8. martÄ
Sieviete — dieviete
VÄ«rietis — velns
Vīrietis bez sievietes
Maziņš un melns.
SievietÄ“m mÄtÄ“m,
sievietÄ“m — sievÄm,
meitenÄ“m seksÄ«gÄm,
pusaudzÄ“m tievÄm,
naciÄ·u liegti,
mēs spītējot biedam,
dÄvÄjam ziedus
vÄ“l skaistÄkam ziedam!
/Jonijs/
Sieviete — tu esi trausla puķe,
kuru mīlestības reibons šūpo
smaržīgos un siltos tumšos viļņos,
galvÄ mirdzinÄjot zelta kroni.
Sieviete — tu skaistÄkÄ starp puÄ·Ä“m —
Tava zieda kausÄ Ä£ifts un medus,
un pat eņģelim, kas sniedzas dzert to,
dziļi ceļos vajadzētu pakrist,
gaišo pieri trīs reiz pīšļus skarot,
Sieviete — tu esi skaistÄkÄ starp puÄ·Ä“m!
/Fricis BÄrda/
Kad es tevi ieraudzīju,
Tavu maigo seju noglÄstÄ«ju,
Tad tu jauki pasmaidīji,
Un uz lÅ«pÄm noskÅ«pstÄ«ji.
KÄ rožu krÅ«mi,
sievietes mēs esam,
ko lÄ«dz pat salnÄm
ziedu košums sedz,
un vilinÄm, un
priecÄjamies sevÄ«,
ka stiprais dzimums
ērkšķus nesaredz.
KÄ gladiolas,
sievietes mēs esam,
kas tÅ«kstoÅ¡ krÄsÄm
liegi sirdi glauž;
kÄ naktsvijoles, kuras
mēness naktī
ar smaržu stariem
sirdis pušu lauž.
Mēs sievietes, tik
daudzveidīgas esam,
kÄ viļņi, kas
pÄr jÅ«ras klaidu klÄ«st;
ja vīrietis būs
prasmīgs juvelieris,
tam rokÄs nonÄks
dÄrgakmenis Ä«sts!!!
Lai mÄkoņi izklÄ«st, saule laistÄs,
Lai cerību koki debesis skar,
Lai visu labo, cēlo un skaisto
Dzīvē vēl izbaudīt var.
Ja tev dzÄ«vÄ“ slikti klÄjas,
Sirsniņa uz bÄ“dÄm stÄjas,
Atceries uz brīdi mani,
Pasmaidi un viss būs labi.
Esi vienmēr kustīga,
šiverīga, lustīga,
BÄ“das lai Tev nestÄv priekÅ¡Ä,
Laime lien pa logu iekÅ¡Ä.
Lai zem Tava loga,
Vienmēr roza rozes zied,
Un zem TavÄm roza rozÄ“m
zalja varde dzied!