Draudzībai

Mācoties draudzību guvām,
Mūžam tai neļausim iet.
Būsim draugi kā bijām,
Nekas nespēs mūs šķelt!

Ja Tev kādreiz skumji klājas
Sirsniņa aiz bēdām stājas,
Atceries uz brīdi mani,
Pasmaidi, un viss būs labi!

Tumši ir tie ūdeņi,
Kuros dziļi metumi
Skaista ir tā draudzība
Kura netiek aizmirsta.

Ir daudz pie debesīm zvaigžņu
Un katra tā savādi mirdz.
Ir daudz uz pasaules draugu
Un katram ir savāda sirds.

Tik draudzība dzīvē ?
Tas skaistākais vārds.
To nespēj lauzt vētras,
Ne pasaules lāsts.

Kad pēc gadiem tu un es
Būsim tālā svešumā,
Tad no bērnības un skolas
Būs šī mazā atmiņa.

Tik draudzība dzīvē
Tas skaistākais vārds,
To nespēj lauzt vētras,
Ne pasaules lāsts.

Var strautiņš izšķirt divus kokus,
Bet viņu saknes kopā būs,
Var likten's izšķirt divus draugus,
Bet viņu sirdis nespēs šķirt!

Draugs ir visa sākums un gals,
Draugs ir priekas un bēdas,
Draugs ir draugam atbalsts,
Draugs ir laime,
Bet draugs var būt arī nelaime.

Neprasi, lai katru dienu
Draugs kāds tevim būtu klāt.
Katrā nestundā arvienu
Steigtos tevi mierināt.

Ir grūti atrast ziedus,
Kas mūžam nenovīst,
Vēl grūtāk atrast draugus,
Kas mūzām uzicīgs.

Ir svarīgi notvert to mirkli,
Kad skaņa par mūziku top.
Un galvenais — notvert to mirkli,
Kad cilvēks par draugu tev top.

Īstajā brīdī atsaukties,
Draugam un plecam būt,
Veikumā, kuru atbalstot
Gaismas brīdī var gūt.

Lai tev ir draugi sirsnīgi, mīļi,
Kurus tu varbūt pat neapjaut!
lai sirdī ir cilvēki dziļi, dziļi,
Kas smejas ar tevi un raud tev līdz.

Koks atstāj celmu,
Akmens — vietu,
Bet draugs draugam atmiņas.

Ja gribi, tad lasi,
Un pats sev prasi,
Vai atceries to,
Kas rakstīja šo?

Jaunībai jābūt skaistai
Kā draudzības dziesmas,
Kurā spēj iedegties cilvēka sirds!

Ziedi novīst līdz ar laukiem,
Miglā tērpies saules riets,
Tiaki atmiņas no draugiem
Mūžam degs kā akmens zieds!

Neskaties uz sārtiem ziediem,
Tie tev ātri novītīs.
Glabā īsto drauga sirdi,
Tā tev mūžam nezudīs.

Visiem zēniem prātu jauc,
Vienu tik pie sevis sauc,
Tevi savaldīt viņš spēs,
Toties apsveikt spēšu es.