Romantiskam brīdim
Es tev nekad neteikšu atnāc.
Bet tas nenozīmē, ka tu nevari nākt.
Vienkārši dažkārt gribas
lai kāds ierodas pats
neaicināts!
Balts ir akāciju palags,
vai tu gribi tajā gulēt?
Vai tu negribi vai gribi,
būs tev akāciju palags.
Vai tu negribi vai gribi,
būs tev manas vēsās rokas,
un uz katras tavas bēdas
Viena zaļa kļavas lapa.
Alus putos biezu putu,
Tu tur muti atveldzēsi
un kā rudens rītā zirgu
Peldināsi savu sirdi.
Guli, guli manā klēpī,
vai mēs negribam vai gribam,
Melnā naktī aužas diena,
Baltais akāciju palags.
( M.Čaklais).
Pilns ziedošas mīlas,
Pilns naksnīga klusuma,
Pilns teiksmainu sapņu,
Pilna saulaina prieka
Dienā, kura nebeidzas
Ar vienreizēju Saules rietu
Jūras krastā, Tavos soļos
Pretim savai Mīlestībai.
/L.Zariņa/
Nevar būt, ka nesapratīs....
Nevar būt, ka nepiedos...
Nevar būt, ka ņems un samals
manu sirdi putekļos...
Tik valdzinoši var būt mazi sīkumi! Tāds nieks un diena smaida.
Liegs pieskāriens, vai mīļš kā runcis vietā pateikts vārds,
Ir labi, ja ir apkārt siltums tāds un apziņa — par Tevi domā kāds...
Reizēm dzīves dotās iespējas ir kā loterijas biļete, kuru vējš kopā ar pērnajām rudens lapām ir atpūtis ceļmalā. Tu varbūt simtām reižu paiesi viņai garām.... un kad vienreiz nolemsi — pacelšu apskatišos, varbūt ka pilna ... tā vairs tur var nebūt...
Pirms sastapu es Tevi,
Vēlējos šo un to...
Galvenais- īsto un vienīgo.
Tagad, kad esi mans,
Man nevajag neko.
Varu vēlēties tikai to,
Lai mīli mani kā es Tevi!
/S. Bērziņa/
Kas ir mīlestība? Mīlestība ir iebrist sniegā, Kad mēness un zvaigznes Atmirgo tajā. Un ienirt meža klusumā, Jo mīlestība tur atbalsojas. Kas ir mīlestība? Mazs kucēns tev acīs skatās, Un luncina asti: ``Ņem mani — mīli mani!``
/Monika Zariņa/
Enģelītis pa gaisu trauc,
Visus šodien mīlēt sauc!
Mīlestības bultas saldas,
Lai Tev garām neaiztraucas!
Ilgas nevar ierušināt rudens lapās,
vēja dejas soļiem tavā pagalmā
piestās tās
un
aicinās,
vai vēlies
vēja ballē
virpuļot un reibt.
Saules smiekli čabēs tev zem kājām,
sirdī iesmelgs kaijas brēciens spalgs,
katru vakaru
kad vēja dejas solī
atmirdzēs kaut kas no vasaras.
(Dzintra Ķezbere)
Būs vienmēr uz pasaules kāds, kam bez tevis ir auksti, kāda roka, kurai vajadzēs tavu plaukstu, kādas acis, kuras ilgosies tava smaida, un kāda sirds, kura arvien tevi gaidīs. Proti sameklēt — tās acis, tās rokas, to sirdi.
Logā zīmēju-
Baltas rozes,
Lai tās Tev uzzied
Kā balti sapņi,
Kuros lemts paslēpties,
Kad skumji kļūst.
Logā zīmēju-
Varavīksnes tiltu,
Pa kuru pakāpties,
Lai vērotu spožākās zvaigznes.
Logā zīmēju-
Do, re, mi,
Lai pa notīm vari,
Izdziedāt mirkļus no pavasara.
Logā zīmēju-
Saulespuķes,
Lai tev katra diena
Ir kā spoži saules stari.
Logā zīmēju-
Mākoņu smieklus,
Lai tu arī vari,
Smiet līdz ar mākoņiem.
Logā zīmēju-
Zilas debesis,
Lai tās tev vienmēr ir blakus,
Ikreiz, kad sapņosi.
Tas sapnis ko sirdī nēsāju līdz,
Ir sapnis par mīlestību,
Ne tāpēc ,ka mīlas ir bijis par daudz,
Ir daudz bijis pārestību.
....Ja vaicātu Dievs man,ko gribu es vēl-
Vai bagātu dzīvi vai garu,-
Es atbildētu:"Lai mīl mani kāds
Un kādu lai mīlēt es varu.
Mīliet visus dzīves gaišos ceļus,
Mīliet vēju, kas pār laukiem slīd,
Mīliet savus darba draugus, dzīvi,
Mīlu saudzējiet kā skaistu ziedu līdz.
Drusku maizes, drusku ūdens svaiga,
Koka ēnu un Tavas mīlošās acis!
Par mani neviens sultāns nav laimīgāks!
Un neviens nabags nav skumjāks par mani ....
Tu sirdij atslēdzi man visas durvis,
Man acis vaļā bij, es neredzēju,
Man mutē dziesmas bij, es nedziedāju,
Tu tos kā putnus izlaidi no slazda.
Pats nenojauzdams Tu labu dari man,
Ar to, ka šajā pasaulē Tu dzīvo
Kā vējš, kas pusnaktī pie Tava loga skan
Man vaigus noglāsta, pār mani līksmi plīvo..
/C.Dinere/
Tu esi zaļākā zāle,
kas mani pie dzīves sien,
Tu — pļava un debess pār pļavu.
Kur manas viskarstākās dienas
Un naktis viskarstākās.
Es stāvu par tuvu zvaigznei
Tāpēc stāvi vēl tuvāk man klāt.
/V.Ļūdēns/
Mani soļi kā akmeņi, kā krasti,
Tavi kā avoti.
Manas acis kā vēji, kā mākoņi
Tavas kā ezeri.
Manas plaukstas kā saknes, kā velēnas.
Tavas — kā zeltstarītes.
Tavi soļi uz mani iet.
Visam jāuzzied.
/V.Ļūdēns/
Lai cik grūta dzīve būtu,
Būtu prieks to tālāk veikt —
Vārdiņš viens par spēku kļūtu,
Ja Tu spētu man to teikt.
