Nejauši sveicieni
Ja es pazaudētu lūpas,
Tad skūpstītu tevi ar rokām.
Ja es pazaudētu rokas,
Tad skūpstītu tevi ar sirdi.
Ja pazaudētu sirdi,
Tad tikai tevis dēļ...
Kad Ziemassvētku miers,
Lai dvēs'lē mājo prieks;
Kad klāt ir Jaunais gads,
Lai esi laimīgs pats!
No saules — spēku, veselību
No zemes — ziedu bagātību
No labiem draugiem — mīlestību.
Man nevajag nekā,
Vien klusu ieleju, kur rītos migla klājas,
Vien upes smaržu rāmā novakarā,
Vien kalnu, kurā paceltos mans nams,
Vien bērnu balsis istabā un laukā,
Vien pavardu un tevi siltā gaismā.
Ir atkal svētvakars un gadu mija nāk,
Kad tūkstoš jaunu ceļu pēc pusnakts jāuzsāk!
mīļukiņā, ieklausies manā sirdī...
tā pukst tikai tev, mīļukiņā...
es dzīvoju tādēļ, lai būtu tev blakus...
paklausies kārtīgi un sadzirdi ko tā saka...
tikai tāpēc, ka tu esi, es smaidu...
tikai...dzirdēji...tikai tāpēc, ka tu man esi, man pilnīgi pietiek...
visvairāk par visu...
gribu sajust tevi sev blakus...
sajust tavus mīļos pieskārienus, skūpstus, tavu mīļumu...
es tevi dievinu un tas vien jau ir daudz...
es tev varētu dot visu...
bet diemžēl, man ir tikai sirds...
un tā jau pieder tev, mīļuk...
man patīk katra diena, katra nakts...
jo man ļoti patīc tu...
redzēt kā tu smaidi...
dzirdēt ko tu saki...
pat ar to man pietiek, lai būtu laimīgs...
man esi tu, un neviens nemainīs to, NEKAD...saprati?...NEKAD...
būt kopā ar tevi, tas ir kā sapnī...
no kura nevaru un nevēlos pamosties....
ar tevi kopā ir tik labi...
tik IDEĀLI labi...
ka man vairs neko nevajag....
tas viss ir no manas sirsniņas, tev mīļukiņ...
ĻOTI, ĻOTI MĪLU TEVI, MĪĻUKIŅ :*
Lai mūsu bērniem būtu bagāti vecāki un mūsu vecākiem būtu bagāti bērni ;))
Vakar dzērām baigi dikti,
Šodien mums ir ļoti slikti.
Galva sāp un kājas ļodzas,
Daži vēl pie poda mocas..=)
Ieliec egles zarā sveci,
Lai par cerību tā deg;
Pats jau zini, kas tu esi
Kāds ir tavu sapņu ceļs...
Cik ilgi drīkst ta domas ilgi klejot?
Celt atmiņas, kaut smagas tās...
Cik ilgi drīkst likt kādam sevi gaidīt?
Vai godīgāk nav pateikt — negaidiet?
Lai Tev ir tāds spēks,
lai tev ir tāda vara:
likt šūpoties savam mūžam
pašā visgaišākā starā.
/A.Rancāne/
Es ņemu debess gabaliņu zilu
Un pielieku tam sniegpulksteni klāt,
Vēl pūpolus un smaržu pilno silu,
To visu vēlos tev es uzdāvināt.
Šai apsveikumā sūtu bērzu prieku,
Ko apzeltījis plaukstošs lazdas zars,
Un vēl simtstūktošs dzimtās puses nieku,
Kas tavai sirdij prieku dāvāt var.
(Kornēlija Apšukrūma)
Kāda laime ir just, ka Tavas asaras krīt kādam sirdī...
Ja tev kāds jautā:
Kas ir visvarīgākais pasaulē?
Tad vienmēr atbildi:
Draudzība...
Klusi krīt sniegs uz Tavām plaukstām,
Un lēni tajās kūst
Tu tagad esi tālu,
Man Tevis ļoti trūkst!
Es gribētu par sniegu kļūt
Un Tavās plaukstās tagad būt!
Nu ir mūsu kārta sveikt,
Nu mēs gribam mīļi teikt:
Vēlam tev to labāko -
Palecies un uzkūko!
Lai Jaunā gadā darbi sokas,
Un tālu ceļu domas trauc,
Lai nogurumu nezin rokas,
Un sirds gūst visa laba daudz.
Kaut kur vējā, tevi jūtu,
Kaut kur gaismā, tevi redzu,
Kaut kur putnos, tevi dzirdu,
Kaut kur lietū, tevi skūpstu.
Kaut kur domās, tevi mīlu.
Lai visi mazi velniņi,
Kas ellē dzied tik priecīgi
Tev tagad pēdas kutina,
No manis mīļi sveicina!
pelēkā dienā tu zini
kaut kur aiz mākoņiem augstu
tā saule spīd tik un tā
turi saulīti rokā
tā kastanī ieslēpta
un klusi tev
uzsmaida
/Burve77/
