Draudzībai
Ko lai novēl labam draugam,
Tad, kad pašai miedziņš nāk?
Saldus sapņus garu miegu
Un vēl spēt piecelties!
Uzliec labo roku uz kreisā pleca,
kreiso roku uz labā pleca,
tagad samīļo sevi no manis!
Nelido zemu, tavs ceļš ir cits,
Tu esi no tiem, kas brīnumiem tic!
Nemeklē savu zvaigzni
skaidrās un zvaigžņotās debesīs!
Tajās ir daudz zvaigžņu.
Izej mākoņu un vēju pilnā naktī!
Paraugies!
Un lūk, zvaigzne, kas vērsies Tev pretī
no saplosītajām mākoņu driskām, būs Tava!
Ja tev ir tikai viena dziesma — nodziedi to tā,
lai kādam ar to būtu labi.
Ja tev ir tikai viens vārds — pasaki to tā,
lai kādam ar to būtu labi.
Ja tev ir tikai viena dzīve — nodzīvo to tā,
lai kāds ar to būtu laimīgs!
Sievietes sapnis.
Jūs domājat — noteikti vīrietis?
Nē, viņš ir ikdienas daļa.
Jūs noteikti sacīsiet — bērni.
Nē, bērni ir dzīvības daļa,
mūža rūpes un priecīgais skaļums.
Bet sapnis zied tuksnesī smilšainajā,
no kura gaidītai pārbraukt mājā
un vakaros brīvai un gurdenai
ar sevi un pasauli saskaņā,
neizgaistošā smaržu pilienā tinoties,
ticībā rītdienas brīnumam aizmigt.
(Lija Brīdaka)
Ja ir tev draugu td tu esi spēcīgs,
Ja nav draugu tad tu esi vājš.
Jo vairāk draugu jo laimīgāks tu būsi,
Jo mazāk tev draugu jo bēdīgāks tu būsi.
Tavs draugs ir tavs acuraugs...
Tavam draugam tu esi acuraugs...
Tu uzticies savam draugam...
Tavs draugs uzticas sev...
nepieļaujiet kļūdu,jo tavs draugs to atkārtos...
Vai atceries to dienu?
Kad tikāmies mēs?
Kopš tās dienas
Garš ceļš ir iets
Caur elli un debesīm
Caur asarām un priekiem
Līdz par īstiem draugiem
Mēs kļuvām...
Par to ko zvaigznes cita citai saka —
Vai starp tām ir arī kāda mana?
Par to kā rodas Piena ceļš —
Varbūt tas nav piena, bet gan Sapņu ceļš?
Par to kā lapas dzenā rudens vējš,
Par to kā salnas sirdi nesaplēš,
Par sapņiem un ilgām,
Par sauli un mājām siltām,
Par zvaigznēm un debesīm zilām.
Pa svaigu rīta rasu
Tā lēni nāks uz pusi manu,
Ne jautās man, ne prasīs,
"Esmu klāt", tā klusi sacīs.
Es labi zinu,kur esi,
Bet tur es Tevi nemeklēšu,
Ne zemē briedīgā — uz akmens
Es puķi sēšu
Un ziedu gaidīšu.Par spīti.
Ar zobiem sakostiem.No akmens.
Lai neiespējamībā maigums
Dzen saknes.
No visiem ceļiem izraudzīšu
To tālāko no Tevis taku,
Lai te,kur tevis nevar būt,
Tu pēkšņi nostājies man blakus,
Lai,acīm sastopoties,izplaukst
Par puķi gadu rūgtums smags.
Es labi zinu,kur Tu esi,
Bet tur man tevis nevajag.
Ja kādreiz pēc daudziem gadiem,
Mans vārdz Tavās atmiņās skan;-
Tad pasmaidot klusi saki-
"Jā, kādreiz pazinu gan!"
Lai zaļo Tava jaunība
Kā rožu krūmiņš ceļmalā.
Lai pastāv mūsu draudzība
Kā akmens jūras dibenā.
Draugi — tie ir enģeļi,
Kuri, tad, kad Tev ir ļoti grūti,
Palīdz piecelties un atgādina,
Ka vajag lidot.
Cik viegli tad, ja ir kas mīļi saka:
Draugs neskumsti, Tev blakus eju es!
Tad viegli ejama ir katra taka,
Un katra diena jaunu gaismu nes!
