Nejauši sveicieni

Divi koki auga ceļa galā,
Divi koki saauguši — vienā.
Ilgi domāju un nesapratu,
Kā gan bērzs ar egli tuvi kļuva,
Kas gan viņus kopā satur,
Kad tie cieši otra roku tur.
Gāja gadi, liekas, zinu tagad
Divu koku lielo noslēpumu:
Bērzam vienam būtu dzīve smaga,
Eglei vienai trūktu kr;asainuma.

No olas šķiļas cālis, no mīlestības — pāris

Mazs augums mazu nepadara, bet muļķībai — ir tāda vara.

.....manas ilgas peld kopā ar zilo mākoni, manas ilgas lido kopā ar sārto kļavas lapu, manas ilgas skumst kopaā ar pelēko lietus lāsi, manas ilgas kliedz kopā ar dzērvju kāsi.......paņem manas ilgas un noskūpsti tās......lai parādās smaids!

Ne sēdēt proti tu,
Ne arī staigāt,
Un paies mēneši,
Kad sāksi klaigāt.
Jums, vecākiem,
Ir jāiemācās gaidīt.
Bet vienu dēls Tu proti — smaidīt.
(A. Auziņš)

Vienam sirdi valdīt grūti,
Vajag diviem kopā būt.
Tāpēc, zaķīt, vai Tu dzirdi?
Neliedz man to savu sirdi!!!

Paskaties augšā — naksnīgajās debesīs
Tur starp zvaigznēm ir Tava Laimes zvaigzne
Tev vajag tikai to ieraudzīt
Un visas Tavas vēlēšanās piepildīsies...

Paši siltākie vēji,
pašas visskaistākās sniegpārsliņas,
vismīļākie vārdi,
vissaldākās bučiņas,
viskrāšņākkie ziedi,
lai tas viss tikai tev!

Draugs ir tas, kas zina par tevi visļaunāko, bet tomēr tevi ciena!

Ar sievišķību trauslu, cēlu,
ik dienas tu starp ļaudīm ej,
no sevis labestības gaismu
caur smaidu viņu sirdīs lej.
Tu proti atrast labu vārdu,
ikvienam, kas tev pretī nāk,
un arī mierinošu glāstu,
ja kādam ļoti, ļoti sāp.
Lai vēlēšanās piepildās ikviena,
prieks, laime, mīla ceļā kvēl,
to šodien, tavā vārda dienā,
no visas sirds tev vēlu es.

Katram vārdam ir savs gariņš, Kas to vārdu sargā, Gan no lietavām un vēja, Gan no zibens bargā.

Tu aizgāji, es palikku un jūtu,
Ka pelēks lietus iesāk līt,
Bet to, kas svarīgāks par visu,
Biju piemirsusi pasacīt.

Manas jūtas kā puķes, kas naktīs zied — tam zvaigžņu augstums un mēness baltums. Tu drīksti pa piena ceļu nākt un tās visas salasīt...

Es tevi mīlu kā ceptu pīli,
Un tavas lūpas kā pipar kūkas...
/ Made my self /

Lai cik liels ir pavasaris dabā,
Tas spīd rudens salnām atnākot.
Dzīves pavasari sirdī glabā,
Lai nekādas salnas neskar to.

Ar mūžīgu steigu plecos
Ar darbiem kas atkal sauc
Mēs piemirstam draugus vecos, lai gan to nav tik daudz,
Tā turpinās dzīves plūdums
Un jāvar tam līdzi skriet
Vien vēlamies, lai no sirds
Mums jautā draugs kā Tev iet.......

Es Tevi dievinu!
Es gribu būt vējš un ik dienas Tevi pavadīt.
Es gribu būt saulīte un ik rītu Tevi modināt.
Es gribu būt tumsa un ik nakti Tevi miegā pavadīt.
Es gribu būt Tevī, lai mēs nemūžam nebūtu viens bez otra.

Vēl ilgus gadus stipram būt,daudz prieka vēl no dzīves gūt.Un sauli sirdī saglabāt,un dzīvi mīlēt nepārstāt!

Ļauj rozei ziedēt,
Ļauj smaržīgai būt,
Ļauj sirdij mīlēt
Un laimīgai būt.

Es vēlos būt Tev tik tuvs,
Cik rozei lapu daudz...
Es vēlos būt Tev tik mīļš,
Cik uguns kartā ir....
Es vēlos būt Tev tik labs,
Cik man gadi tik Tev abi!!!

Veltu Tev mana mīļā Ieviņ, Tev šo pantiņu!!! Ievai no Manis!!