Valentīndienā
Who am I in this life?
I?m nothing, zero.
Why I was born in this world?
To feel the love,
Or be loved?
I know that I never will love someone,
And nobody will love me.
Why I?ll never love someone?
That?s a good question!
But why you break my heart?
Is that girl better than me?
Or I?m too ugly for you?
You know that I loved you,
I was addicted to you.
But now I?m strong enough,
And nobody will hurt me again.
Now I will break everybody?s heart,
I?ll be like you!
But somehow I?ll be better,
I won?t break my lovers heart,
Because I won?t have lover!
I don?t want to kill him,
Like you did it with me.
You kill me once,
But you won?t kill me twice,
I?m not so stupid!
When you hurt me,
I was bleeding and screaming,
I was crying inside my soul,
And I was lying to everybody.
But now, when I know,
That it was just illusion of my love to you,
I just want to laugh and laugh.
I loved you only in my mind,
I thought that I love you with my heart,
But it was my illusion.
Now I know
That I really never loved you!
Do you ever love me?
Tell me the truth.
Is that so hard to you?
Will you die telling me truth?
Are afraid to hurt me?
But I know that you can?t hurt me.
You hurt me once, but twice you cannot.
I?m just too strong for your truth,
And your truth will make me stronger and stronger.
Soon I?ll be unbreakable
And than I?ll live forever,
Without love and you.
This is the moment when I think about you,
About your feelings to me.
In this moment I think that you just playing with me.
Not playing just with me,
Even with my soul and heart.
You know what I feel,
What I feel to you.
You know that I really love you,
And it?s killing me inside.
Sometimes I think that I don?t have a heart,
I think that someone has ripped my heart out of me
And that someone is really you.
Today you?re with me,
Today you?re mine
Tomorrow you?re with someone else,
Tomorrow you?re won?t be mine.
How many girls do you have?
Why do you just can?t tell the truth?
The truth that you really don?t love me,
That you just playing with me.
That you don?t want to be with me,
But with that someone else.
Es gribu mīlēt Tevi,
Kā saule mīl puķes rītausmā,
Es gribu mīlēt Tevi,
Kā vējš mīl kokus diendusā,
Es gribu mīlēt Tevi,
Kā jūra mīl smiltis liedagā,
Es gribu mīlēt Tevi,
Kā sirds mīl sirdi klusībā,
Es gribu mīlēt Tevi,vēl un vēl
Vismīļākajā tuvībā...
Atļauj man aiziet, neko nesakot...
Atļauj man palikt, neko nedarot...
Atļauj man dzīvot, Tevi nemīlot...
Šais'' aukstajās naktīs un dienās,
Kad Tu staigā vientuļš un skumjš
No debesīm ir sācis krist sniegs.
Zem šim pelēkajām debesīm,
Lietus un saule nebūs ilgu laiku redzamas.
Sniegs gurkst zem Tavām kājām kā
Biezputra pilna ar zemeņu zapti.
Tavas asaras pārtop par sāļu jūras ūdeni,
Kas ir kā nokusis sniegs pavasarī.
Bet Tava sirds klusītēm pielavās man
Un atņem manu sauli, ziedus un prieku.
Atstājot man skumjas un vientulību.
Bet Tu aizej laimīgs tālāk savu taku
Ar sauli virs Tevis un ar prieku dūšu manu.
Bet man tagad jācieš Tavs ziemas aukstums
Un vientulība bez Tava pieskāriena.
Tas nozīmē: man ir jāiet tālāk pakaļ Tev un
Jāmeklē atpakaļ sava dzīves taka.
Un tā no gada uz gada........
Es šonakt no vientulības nobeigšos... Es gribu skūpstīt Tavu karsto pieri, Tavas sārtās lūpas, es gribu aizmigt klausoties kā Tu elpo, jūtot Tavu maigo ādu piespiedies Tev cieši klāt, dzirdot Tavu sirdi, kas dauzās līdz ar manējo, jūtot Tavu smaržu, kas uzbudina un apreibina kā ziedošas ievas un jasmīni agrā vasaras rītā, kad viss ir norasojis... Tu man ļoti pietrūksti...
Kā gribētos pie Tevis būt tagad..
Vienu nakti vēl pie Tevis.
Es zinu, ka Tev es nepatīku ...
Tikai, kad Tu pagriezies ...
Un ar savu saulaino smaidu uzsmaidi kādai ...
Tikai ne man ...
Man sirds sāp tik ļoti ...
Kāpēc Tu tā dari ...
Kāpēc sāpini mani tik ļoti ...
Tik gaidu to brīdi ...
Kad mēs būsim kopā ....
Kā gribētu, lai savu smaidu Tu dod man ...
Kā gribētu es dzirdēt Tavu balsi ...
Kā gribētu Tevi just ...
Bet Tu tikai pasmaidi ...
Tikai ne jau man ...
Man Tu dod aukstu skatienu ..
It kā es nekas nebūtu ...
Un es jau sāku pierast pie tā ...
Un man sāk likties ...
.... es tiešām nekas neesmu ....
Es neesmu pelnījusi ko citi ...
