Kad toreiz tevi satiku, es klusi cerēju, kaut draugi mēs būtu, kas ...

Kad toreiz tevi satiku, es klusi cerēju, kaut draugi mēs būtu, kas nesāpinātu, bet vājuma brīžos viens otru dziedinātu;
Taču dienas aizsteidzās kā ziedputekšņi, ko neatgriezīs atpakaļ pat gājputni;
Jau tevi ieraugot sirds pukstēt straujāk sāka... Sirds pierada pie Tevis...
Tagad negribu sāpināt Tevi un notikušajā vainot. Nenoliedz, ka nesaprast un mīlet otru
— TĀDU ARĪ VAJAG PRAST...
STOP!!! Un viss būs beidzies!! Vēl tikai varu teikt tev vienu jauku domu-
— TU PALIKSI MAN PAR LABU DRAUGU!!!!!!