Nejauši sveicieni

Nesmaržo skaistāko rozi,
Nesmaidi skaistākam zēnam,
Zini, ka rozei ir dzeloņi,
Zēnam viltīga sirds.

Katru dienu redzu Tewi,
Bet Katru minūti mīlu Tevi.
Un vari mani mīlēt, vari nīst,
Bet draugi būsim mēs.

Ja sievietei galva mazliet noliekta pa labi, tad viņai ir mīļākais. Ja sievietei galva mazliet noliekta pa kreisi, arī tad viņai ir mīļākais. Un vispār — ja sievietei ir galva uz pleciem, tad viņai ir mīļākais. Pacelsim glāzes par sievietēm, kurām ir galva uz pleciem!

Parādi man savu vīru un es pateikšu vai tev ir mīļākais.

Es vēlos Tavu smaidu un Tavas lūpas noskūpstīt..

Ir smagums baiss, kad putnu dziesmu rītā
Nāk pavasaris zaļu prieku sēt,
Jo sirds kā zaķu nomizota ābelīte,
Vairs nesadzīst un nespēj uzziedēt.............

Vismīļākie svētki man ir Valentīndiena. Tie ir vienīgie svētki, pēc kuriem sāp... ne jau galva...

Maigs vējš šūpo zarus,
Īgnus viņš padara labos garus,
Lec saule no rīta,
Esmu kā miglā tīta,
Savus sapņus es mīlu tik ļoti,
Taisnību grūti ir dot(i),
Īstenība ir tāda, bet nevaru teikt
Bet savus draugus varu mīlēt un sveikt,
Atliek salikt burtus kopā un šo brīnišķīgo vārdu teikt!

Tik daudz Tev visa vēl priekšā,
Jo vēl tikai sācies Tavs rīts,
Ej,pasaulē mazulīti,
Tev vecāku mīla ies līdz!

Sievietes arvien dod vairāk nekā apsola.
Vīrieši dara otrādi.

Lai Tev šodien labi klājās
Mājās ejot klausa kājas
Nepiedzeries dikten daudz
Lieto arī drusku pauz.....

Pļavā sēdēja zvirbulis- pienāca govs uz uzkakāja tam virsū, zvirbulis kārpījās, kārpījās, bet nekādi nevarēja izkļūt no govs pļockas. Tad pienāca lapsa un teica- nāc es tev palīdzēšu izkļūt, tā viņa izvilka zvirbuli un... apēda to.
Tad draugi iedzersim par to,ka ne vienmēr ienaidnieks ir tas, kas tev uztaisa uz galvas un ne vienmēr draugs ir tas, kas tevi izvelk no sūdiem!

Lai paliek viss, kas vecā gadā bijis,
Tam visam pāri kritīs sniegs.
Un šovakar, kad gadi mijas,
Lai Jūsu acīs dzirkstī prieks.

Ik katram gadam laimes brīdis savs -
Kā katram rītam sava gaiša mala.
Bet katram gadam ir savs svētvakars,
Savs slieksnis balts, aiz kura atstāt bēdu:
Pie loga putenis tik tīru dvieli kar,
Un egles apsnigušās pilnas baltu vēdu.
(P. Jurciņš)

Vēlu Tev laimi,
Bet nevaru dot
Centies to pati
Sev iemantot.

Būt vienmēr veselai un jaunai
Un just, ka spēks pār malām iet,
Aiz spēka pārpilnības raudāt,
Aiz spēka pārpilnības smiet.
Un zvaigzenes izdejot no grīdas,
No griestiem sauli izdziedāt
Un magonīšu gultu taisīt
Un rožu paladziņu klāt.
No rītiem pamosties aiz laimes
Ar basām kājām dārzā skriet.
Būt vienmēr veselai un jaunai,
Un just, ka pašas sirds vēl zied!
/Ā. Elksne/

Aizver acis...redzi maza puķīte zied.
Nezina mērķi tā savu.
Vienkārši uzzied un zied.
Aizver acis...jūti-laižas taurenis.
Netic tas smaguma spēkam,
Vienkārši lido un dzied.
Aizver acis...dzirdi-apkārt tik papeles.
Nedomā koki par malku,
Vienkārši izaug un mieg.
Aizver acis...smaržo-apkārt ir bitītes trīs.
Nejūt tās medus garšu,
Vienkārši dīcina, sīc.
Aizver acis...garšo uz mēles Tev zemenes.
Nezin tās krāsu gammu,
Vienkārši priecē un mirdz.
Aizver acis...un vēlies,kas gan Tu gribi būt?
Nezinot iespēju robežu,
Vienkārši sajūtas rod!

Ja mūs izšķirs, kas tad piedos
Dzīvei abus mūs?
Kas? Jo katros pieneņziedos
Tavas acis būs.
(O. Vācietis)

"Bagāts ir nevis tas, kam daudz pieder, bet gan tas, kam vairāk nekā nevajag". (Z. Mauriņa)

Tikai tas, kurš kvēlu mīlu izjūt,
Spēj pa īstam laimi izbaudīt.
Kad viskvēlākais no visiem sapņiem,
Tavas lūpas maigi noskūpstīt.