Valentīndienā
Es izvēlējos palikt, Tu — aizceļot
un kurš no mums ir vainīgs,
kurš būs tagad laimīgs?
Es vienu lietu zinu
mīlēt nespēšu vairs tā...
Nevienu dzīves mirkli, es dzīvot negribu!
pēc saldiem mīlas vārdiem, Tu mani pameti,
Tu saplēsi man sirdi, Tu paņēmi to līdz!
Un varbūt kādreiz, es Tevi satikšu,
tad jūtas ko es jutu,
es just vairs nespēšu!
Kādēļ Tev bija jāskrien,
kādēļ bij jāaizbrauc,
kamdēļ Tev bija melot,
kamdēļ man prātu jaukt?
Tu sabradāji mani, Tev acīs ļaunums mirdz,
Tu nezini, ko dari, Tu neapjaut, ka sāp...
Mīlestība ir viss tas jaukākais un tīrākais kas var būt uz pasaules...Tā ir jāizjūt....
Tā skumst, kad Tevis nav līdzās
Bet priecājas, kad Tevi sajūt tuvumā
Tu esi kā krīto?a zvaigzne
Kurai krītot es ievēlos vēlē?anos
Tu esi kā sapnis
Kur? atrodas ?ajā skarbajā realitātē un dziļi manā sirdī
Un Tu esi tas, kuru nespēju izmest no prāta
Jo Tu esi ieķēries manā
Kā āķis, kuru nespēju izraut
Un ?obrīd, kad rakstu ?īs rindas domāju par Tevi
Kavējos tajā jaukajā dienā, ko pavadīju Tev blakus
Diena, ko vairs nekad neatgriezt....
Visvairāk atceros Tavas acis, smaidu.....
Tas bija kā sapnī
Tik daudz saules un mīlestības
Bet ?odien nav ne saules, ne Tevis
Paliku tikai es un asara uz baltas papīra lapas......
?odien ārā laiciņ? jauks —
Putniņi čivina, puķītes plaukst.
Tikai sirsniņa mana,
Vēl joprojām pēc Tavējās sauc.
Uzziedēji manā sirdī Tu,
Plauki, zēli lapoji.
Līdzīgi kā rozīte
Tu manā sirdī smar?oji.
Bet kā visām rozēm arī Tev,
Dzelonī?i uzradās.
Sadūra tie sirdi manu,
Netaupija pat ne pili.
Asins plūda aumaļām,
Tikai roze sirdī manā nedomāja izziedēt.
Cik asiņu izliets,
Cik asaru raudāts.
Tik dzeloņu dēļ,
Tik Tevis dēļ.
Aizmirst Tevi nespēju,
Arī to ko nodarīji man.
Labi būtu, ja vien spētu
Rozīti no sirds sev raut.
Bet varbūt nemaz nevajag,
Atliek tikai dzēloņu —
Lielos, asos dzeloņus —
Aplauzta tā lai nedur tie!!!
Bet, ja spēja izaugt tie,
Spēja durt un sāpināt.
Tad kāpēc gan sāpināt vēlreiz,
Lai tie mani nespētu?
Tāpēc labāk rau?u es
Rozīti no sirsninjas.
Tāpēc labāk rau?u es
Tevi nu no galviņas.
Sāpēs ļoti, rētas būs,
Bet, lai ro?lapiņas Tavas
Izzied labāk citur kur.
Aizmirsī?u Tevi, piedo?u es Tev.
Tālāk vismaz dzīvo?u,
Citu rozi meklē?u.
Rozīti bez dzeloņiem,
Ērk?ķiem, asām lapiņām!!!...
Es saņēmu zvanu no debesīm —
Dievs meklēja kādu eņģeli...
Bet neustraucies, saulīt,
Es viņam nepateicu kur tu esi...:))
Kad galviņu spilvenā liksi
Tad pie saldiem sapņiem tiksi
Nu Tev brienot sapņu taku
Es ar labu nakti saku!
Atkal viena esmu es.....
Sirdī smeldz vēl maza sāpe,..
Kāpēc notiek tā, ka nevaram,
Mēs nevaram spēt,
Laimi nosargāt...
Apkārt meli, sāpes lido...
Nespēju es tālāk iet....
Gaisma nodziest, ceļi šķiras,
Un sirdis asiņo,
Lai atkal dzīvotu...
Kur palicis prieks?
Kur palicis cilvēks?
Kur palika smaids, kas spēku deva man?
Kur palika mīla?
Kur palika vārdi?
Tie vārdi, ko varēji man teikt....
Bet nepateici.......
VISS IR BEIDZIES....:(((
...Vissapkārt tik vienmuļš un kluss..
Sāp.... Tik ļoti, ļoti sāp..
Kāpēc????????Par ko???
Tas ir vienīgais, ko gribu zināt!!!
Es gribu pārstāt tevi mīlēt,
Bet es nespēju tevi nemīlēt!!
