Romantiskam brīdim
Gribētu būt sapnis,
lai tikai visu nakti,
būtu kopā ar tevi.
Nespēju aizmirst to smaidu,
ko tu man devi.
Neticēju enģeļiem,
pirms nesatiku tevi.
No sirds tevi mīlu,
redzi, dēļ tevis ceļos krītu.
Mīlu tavu smaidu,
mīlu tavu skatienu,
mīlu tavu pieskārienu,
tu mani mīli, es zinu,
katru mīļu brīdi to pieminu.
Naktī neaizmirsti par sapnīti,
un lūdzu,
sapnītī neaizmirsti par mani.
Lai arī kur tu būtu,
lai arī ko tu darītu,
zini, es tevi mīlu ļoti,
ceru ka tu to saproti
Kaut esmu tālu — es ar zvaigznēm aiziešu pie Tevis, bez skaņas — klusi, klusi, bez pieskaršanās noskūpstīšu Tevi...
Ar vienu mīlestību mūžu nodzīvot-
To tikai retais prot
Ne tas, kurš zems un sīks,
Ne tas, kurš pieticīgs,
Ne tas, kurš šāvis pāri strīpai,
Bet tas, kurš iemīlējies
Līdz mīlestībai.
/L.Vāczemnieks/
Tava mīlestība dod man spēkus, lai katru vakaru no debesīm, es spētu nonest vienu zvaigzni, kuru dāvāt tev — savu mīlestību ...
Mīlestību nevar atrast tur, kur tās nav, un nevar uzburt, ja tā nav...
Tāpēc neslēpies aiz krūmiem, bet pasaki: "ES TEVI MĪLU"
Es mīlu Tevi nevis par to, kas esi Tu, bet par to, kas esmu es, kad esmu Tev blakus.
Viens zelta stars mums katram tieši sirdī krīt, jo tieši sirds ir tā vieta, kur mīlestība mīt!
Basām kājām dvēselīte
rasas rītā iznāk.
Skatīties kā mazai zīlei
milzīgs ozols iznāk.
Nav ne lielu, nav ne mazu
šajā dzīvē iznāk -
ja ir liela mīlestība, tad viss lielais iznāk.
Basām kājām mīlestība
acu zilgmē iznāk,
lai ne pašam, bet lai savai dzimtai zemei iznāk.
Ja ne citam, tad nav pašam
mīlestības,
Iznāk-
ja ir sirdī labā gaisma,
tad viss mīļais iznāk...
/O.Vācietis/
Es gribētu būt asara — piedzimt tavās acīs, dzīvot uz tava vaiga, un mirt pie tavām lūpām...
Ieslēdz mani savā sirdī un atslēgu iemet jūrā!
Mīla ir kā atvērta plauksta,
kurā taurenis nosēsties var.
tik ilgi vien spārnots būs, kamēr pirksti nepieskaras.
Nekad par daudz
Nav labā pasacīts
Labs vārds ir reizē
Dārgs un ļoti lēts...
Ja man būtu zelta ota... es tevi uz savas sienas uzgleznotu.
Tad es varētu tevī raudzīties caurām dienām & naktīm, kā zvaigznēs.... un ja tu smaidošs uz mani paskatītos.... es izkustu kā saldējums uz kura uzlieta tējkarote laimes!
It visur, kur es eju,
kaut dziļa nakts vai rīts
es redzu tavu seju
un sirds man priekā trīc.
Mīlestību nevar attēlot kā koku vai jūru,
tā ir mūsu prieku un bēdu izpausme,
tā ir kā mūzika uz audekla, kuru mēs
neredzam, bet sajūtam.
Ar mīlestību mūžu nodzīvot, to tikai retais prot; ne tas, kurš zems un sīks, ne tas, kurš pieticīgs, ne tas kurš šāvis pāri strīpai, bet tas, kurš iemīlējies līdz mīlestībai./L.Vāczemnieks/
Pusnakts blūzs.
Ir vakars vēls
Un saksofons zem liepām skan
Vecrīgā, tas pusnakts blūzs
Pa akmeņiem ar papēdīšiem klusi klaudz
Tā meitene un vēl, un vēl
Tas pusnakts blūzs
Gar Doma sienu atbalsīs
Tur liepās putni aiznesīs
Vecrīgā, tas pusnakts blūzs
Ko Pētergailis uztvēris
Pār Rīgu klusi pārsedzis
No Vecrīgas, tas pusnakts blūzs
Tas pusnakts blūzs
Mīlestības gaiss ir pilns
Tas nogūlies kā kaķēns zviln
Vecrīgā, tas pusnakts blūzs
Tas pusnakts blūzs
Ir vakars vēls
Un saksofons zem liepām skan
Vecrīgā, tas pusnakts blūzs
(Bils)
Es tevi atkarošu
eksistencei un varām
es tevi iekarošu
uz durstīgāk smilgām un skarām
es tevi izkarošu
ar bezmiega naktīm garām
lai dzīve tev nepaiet garām.
(K. Elsbergs)
Ir mīlestības pilna mana sirds un ir tik patīkami, ka varu to sniegt tieši tev...
Mīla ir mokas, kas spīdzina mani, bet dzīve ir ilgas, kas slīcina mani...