Man nav lemts....
Nebūsim mēs nekad draugi ...
Un vairāk nevar vēlēties. ..
Un man nākas Tevi aizmirst ...
Kaut sirds to nespēj ....
Tikai Tu ... kopā mēs abi ...
Tikai ... manos sapņos ...............
Viss galds noliets ar līmi
Bet grīdu neredz, tikai saplēstas avīzes,
Avīzes un nodrāzti žurnāli,
Žurnāli ar meiteņu bildēm,
Bildēm ne tādām kā TU...
Ak, ko lai es daru, lai tik Tu būtu mana?
Un kas, ja šīs gaismas izdzisīs un vairs nedegs?
Un tagad vējš mani dzenā kā lapu ? vientuļu lapu..
Lapu kas meklē otru lapu..
Viss galds noliets ar viskiju
Bet grīda nošķiesta ar spirtu,
Spirtu un sirdi, lai mirtu,
To rokām manām vairs nepacelt dzīvu
Tik Tavas rokas to darītu siltu...
Ak, ko lai es daru lai tik Tu būtu mana?
Un kas, ja vējš mani aiznesīs tālu?
Man vienam uz mēness ir staigāt tik skumji
Tik meklēju Tevi kaut zinu ka dumji...
Viss galds noliets ar mīlu
Tik tēva pistole, lode un šņabis pa grīdu
Es guļu un domas kā dzīvināt mīlu,
Mīlu starp tevi, mani un grīdu,
Grīdu kur dzērumā mīlēt es līdu...
Ak, ko lai es daru lai tik Tu būtu mana?
Un kas ja mana sirds beigs pukstēt uz laikiem?
Man vienam bez Tevis uz ielām tik skumji
Un zinu bez Tevis pat elpot man dumji....
/E.Markus/
Šī var būt pēdējā reize, kad saku šos vārdus..
Šī var būt pēdējā reize, kad saku ka mīlu
Sakot šos vārdus es zinu ka tīru,
Tik tīru kā Tevi man nedarīt brīvu
Brīvu no sevis, jo Tevi tik mīlu...
Un pēdējā reizē, kad mīlēsim kopā
Kārtējo reizi Tu teiksi: ?Tu domā...??
Un pēdējā reizē, kad kritīsim kopā
Mīla būs tikai putekļu slotā...
Un reizē šajā, kad mīlēsim kopā
Tad pēdējo reizi būsim vēl kopā
To reizi, kad mīlējām abi mēs kopā
Uz mūžiem es glabāšu mīlošā domā....
Kad kārtējo reizi mīlēsi domās
Un mani, un viņu dalīsi lomās
Tā mana loma būs puika kas solās,
Bet viņa loma uz mūžiem Tev domās...
Par domu tik vienu, kā nemīlēt, mokās
Tavs prāts un sirds vēl sāpēs lokās,
Bet dienās, kad domā ka mīlā Tev sokās
Tu atceries mani, kas sirdi tur rokās
Bet atmiņas kura ap Tevi tik grozās...
Kad kārtējo reizi zināšu ? raudi
Tad mana mīla Tev būs kā saldi
Tik saldi kā tikai mīlas maldi,
Bet mīla mana kā pārpilni galdi
Un galdi šie pilni tik mīlu kā kalni....
/E. Markus/
Es mirstu... es mirstu un mirst mana sirds,
Pat liekas ka irstu... un sairst kas mīlošs un silts,
Tik silts kā tas kas starp Tevi un mani, un Tava mīlošā sirds
Tā sirds, kas sildīja mani, kad biju tik auksts kā nekurta pirts...
Tai pirtī bij` dūmi.. tik dūmi.. tik dūmi ne drusciņas silts..
Bet Tu, un Tavs siltums ko kūri man bija kā dzērājam spirts.
Vel tagad, kad patinu laiku es iepriekš un iepriekš arvien,
Es atceros laiku bez Tevis ? tik pīpji, gaļa un spirts...
Ak, neļauj vairs nokrist tik zemu, kad tad kad biju bez Tevis, bez sirds..
Bez Tevis man dzīve tik lēta.... tik lēta kā neteikti vārdi un flirts....
Bez tevis man dzīve tik lēta.. kā sēta ? veca, šķība un lēta
AR TEVI MAN MŪŽAM VĀRDI UN MĪLA TIK TAVA BŪS SVĒTA....
/E. Markus/
Esmu iemīlējies Tevī,
Bet kā, lai Tev to pasaka?
Kā izteikt?
Vai ar acu skatienu?
Vai ar vārdiem?
Vai ar skūpstu?
Esmu neziņā -
Ko lai dara?
Es gribu Tevi redzēt,
Es gribu Tevi sajust,
Es gribu būt ar Tevi,
Es gribu mīlēt Tevi.
Šis dzejolis ir domāts Tev:
Cerams, Tu to saproti.
Ar vārdiem, ar burtiem
Tev to gribu teikt.
Visas Latvijas priekšā gribu Tev teikt:
Es mīlu Tevi!
Bet vai Tu sapratīsi,
Vai sajutīsi?
