Romantiskam brīdim

Vēlmes — ir mīlestības ziedi,
bet — bauda,tās augļi!

Tu biji kails un vēju aplauzt koks,
Es lapots tītenis ar ziliem ziedu zvaniem
Pie stumbra rētainā, kas smalkām stīgām plok
Nu pilni tavi zari, ziediem maniem

Nu dūc ap tevi atkal bišu spiets
Un putni lizdo zaļo lapu ēnā
Tu stāvu raženo pār upes dzelmi liec
Un spoguļojies ilgi vilnī rēnā

Tev liekas, ka tu salapojis pats
Tu gribi izrauties no manu stīgu skavām
Dreb sāpēs tītenis un zila zieda acs
Lej asaras pār zaru rokām tavām

Bet ciešāk vēl pie raupjā stumbra plok
Vēl maigāk zvana visiem ziedu zvaniem,
Es aiziet nevaru no tevis, sausais koks,
Lai kails tu nepaliec bez lapu lokiem maniem.

Es tevi mīlu, trusīt!

Es rādīšu īsto virzienu,
kad tev apjuks debesu puses,
es runāšu arī par tevi,
kad tu gribēsi klusēt,
es kopā ar tevi raudāšu un kopā ar tevu smiešos,
pie tavas sirds turēšos cieši, cieši, es cieši!

Caur nakts zilgmi,
Caur vēju viegli,
Ar basām kājām
Pie eņģeļa steidzi.

Caur atkušņa plīdiem,
Caur pavasara smaržām,
Steidz eņģelisp pie tevis
Ar atplestiem spārniem.
/R.Šikore/

Ar zvaigžņu kluso gaismu aiziešu pie tevis,
Bez skaņas iešu tavā tālā logā,
Bez vārda iešu tavā mīļā mūžā,
Bez pieskaršanās noskūpstīšu tevi.

Mans skupsts kaa rozes pieskaariens tavaam luupaam,
Mans glaasts kaa veejas pieskaariens tavam augumam,
Es pati kaa riita rasa tavos matos...

Sapnis ir mirklis starp šodienu un rītdienu....Izbaudīsim šo mirkli kopā un tici man, Tu no rīta pamodīsies laimīgs....

Ir wakars weels un
domaaju par tewi
un domaas man raadaas
tavaa maigaa sejaa
es eju klaat
un tu man saki:
Ir weels ej labaak
prom, liec mani
mieraa ssovakar
***
Jau kuro stundu
Es suucu melnu teeju
un domaaju tikai par tewi
***
Nez ko tu dariitu
ja tawos matos roku
Es peekssnni grendeetu
kaa agraak
***
Bij sestdieas vakars
es atminnaas grimu
Cik labi bij
ka kopaa mees bijaam
***
Bet nu vis ir beidzies
Un asaras saak birt
kaa dimanta peerles pakalnee
Bet zini ssai dziiwee
taa dazzreiz gadaas
***
Kad tewis naw klaat
es juutos miris
miris atminnaas
kuras nekad newar aizmirst
***
Bet tu jau zini
cik gruuti man iet,
taapeec es tev luudzu
neatraidi mani
neatraidi mani,
jo es tewi miilu..
**********************

Tu kādreiz prasisi man.
Ko es mīlu visvairak?
``Tevi vai dzīvi?``
Tu apvainosies un aiziesi,un nekad neuzzināsi,
Ka mana dzīve esi Tu!

Nevaru pavēlēt sirdij
Nevaru vairs valdīt
savas jūtas
Kad saskaras mūsu lūpas... :)*

Tu man...
Tava āda kā zīds.
Tavas domas kā mīts.
Tavā sejā mirdz rīts,
Kurš pienācis negaidīts.
Tavas acis tik skaistas.
Zaļgani zili tās laistās.
Tās manī tā raugās,
Ka sirds mana stājas.
Tava balss ir tik maiga.
Tā manī atskan tik liega.
Tavi mati tik brīvi.
Tie sapinuši manu dzīvi.
Tu visā esi mans prieks.
Es vienmēr būšu parādnieks.
Es nekad Tev nespēšu dot to,
Ko dev man kā sevi vienīgo.

Būt Tavā tuvumā... Ko vēl var vēlēties? Vēl var vēlēties tuvāk būt...

