Valentīndienā
Love is name
Sex is game
Game for two
Me and You
Ja es nebūtu iemīlējusies,
Es Tevi liktu mierā.
Ja es Tevi nemīlētu,
Es neraudātu.
Bet es esmu iemīlējusies,
Un es mīlu Tevi.
Un Tev no tā neaizbēgt.
Lai ko Tu darītu,
Lai ko Tu teiktu,
Es neatkāpšos,
Jo mīlu Tevi...
.: Tu!
Tu mana mūza, Tu mans rīts un vakars, Tu, kas spīdi kā viss spožākā zvaigzne debess klajumā. Tu man kā gaiss tīrākais, kā saulriets skaistākais. Tu zini, ka zvaigznes mēdz mirdzēt cita par citu spožāk, bet mēdz arī krist. Nokristu mana zvaigzne no debesīm un uzziedētu kā viss krāšņākais zieds, bet Tu neuztraucies es zinātu kurš zieds Tu esi. Tu esi tāds mazliet neizsniedzams, jo audz uz klintīm un kas lai zina, varbūt Tev skaistums ar ērkšķiem aizsargāts. Tev māte zeme mirdzētu un ziemā nenosaltu Tu, jo vienmēr atradīsies kāds, kas Tevi sildīt gribētu. Tev gan jau patiktu, ja allaž es Tev smaidītu un mīļus vārdus sacītu. Tu skaista esi un varbūt neapzinies to, bet gan jau vārdus šos bez manis teicis kāds...
Tu atkal ievelc un izpūt — atkal smēķē?
Labāk noskalo savu bēdu peļķē
Necenties labot neko, labāk paklusē
Tāpat neviens nebūs Tavā pusē
Tu kā nekas būsi un paliksi
Līdz atnāks kāds un teiks — celies!
Bet piecelties ir grūtāk nekā krist
Dziļā izmisumā atļauties dzist
Bet izdzist jau katrs muļķis prot
Vai tiešām tik grūti ir mācīties dot?
Ņemt mēs katrs protam un gribam
Bet savu sirdi atdot citam
Vai mākam?
Mēs tikai ejam un izliekamies
Tēlojam tos, kas neesam
Krītam depresijās un ceram
Kad atnāks kāds — kam mēs deram
Cilvēks, kas der cilvēkam?
Vai mēs ticam pasakām?
Paskaties apkārt cilvēks cilvēkam nav
Tikai tukšums un sāpes atkal jau...
Katram vienu siltu sirdi,
Kurā mēness gaismu liet!
Vai zini, kā tas ir,
Kad pusi savas sirds esi atdevis kādam,
Bet viņš Tev nē?
Tad sirsniņai ir tik auksti...
Pārņem tukšuma sajūta...
Pietrūkst Tava sirsniņa,
Kas vienīgā spētu sasildīt!
Vienaldzība sāp visvairāk,
It sevišķi, ja jūtas ir tik spēcīgas...
Tu zini, kur ir Tava laime...
Neļauj tai vēlreiz izslīdēt no Tavām rokām....
Reiz es sev jautāju
Kādēļ vispār dzīvoju?
Lai vientulību justu?
Kas manai dzīvei uzliek krustu.
Lai sāpes mani spiestu
Jeb dziļas rētas grieztu.
Tas mani neatstāj ne brīdi
Griežot brūces kā par spīti
Esmu viena katru dienu
Un Tu savā pasaulē
Ir kā neizsapņots sapnis
Kurš dzīvo manā iztēlē.
Kurš gan saprast mani spēj?
Manus sapņus, sāpes, jūtas....
Izskalo acis, izskalo sirdi.
Izskalo acis, izskalo sirdi
Vai to, kas notiek Tevī, Tu dzirdi?
Pieliec ausi pie savas sirds
Tik ilgi nav sevī nirts!
Izskalo acis, izskalo sirdi
Neslēpies tumsā, vai mani dzirdi?
Pietiek spēlēt uz nenoskaņotām stīgām,
Tev patiesībā ir apnicis būt īgnam!
Izskalo acis, izskalo sirdi
Tu taču neesi viens, vai dzirdi?
Ļauj sev sapņot, ļauj sevi mīlēt,
Nevajag citu nepaveiktos vārdos zīlēt!
Izskalo acis, izskalo sirdi
Tevi mīl, vai tagad Tu to dzirdi???
Brīžam Tu sēdi un vienkarši domā
Vai būt sliktā vai labā omā?
Vai atkal tēlot to, kas Tu nēesi?
Vai mēģināt parādīt to, kas reiz būsi?
Bet pārējie tāpat Tevi nesapratīs
Tikai pasmiesies un ar pirkstu parādīs
Un tad atkal Tu stāvēsi un domāsi
Savu dzīvi no jauna zīmēsi
Vai varbūt no putekļiem līmēsi
Un atlikumus no tās lasīsi
Kopā kāsīsi
Bet dzīve jau ir viens vesels
Tik domās tā sadalās gabalos
Plīstošos, lūztošos, drūpošos
Un kad Tu stāvi savas dzīves drupās
Tu nožēlo visas savas kļūdas glupās
Tu vēlies laiku pastumt un pavilkt
Brīdi ilgāk pagātnē palikt
Bet tāda iespēja dota Tev nav
Un jādzīvo tālak atkal jau
Bet pasēdi, padomā mazu brīdi
Varbūt laiku apturēt šobrīd?
