Valentīndienā
Ir tā ka sirdi lauž...un neciešami sāp...Ir tā ka mīlēt gribās, bet nekas nesanāk...Cik grūti gan ir dzīvot, ka asaras tik birst...tik birst un birst un nepārstāj... ;( Sapņot kaut ko ir skaisti...bet dzīvot savādāk...Ir grūti ja tevi un tu sevi nesaproti....Mīlēt tas ir viens...izdzīvot un pārdzīvot to savādāk...
Nu jā...jādzīvo kaut asaras birst...nu ko tur darīt dzīve iet..;(
Ar Tevi vasarā un ziemā,
Lietū un sniegā.
Ar Tevi bēdās un priekos,
Svētkos un niekos.
Ar Tevi kopā būt,
Gan gaisā, gan negaisā,
Zem segas vai pat maisā.
Ar Tevi ezerā un jūrā,
Laivā ar un bez burām
Tik Tev blakus būt
Tā, lai sirds to jūt.
Kā man gribas
Tā Tev blakus būt.
Es kādam cilvēciņam iekritu rokās kā eņģelis no debesīm, bet viņš pēc kāda laika mani vairs nespēja noturēt un palaida vaļā, un kritienā es zināju, ka sāpīgi sasitīšos un man tagad sāp....
Es tevi mīlu...
Tu man nozīmē visu...
Nespēju par tevi nedomāt, bet man sāp...
Man sāp — tas viss kam nevajadzēja notikt...
Man sirsniņa ir salausta...tā skumst pēc tevis
Tā vēlas, lai viss būtu tik labi un jauki....
Bet varbuut tā ir labāk?
To zini tikai tu, sauļuk!!!!
Piedod man visu.....
Man ir tas ko var slīcināt, un tas ko var glābt,
Man ir tas ko var mīlēt, un tas ko var krāpt,
Man ir tas ko var glaudīt, un tas ko var pērt,
Man ir viss, jo man esi tu!!!! ;)
Vārdi ir sāpīgāki, tie dziļi sāpina, bet klusēšana nogalina!!!
Ja tu mīli, bet tevi nē, tas ir tik skumji, ka gribas nomirt :((
Es esmu spītīga,
Tāpēc ar Tevi nerunāju?
Es esmu ietiepīga,
Tāpēc izvairos?.
Es esmu stūrgalvīga,
Tāpēc atraidu?
Ik reiz kad tā daru ? nožēloju..
Bet laboties nespēju..
NELABOJAMA
Tāda es esmu?
(muļķīt, kad tu to beidzot sapratīsi)
TU MANU SIRDI ESI PAŅĒMIS
NO KRŪTS MAN IZCĒLIS
AK TAVA ROTAĻA
CIK NEVĒRĪGA
KAD SIRDĪ TRŪKST
NU KĀDA STĪGA
PATS ZINI CIK TĀS
SMALCIŅAS
BET TEV NEKAS
KĀ BĒRNI ĀBOLUS
TU SIRDI SVAIDI
ROKĀS ŽŅAUDZI UN
SPAIDI
KAD MAN NO BAILĒM
KARSTI KĻŪST
KAD MANA SIRDS NU LŪST....
Bez mīlestības var dzīvot, kad tā nav iepazīta, kad to iepazīst, tad jau vairs nevar.
Bieži domu viļni virsū nāk,
Sirds par tevi domāt sāk
Neko nevar tagad pateikt tā,
Kamēr neesi vēl manā tuvumā...
Bet cerība mirst pēdējā-
Ja tā sieta jūtu pavadā,
Cerēt vajag ļoti, ļoti,
Lai laimes mirkļi tiktu doti...
Es tevi mīlu kā ceptu pīli,
Un tavas lūpas kā pipar kūkas...
/ Made my self /
Iemīli mani melnu, baltu mīlēs daudzi,
Iemīli mani melnu ar visu sāpju kaudzi,
Iemīli skumjās acis, smeldzošos, asus vārdus,
Iemīli vājuma brīžus, kad negribu redzēt nevienu.
Satver manu roku cieši tad, kad vēlos projām iet,
Atstum malā tumšu domu, neļauj skauģu sunim riet.
Iemīli mani tumšu, nebūt bez nakts i dienai,
Kļūsti par zvaigzni spožu man dzīves naktī vienai,
Skarbumā salušiem vārdiem neļauj kļūt mīlai par salnu,
Spītējot svešuma vējiem, iemīli mani melnu.
Mīli vai nīsti,
bet īsti!
Ir 20 mazu eņģelīšu. 10 no tiem guļ uz mākonīšiem, 9 spēlējas, bet pats mīļākais eņģelītis ir tas kurš šaja brīdī lasa šo vēstulīti... ♥
Kas ir mīlestība???
Vai mīlestība ir tad, kad
Viens cilvēks nodod otru..
To sāpina?
Dod liekas cerības?
