Valentīndienā

Nav mīla jāmeklē, tā atnāks pati,
Un visām durvīm droši cauri ies,
Jo mīlestība — tā ir dzīve pati,
No kuras cilvēks nevar noslēpties.

Manas lūpas visiem smaida,
Manas acis visiem mirdz,
Bet es mīlu tevi vienu,
Tev tik pieder mana sirds!

Nav ko vairāk tinti smērēt,
Tevi mīlu varu derēt!

Uz tavu sirdi pusceļā. nav devis
Pat atelpas man ilgais tuvums tavs.
Es vienmēr būšu pusceļā uz tevi,
Jo mīlestības ceļam gala nav.
(V. Belševica)

Ar to vien, ka tu vispār man biji,
Mūžs ir attaisnots, pilnīgs un piesauļots,
Un tā priekšā es noliecos bijīgi.

Tā mē tumsā abi klīstam
Divi turki
Tu un es
Tu tāda spoža un apaļa zvaigzne
Es tāds mūžīgs pusmēness.
(K. Skujenieks)

Aiznieg ceļi, pēdas, aiznieg meži,
Dziļās kupenās man kājas stieg,
Aizsnieg paši sniegu padebeši,
Tikai mīlestība neaizsnieg.

Pāriet krusa, pāriet lietus,
Vēji nāk un projām iet,
Saule bāl un meklē rietus,
Tikai mīla nepāriet.
(V. Veldre)

Es iededzu pār tevi savu mīlestību
Kā gaviļainu zvaigžņu pilnas debesis.
Ik reizes, kad man pāri dari,
Tu tikai vienu mazu zvaigni dzē...
Par ko gan skumt?
(V. Belševica)

Mīla nav sadegšana
Vējziedu ugunskurā,
Mīlas mūžs — tavā un manā
Dvēseles spēkā.
(Z. Purvs)

Kad tumšā naktī un zaļā zālē
Mēness kā kumeļš ganās,
Ieskaties ezeru miklajās acīs,
Jo tās ir manas.
Mīli mani.
(M. Zālīte)

Ik rītus,
Kad saule starus mākoņos pakar,
Es tevi mīlu vairāk
Nekā vakar. Vakaros,
Kad riets sāk ūdeni apzeltīt,
Es tevi mīlu mazāk
Nekā rīt.
(V. Toma)

Dziesma par mīlu — sākums un beigas.
Degoša lāpa, kas pusnaktī liek
Sirdīm glabāt sapni par sauli.
Mīla — šīs pasaules pēdējais prieks.
(R. Skujiņa)

Mana roka, kas gredzenu baidās
Un mīlas sniegpārslās,
Caur vārdiem un gadiem laidās
Pie tavējās.
(A. Aizpuriete)

Bet īsta mīla neprasa
Ne labuma, nedz ļauna,
Tā visu zemi saskata,
Kā radītu no jauna.
(J. Grots)

Es tev atdošu sevi visu
Un neprasīšu nenieka
Man nevajag
Dzīvošu tālāk
No tavām skumjām un prieka.
(K. Skujenieks)

Tu uzziedi kā puķe,
Aiz mīlas reibstu es,
Mēs divi vien vairs esam
Uz plašās pasaules.
(J. Jaunsudrabiņš)

Kad straume sabango dzelmes,
Kad vēji sašūpo druvu,
Kad viss tu nodrebi slāpēs,
Tad mīlestība ir tuvu.
(V. Mora)

Kad tevi satieku —
Pats nezinu, ko daru:
Ne laipni pasmaidīt,
Ne kaut ko runāt varu.
Prom, garām aizsteidzies
Pilns nevaldāmām liesmām
Un ilgi drebu vēl,
Kā izbēdzis no briesmām.
(J. Ziemeļnieks)

Un tad panigu, dziļu, tīru sniegu
Kā divas slēpes iesim — tu un es.
Tu čukstēsi pie auss man kaut ko liegu,
Lai vējš to citiem neaizness.
(A. Čaks)