Mani māc šaubas,
Bet mēģināt var.
Viss vēl priekšā man un Tev.
Mēs nonāksim paradīzē,
Kur būsim brīvi
Un visu mūžu pavadīsim kopā.
Es gribu Tevi redzēt,
Es gribu Tevi sajust,
Es gribu būt ar Tevi,
Es gribu mīlēt Tevi.
Šis dzejolis jau beigsies,
Bet vai Tu sajutīsi to?
Vai būsim mēs kopā?
Es gribu dzirdēt atbildi no Tevis.
Saki: es Tevi miilu!
Un sākums ir arī beigas.
Dzīve ir sākums,
Nāve — gals
Vidū mīla kā nedegošs skals.
Es negaidu nevienu glāstu,
Nevienu vārdu,
Neko, ko dzīve varētu man sniegt.
Jo man nāktos kliegt kā bērnam,
Kurš nezin laimi,
Kuru pašam ir jāaizsniedz
Un jāizbauda,
Lai nenāktos nožēlot padarīto...
(visiem, kuri mīl)
Uzdāvini man zilo debesjumu
Kad pirmā vakarzvaigzne spīd
Visās varavīksnes krāsās.
Kaut ikviena tā spētu manus sapņus piepildīt!
Ko vēlējos es aizmirst tobrīd
Es zinu, dzīvība ir mirklis īss
Vairs pati sevi nesajūtu
It kā es arī zvaigzne būtu,
Kas bezgalībā pazudīs.
Es lūkojos uz zvaigznēm,
Kas zemei dāvā maigu rasu
Un nemitīga es sev prasu,
Kad līdzīga es būšu tām.
Aizraujoša, spārnos paceloša...
Mīlestība.
Mānīga, sāpinoša, viltīga...
Mīlestība.
Tik grūti izprotama,
Tik ļoti visiem vajadzīga.
Kas īsti ir šī mīlestība?
Kur tā ir atrodama?
Sīrdīs?
Ne. Garā.
Ko tā mums dāvās?
Prieku? Laimi?
Vai sirdsdēstus nevajadzīgos?
Mēs cenšamies Tevi, mīlestība iepazīt...
Tu neļaujies...
Ar katru brīdi savādāka,
Ar katru brīdi neizprotamāka...
Kurš var pateikt kāda Tu esi?
Kurš Tevi ir patiesi iepazinis?
Vai mīlestība tā, kas mani vada
Pa tavām pēdām cauri dzīvei šai,
Kad tumšās skumjās gājis gads pēc gada
Līdz ziedu svētku dienai saulainai?
Varbūt. Tu vēlies skaistu vārdu ķīlu,
Kas zūd un gaist kā staru pavediens?
Mans labais draugs, vai teikt: "Es tevi mīlu,
Kā nava mīlējis neviens!"
Dzied mana dvēsele
Skumju dziesmu.
Asaras sit takti,
Un gaudas kā melodija skan.
Šī dziesma tik izjusta,
Un nekad vēl nedzirdēta.
Tajā skan kliedziens skaļš-
"Kāpēc neesi Tu mans?"
Manas rokas ir aukstas,
Un tajās lēni ledus kūst.
Pamazām tās kļūst sārtas,
To visu šajā dziesmā var izjust.
Stīga pēc stīgas,
Griež sirdi pušu
Vēlos izzust no šīs bezgalības,
Un neieraudzīt pat mušu.
Gribu pazust no visa
Jo viss starp mums klusa.
Aizbēgt no domām
Tālu, tālu projām.
Še, ņem manu salauzto sirdi,
Vai Tu mani dzirdi??
Nēēē.....nedzirdi,
Jo klusums
Sen jau iestājies starp mums.
Dziesmai nav gala,
Pat pēc gada...
Tā skanēs mūžīgi-
Skumji un negaidīti.
Es Tevi dievinu!
Es gribu būt vējš un ik dienas Tevi pavadīt.
Es gribu būt saulīte un ik rītu Tevi modināt.
Es gribu būt tumsa un ik nakti Tevi miegā pavadīt.
Es gribu būt Tevī, lai mēs nemūžam nebūtu viens bez otra.
Pie Tavām krūtīm ļauj man dusēt,
Ap mani savas rokas skauj,
Liec savām lūpām mīļi klusēt,
Tik sajust vien šo brīdi ļauj.
Kāpēc Tu man melo?...
Kāpēc man nestāsti patiesību?...
Kāpēc... Tu man nedod iespēju....
Iespēju dzīvot un pierādīt savu mīlestību?...
Kāpēc tieši tā?...
Es Tevi mīlu un Tev uzticos...
Bez Tevis manai dzīvei nav jēga...
Ir sāpīgi redzēt laimīgus cilvēkus,
Kuri ir kopā, jo tie nēesam mēs...
Es mūžīgi vēlos Tev būt blakus,
Bet Tu mani atraidi...
Jo uzskati, ka būs labāk,
Ja Tevi aizmirsīšu...
Bet es zinu... tā nebūs,
Jo es Tevi tiešām mīlu.....
