Pārdomu brīdī
Kad mēs esam patiesi,
Mēs esam SKAISTI;
Kad mēs esam skaisti,
mūs MĪL;
Kad mūs mīl,
mēs esam LAIMĪGI!
Mums nekad nav dāvāti sapņi bez iespējām tos piepildīt.
Vislabākais veids, kā pārvarēt kārdinājumu, ir .... padoties tam!!!
" Šodien mums nav laika pat paskatīties vienam uz otru, nav laika runāties, priecāties vienam par otru... Tā mēs aizvien mazāk un mazāk satiekamies viens ar otru. Pasaule iet postā mīļuma un laipnības trūkuma dēļ. Cilvēki mokās mīlestības slāpēs, bet mīlestībai neatliek laika, jo visi ļoti steidzas."
Māte Terēza
Dzīvē viss beidzas labi; ja kaut kas beidzies slikti, tātad, nekas vēl nav beidzies...
Sieviešu kļūda ir tā, ka viņas domā, ka visi vīrieši ir vienādi, bet vīriešu kļūda: viņi domā, ka visas sievietes ir dažādas.
Laimei nav rītdienas, tai nav arī vakardienas, tā neatceras to, kas pagājis un nedomā par to, kas nāks. Tai ir tikai tagadne — un tā nav diena, bet acumirklis..
Kungs, tu labāk zini par mani, ka laikam ritot, novecoju un kādu dienu būšu pavisam veca. Neļauj man kļūt par pļāpu un par visu vairāk pasargā mani no liktenīgajiem maldiem, ka katrā lietā un vietā man jādara zināmas savas domas.
Atbrīvo mani no neremdināmas vēlmes jaukties citu darīšanās. Liec man būt gādīgai, bet ne īgnai, liec izpalīdzēt, bet ne izrīkot. Žēl, protams, ka nevarēšu likt lietā savu gadu gadiem krāto gudrību, bet tu kungs zini, ka gribu saglabāt kaut pāris draugu. Pasargā mani no vēlmes iegrimt sīkumos. Dod man spārnus, lai uzreiz nonāktu pie lietas būtības.
Lūdzu žēlastību un pacietību, lai spētu uzklausīt citus runājam par savām slimībām, bet apzīmogo manas lūpas, lai es nebilstu ne vārda par savām sāpēm -drīz tās pieņemsies spēkā, un katru gadu aizvien pieaugs vēlme runāt par tām. Dod man spēku izciest tās.
Neuzdrošinos lūgt, lai tu uzlabotu manu atmiņu, tā vietā neliedz pazemību un aiztaupi pašpārliecinātību, kad tas, ko es atceros, ir pretrunā ar pārējo atmiņām. Neliedz man saņemt šo brīnišķo mācību, ka arī es varu kādreiz kļūdīties.
Sargā mani savā pieticīgajā maigumā. Negribu būt svētā — līdzās svētajiem reizēm grūta dzīve, bet taisnība ir tā, ka vecs, ķildīgs sievišķis ir Nelabā augstākais sasniegums.
Dod man spēku saskatīt labo lietās un cilvēkos, no kuriem tas ir vismazāk sagaidāms. Un palīdzi man, dievs, savā žēlastībā darīt to viņiem zināmu. (Lūgšanas izcelsme nezināma, par to uzskata kādu 17.gs. dzīvojušu mūķeni).
Gadā ir tikai divas dienas,kurās mēs neko nevaram iesākt.
Viena ir vakardiena un otra-rītdiena.
Tādējādi šodien ir īstā diena,lai mīlētu,ticētu,darītu un galvenokārt-dzīvotu!:))
Dzīve ir bezgala vienkārša, tikai mēs visu gribam sarežģīt. Jo ilgāk atrodamies uz šīs zemes, jo skaidrāk saprotam, ka dzīve ir tikai jādzīvo. Visa pamatā ir pieredze. Mācies no tā ko dari, un dzīvot būs vieglāk.
Nevajag meklēt ar acīm, bet ar sirdi.
/M.Vērdiņš/
Nedomā.
