Valentīndienā

Kaut esmu tālu — es ar zvaigznēm aiziešu pie Tevis, bez skaņas — klusi, klusi, bez pieskaršanās noskūpstīšu Tevi...

Vakars vēls — acīs pamodās tavs tēls,
Acis sniega pārslas birst,
Sirds bez tevis skumjās mirst.

Es jūtu tikai Tevi,
Tavus pieskārienus maigos,
Saldi teiktos vārdus.
Tu esi mana dzīve, manas jūtas,
mani sapņi neizsapņotie, vārdi neizteiktie...

Gribētu es būt Tev?blakus,
Nekad Tevi nepamest,
Ceru — tādas pašas ilgas
Tavā sirdī klusi plaukst.

Gribu Tavas karstās lūpas
Atkal savām maigi skart,
Gribu just es Tavu sirdi,
Kā tā manai blakus sarkst.

Es mīlu Tevi
kā vilnis jūrmalu,
kā ziediņš smaržu,
kā mēness nakti mīl, kā rudens sauli.
Es mīlu Tevi tā,
kā vārdi mīl ausi,
kā stars mīl aci,
kā pukstiens Tavu sirdi mīl-
ES MīLU TEVI..

Ne katra veida skaistums modina mīlestību.
Dažkārt tas valdzina skatienus, bet nespēj iekarot sirdi.

Mīļi sveicieni Valentīn dienā, miljoniem saldu buču,
Mīlestības spēku kā 100000 voltu un kaisles augstāko punktu
Kā Rīgas 800 noslēguma salūtu.
Esi laimīga un mīlestības pilna!

Tavās acīs redzu saules atspulgu.
Un Tavas rokas kā rīta asaras,
Apskauj manu augumu.
Nevaru vien sagaidīt,
Kad Tavas lūpas pieskarsies manējām!

Vakarā, kad zemi pārklāj migla
Un daba klusēdama jau pie miera iet,
Mēnestiņš pie debess klusi sauc ?
Kā gribu pašlaik es ar Tevi būt!

Kad nakts liek dienas gaismai atkāpties,
Bet miegs vēl lakstus never ciet,
Tad tik pie Tevis manas domas iet
Un ļaujas sapņu burvībai.

Skaista ir tā diena,
Kad sauli pie debesīm es redzu,
Skaista ir diena,
Kad lietus aplaimo zemi,
Bet visskaistākā ir diena,
Kad es redzu Tevi!

Ir sapņi kurus nebeidz sapņot,
Mīlestība, kas spēj visu
Ja paradīzes stāsts ir spēkā-
Tad mums abiem ir jākrīt grēkā.

Balti bērzi vējā lokās,
Mana sirds pēc tevis mokās.

Mēs katrs esam eņģelītis
Ar vienu spārniņu,
Lai varētu lidot,
Mums vajag apskauties!

Tava mīla dod:
Prieku skumjās,
Mieru trauksmē
Un cerību izmisumā!

Kad beidzot redzu es
Tevi savā tuvumā.
Tad ir piepildījies viss,
Ko es lūdzu klusībā!

Uzlūko debesis!
Vai redzi mazos spožos punktiņus?
Tu domā, ka tās ir zvaigznes?
Nē tie ir caurumi uz paradīzi,
Kurus atstājuši tādas mīļas dvēselītes kā Tu!

Kad novakars par tundru zilgo,
Un pirmās zvaigznes mirgot sāk,
Arvien tad sirds man Tevi ilgo,
Tev sapnī ciemos jāatnāk!

Atsūti šo SmS kādam kuru Tu mīli,
Kādam pēc kura ilgojies
Un kādam kuru gribi!
Tā un tagad padomā,
Kāpēc saņēmi šo SmS?