Valentīndienā

Atnāc mīļā, šad un tad,
Tu jau zini, kur un kad,
Tad mēs abi šā un tā,
Tu jau zini, kur un kā...

Nezinu vai mīli mani,
Nezinu vai mīlēsi,
Tikai zinu, ka pēc Tevis
Sirds man mūžam ilgosies.

Nāk jaunais gads egļu smaržā liegā,
Un garām logam pārslas krīt,
Bet sirdis nevar ieputināt sniegā,
Tām jāiet savus sapņus piepildīt.

Es mīlu tavu dziļo sirdi
Un tavas acis sapņainās.
Es mīlu Tevi klusi, klusi,
Kaut tu no manis tālumā.

Es tevi mīlot mīlēšu,
Un priekā starojošs un vēss, un stalts
Es tavā mīlā sevi gremdēšu,
Kā debess zilgmē nogrimst mākons balts.
(A. Kurcijs)

Es zini, kā roze plaukst:
Klusi, klusi!
Tā nosarkst un iemirdzas
Klusi, klusi!
Es zinu, kā mīlē sirds:
Klusi, klusi!
Tā sapņo un ilgojas
Klusi, klusi!
(J. Poruks)

Skaists ir plūkts lotosa zieds,
Skaistāks šūpojas atvarā;
Skaists ir izrunāts vārds,
Skaistāks viņš manos sapņos.
Tādēļ tik grūti runāt
Un tik saldi klusu ciest.
Sniedz man roku,
Lai runā saule un sirds.
(K. Skalbe)

Pie tevis agri rītā esmu,
Pie tevis vēlu vakarā,
Pie tevis glaužos saldos sapņos,
Pie tevis jūtas nomodā.
Tu mīti manā karstā elpā,
Ikkatrā dvašas vilcienā -
No tevis viss ap mani telpā
Skan simtkārīgātīgā atbalsā.
(Aspazija)

Piespied mani kā zīmogu pie savas sirds
Un ļauj, lai es uzspiežos kā zīmoggredzens uz tavas rokas!
Lieli ūdeņi nevar apdzēst mīlestību,
Nedz arī ūdens straumes to apslīcināt un nomākt...

Bet paliec pavisam
Uz manā mlūpām
Kā salda un mūžīga buča
Klau paliec pavisam
Uz spilvena mana
Kā viegla bet mūžīga smarža.
(K. Elsbergs)

Kad manas rokas tevi skāva,
Tad nojauda, — tas nebij māns,
Jo visu manim sajust ļāva
Tavs apģērbs vaļīgs, viegls un plāns.
Pats nejauši tas risa vaļā,
Kad, kopā saķērušies, mēs
No sola kritām zālē zaļā,
Kur velgums smaržains bij un vēss.
(E. Virza)

Kad mani tu skūpsti, man liekas,
Ka sirdī kāds vīraku lej,
Ka zeme ar debesīm tiekas,
Un velni ar eņģeļiem dej!
Ap mani viss griežas un grīļo,
Viss smaržo un reibumu dveš,
Te laistās, te mirgo, te zvīļo,
Te satumst kā pusnaktī mežs.
(E. Zālīte)

Ak, dažreiz pasaule visa
Ir vienā vienīgā skūpstā.
Tev smaržoja pirksti kā lupstājs
Un smadzenēs zeme dzisa.
(A. Čaks)

Siltumā atmodies gaiss kustina liegi tev matus un aizkarus durvīs.
Kaut kur tapetes nočukst bez lūpām.
Un par to, ka tu esi ar mani,
Es līksmē ar acīm tev noskūpstu lūpas.
(A. Čaks)

Es šonakt domāšu par tevi tikai vien,
No tava smaguma man visi prāti pilni.
Rau, mēness bāls caur melniem zariem skrien
Un met pa kailo dārzu blāzmas vilni!
Es šonakt domāšu par tevi vien.
(A. Kurcijs)

Pa miega vadiem
Viens otram sūtām savus sapņus.
Tālums ir sniegs uz kalniem,
Ko kausē mūsu acis.
(G. Godiņš)

Tu vilinies un saldi smejies,
Tu visa esi prieka vilns, -
Es kā arvienu iemīlējies
Un skumjš, un greisirdības pilns.
Bet sirds man netrīc tumšā baisā,
Pret daudziem skatiens tevim zib,
Jo tu kā puķu smarža gaisā,
Ko paķer vējš un nes, kur grib.
(E. Virza)

Kur bēgšu no tevis,
Tu visur man klātu,
Tavs skats, tava elpa
Man mulsina prātu.
Kā rīta skaņa
Aiz durvīm tu gaidi,
Aiz visām puķēm
Tu slēpies un smaidi.
(K. Skalbe)

Tā puķe uzzied, ko tu paņem rokā;
Tā sirds sāk mīlēt, ko tu uzlūko.
Tev ir jau viss, tu staigā zvaigžņu lokā -
Es tev vairs dāvāt nevaru neko.
(J. Ziemeļnieks)

Šīs zilās debesis un putnus, kas tur slīd,
Un sudrabmākoņus ar rietu zelta liesmām
Tev atdot gribētu, Tev vienai katru brīd,
Kaut pats es paliktu bez atbalsīm un dziesmām.
(J. Grots)