Nejauši sveicieni
Noplēš kalendāre lapiņ,
Brīnes-ak tu mīļe debes papiņ'
Laiks tik mudig skrien,
Man tak šodien vārdadien.
Tas laiks bez tevis -
Kas tas bija?
Laiks pierast, izturēt,
Laiks saņemties.
Tas laiks bez tevis-
Kas tas būs?
Laiks saņemties,
Laiks paskatīties acīs.
Tās acis, kuras cauri redz,-
Ko sacīs....
Ļaujies, lai gaisma piepilda sirdi,
Aizmirsti ļauno, ko redzi vai dzirdi!
Nokrati skumjas kā smagumu lieku,
Smaidi un dāvā pasaulei prieku!
Vēlu atrast ceļu skaistu,
Vienmēr tālāk augšup iet,
Līdzi paņemt drosmi kaislu,
Lai var daudz ko sniegt.
Es reti ar tevi satiekos,
Es reti ar tevi runājos,
Bet Tu bez tā visa zini,
Cik ļoti es tevi mīlu!!!
Nekas nav tik drošs un nekas nav tik nedrošs kā rītdiena. Tā nenovēršami būs, bet kas zina, ko atnesīs...
Nekas nemainās...
Tik lēni rit sekundes, minūtes šķiet kā stundas, dienas — reizēm kā mūžība, bet tajā pašā laikā tu attopies, ka menesis aizritējis kā viens vienīgs mirklis...
Un tikai tad mēs saprotam, ka esam turpat, kur bijām iepriekš...
Nekas nemainās, un varūt nemaz nevajag...
Ir labi tāpat...
Bet tā ari laikam nekad netiks atbildēts jautājums, kā butu bijis, ja viss būtu savādāk...
Kāpēc Tu pret mani tā izturies, it kā es Tev neko nenozīmētu? Es Tev atdodu visu savu siltumu, bet Tu pat mani nenoglāsti un nesamīļo mani? Tava zeķe.
Lai silta vasara,
Lai ziemā sniegs;
Lai darbs, lai draugi,
Un pa reizei prieks;
Lai dvēsele var baltu domu dziju vīt,
Lai atnāk viss, ko gribas sagaidīt!!!
Ne katra veida skaistums, modina, dažkārt, tas valdzina skatienu, bet nespēj iekarot sirdi!
Dari, ka tuvākais necieš
No gudrības Tavas
Savaldies arvien!
Neļaujies dusmām nekad,
Ja tuvoties gribi Tu galīgam mieram,
Liktenim smaidi, kas sit
Bet nesit nevienam.
Katrai kārtīgai meitenei 21:00 jābūt gultā, bet 22:00 — mājās!!!
Gads ar gadu atkal mijas
Tā kā raibas krāsu dzijas
Dzīves zudums jūsu rokās
Jaunais gads, lai labi sokas!
Apšaubīt, ka saulei stari.
Šaubīties — ceļš sauli nes.
Patiesību apšaubīt, to vari,
Bet ne to, ka mīlu TEVI es!!!
Kādu dienu Tu man jautāsi,
Ko es mīlu varāk — Tevi vai dzīvi.
Es atbildēšu, ka dzīvi,
Un tu aiziesi tā arī neuzzinot,
Ka mana dzīve esi Tu...
Ej, nešaubies, ceļš labi sācies,
No Tevis dzīve prasīs daudz.
Ej, mūžu dzīvo, mūžu mācies,
Un visu mūžu audz.
Darbā krokodīla spēku,
Mīlestībā mazāk grēku,
Mājās mieru turi tīru,
Un par niekiem necel brēku.
Žēl ka nevaram tur būt,
Kūkas ēst un šņabi sūkt,
Pastam jauztic būs teiciens,
Vārda dienā kvēls, lai sveiciens!
Tuvs cilvēks neaiziet,
Viņš tik pārstāj līdzās būt.
Kas atros draugu, atrod bagātību. (itāļu sakāmvārds)
