj
I shtobi vecer nekonchalsja
Ja hocju s toboj ostatsja!!!

Ilgas var atlikt,
Domas var aizmirst,
Bet savus draugus nekad!

Agri lēca saulīte
Lieldienu rītinā
Pats Dieviņš staigāja
Pa zaļu zālīti

Sāp,
kad apzinos, ka dzīve zudusi.
Sāp,
kad saule pazūd no debesīm,
Sāp,
kad dusmas pārņem sirdi manu.
Sāp,
kad redzu tev blakus citu.
Sāp,
kad citai pieder tava sirds.
Sāp,
kad sāpēm gala nav...

Rozes, kas klintīs dīkst,
Nemūžam nenovīst.
Draudzība, kas uzticīga
Nemūžam nezudīs.

Es palūgšu baltajam eņģelim,
Kurš man tik pazīstams šķiet-
Lai aiziet pie Tevis un palūko,
Kā Tev šais Ziemsvētkos iet?
Lai uzliek roku uz pleca,
Un nekad vairs nenoņem nost.
Lai liktens asie zobi,
Jaunas brūces nespēj vairs kost.
Es palūgšu baltajam eņģelim,
Kurš man tik pazīstams šķiet.
Lai pēc tumsas, atnāk gaisma,
Un projām vairs neaiziet!

Skola ir vienīgā vieta,
Kurā atmiņu zvans,
Vienojot paaudzes kopā,
Cauri mūžībai skan.

Zilas zvaigznes naktī baltā
Sudrabotu gaismu lej
Un mums visiem klusi uzliek
Siltu roku dvēselei.

Rožu mīlīgums un ērkšķu spīts,
Kallu gaišums lai ir Tavā dabā.
Šodien to ar ziediem paņem līdz,
Paņem līdz un visu mūžu glabā.