Bārsta vārdus ?Es tevi mīlu?
Kaut patiesi tā nedomā?
Mūsdienās jau šis vārds ?mīlestība?
Ir tik novazāts pa pasauli?,
Ka tas jau skan banāli..
Mana mīlestība ir:?
Manas sirds siltums..
Dvēseles miers..
Manas domas par tevi..
Asaras un smaids, kas veltīts tev..
Mani sapņi..
Manas ilūzijas?
Sāpes?
Prieks?
Ja tu esi, tad mīlestība, ko jūtu pret tevi..
Ir visa mana dzīve, ko veltu tev?
Lūdzu, lūdzu piedod man?
Neaizmirsti mani?
Katram ir savas kļūdas?.
Man to ir par daudz?
Bet arī es varu laboties..
Mācīties no savām kļūdām..
Katram ir dota tāda iespēja..
Kāpēc tev to nedot man??
Mīlestība ir kā sega, kurai pa priekšu ir jātdot savs siltums, tad tā Tev atdos savu divtik, taču segas paliek netīras un bieži mazgājot dilst, tapēc tās ir jāmaina, bet ir grūti, jo pieķeramies un iemīlam, bet veco tik grūti pamest un ne vienmēr jaunā silda tikpat labi kā vecā...
?Tu nāci pie manis?
Es Tevi atraidīju?
Tu lūdzi, lai saku jā?
Es teicu nē?
Darīji visu, lai man izpatiktu?
Bet man nekas nebija pa prātam?.
Cits jau bija ieņēmis manā sirsniņā kādu vietu?
Tu lūdzi, lai pasaku kas???
Bet es tikai teicu?.
Liec mani mierā?
Nu tu esi citas skavās?
Un man tas sāp?
Sāp tik ļoti, ļoti?
Nu jau par vēlu tam, ko palaidu garām?.
Zinu?Tu teiksi pati vainīga?.
Jā, esmu gan?
Bet cerība mani nepamet?
Ka tu reiz atgriezīsies?.
Lūdzu piedod?
??īs no?ēlojamās cie?anas??īs nepanesamās sāpes?vientulība?panīkums??īs neaprakstāmi STULBĀS un NEIZSKAIDROJAMĀS sajūtas, kas pārņem un neļauj vairs dzīvot, ?ī muļķe, kas ir manī, ?ī muļķe sirds, kura vairs nav sadziedējama, jo trūkst tai daļas, ko līdzi paņēmi TU?BET kādreiz viss, pilnīgi, viss bija savādāk?bija skūpsti, glāsti, viegli pieskārieni, tavs smaids un burvīgās acis, kurās es varēju maldīties bezgalīgas stundas un sākt to darīt no jauna un jauna ?mati, kuros pazuda mani pirksti un spēlējās kā mazi bērni?lūpas no kurām manējas nespēja atrauties?smaids, kur? bija dziedino?āks par visstiprāko morfiju?krūtis, kuras, varēju piespiest stipri savējām, klusi ieelpot un klusām, cik klusām vien spēju, teikt ES TEVI MĪLU?kājas, kuras mēdza zem, galda rotaļāties ap manām?tavas smar?as, kuras es nespētu sajaukt ar nevienam citam?tava SIRDS, kas tik klusi spēja dzīvot līdzās manai?man bija Vesela sirds, kas stipri neizsakāmi stipri tevi mīlēja, cieta un priecājās?taču TAGAD man nekā vairs nav, pat sirds, kas visu mū?u nu būs tava, bet tev vienkār?i ir vienalga, kad es lēnām mirstu, pazūdu, izgaistu no ?īs?nu jau pelēkās un drūmas pasaules?kas, man mirkli deva iespēju būt laimīgam, kas man atņēma visu dēļ kā man bija vērts dzīvot, bet zini paturi ar to manu sirds daļu, jo, ja būtu iespēja es visu izbaudītu vēlreiz, kaut zinātu kā tas beigsies?TIK ATCERIES VIENU, ES TEVI SAUSMĪGI MĪLU IK DIENU?
Es centos Tevi aizmirst?
Par Tevi nedomāt?.
Tevi nicināt, pat ienīst?
Aizmirst Tavus glāstus un skūpstus?
Man tas izdevās,
Bet Tev nebija labi?
Tu atkal un atkal nāci pie manis?
Es naivi ticēju, ka atkal būs kā agrāk?
Bet tu??.
Skūpstīji, sāpināji un pameti?
Pagāja mēnesis, divi?
Un atkal esi klāt?
Bet tagad vienīgais ko mana sirds Tev saka :
?Nekad vairs, neskūpsti, nesāpini un nepamet,
Jo priek? tevis manā sirsniņā vairs nav vietas ?
Es centos tevi aizmirst?.
Un man tas izdevās?.
Ja Tu gribēsi aiziet pie cita, tad no tā Tevi nespēs atturēt neviens, tādēļ nav ko lieki saspringt!