Es gribu tevi aizmirst,
Bet es nespēju par tevi nedomāt!!!
Tev jau nesāp....
Tu vienkārši aizej pie citas....
Un tas jau arī sāp visvairāk...
Tas, ka citas rokas tevi apskaus,
Citas lūpas tevi skūpstīs,
Cita teiks tev mīļus vārdus..
Un pats galvenais, ka tu...
Tu mīlēsi citu....
..Sāp.. Tik ļoti, ļoti sāp......:((
Kliegt? Raudāt? Bēgt?
..-Jā, šobrīd varbūt..
Bet tikai tāpēc,
Lai varu stiprāka kļūt..
Man asiņo sirds, lūpas deg..
Un dvēselē manā,
Kāds prieku vēl ved..
Par vēlu!!!!!!!!!!!
Nevajag!!! Es vairs negribu!!!!
Jo tas cilvēks, kuru tu pazini...
Tas, kuru tik ļoti sāpināji,
Vienkārši vairs nav! Viss!!!!!
Liec mani mierā!!
Es vairs nepadodos sāpēm,
Bet pārkāpju tām pāri..
Lai sadeg! Lai pazūd! Lai norimst!
.....Kliegt? Raudāt? Bēgt?
..- NĒ!!! Nekad vairs.....:))
Nāc! Es tevi gaidu!
Ilgi, ilgi
Minūtes, stundas
Dienas, naktis
Tikai par tevi!
Nāc es tevi gaidu!
Skolā, mājās
Visur, itin visur!
Bet tu nenāc...
Manas gaidas paliek par gaidām,
Sapņi par sapņiem.
Viss saistās ar tevi!
Viss, lai paliek pa vecam,
Varbūt tā ir labāk,
Es būšu mierīga — aizmirstot tevi,
Tev būs cita, arī man būs cits,
Bet vai es spēšu tevi aimirst?
Nē, laikam jau nē...
Mīlī mani, ja nē, tad es tevi par zveigzni pārvērtīšu,
Kad vēlēšos no debesīm tad tevi nonesīšu,
Tad tevi kā zveigzni es mīlēšu,
Un arī tev nāksies mani mīlēt...
Labāk mīli mani, ja negribi kļūt par ZVAIGZNI!!!
Es skatos un domāju par tevi,
Bet tu pat mani nepamani.
Tu skaties uz citu
Un domā, ka būsi laimīgs...
Bet tā nebūs...
Un kad tu nāksi pie manis,
Man jau būs cits,
Ko mīlēt un glāstīt!
Mīlu viņu, tikai viņu,
Skatos cik skaista viņa,
Domāju kā lai verš visu pa labu,
Vai vajag? Vai vajag to?
Viņas smaržas — neaizmirstamas,
Viņas mati — apburoši,
Viņas acis — neatkārtojamas,
Viņa šī Skaistule, burvīga !
Domāju tikai par viņu,
Vai kāds to saprot?
Ciešu es dēļ viņas,
Sāp sirds pēc viņas!
Gribu vēl reizi sajut viņu,
Vēlos tos mirkļus atgūt,
Mīlēt, apskaut, samīļot,
Vēlos to no visas sirds!
No viņas pat acu skatienu novērst nevaru,
Viņa tik ļoti skaista, skaista...
Dievini vai mīli, bet to nesaprot viņa...
Viņa.. tikai un vienīgi viņa!
Vēl jau visi vārdi nav pierakstīti, vēl jau zvaigznes nav saskaitītas... vēl jau mēs varam buut kopā!
Ja xotela naveki zabitj-tvoi volosi, ruki, glaza... Ja xotela drugova ljubitj, a tebja pozabitj navsegda. Ja xotela tebja priziratj, nenavidetj ulibku i vzgljad... nikogda o tebje ne me4tatj. Neotgljadovatsa bolse nazad. Ja xotela... no ne smogla... Vse ravno ja ljublju tebja!!!
Kāds spēks ir īstai mīlestībai,
To varam tikai apbrīnot,
Visdziļākai tumsai, vientulībai
Spēj gaismu tā un prieku dot!
Gribu redzet prieku Tavās acīs,
Ļaut, lai Tavas acis atrod manas
Ļaut, lai tavas rokas atrod manas
Ļaut piekļauties, pieglauzties
Ļauties nogrimt, aizmirsties...
Tuk, tuk, tuk!
Vai ielaidīsi pie sevis šai aukstajā vakarā dalīt vientulību?
Aizejot apsolos neatstāt vienaldzību,
Ja nu vienīgi pēc manis vajadzību!
Enģelītis zvaigznes kaisa, visas tās ir spožas skaistas,
Kamēr sniegs un kamēr sals, pasakai šai nebūs gals...
Es kaijām vaicāju kur esi Tu...?
Es viļņiem jautāju ko mīļais dari Tu...?
Bat kaijas žēli sauc un viļņi skumji kauc!
Par mīlestību, kura no mums projām trauc...!
