Valentīndienā

Tu, kas no ugunīm un sniega,
Kā tevi mīlot dienas skrien!
Tu skaties rožaina un liega, -
Vairs nav ne nomoda, ne miega,
Ir tikai mīlestība vien.
(E. Virza)

Ko pateikt vairs var vārdi,
Kad visa zeme skan?
Tev veras saules vārti
Un tava dvēsele man.
(J. Grots)

Lai kādā svečturi
Tu ielikts tiksi,
Ja būsi gaišs -
Tu sevi mīlēt liksi.

Bijušais tik skaisti šķiet
Gribas atpakaļ vēl iet.
Gribas seno taku mīt,
Nesacīto — pasacīt.

Pa aizmirstu taciņu,
Pār salauztu tiltiņu
Šodien nāks tava laimīte!

To laimi, ko tu meklē,
To savā sirdī rod.
To sirdi, ko tu mīli,
To citam neatdod!

Lai tev vienmēr ir kāds,
Uz kuru paļauties un ticēt;
Laimīgās dienās mīlēt,
Likteņa šķēršļus vīlēt!

Ir valentīndiena...
Visi putniņi darīs TO,
Visas bizbizmārītes darīs TO,
Pat tauriņi darīs TO..
Tu arī gribi darīt TO?
Aizmirsti! Tu nemāki lidot!

Pasaulē par visu dārgākā
Ir divu cilvēku mīlestība.
Šo mīlestību jāsargā, jāglabā.
Jātur dvēseles ietvarā.

Daudz dzīve tev prasīs,
Daudz atdosi tai,
Tik mīļoto sirdī paturi sev.

Roze ož,
Bite kož,
Mīlestība pakaļ jož!

Paši siltākie vēji,
pašas visskaistākās sniegpārsliņas,
vismīļākie vārdi,
vissaldākās bučiņas,
viskrāšņākkie ziedi,
lai tas viss tikai tev.

Dzer mīlu kā vīnu,
Par asarām smej,
Tik nepievil zēnu,
Kas uzticas tev.

Liec mani kā bērnu padusē!
Met mani kā akmeni projām!
Mans mīļais, kopā mēs nevaram,
Bet izšķirti aiziesim bojā!

Tu esi kā jūra, kā liedags silts,
Caur tevi ir dvēselē guvums.
Tu esi atvars un drošais tilts,
Un dienu, un rītausmu tuvums.

Bučiņu tev došu
Ja man mīlsetību kārsi
Kad Valentīnā piecelšos
Tad tu manīm bučas dosi!

Mazs Amoriņš man šodien
Tā pie austiņas čukstēja
Man vajag atdzīties tik Tev,
Ka esi svarīgs man!

Puksti puksti mana sirsņ,
vēlu pukstēt gana daudz;
mīlestības spēkā dzīvot,
Dvēselitē mieru gūt!

Valentīns ir vienreiz gadā
Nenomirsi Tu nu badā
Tik daudz siržu ceļo apkārt
Mājās visur tās gribās sakārt!

Tādas ziemas nav,
Kas laimi sniegiem klāj.
Tādas Valentindienas nav,
Kas mīlu neatstāj.