Valentīndienā
Mūzika manās ausīs skan, ak cik saldi
Arī Tavi vārdi reiz bija saldi
Ne tikai vardi, bet arī skūpsti un glāsti
Īsu brīdi viss bija labi
Un tad bums, sitiens sirds dziļākajā punktā
Skatos pa logu un nevaru novaldīt asaras
Neteicis ne vārda Tu jau staigā ar citu
Tagad nelūdzies man
Paturi savas asaras sevī
Piedod es to nespēju, redzot Tevi ar citu..
Tavs vārds, valoda par mani kā lāsts.
Tavas acis kā zvaigznes debesīs,
Kurās es lūkojos ik vakaru un par tevi sapņoju!!!
100g maigu jūtu + 200g kaislības,
Sajauc ar apskavienu,
Klāt pieliek 1 karoti mīlas
Un visu pārklāj ar skūpstiem...
Šo MĪLAS RECEPTI jānobauda nakts
tumsā kopā ar mani!
Lietus lāsēm smagi krītot pret palodzi, vai ietvi
Ieklausies to čaboņa tik jauka, ka škiet ka,
Katra lāse ir dzīva un mūzika būtu speciāli Tev komponēta...!:)
Maigi, maigi skūpsti, kā vēja glāsti rudens lapām agrā rītā, kad saule tikko aususi. Un vēlos Tevi skaut kā vējš, kas maigi noņem no koka nodzeltējušās lapas un nes savas maigās rokās tās viegli glāstot un mīļojot, līdz šī lapas nolaižas zaļās, mikstās sūnās, kas ir tas pats kā ieritināties pie tevis un aizmigt tavās rokās.
Zvaigznītes vizuļo pie debesu juma,
Tās aplūkot ir tīrais nieks, bet tās saniegt
Un pieskarties tām, to spēj cilvēki,
Kas kvēli tic saviem sapņiem! Saldus sapņus!
Cik grūti ir mīlēt, kad atbildes nav.
Sirds meklē sirdi, bet tādas vairs nav.
Par agru bij mīla, par agru bij prieks,
Uz sārtām lūpām ir uzsnidzis sniegs.
Dzīve ir zieds
Mīlestība — medus tajā.
Kad es domāju, es domāju par TEVI.
Kad es sapņoju, es sapņoju par TEVI.
Kad es gaidu, tad tikai TEVI.
T-burtu uzrakstu
E-klāt pielieku
V-prātā noturu
I-pasaku ko mīlu
Skūpstīšanās laikā tiek nodaribināti 32 muskuļi.
Negribi mazliet pavingrot?
Kas tik priecīgs skrien par laukiem?
Kam tāds skatiens balts un tīrs?
Apakšbiksēs tērpies baltās, jož uz mājām Valentīns!
Vēlu tev mīlēt to, ko ir vērts mīlēt!!
F = forever i love you
U = unhappy withaut you
C = care abaut you
K = kiss you whit a big hug
So i give you the bigest F.U.C.K forever!!
Ejam mēs nu ceļus šķirtus
Jūtas mūs vairs nevieno
Daudz es cerēju un cietu
Irst nu saites pēdējās
Raisoties no tevis vaļā
Sūtu sveicienus pēdējos
Tikai lasot pirmos burtus visu sapratisi Tu...
Es satiku Tevi, kad šalca rudens vēji.
Un zvaigžņu laikā iemirdzējās nakts.
Tad nejautāju tev, vai mani iemīlēji?
Un to vai gribi kļūt mans draugs!!
Es domāju
Es sapņoju
Par Tevi vienīgo
Cik ļoti mīlu
Cik sāp man daudz!
Es gribu Tevi sev...
Sev tuvuma!
Vel laiks mums ir un maybe...
Maybe kaut kas izdosies!!!
Vai vari aizmirst ceriņzarus,
Kuros laimi meklēji,
Vai vari aizmirst tālu draugu,
Kuru ļoti mīlēji.
Gribu tikai Tevi mīlēt
Un ar Tevi kopa but
Taviem sapņiem dzīvi ziedot
Un pie Tevis mūžam but.
Man nebūs žēl, ja dzīvē smaidot iesi
Un Tavai sirdij cita laimi sniegs,
Bet man būs žēl, ja asaras Tu liesi
Un tavai sirdij cita laimi liegs.
Mīlēt mīlēt mīlēties
Tev jau nav ko kaunēties
Klēpī sēdēt skūpstīties
Cieši acīs skatīties.