Es slīgstu domās par Tevi...
Par Tevi ..... par sevi....
Es kavējos atmiņās par Tevi...
Par Tevi ... par sevi...
Es acu priekšā redzu tik Tevi...
Tik Tevi... tik Tevi...
Vai arī tev tā ir?
Par mani, par sevi... par mums...?

Es gribētu saplūst ar ēnu,
Lai ietilptu Tavā plaukstā.
Un pačukstēt aizvērtām lūpām
Par saulrietam nozagtām liesmām.

Es ļautos būt piesieta elpai
Ar kūstošām vīnstīgu važām.
Lai pilētu Tev uz pēdām
Līdz izžūtu mākoņu malas.

Tad pieskartos Tavam smaidam
Ar vējam laupītām skavām
Kā ēna uz taureņa spārniem,
Lai aizmigtu Tavā plaukstā.

Vējš manus saldos smieklus
aiznesa, iemeta klēpī tev.
Re — tās manas kvēlās ilgas
lido pie tevis ? ņem!

Iepinies manos smieklos
kā manos matos.
Re ? tā caur attālumu
es uz tevi skatos!

Ieskaties manās acīs
kā savā spogulī.
Re ? tās jau tavas ilgas
mūsu mīlas šūpulī! ...

Es gribu tikai vien drusku saules,
Kas lietainā dienā pāri pār peļķēm skrien,
Es gribu tikai vien vienu zvaigzni,
Kas manu skatienu augstāk par zemi sien.

Es gribu tikai vien kādu plaukstu,
Kas manai nastai liks drusku vieglākai tapt,
Es gribu tikai vien rudenī aukstā
Naidā gailošas acis ceļā sev nesastapt.

Es gribu tikai vien mazu brīdi
Pie tavas dvēseles savējo sasildīt,
Es gribu šai dzīvē no laimes sprīdi
Noķert cieši aiz astes un ? pasmaidīt!
(G. Kraulere)

Pukst straujāk sirds,
acis iemirdzas.
Kāds satiekas
un pamazām iemīlas.
Aizver acis un pasapņo
atver acis — un visu to izdzīvo.
Ir atļauts būt laimīgam -
piepildi sen domās loloto.

Es gribu par daudz...
Paklau, mīļā!
Es gribu Tavs būt,
Ne rīt, ne parīt
Bet tulīt.
Gribu daudz Tev teikt,
Bet nevar vārdus sameklēt.
Vienkārši atplest rokas,
Un Tevi maigi apskaut.
Gribu lūpas Tavas just,
Just kā sirds Tava pukst.
Gribu, lai Tu dzirdi
Ko mana sirds Tavai čukst,
Gribu Tevi pie sevis piespiest,
Tevi skūpstīt un nemulst,
Neklausīt, ko saka citi,
Galvenais, lai mums būtu labi,
Būtu labi vakari un rīti.
Gribu Tikai Tev piederēt,
Gribu būt mīlēts,
Un gribu arī mīlēt.
Nepieļaušu, lai ar mani spēlē,
Un pats negrasos spēlēt.
Gribu vēlos vakaros,
Pie kamīna Tevi sildīt.
Gribu skaistas vietas Tev rādīt,
Ar Tevi prieku dalīt,
Un bēdas prom no Tevis dzīt.
Gribu Tevi izprast,
Un vēlos, lai saproti mani.
Es netaisos Tevi pamest,
Ne tagad un nekad,
Tevis dēļ es gribu,
Visu pie malas mest.
Gribu pa mīlas taku,
Uz priekšu Tevi vest.
Un pār slieksni katru,
Savās rokās pāri nest.
Gribu rūpēties par tevi,
Un lai rūpētos par mani.
Vai par daudz es prasu?
Tikai vienu: Mīlestību Tavu!!!
Gribu Tavas lūpas redzēt smaidu,
Un acīs prieku.
Nevis asaras un kaudzi bēdu,
To uzskatu par grēku.
Gribu mīlestību just,
Un arī mīlēt.
Dzirdi mana saulīt,
Lūdzu, neskumsti,
Mēs satiksimies!!!

Es vēlos Tavu smaidu un Tavas lūpas noskūpstīt..