Paliec un neaizej, vienkārši pasēdi
Nevis skrien un meklē, bet pagaidi!
Zēns teica meitenei:
-Es Tevi mīlu!
Bet meitene neko neatbildēja.
Tad zēns teica:
-Es Tev atdošu savu sirdi!
Meitene paskatījās, bet neko neatbildēja.
Tad zēns izrāva sev no krūtīm sirdi un sniedza to meitenei.
Meitene teica:
-Es arī Tevi mīlu, ņem arī manu sirdi!
Zēns pagriezās un aizgāja, jo cilvēks bez sirds to nesaprot!!!:(
Vai tiešām Tevi mīlēt, man ir liegts?
Vai tiešām tas ir ceļa beigas?
Vai tiešām jāpaliek man vienai?
Ar sāpēm sirdī neizdzēšamām.
Jā, milēt Tevi, nav man liegts
Un dziļi sirdī sāpes ciest
Bet tā esmu tikai es pati
Kura vienkarši alkst pēc mīlestības
Alkst pēc Tavas elpas un dvašas
Alkst pec Taviem skūpstiem
Es negribu ļaut pazust tiem,
Bet tas ir tikai sapnis
Kuram piepildīties nebūs lemts
Jo tas esi vienīgi Tu
Un Tavi vārdi bij vienkārši spēle
Spēle ar manām jūtām pret Tevi
Nezinu vai piedot Tev, vai naidu viest
Bet neatkarīgi no izvēles manas
Jacieš būs tikai un vienigi man
Jo tā ir tikai spēle
Ka kaķim ar peli, kur
Rezultātā pele tiek notverta
Pamīcīta pa ķepām un nonāvēta.
Skarbi, bet tā nu tas ir!
Nesen Tevi pat nepazinu, bet tagad bez Tevis savu dzīvīti nemaz nevaru iedomāties... :)
Mani mierina tik doma viena:
Ka tiksimies kādreiz!
Tad ieraugot viens otru mēs:
Mīlus vārdus spēsim teikt!
Paiet diena un nakts,
Tālums mūs šķir,
Paiet dienas un gadi,
Bet tālums vel šķir.
Kam sirdij tik vientuļi,
Dvēselei skumjas.
Vai mainit ko spējam,
Ko liktens sen lēmis!
Varam ja gribam,
Varam ja mīlam,
Jo mīlai ir vara,
Tai robežu nava
Vairs nebūs ne diena,
Kas vientulibā būta,
Ja īstu laimi baudīsim,
Viens otram sirdis atdosim.
(Veltījums Ievai no bauskas rajona)
Lai nāk kas nākdams,
Lai notiek kas notikdams,
Es Tevi mīlēšu līdz savai nāves stundai...
Every step that I take is another mistake to you... :(
Es redzēju sapni,
Sapni par Tevi un mani!
Tu biji laimīgs,
Tu mani apskāvi un cieši turēji...
Es biju vel laimīgāka,
Jo tas biji Tu, kas mani turēja,
Tāpat kā tonakt,
Kā tonakt, kad dejojām...
Es par to vel sapņoju...
Tas bija tik īss brīdis.
Kā vēlētos es
Tevi apskaut un cieši turēt sev klāt,
Nekad nelaist vaļā...
Tu vairs nezvani un neraksti,
Tieši tagad, kad man ir visgrūtāk...
Liekas, ka esi aizmirsis mani
Un man tas sāp...
Tici, ka labāk jutīšos es,
Ja kaut reizi dosi man ziņu,
Ja kaut reizi aprunātos mēs,
Kaut reizi tu mani apskautu...
Un lidotu debesīs es,
Ja Tu mani atkal noskūpstītu...
Es šodien beidzot brīva jūtos
Nemocos vairs sapņos ļaunos
Tik zinu, paldies Tev par to
Ka devi man iespēju pēdējo
Es apsolu Tev pierādīt
Ka mani var arī neienīst
Reiz jau Tu teicies, ka mīli
Bet beigās tomēr vīli
Tad nāci pie manis tik domās
Sapņos ļaunos un cerībās,
Bet tagad es zinu uz brīdi
Mazmazītiņu laika sprīdi
Es laimīga būšu pie Tevis
Un spēšu es nežēlot sevi
Es ceru, ka šoreiz ilgāk
Mazlietiņ skaistāk un patiesāk
Mūsu mīlestības pavediens vērpsies
Godīgumā un patiesībā tērpsies
Un pat tad, kad laiks tai būs beigties
Tu man par draugu sauksies...
Mīlestība ir tas, ko Tu man nozīmē... Un Tu man nozīmē VISU!
