Draudzībai
Par draugu var saukt:
Tikai to cilvēku,
Kuram Tu vari uzticēt
Savu dzīvi, savu sirdi
Un sevi pašu.
Dzīve nav dzeja.
Nedz puķu leja,
Dzīve ir kaujas lauks.
To ievēro draugs!
Ja gribi nokļūt kalna galā,
Tad neapstājies ceļa malā.
Ja gribi labus draugus gūt,
Tad mācies pati laba būt.
Sveiks mans mazais mīļais draugs
Kā tev šodien labi klājas?
Vai tu kaut kad drīz būsi mājās?
Gaidīšu es tevi te,
Ceru ka tu mani respektē!
Kur draudzība sākas? To neteiks neviens.
Un kā gan lai vārdos to saka?
Bij gājēji divi, bet lielceļš bij viens
Un pēkšņi tie atradās blakus.
I must have been born under a lucky star,
To find a friend as nice as you are,
And I will follow the rainbow until the end,
If you promise forever to be my friend!
Rozīte, kas klintī dīgst,
Mūžam, mūžam neizsīkst...
Draudzība, kas sirdī kaist,
Mūžam, mūžam neizgaist!
Tos brīžus, kad mums jautri gāja,
Tos atceries un piemini,
Bet tos, kas tevi sāpināja,
Tos aizmirsti un piedodi!
Draugi ir kā zvaigznes —
Ne vienmēr tu tos redzēsi,
Bet vienmēr tie būs tev blakus...
Smejies vai raudi — mēs vienmēr būsim draugi.
Tu vari bļaut, kratīties un kasīties,
Bet no manis tev neatkratīties!
Var strautiņš izšķirt 2 kokus,
Bet viņu saknes kopā būs,
Var liktenis izšķirt 2 draugus,
Bet viņu sirdis nespēs šķirt.
Ja tu redzi tumšā naktī
Divas spožas zvaigznītes,
Atceries, tās esam mēs,
Mīļas, labas draudzenes.
Skaisti gan ir dārgakmeņi,
Kad tie vizuļo un mirdz,
Tomēr dzīve vairāk vērta
Kāda laba drauga sirds.
Ne jau tie ir draugi,
Kas Tev cieši roku spiež,
Draugs ir tas, kurš grūtā brīdī
Palīdz draugam līdzi ciest.
Neskumsti, ja bēdīgs prāts,
Priecājies, kad draugu daudz!
Neskumsti, ja slikti Tev,
Priecājies un dejo vēl!
Šīs pasaules skumjas tik lielās
Vai spētu tās panest viens pats,
Ja nedegtu līdzās man ielās
Kā sargeņģelis draudzīgs Tavs skats.
Ai, dvēsele brīnišķā Tava,
Es svētīts, ka man ir tāds draugs!
Es jutu ? no nicības skavas
Mums gars arvien brīvāks nu augs.
Dzer mīlu kā vīnu,
Pār asarām smej,
Bet nepievil draugu,
Kas uzticīgs tev.
Draudzība ir zelta stīga,
Sarausi, vairs nesasiesi,
Un, ja arī sasiet spēsi,
Mezglu izdzēst nevarēsi.
Ir skaisti sapņiem laiku ziedot
Un skaistas atmiņas sev gūt,
Vēl skaistāk ? mīlēt, ciest un piedot,
Par labu draugu draugiem būt.
