Valentīndienā

Tavas acis ir kā divas zvaigznes debesīs.
Tās ir tik skaistas, ka nez vai mani pamanīs.
Bet Tu katru dien'' ej man garām,
Un katru dien'' es cīnos ar jūtām savām.
Nez vai varu sacīt, ka mīlu Tevi,
Jo nemaz nepazīstu tik labi Tevi.
Kā lai Tev to pasaka... cik ljoti Tu man patīc!
Un zinu, ka vēlos Tevi mīlēt...vienalga ko citi par to sacīs!!

Ja man kāds būtu teicis, cik smagi būs, es viņam nebūtu ticējis.
Bet tagad, es zinu, ko viņš domaja
Ar to vienu vienīgu, vārdu smagi, es tagad zinu,
Tagad, kad mīļotās vairs nav blakus, es jūtos,
Kā izsmelts līdz pat pēdējai pilītei, vairs nav
Spēka, turpināt iesākto, vairs es nevaru.......vairs nespēju...........................

Es brokastis neēdu, jo mīlu Tevi,
Es pusdienas neēdu, jo mīlu Tevi,
Es vakariņas neēdu, jo mīlu Tevi, Es naktī neguļu, jo gribu ēst!!!

Neļķes mūžs.
No zaļās zāles izsprucis
Mazs asniņš noguris.
Paiet dienas asniņš stiepjas,
Pēc lieluma tas tiepjas.
Nu jau stublājs parādās,
Zaļa lapa uzradās.
Cik šis stalts mēneš laikā,
Tīri smuks — tīkams vaigā.
Bet te pēkšņi kādu dienu-
Ieraugu es pumpur vienu;
Cieši noslēgts sakļaujas,
Vaļā vērtin neļaujas...
Paiet stundas sprakšķēt sāk -
Pasaulē ziediņš nāk;
Spilgti sārtiem vaidziņiem,
Maziem samta ziediņiem!
Paiet dienas noskumst neļķe,
Blakus tai ir varen peļķe.
Savu mūžu izbeidzot
Peļķes dubļos noslīgšot...
Atmiņas par asnu paliks,
un jūsu sirdis mierā neliks...

Tūkstots reižu nākts,
Tūkstots reižu garām paiets,
Tūkstots reižu sākts,
Tūkstots sapņu vējā palaists.
Vai tūkstots ir par maz?
Vai varu Tevi saukt par savu...?

Par ko spēju, domāt, tā esi vienīgi Tu!!!
Tu esi viss, Tu esi visa mana dzīve,
Tu man liec justies, mīlētam,vajadzīgam!!
Bez Tevis nevaru iedomāties turpmāko, Tu esi man viss!!!
Bez Tevis nevaru, Tu man esi sirsniņa uz mūžu!!

Es gribētu būt vējš,
Jo tam nevajag roku, lai pierādītu savu maigumu.
Es gribētu būt saule,
Jo tai nevajag apskāvienu, lai pierādītu savu siltumu.
Es gribētu būt ūdens,
Jo tam nevajag auguma, lai cieši piekļautos.

Tagad es Tev pastāstīšu, ko Tevis dēļ darīju,
Piedsdesmittūkstoš asaras, ko noraudāju
kliedzot, trakojot un nervozējot dēļ Tevis,
Un Tu tāpat mani nedzirdēji...
Negribu tavu roku, šoreiz pati izglābšu sevi
Varbūt vienreiz atmodīšos
Novārgusi, pilnībā sakauta dēļ Tevis,
Tikai tad, kad domāju, ka sasniedzu apakšu,
Es atkal mirstu...
Es tuvojos zemei...
Slīkstot Tevī....
Es krītu mūžīgi
Man ir jāizlaužas cauri
Es tuvojos zemei...
Murgoju un pieņemu patiesību un melus,
Tā, ka vairs nezinu, kas ir īsts un kas nē
Vienmēr apmulsušas domas manā galvā,
Tā, ka pati sev vairs nevaru uzticēties
Es mirstu atkal
Es tuvojos zemei,
Slīkstot Tevī,
Es krītu mūžīgi
Man ir jāizlaužas cauri...
Tu ej tālāk un kliedz,
Kliedz uz mani, esmu tik tālu,
Es atkal nebūšu salausta,
Man ir jāelpo, es nevaru turpināt tuvoties zemei Tevis dēļ...

Klusā vakarā
Teici Tu atā
Tā reiz beidzās stāsts-
Dzīve apstājās...
Sirdī tukšums mīt
Nezudīs tas arī rīt-
Nekad nespēšu mīlēt kādu
Tik ļoti savādu
Kāds biji Tu...
Saki, lūdzu-
Kā man tagad spēt
Kādam noticēt?
Labāk paklusēt
Un savas sajūtas slēpt...
/Es mīlu Tevi/

Es lūdzos Tev nerunāt,
Parāk daudz
Nedomāt,
Izliecies it kā viss kārtībā...
Es baidos būt klusumā,
Tur esi Tu tuvumā,
Nevietā,
Nelaikā,
Ne savā skatā...
Tik bēdīgs Tavs sveiciens,
Liekas, laikam, Tu vīlies,
Tu vīlies!
It ko nožēlot...
Tik bailīgs Tavs pieskāriens,
Tas stāsta viss beidzies,
Viss beidzies!
Viss beidzies.....

