Valentīndienā
Tu esi sapnis, kas apbur mani,
Kas piepilda mani ar Mīlestību!
Nav nevienas dienas un naktis,
Kad es par Tevi nedomātu un neredzētu!
Sieviete un vīrietis- tās ir divas notis,
Bez kurām cilvēka sirds stīgas
Nevar atskaņot nevienu,
Pareizu un pilnīgu akordu.
Nevienam es nedošu sirdi.
Tik mūžam to glabāšu Tev,
Tici, līdz pēdējam brīdim,
Tā mūžam piederēs Tev!
Kad Tu piedzimi, bija lietus.
Bet patiesībā nemaz nelija.
Tikai debesis raudāja,
Jo pazaudēja tādu eņģelīti kā Tu!
Kaisles liesmas sirdi plosa,
Prātu jauc un dvēseli moka.
Tikai viena doma skan,
Kaut Tu būtu blakus man!
Var koki smago sniega segu nomest,
Var lepni sīkai vētrai pretī stāt,
Bet mana sirds un ilgas nerimst,
Par Tevi nevar nedomāt!
Bieži debesīs vēroju zvaigznes krītam,
Mēs katrs kaut ko vēlamies.
Bet ja visas zvaigznes kritīs,
Mana vēlēšanās būtu tikai viena.
Būt kopā ar Tevi.
Kad jaukie svētki atkal klāt
Un Valentīns sāk rokas māt,
Tad mīlestība apkārt valda
Un sirsniņa ir apaļ salda.
Ja apskāviens būtu sekunde,
Es Tev sūtītu stundu,
Ja smaids būtu ūdens
Es Tev sūtītu jūru,
Ja mīlestība būtu persona
Es Tev sūtītu sevi.
Ja es būtu asara,
Es gribētu piedzimt Tavās acīs,
Dzīvot uz Tava vaiga,
Un izkust uz Tavām maigajām lūpām.
Manas rokas nejūt Tevi,
Manas kājas nestāv līdzās tavējām,
Manas acis neredz Tevi,
Manas lūpas neskūpsta Tevi,
Vienīgi mana sirds dzīvo domājot par Tevi.
Es mīlu vienu skuķīti
Un metu tai ar puķīti,
Bet tagad mani gaida sods,
Jo puķei līdzi bija pods.
Bez mīlestības suņi gaudo,
Bez mīlestības rozes vīst,
Bez mīlestības žēli ņaudot
Pa jumtiem naktī runči klīst.
Daudziem manas lūpas smaida,
Daudziem manas acis mirdz,
Bet es mīlu tikai Tevi,
Un Tev pieder mana sirds!
Nāc ar saules zelta smaidu,
Vienmēr tavus soļus gaidu,
Mīlas skūpstus Tev es sūtu,
Lai ar cik Tu tālu būtu!
Ļauj rozei ziedēt,
Ļauj smaržīgai būt,
Ļauj sirdij mīlēt
Un laimīgai būt.
Tālu, tālu saule lec,
Tālu dzīvo Tu un es,
Lai gan Tevi neredzu,
Tomēr Tevi dievinu.
Es nezinu, kāpēc tā,
Ka man par Tevi jādomā,
Vai blāzmo rīts vai vakars tumst,
Bet mana sirds pēc Tevis skumst!
To laimi, kuru meklē,
To savā sirdī rod,
To sirdi, kuru mīli
Nevienam neatdot!
Vienmēr gribu būt pie Tevis,
Kaut kā nesanāk tas man,
Tāpēc spiežu Tevi pie sevis.
Nedusmojies tā patīk man!
