Nejauši sveicieni

Mani soļi kā akmeņi, kā krasti,
Tavi kā avoti.
Manas acis kā vēji, kā mākoņi
Tavas kā ezeri.
Manas plaukstas kā saknes, kā velēnas.
Tavas — kā zeltstarītes.
Tavi soļi uz mani iet.
Visam jāuzzied.
/V.Ļūdēns/

Ņem par labu nedaudz rindu,
Kuras ļoti maz var teikt,
Tomēr tavā dzimšanas dienā
Atļauj visiem tev sveikt.

Man vienmēr ir paticis būt ar tevi. Man gribas tavus stāstus, man gribas tavus jokus, man vajag tavu mieru, tavu nosvērtību, to, ka ar tevi ir loti interesanti. Es sajuktu prātā, ja es nepateiktu, ka man gribas tevis vairāk... Man vajag tev pieskarties, man vajag, lai tu pieskartos man, man gribas, lai tu skaties uz mani. Un pēc tam, lai es ieritinātos pie tevis azotē un vienkārši būtu! Tu man esi viss!

Es mīlu tevi tā kā neviens.
Tu man atdod visu
Ar savu kaisli tu mani iegremdē kaifā
Un ar savu skaistumu apbreibini
Bet LB vnk ir lētāks! :D

Noriet saule vakarā.
Meža galus zeltīdama.
Noslīgst klusi sirmā galva.
Saules ceļu aiziedama.
/Tautasdziesma/

Par vēlu, ja tu tagad smaidi, par vēlu tavas nopūtas. Tās jūtas, ko reiz mierināji, tās jūtas ir jau mirušas.

Tās dienas, kad ar tevi nesatiekos,
Nekur nav miera man,
Un sirds tad neatplaukst nekādos priekos,
Kā iesists zvaniņš skan.
Tais dienās, kad ar tevi nesatiekos,
Nekur man saules nav;
Kā izstīdzējis stāds es sevim liekos,
Kas tumsā nomests stāv.
(E. Zālīte)

Kurš tad cits ja ne es?
Tevi dzimenītē sveiks!
Kurš tad cits ja ne es?
Labus vārdus Tev teiks

Cik saulītei mirdzošu staru,
Tik sveicienu sūtu es Tev.
Cik avotam tekošu viļņu,
Tik laimītes novēlu Tev.

Laimei nav rītdienas.
tai nav arī vakardienas.
tā neatceras to, kas pagājis
un nedomā par to, kas nāks.
tai ir tikai tagadne un tā nav diena,
bet acumirklis.

Lai ir ko miileet
Un ir kas miil,
Lai ko gaidīt
Un ir kas gaida,
Lai ir ko dariit
Un ir kas novērtē,
lai tevi sargaa no debesiim
Un noveertee uz zemes....

Lai Ziemassvētku prieks valda katrā no mums,
Lai sirds siltums sasilda ikvienu, ko satiek savā ceļā,
Lai acis saskata gaišumu, kas paveras, dāvājot tikai labu,
Lai jaungada brīnums vispirms notiek mūsos...

Šī diena lai skaista kā sapnis,
Tāda ir tikai vienreiz gadā.
Šī diena lai uzbur to.
Ko visu gadu gaidi.

Laiks un liktens — divas lietas,
No kurām neaizbēgt nekur.
Vienam jāļauj ritēt garām,
Otru jāņem tāds, kāds ir.

Es ieeju tumšajā, drūmajā zālē,
Un veros visapkārt, bet Tevis šeit nav.
Man gribas te raudāt, gribas te smaidīt,
Bet mūzikas skaņas to neatļauj.

Un paiet kāds brīdis, es sēžu te malā,
Un gaišajās durvīs pazib kāds stāv.
Kāds pazīstams augums un skats,
Un zilajās acīs vēl liesmiņa kvēl . . .

Tu ienāci . . . ieraugi draugus,
Un smaidīdams klāt tu ej.
Tik es Tev kā svešinieks, viena te sēžu,
Un domās par Tevi tik sēroju draugs.

Es sapratu visu, ka biju Tev lieka,
Un acīs Tavās es saskatīju
Tu paskatījies manī. . .bet tomēr ar steigu
Šo skatienu projām aizraidīji.

Tu aizgāji ar citu,man iesmeldzās krūtīs,
Un acis pildās ar asarām.
Es nespēju valdīt nu vairāk pār sevi,
Es girbu, es gribu pie Tevis traukt.

Tu skauj tagad citu, domā par viņu,
Un viņai kautrīgus vārdus teic.
Bet mani, kā vecu rotaļu lelli,
Tu kaktā esi aizmetis.

Tavs skatiens ir vairāk kā viens mans vārds,
Tavs vārds ir vairāk kā viens mans smaids,
Tavs smaids ir vairāk kā viens mans pieskāriens,
Tavs pieskāriens ir vairāk kā viens mans skūpsts,
Viens tavs skūpsts ir vairāk kā mana dzīvība,
Tava dzīvība ir vairāk kā desmitiem citu.

Kad straume sabango dzelmes,
Kad vēji sašūpo druvu,
Kad viss tu nodrebi slāpēs,
Tad mīlestība ir tuvu.
(V. Mora)

Sniedziņš tik balts un svaigs
Un cilvēks cerības pārpildīts maigs
Lai visi Ziemassvētku smaržu jūt
Kad eņģeli mums dieviņš sūt.

Basām kājām pēc zemenēm saldām
Tava bērnība aizgāja projām,
Tajā mežā, kur ragana valda,
Tajā mežā, kur sapņi iet bojā.....

Glabā Lieldienu sauli sirdī,
Glabā Lieldienu prieku arvien,
Lai pazūd tumsa, kas dvēseli tirdī,
Lieldienu saule, lai atspīd arvien!