Kāpēc esmu es kautrīga?
Tevi ieraugot...
Kāpēc es apmulstu?
Ar Tevi runājot...
Kāpēc Tu sāpini mani?
Ar citu dejojot...
Kāpēc Tu devi man cerības?
Tā jauki pasmaidot...
Vai Tu spēlējies?
Jautājumus uzdodot...
Vai Tu man meloji?
Mīļi acīs skatoties...
Kāpēc es par Tevi rakstu?
Un domāju...
Vai tā bija spēle, tas bija tikai teātris?
Šai naktī...
Ak vai, piedod...
Protams, ka Tu drīksti ar mani parunāt, ar citu padejot...
Jautājumus pajautāt, acīs ieskatīties...
Ko gan varu liegt Tev es!
Tā taču esmu tikai es, bet kāpēc....
Kāpēc, kāpēc šis teātris???!!!

Par Tevi vakar domāju,
Kaut pirmo reizi redzēju...
Likās jau, ka viss izdosies
Ak, nē, tad jau cita...
Es jutos zemē iemīta
Ak, nē, viss bija ok...
Es tikai vēlējos kaut mazliet,
Kaut mazliet tās burvības, kas bija citiem...

Tu esi viss!
Priekš manis Tu esi viss!
Tu esi mana dzīve,
Tu esi man prāts, manas domas, manas jūtas!
Tu esi mana sirds...
Tu liec manam ķermenim viegli trīsēt,
Tu liec man uztraukties un skumt.
Tu liec man domāt par Tevi!!!
Tevis dēļ es pārdzīvoju,
Tevis dēļ raudu...
Tevis dēļ es aizmirstu par sevi...
Tu esi viss!
Priekš manis Tu esi pilnīgi viss!
Es mīlu... klusi mīlu Tevi...
Un viss...

Vai vajag daudz,
Lai sauktu Tu par savu,
Kas nepieder vēl Tev?
Pavisam maz, pat ļoti maz
Ir vajadzīgs,
Lai piederētu?

Dažkārt mīlestība sākās ar draudzību, bet ne vienmēr ar to arī beidzas... patiesībā ļoti žēl... kaut gan — bieži vien mums kāds ir nodarijis pāri tik ļoti, ka tādu draugu nemaz negribās...savāda tā dzīve...

Tu atgriezies, lai sameklētu to,
Kas pazudis ? sirdsapziņu
Tu atgriezies, lai lūgtu to,
Ko nelūdzi nekad ? piedošanu
Tu atkal atgriezies, lai sajustu,
Ko nejuti nekad ? mīlestību
Bet, vai atgriezīšos arī es,
vēl nezinu?

Lai runā, ko grib,
Bet sirds ir tā vienīgā,
Kas šobrīd spēj just
Un izlemt,
Ko darīt
Jo Tu esi es
Un es esmu Tu
Un viss, kas man pieder
Ir arī Tavs
Un otrādi?
Jo tikai mīlestība
Ir tā,
Kas mūs vieno
Un jūtas,
Un dvēsele Tava
Smiekli un asaras
Tā arī ir daļa
No mums
Sauc to kā gribi ?
Mīlestība vai nē,
Bet tas, kas te notiek
Ir mūsu pasaule?

Pati labākā
Un tīrākā
Bija šī mīlestība,
Bet nu tas ir liegts,
Jo tālu Tu esi
Un vējš ir aiznesis
Līdzi to Tev
Bet zini, ka vienmēr
Mana sāpošā sirds
Piederēs Tev
Un sirdij Tavai?
Par ko gan man tā
Ir nācies ciest
Un kāpēc mīlēt
Ir tik sāpīgs prieks??

Neko jau cilvēks nespēj gūt ar varu
Bet vēsums Tavs man dziļi sirdī skar
Es Tevi mīlēju kā vien mīlēt var
Un devu visu ko vien sniegt es Tev varu...

Tu visu paņēmi ar vēsu vieglu roku
Bij tavās lūpās smaids...
Vai tas ir riebums, mīla vai naids
No kā es katru mirkli ciešu?

Es nezinu, bet Tevis dēļ es varu visu...
Ciest, zemoties, pat iet kur nāve skar...
Es Tevi mīlēju kā vien mīlēt var!
BET, NEKO JAU CILVĒKS NESPĒJ GŪT AR VARU!!!!

Milu Tevi, milu Tevi,
Vienmēr esmu mīlējis,
Kamēr Tev sirsniņa pukst,
Tikmēr vistas kūtī klukst!