Romantiskam brīdim
Palikt pie Tavas uguns, tas ir viss ko vēlos, zinot, ka ne jau mūžīgi, viņa priekš manis kvēlos.
Ļauj man atkal sajust tavu elpu, no jauna mīlestībā slīkt. No jauna laimi ieraudzīt, no jauna sapņot, ilgoties un tvīkt.
Pirmā mīla nāk no sirds,
Otrā deg kā liesma.
Trešā prasa, vai ir smags
Vīratēvam naudas maks.
Kad mani skūpsti man liekas,
ka sirdī kāds vīraku lej,
ka zeme ar debesīm tiekas,
ka velni ar enģeļiem dej.
Es vienmēr būšu pusceļā uz Tevi, jo mīlestības ceļam gala nav....
ko tad es varu prasīt
kur tad Tev neļaut iet
tikai sapnīši lido
pulcējas vienuviet
mazi pavisam basi
no aukstuma sārti un stīvi
par mazliet mīļāku Tevi
pavisam citādu dzīvi /K.Elsbergs/
Kā man izteikt mīlestību,
Tai tik daudzu vārdu trūkst!
Saliet glāzēs saules zibu,
Zvaigznēs atstāt, lai vēl rūgst!
Putu ziedus atdot vējam,
Lai tas sprauž tos sev pie krūts,
Rasas smaržu pārklāt sejām;
Bites sirdīs medu sūc!
Noķert ilgas tālē zilā,
Zelta sietā izsijāt,
Apmaldīties sapņu silā,
Lietus lāsēs pabradāt!
Kā man atdot mīlestību,
Viens jau nevar laimi sākt,
Tāpēc es ar tevi gribu
Rudenī iet zīles vākt!
(Gunta Kraulere no krāj. "Kad zvaigznēs pienenes snieg...")
Kaut roze ziedētu,
Kas nekad nevīstu.
Kaut laime smaidītu,
Kas nekad neviltu.
Divi cilvēki dzīvo katrs savā pasaules malā un tad, it kā liktenim pakļaudamies, nenovēršami dodas viens otram pretī, un sastapušies kļūst tuvi uz visu mūžu:
viena upe saplūst ar otru, ciešanas un veiksmes tiek dalītas uz pusēm.
Laimei nav rītdienas.
tai nav arī vakardienas.
tā neatceras to, kas pagājis
un nedomā par to, kas nāks.
tai ir tikai tagadne un tā nav diena,
bet acumirklis.
Mīlēju reiz puisīti,
kas man svieda ar puķīti
un tagad viņu gaida sods,
jo puķei līdzi nāca puķu pods.
Tur tajā norā,
Zied gundegas, tikai gundegas..
Es atlaižos siltajā zālē,
Un tev mani neatrsat,
Jo pāri man, ieaugot tālē
zied gundegas, tikai gundegas.
Kaut kur vasaru dzeguze liela,
aiz ciņa dūc kamenes balss, un kā vaicājot, acīm lielām
Manī lūkojas gundegas -
Bet tās acis ir tavas..
Es grimstu. Vairs neglābj nekas..
Ai, līdz neprātam dzeltenā pļava,
Ai, gundegas, gundegas...
Tevis nav, tikai pļavā
Deg gundegas...
Tā ir dīvaina smarža -
Atmiņā neizgaistoša...
Uz mirkli aizveru acis,
Lai justu kā smaržo laime....
Es tevi mīlu, lai ko tu darītu, jo tu esi tieši tāds. Un tieši tāds tu esi vislabākais un vislieliskākais. Es tevi mīlu par to, ka tu man esi!
Mēs bijām tik cieši kopā, ka nebija gaisa starp mums, nebija tukšuma, bija tikai piepildījums... Šī nakts bija kā citā dimensijā pavadīta...
Love is the supereme
Love is life`s cream.
Love only gives
Love never receives.
Love never expects
Love never forgets.
Love in every attitude
Love expresses gratitude.
Love is the witness
Love is the silence.
Love is absolute
Love is so cute.
Love is divene
Love is sublime.
Love makes life complete
Love makes the life bright.
Living in love brings devotion
Love is oneness, supereme affecion.
I love my Guru in Myself
I love God as I love Yourself..!
gribu buut kaadam visa pasaule...gribu,lai kaads man ir viss pasaule...
gribu buut kaadam vieniigaas acis...gribu,lai kaada acis ir vieniigaas,kuraas gribu skatiities...
gribu lai nesaslapina lietus un nekarsee saule...gribu nejust tukshumu...gribu ,lai smaida kjermenja katra shuuna,vide manaas aciis...
gribu .... taa visu muuzju ,gribu kaadam buut visa pasaule,gribu ,lai kaads man ir visa pasaule...
Lielākā laime ko cilvēks var gūt ir mīlēt otru un mīlētam būt...
Es Tev atvēru visu savu dvēseli
Bet tev nepietika
Es noliku savu dzīvi tev pie kājām
Bet tu vēlējies vairāk
Es esmu viss, kas es jebkad varētu būt
Bet man nekas cits neatliek
Kā censties
Kā mīlēt tevi vēl vairāk
Līdz kamēr ūdenim pazudīs slapjums
Un ledum- aukstums.
Tad varbūt sajustu, ka pietiek
Ka nevajag neko vairāk
Ka viss ir pietiekami
Ka ar manu Visu Tev pietiek!
Tu esi mans cilvēks ar visu,
kas tevī labs ir un ļauns.
Ar to, ko tevī mīlu,
ar to, par ko man ir kauns.
Tu esi mans kopā ar velnu,
kas tev sirds stūrītī sēž
un, izbāzis roķeli melnu,
aiz matiem man dvēseli plēš.
Tu esi mans kopā ar Dievu,
kas baltu ceļu klāj
un, pasakas kaktiņā sēžot,
sargā un neatstāj.
Tu esi mans cilvēks ar visu,
Kas tevī apdziest vai skan,
kas tevī nomirst un piedzimst,-
TU esi un paliec mans.
