Valentīndienā
Lai arī mēs esam tālu viens no otra, bet zem vienām debesīm un tas nozīmē, ka mēs mīlam viens otru un pavisam drīz mēs būsim kopā mūžīgi.
Es gribu, lai manas domas, būtu Tavas domas
Es gribu, lai Tavi sapņi, būtu mani sapņi
Es gribu, lai mana dzīve, būtu Tava dzīve
Es gribu, lai Tu pats būtu mans.
Es Tevi mīlu
Par Tevi ciešu
Bet nedomā,
Ka pakaļ skriešu.
The green eyes
Yeah the spotlight
Shines upon you
If I begin to feel lighter
Hold me down
And I''ll be yours for evermore
God bless this mess I''m in
For it is time
To be rid of a certain sin
But what can I say now?
It couldn''t be more wrong
Cos there''s no one there
Unmistakably lost and without a care
Have we lost all the love that we could share
And its wearing me down
And its turning me round
And I can''t find a way
Now to find it out
Where are you when I need you...
Are you there?
I hold you in my arms
Dimmed by scarlet morning red
I whisper in your ear
Do you dream of me ?
I''m tortured with love.
In tears and blood,
I forgive you once again.
This day, I remember the cloudy sky
In which I traveled high above.
But now my wings are broken
And I am left alone.
On the days you long for me
And the cold nights of grey
(Hear me)
I ask you to forgive me
And bow my head in shame
(Feel me)
I promise, I will never leave you
I will not go on without you
If the light calls upon me
I will remain, waiting for you
(Live for me)
I''ve never felt so empty before
I never cared more for us
(Pray for me)
I promise, I will never leave you
I will not go on without you
If the light calls upon me
I will remain, waiting for you
Somewhere along the days of my life
I found my faith in you
(Cry for me)
Mīļais, vai tu tiešām zini,
Ko Tu man nozīmē,
Tu biji kā gaisma pastāvēšanai,
Spīdot tikai man.
Tad es atklāju, ka manu sirdi esi ieņēmis Tu.
Pagājšnakt.
Mana ticība bija izjukusi fragmentos,
Dziļi iekšā.
Bet ir gaisma,
Gaisma manā dzīvē,
Ļaujot man zināt,
Ka es izdzīvošu,
Pasaki man kāpēc,
Kāpēc gaisma tika Tevis nogalināta,
Tevis iznīcināta.
Mīļais, vai Tu tiešām to tā gribēji,
Ko man nodarīji.
Es biju akla no Tavas gaismas,
Tāpēc vienkārši nevarēju saskatīt
Ka mana mīlestība būs tumsā,
Tukšumā.
Un ka pajukuma brīdī Tu teiksi
"Man vienalga"
Ir gaisma,
Gaisma manā dzīvē,
Ļaujot man zināt,
Ka es izdzīvošu,
Pasaki man kāpēc,
Kāpēc gaisma tika Tevis sakauta,
Tevis iznīcināta.
Mīļais,vai tu tiešām zini,
Ko Tu man nozīmēji.
Tu biji kā gisma pastāvēšanai,
Spīdot tikai man.
Gaisma.
Gaisma uz augšu manā dzīvē,
Ļaujot man zināt,
Es izdzīvošu,
Pasaki man kāpēc,
Kāpēc, šī gaisma tikai Tevis sakauta,
Tevis iznīcināta.
Gaisma uz augšu manā dzīvē.
Ir gaisma,
Gaisma manā dzīvē,
Ļaujot man zināt,
Es izdzīvošu.
Pasaki man kāpēc,
Kāpēc gaisma tika Tevis sakauta,
Tevis iznīcināta...
