Valentīndienā

Tukstoš reižu nakts,
Tukstoš reižu garām paiets,
Tukstoš reižu sākts,
Tukstots sapņu vējā palaists.
Vai tukstots ir par maz?
Vai varu Tevi saukt par savu..?

Zilas domas, bēdīgs prāts,
Arī gultā pietrūkst kāds,
Sega auksta, spilvens lieks,
Tas nekas, ka nenāk miegs...

Es nezinu, par ko tas tā,
Ka man par tevi jādomā:
Vai rīts kad aust, vai vakars tumst,
Sirds it kā gaiši silst un skumst.

Tu it kā visur līdzi man,
Un tava balss man mūžam skan,
Ka kad es tevi mīlētu -
Es mīlestībai neticu!

Bet Tavu roku savā just,
Ar tevi mēness vizmā zust,
Kur sudrabaina dziesma san -
Tu mīļa man, Tu mīļa man!

Es Tevi dievinu, katrs mirklis, ko pavadu ar Tevi ir kā svētki..

Vai Tev miļi vārdi patīk?
Es Tevi mīlu!
Lūdzu neatraidi mani,
Tu zini ka vienmēr Tevi mīlēšu!

Mīlestība vieno ,
Mīlestiba saista,
Ta ir tik jauka, tā ir tik skaista.
Es piemiedzu acis un ieraujos sevī,
Gaidu, kad kāds sacīs:
''''Es iemilējos Tevī"

Dod man savu sirdi, lai es varētu elpot,
Dod man savu roku un mes varēsim lidot,
Dod man iemeslu un es mīlešu Tevi..

Vislielākā laime,ko cilvēks var gūt ir mīlēt un mīlētam būt...

?Vai saņēmi Tu
Ierakstītu vēstuli
Tajā bija pateikts viss
Tajā bija mana sirds.

Viss kas bija, viss ,kas būs, viss kas notika starp mums, viss tas paliks atmiņā tavā manā ? musējā!!!...

Pie debesīm daudz zvaigžņu,
Bet mēness tikai viens,
Uz pasaules daudz zēnu,
Bet priekš manis tikai viens...

Nemet akmeni jūrā
Ja nezini kur tas kritīs,
Nemīli zēnu šodien,
Ja nezini ko mīlēsi rīt!

Vakarā kad saule riet,
Vēlos es pie tevis iet,
Un par sevīm blēņas stāstīt,
Ak cik laimīgi mēs būsim,
Kad par mīļākajiem kļūsim!!!

Ja mīlestībā vīlies
Tad nesēro par to,
Bet pagriezies un pasmaidi,
Un mīli nākošo!

Ieklausies, mīļais naktī
Vai dzirdi cik tā maiga un klusa?
Tik tālumā kaut kur..
Maziņš vējinš šalc
Cik manai sirdij pietrūkst Tavējās!!!

Es gribu lai manas domas būtu tavas domas
Es gribu, lai tavi sapņi būtu mani sapņi.
Es gribu lai mana dzīve būtu tava dzīve.
Es gribu lai tu būtu mana.

Mana devība nezina robežas,
Un mana mīla tik dziļa kā jūra;
Jo vairāk es sniedzu Tev, jo vairāk man pašai tiek,
Jo tās abas ir bezgalīgas...

Šai klusajā naktī,
Zvaigžņu bērnu apbrīnots,
Skumjas dziesmas taktī
Kāds atkal jūtas aizvainots...

Kā ļaunais eņģelis es tīši,
Vēl tavā gultā atgriezīšos,
Un slīdēšu bez trokšņa tā-
Ar pusnakts ēnu divatā!

Bet man viss viens,
Es dzīvoju tālāk,
Neuzsmaida cilvēks neviens,
Es gaidīšu, varbūt vēlāk...