Draudzībai

Lai tev vienmēr draugi būtu,
Bēdas tumšā stūrī pūtu!

Sanācām, kad rudens lietus lija,
Aiziesim, kad druvas briest kau sāks.
Un tāpat kā vecs ar jaunu mijas
Mūsu vietā citi putni nāks.

Daudz cilvēku iziet caur tavu dzīvi,
Bet tikai patiesi draugi atstāj pēdas tavā sirdī!

Ak mīļā mana sirdsdraudzenīte
Tu esi man kā māsiņa mīļa.
Uz mūžiem es tevi atcerēšos,
Kaut arī ilgi neredzēšos.

Gadi ir dīvaini dārgumi draugs,
Birst tie kā ziedi no ābeles kalnā.
Nobirst un aizspurdz kā putni
Rudens vizošā salnā.

Saplūc kā ziedus tās dienas,
Dzīve ko dāvina Tev.
Un lai nav tāda neviena,
Kuru vairs nevēlies Sev!

Lai silti vasarā, lai ziemā snieg.
Lai darbs, lai draugi un arī prieks!
Lai dvēsele var baltas sapņu dzijas tīt,
Lai atnāk tas, ko gribas sagaidīt.

Draudzība ir dāvana,
Par kuru atlīdzību neprasa,
To nevar ne nopirkt,
Ne pārdot, bet var saņemt par velti -
Bez gala daudz vai ne maz...

Smejies vai raudi,
Mēs vienmēr būsim draugi!
Tu vari bļaut, kratīties vai kasīties,
Bet no manis tev neatkratīties!

Draugi- tie ir enģeļi,
Kuri, tad ,kad Tev ir ļoti grūti,
Palīdz piecelties un atgādina,
Ka vajag lidot.

Tu aizej....bet pēdas paliek
Neskaties atpakaļ.
Nākotne. Nezināmais. Tev viss ir priekšā.
Un viss, tas, kas tevī iekšā
Lai nepazūd, lai tikai aug!

Ar ticību brīnumam pasaulē raugies,
Kaut zini — varbūt vispār tā nav.
Bet vai tad brīnums nav pati dzīve un draugi,
Kas allaž par Tevi nomodā stāv?

Smaidi draugs un zini-
Visa pasaule tev līdzi smaidīs.
Raudi-un zini mūžam
Raudāsi viens!

Ir jāmācās atrast un nepagurt,
no slapjiem žagariem uguni kurt,
no nespodra krama dzirksteli šķilt ,
gan sildīt citus ,gan pašam silt!

Atļauj man kā draugu mīlēt,
Mūžam palikt atmiņā.
Atļauj man par sevi domāt,
Katrā klusā brītiņā!

Tas jau nevienam nenāca prātā,
Jautāt — Tu vari? Tu gribi?
Uzvēla milzis kalnu Tev plecos
Un teica : " Še, paturi ... dzīvi!".

Ir vajadzīgs tikai gribēt,
Tad daudz ir padarāms.
Un arī visā dzīvē
Ir daudz, kas iegūstams!

Vakar es biju uz tevi ļauns,
Jo tu man sāpes dari.
Bet šodien man par sevi ir kauns,
Jo varbūt tev sāpēja arī.

Kal laimi klintī cietajā,
Kal tā lai paliek mūžīgi.
Bet bēdas raksti smiltājā,
Lai vējš tās aiznes tālumā!

Ir labi tad, ja kāds Tev klusi saka-
Draugs, neskumsti, Tev blakus esmu es.
Tad vieglāk ejama ir katra taka
un katra diena jaunu prieku nes!