Greiza diena nozagta sirds
Nespēju sasniegt Tevi dzirdi
Mūsu stāsts rit gadu steigas
Kuram liktens neparedz beigas
Nevar vainot tikai sevi, bet dienu kas sirdi dala uz divi
Kaut šās rozes skumst un tā jutušas lūdz tikai pār mums
Saki kādēļ vienmēr pārmest negaidītu satikšanos
Saki kādēļ vienmēr gaidīt tikai vienu pieskārienu
Saki kādēļ vienmēr paliek ceļš starp sapni un ceļš starp mums
Saki kādēļ vienmēr pietrūkst dienas Tavā tuvumā
Vienmēr aiz durvīm palieku es prasu naktij lai pretī Tev nes
Visas atslēgas atkausējot siltās rokas nezaudējot
Nevar vainot tikai sevi, bet dienu kas sirdi dala uz divi
Kaut šās rozes skumst un tā jutušas lūdz tikai pār mums
Saki kādēļ vienmēr pārmest negaidītu satikšanos
Saki kādēļ vienmēr gaidīt tikai vienu pieskārienu
Saki kādēļ vienmēr paliek ceļš starp sapni un ceļš starp mums
Saki kādēļ vienmēr pietrūkst dienas tavā tuvumā
Ko saukt? Ko lūkt?
Ko es nevaru ne redzēt, ne dzirdēt,
Ne just, ne sajust.
Ko sirds man saka, ko liedz.
Mīlestību un asaru..
Manī tik naids un ciešanas..
Ko just pret Tevi?
Naidu vai mīlestību,
Ciešanu vai sapratni,
Dusmas vai prieku,
Atgrūst vai mīlēt — Tevi vai citu???
Gaidīt vai nē......
Ja mnogoe mogu tebe prostitj:
Chasi bessonie mezhdu zakatom i rassvetom,
Pisjmo, napisannoe ne toboj,
Zamerzshie zimoj slova, ne skazannie letom.
Mogu tebe prostitj obidi, bolj,
Molchanie v minuti rasstavanjja,
Za pravdu prinjatuja lozhj,
Chasov i kilometrov rasstajanjja,
Zabitij kljuch i slomannij zamok,
Tvoi, mne neponjatnie zhelanjja.
Ja grustnie stihi tebe proschu,
V zharu i holod ledjanie ruki,
Zhestokie prikoli ne so zla
I mislej vechnoe dvojnoe dno ot skuki.
Proschu ne sdelannij toboju reverans
I mnogoe esche...
No estj odin njuans...
Za to chego prostitj ja ne smogu
Tebja prostjat druzjja,
Prostit semjja, ljubimie...
A ja... prichem zdesj ja?!
Ja tebe nichego ne otvechu-
Lish v glaza posmotrju i ujdu.
Sokrovennie samie misli
V etot vecher ja v klochja porvu.
Ne vpervoj ostavatsja odnoj mne
Sredi zheltih noscnih fonarej
I domoj vozvraschatsja ne strashno
Cherez sumrak pustinnih allej.
I voobsche, vse ne tak uzh i vazhno...
Duet veter mne listjami vsled...
Esli serdce razorvano v klochja-
Ono boljshe ne budet boletj.
If I am old and I will die,
I will go to the heaven
And there I will put your name
On a golden star,
So that all angels can see
How much you mean to me!!
Tu ienāci manā dzīvē
Bez atļaujas, bez brīdinajuma
Kurš gan Tevi izraidīt spēs
Ja mani velk pie Tevis
Taču es nedrīkstu būt ar Tevi
Es nedrīkstu ļaut Tev mani iemīlēt
Bet kāpēc gan nedrīkstu?
Kurš man to liedz?
Es tā esmu!
Tā, kura baidās Tev acīs parādīties
Jo baidot Tu nesapratīsi
Cik grūti man ir tikt ar sevi galā
Mana iekšējā un mana ārējā pasaule
Ir tik atšķirīgas viena no otras
Mana dvēsele pilna sāpju un neizlēmības
Zinu, ka izdziedēt mani spēsi tikai Tu
Jo Tu man esi viss
Tāpat kā es Tev
Tikai Tu to nezini
Jo es Tev neļauju.
Bet kurš saprast spēs
Ja pati sevi nesaprotu!
