Romantiskam brīdim

Kaut tālu esmu no Tevis,
Kad vakarā saule riet,
Ilgojos tikai pēc Tevis
Krēsla pār zemi kad iet!

Pēkšņi aizliegta mīlestība, kā sarkana magone trīs...tu baidies, ka sveša balss šo puķi par nezāli sauks... Ai, kāpēc gan nezālei rūgtai zieds ir tik sarkans un īsts...

Kā skaņa ieskanēšu ausī tavā, kā silta elpa matos ievīšos, un vairs nekad no lūpām savām, tu manu garšu nedabūsi nost. Kā ziemas rīts tev iespīdēšu acīs, kā ērkšķis smelgšu plaukstās tavējās, un, lai tu neaizmirstu, kas man sacīts — tev sirdī drebēšu kā asins lāss....

Es tevi mīlu ik dien — dienu no dienas —
Un esmu pie tevis, kaut simtkārt staigātu viena.
Es tevi mīlu ik nakt un aizeju nemanāma no rīta —
Vienīgi krēslas pelēki zaļo acu pavadīta.
Es tevi mīlu ikvakar, kad puteņo, pārslo tumsa, —
Spuldze noriet — tu esi mans ieguvums.
Es tevi mīlu ik austošu rītu. Ik rīt.
Tas ir viss. Viss, ko es spēju tev nodarīt.
(Dagnija Dreika)

Tikai tas, kurš kvēlu mīlu izjūt,
Spēj pa īstam laimi izbaudīt.
Kad viskvēlākais no visiem sapņiem,
Tavas lūpas maigi noskūpstīt.

Lai sirdī tumsas nav,
Lai sirdī tikai diena.
Un galvenais ko vēlu
Lai sirds nekad nav viena!

Nenes man rozes, nenes man lilijas,
Kad pie manis ciemos tu nāc,
Tik aiziesim abi pa rasotu pļavu,
Kur naktsvijoles un madaras zied.
Kur naktstauriņi dejo un migla ceļas
Un sienāžu vijoles skan...

Kā es vēlos būt pie Tevis,
rīta rasā, nakts zvaigžņotajās skavās.
Kā man tas pietrūkst!!!?
Varbūt netici, bet lūdzu — notici tik šoreiz

es vēlos apskaut,
es vēlos pieglausties
es vēlos padoties
un nepakrist...
es vēlos dot
es vēlos teikt
es vēlos piederēt
un palikt...
TEV

Cik daudz vēl mīļu vārdu zvaigznēs man Tev ierakstīt!
Cik daudz vēl mīļu glāstu un kvēlu skūpstu man Tev aizsūtīt!
Es vēlos Tavu smaidu un Tavas lūpas noskūpstīt.

Lai cik talu Tu nebutu,
Es wienmer ilgosos!
Pec Tawiem glastiem un matu smarzas.
Bezgaligi lukojoties zwaigznes,
Un berniskigi sapnojot par MUMS!!

Man gribētos Tevi ieaijāt
Kā krēslā vējš ieviņu aijā
Man lūgšanu gribētos pār Tevi klāt
Kā zaļsirmu vakaru maijā

Man gribētos Tevi vest un vest
Pa tumšzilām sapņu pļavām
Man gribētos Tevi uz spārniemnest
Uz debesīm manām un Tavām.
(F.Bārda)

Klusā, rāmā vakarā bučiņa iet pastaigā.
Klusi zogas klāt pie Tevis!
Un vai zini? Tā no manis.
Bučas.....

Ja manaa dziivee notiek kautkas slikts — es zinu, kas mani sasmiidinaas!
Ja manaa dziivee notiek kautkas labs — es zinu, kas ar mani daliisies priekos!
Ja es kaadreiz jutos vientulja — es zinu, kam varu piezvaniit!
Ja es kaadreiz juutos satraukta — es zinu, kas mani nomierinaas!
Ir tik labi apzinaaties, ka man ir ne tikai puisis, bet veel vairaak — draugs!
Kaads ar kuru varu parunaaties un uzklausiit!
Vai gluzhi vienkaarshi paseedeet kopaa un kluseet!
Kaads, kura plaukstu es varu sanjemt un kaads, kursh mani var apskaut un sasildiit!
Pat tad, kad mees neesam kopaa — ir labi zinaat, ka Tu tomeer esi....manaas domaas...
Un ir tik labi zinaat, ka arii Tu vienmeer domaa par mani!:*

Pirms satiku tevi... mana dzīve bija kā balta lapa....
tad, satiku tevi un mēs to pierakstījām.

Pļavu, kur mīlēji mani
Izbaroja govīm.

Man ļoti garšos piens.

Mīlestība ir tad, kad tuvība smaržo pēc saules stariem, kas tikko ieurbušies zemē, pār kuru nolijis silts pavasara lietus, un klusums ir tik paredzams, jo putni vienkārši vēl nav pamodušies un sapratuši. Tā ir mīlēt — un nekā citādāk!
/M. Freimanis/

Man lemta laime
liela kā zeme
plaša kā debess
dziļa kā jūra,
jo uz zemes šīs
zem debess šīs
pie jūras šīs
dzīvo TU

Skatos uz pilošu lāsteku un domāju par Tavi...Katra lāse, kas nopil, ir doma par Tevi... un tad es sapratu, ka man nepietiktu ar izkusušu aisbergu.

Ja mīli, tad pacelies augstāk
Par mākoņu baltajiem spārniem.
Tver degošo sauli plaukstās
Uz zemi mīļajam pārnes.
Ja mīli, tad mācies sāpes
Ar uguni dedzināt sevī —
Uz laimi tik tas ceļ kāpnes,
Kas otram prieku ir devis.
Ja mīli...
(D. Avotiņa)

close your eyes
give me your hand.....darling
do you feel my heart beeting??
do you understand???
do you feel the same???
or I only dreaming???

es pati nepamanīju,
pa kuru laiku.
es pati nesapratu,
ka tieši tevi,
es pati nezināju,
kāpēc tevi.
iemīlēju
un pazaudēju daļu sevis...

Arā jau vakars pie debesīm zvaigznes, manas domas pie tevis, trīs skūpstus aiznes. //G.R.//