Ja domā, tad nerunā.
Ja domā un runā, tad neraksti.
Ja domā, runā un raksti, neparaksties.
Ja domā, runā, raksti un paraksties, tad nebrīnies.
Mīlestība ir vajadzīga visiem. Mīlestība ir daļa no cilvēka dabas — tā ir ēšana, dzeršana un gulēšana. It bieži daudzi no mums ir vērojuši saulrietu pilnīgā vientulībā un domājuši "Kāda tam visam jēga? Man nav neviena ar ko dalīties šajā skaistumā!"
Šādos brīžos svētīgi uzdot jautājumu: cik bieži mēs gluži vienkārši esam pagriezuši galvu uz citu pusi, kad mums kāds lūdzis mīlestību? Cik bieži mēs esam baidījušies pieiet kādam klāt un skaidri un gaiši atzīties mīlestībā?
Ar vientulību ir jābūt uzmanīgam. Šis netikums ir tikpat bīstams kā narkotikas. Ja saulriets vairs neatstāj nekādu iespaidu uz Tevi, esi pazemīgs un dodies meklēt mīlestību.
Atceries, jo vairāk Tu būsi gatavs dot, jo vairāk saņemsi pretī.
(P.Koelju)
Cilvēks ir atbildīgs par katru, ko viņš pieradinājis.
Tu pieradināji mani, un tagad esi atbildīgs par mani. Tu esi atbildīgs par visu, ko daru, par visu, ko domāju, ko jūtu. To tev vajadzēja zināt. To tev vajadzēja jau sākumā saprast.
Tagad ir par vēlu. Tagad tu esi atbildīgs par visu, kas ar mani noticis, notiek un notiks. Notiks tā un ne citādi, vienīgi tālab, ka tu mani pieradināji.
Tu mani pieradināji un nu vairs nezini, ko ar mani iesākt. Tu sāc baidīties! Tev bail no atbildības. Bet tur neviens neko vairs nespēj līdzēt, jo cilvēks ir atbildīgs par katru, ko viņš pieradinājis.
Nepieradini, ja tev bail no atbildības.
Ņem tasīti saules gaismas
Un pievieno to smaidam.
Tad pārkaisi ar laimi
Un, nepārtraukti maisot,
Pievieno nedaudz maiguma,
Nedaudz smieklu,
Tasi mirdzošas rīta rasas
Un zvaigzni no zilajām debesīm.
Pievieno nedaudz pacietības,
Tad lēnēm iecilā ritmisku melodiju
Un atkal labi samaisi.
Rīkojies saudzīgi ar šo maisījumu.
Pievieno vēl vienu smaidu,
Un Tu sapratīsi, ka esi ieguvusi
Tiešām vērtīgu recepti...
Aukstā ziemas dienā pa ceļu gāja pelīte. Viņai ļoti sala un te pēkšņi pienāca klāt govs un pelīti apkakāja. Pelītei palika silti. Tālāk viņa satika kaķi, kurš viņu nolaizīja — notīrīja no mēsliem un apēda. Stāsta morāle: ne vienmēr tas, kas tevi apdirš, ir tas sliktais, un ne vienmēr, kas tevi izvelk no sūdiem ir tas labais.
Ideāls vīrietis nedzer, nesmēķē, nespēlē azartspēles, nekad nestrīdas un nemaz neeksistē.
Pasmaidi par savām bēdām, un viņu sūruma vairs nav. Pasmaidi par savu ienaidnieku, un viņa dzēluma vairs nav. Pasmaidi par sevi, un tava ļaunuma vairs nav. Bet, ja tu spēj pasmaidīt par pasauli, tad viņa smaidīs tev pretī. :)
/Rainis/
Džeki ir kā klozetes podi — vai nu aizņemti vai pilni ar sūdiem!
...mīlestība...tā ir kā maziņš putniņš. Pārāk saspiedīsi — nomirs, palaidīsi pārāk vaļīgi — aizlidos... kad kādu mīli, palaid viņu vaļā, ja tas atgriezīsies, tad būs Tavs, ja ne, tad nekad tāds nav bijis...