Trīs tukšas naktis,
Tās pavadītas bez Tevis
Vai jel saproti man vajag Tevi!
Bez Tevis es esmu kā mazs,
Nekam nevajadzīgs asniņš,
Pasaule tik liela un es tik maza.
Tikai ar Tevi es uzplauktu,
Tikai ar Tevi es uzziedētu,
Tikai ar Tevi kļūtu par vislielāko ziedu,
Bet cik daudz man jācieš,
Lai būtu mēs kopā?
Es gribu Tevi!
Kāpēc neviens to nesaprot?
Kāpēc man neviens nepalīdz?
Vai tik es esmu vērta,
Ka kļūstu caurspīdīga?
Bet es mainīšos, es apsolu,
Un tas tikai Tevis dēļ
Es apsolu, ka būšu tāda,
Kādu Tu gribi mani redzēt.
Es apsolu Tev un sev,
Kaut tikai Tu būtu ar mani!
Remember me when I am gone away,
Gone far away into the silent land;
When you can no more hold me by the hand,
Nor I half turn to go yet turning stay.
Remember me when no more day by day
You tell me of our future that you plann''d:
Only remember me; you understand
It will be late to counsel then or pray.
Yet if you should forget me for a while
And afterwards remember, do not grieve:
For if the darkness and corruption leave
A vestige of the thoughts that once I had,
Better by far you should forget and smile
Than that you should remember and be sad.
Tagad es Tev pastāstīšu, ko Tevis dēļ darīju,
Piedsdesmittūkstoš asaras, ko noraudāju
kliedzot, trakojot un nervozējot dēļ Tevis,
Un Tu tāpat mani nedzirdēji...
Negribu tavu roku, šoreiz pati izglābšu sevi
Varbūt vienreiz atmodīšos
Novārgusi, pilnībā sakauta dēļ tevis,
Tikai tad, kad domāju, ka sasniedzu apakšu,
Es atkal mirstu...
Es tuvojos zemei...
Slīkstot Tevī....
Es krītu mūžīgi
Man ir jāizlaužas cauri
Es tuvojos zemei...
Murgoju un pieņemu patiesību un melus,
Tā, ka vairs nezinu, kas ir īsts un kas nē
Vienmēr apmulsušas domas manā galvā,
Tā, ka pati sev vairs nevaru uzticēties
Es mirstu atkal
Es tuvojos zemei,
Slīkstot Tevī,
Es krītu mūžīgi
Man ir jāizlaužas cauri...
Tu ej tālāk un kliedz,
Kliedz uz mani, esmu tik tālu,
Es atkal nebūšu salausta,
Man ir jāelpo, es nevaru turpināt tuvoties zemei Tevis dēļ....
Es sēžu un tā īsti neesmu izdomājusi domu līdz galam
Vai es mīlu, vai nē
Vai tās ir jūtas, vai kārtējā iedoma, `
Ko domāju, cerot, ka reiz iemīlēšos....
Vai arī tas viss ir TIK īsti....
Bet man sirds dreb arī no mīļas sms
No jaukām atmiņām...
Bet es nebūšu pārāk sentimentāla, vai banāla
Es tāda neesmu
Es tik ļoti vēlos ,lai tieši mani Tu pamani
Lai tieši mani ievēro...
Lai neesmu "viena no vairākām"
Vēl vēlos, lai pieņem mani tādu, kāda esmu...
Ar visu to tumsu, kas man līdzi nāk...
Ar visu, kas manī, nevis tik iztopot, bet cenšoties
Mani aizskāra, kad Tu lūdzi, lai nolasu savu dzejoli...
Es to darīju, bet Tu teici ko tādu, ko man sāpīgi atcerēties...
Var būt Jūs visi domājat, ka esmu kārtējā mazā meitenīte
Bet es ielieku šai dzejolī ko vairāk....
Un es vēlos, lai to pamana, nevis apsmej....
Jo apsmiet ir viegli, kā to darīja viņš...
Bet tas sāp, aizskar un Tu nejūties mīlēts...
