Valentīndienā
Nav nakts bez pieskārieniem kaisliem,
Nav nakts bez saldiem skūpstiem,
Nav nakts, ne diena diviem mums,
Ja pāri abiem debesjums...
Zini kas ir dzīve? Dzīve ir mīlestība
Zini kas ir mīlestība? Mīlestība ir skūpsts
Zini kas ir skūpsts? Gribi zinat kas ir skupsts ?
Nāc pie manis parādīšu.
Runā, ka lai atrastu īpašu cilvēku
Ir nepieciešama tikai viena minūte;
Stunda — lai to novērtētu;
Diena — lai iemīlētu.
Bet ar visu dzīvi nepietiek, lai to aizmirstu!
Tumšajās naktīs, kad lietus līst,
Bezgala tālēs domas man klīst.
Gribētos satikt, roku Tev spiest,
Pasacīt visu, kas sirdij liek ciest!
I kod līsmeņa suok dzist,
Asareņis napuorstuoj tav krist.
Vysu nakti raudi vīna tu,
Labi zini ? naatīs jis vairs.
Osorys tav acys mygloj,
Pruotā simtym dūmu skraida.
Atcerīs tu skaidrai,
Cik labi beja vakar.
Tu kūpā ar draugiem.
Kur visi smejās, jūkoj,
Kur visi jutos labi.
Tovi zaltainī moti,
Tovs vilinūšais augums,
Tovs apburūšais smaids,
Tovi skaņeigī smīkli
Līk daudziem zānim atsagrīzt.
I vālraiz uzlūkoj jī tevi.
Vysi zāni smaidi tav,
Daudzys meiteņis tav skauž.
Da, kū ta nūlīgt ?
Tu karaļīna sūvokor!
Daudzi grib īpazeitīs,
Uzzinout, kai tevi sauc,
Voi iz sātu varās pavadāt.
Tu vilinūšai smaidi
I naatbiļdi jīm...
Kū ta nūlīgt!?
Tova sirsņeņa tak citam pīdar,
I dūmys tik par vīnu.
Kaids zāns tav ir īpatics,
I ceri tu jū satikt.
Ceri, ka jis pamanās
I beidzūt uzrunos jis tev.
Šūvokor, —
Kod tu karaļīņa asi!
I kod līsmeņa suok dzist,
Asareņis napuorstuoj tav krist.
Vysu nakti raudi vīna tu,
Labi zini ? naatīs jis vairs.
?Tu vāļ puoruok jauna asi,?
Tai muota sacā tav.
?Tys zāns par tevi vacuoks,
Jis izmantots i pamass tevi.?
Bet sirsneņai pavāļāt
Tu navarieji...
Zāns pamaņā tevi,
Pīguo kluot,
Ar skaistiem vuordim apbāra.
I ticieji tu jam, laimeiga beji.
Naredzieji tū, ka jis spieļejās ar tevi,
Ka draudzeņis smejās, -
Par daudz naiva,
Jaunu tu vāl asi.
Nu kļūdom sovom muocās!
Zāns pameta tevi,
I šunakt tu vīna
Korstis osoris ļaj.
Svacis ļīsmeņa klusai suok dzist,
Vāl vakar ? karaļīņa beji.
Bet šūnakt otkol vīna ? gaužais osoris ļaj!
Tu vakar naredzieji,
Ka zāļis golā kaids
Zāns par tevi sapņoj.
I kai tu ir(a) vīns.
Jis tevi mīļoj,
Tik tu tū naredzi!
I kod līsmeņa suok dzist,
Asareņis napuorstuoj tav krist.
Vysu nakti raudi vīna tu,
Labi zini ? naatīs jis vairs.
Tu esi kā jautājums
Uz kuru es nezinu atbildi
Tu esi kā upe
Kurai es nevaru atrast krastu
Tu esi kā mākoņi
Līdz kuriem es nevaru aizsnieg
Tu esi mana dzīves jēga
Jēga kurai nav atbildes....
Tu esi kā grāmata
Grāmata par mīlestību
Bet taču ne visām grāmatām ir laimīgas beigas...
Mans Enģelītis
Tu esi vissspožākā zvaigzne zvaigznājā,
Tu esi gaisma tumsā, kas rāda man ceļu,
Tu esi tauriņš, kas viegli lidinās apkārt,
Tu esi pūciņa, kas maigi mani glāsta,
Tu esi, Tu esi mans enģelītis ar kuru vēlos -
Nodzīvot visu savu mūžu.
Maigs vējš šūpo zarus,
Īgnus viņš padara labos garus,
Lec saule no rīta,
Esmu kā miglā tīta,
Savus sapņus es mīlu tik ļoti,
Taisnību grūti ir dot(i),
Īstenība ir tāda, bet nevaru teikt
Bet savus draugus varu mīlēt un sveikt,
Atliek salikt burtus kopā un šo brīnišķīgo vārdu teikt!
....Mīlestiba ir jūtas...domas...atmiņas...mīļi apskāvieni...karsti skūpsti...naksnīgas pastaigas...mīlas solījumi...Bet kad Mīlestība beidzās...paliek bēdas...sāpes...skumjas atmiņas...Vai ir vērts atdoties vienam cilvēciņam un pēc tam ciest nezhēlīgas sāpes..???...Ir, mīlestība ir tā vērta...viens mīlestības un laimes pilns mēnesis un pēc tam dzīves mokas...tas ir to vērts...sāpes pāries, rūgtums paliks...bet vismaz Tu zināsi — Es šajā lielajā pasaulē esmu atradis no 6,3 miljardiem cilvēku vienu...to īsto...kuru mīlēju...Vai tas nav skaisti...???
Es sapnī redzēju Tevi,
Dzirdēju Tavu balsi.
Redzu kā Tu apskauj mani!
Es sapnī jūtu Tavu elpu
Kura piepilda visu sapņu telpu.
Es sapnī dzirdu ausīs mīļus stāstus!
Es sapnī saklausu Tavus čukstus,
Manas ausis tos dzird tik klusus.
Es sapnī jūtu Tavus atvadu skūpstus,
Un dzirdu sev pie krūtīm Tavus sirds pukstus.
Es sapnī redzu kā Tu aizej,
Un mani vienu atstāj,
Bet es zinu, ka Tu atkal nāksi!
Kādā saulainā dienā
Un mēs atkal busim kopā!!!!!!
Un sadegs tie mūsu vārdi
Saulrieta karstajām liesmām,
Atstājot kokus bez elpas
Un putnus bez diesmām,
Sadegs lietus lāses
Degošā janvāra sniegā,
Pazudīs mūsu sapņi
Dziļajā uguns miegā,
Pamirs mūsu solījumi,
Lēkdami no mākoņmalas,
Kvēlajās liesmās atstās
Patiesības savas,
Virs liesmām pacels putni
Kvēlu Brīvību,
Un debesis man radīs
Pavisam jaunu Dzīvību!
U have 30 seconds to send to me something sweet 15 seconds while U are reading this then 15, 14, 13, 12, 11, 10, 9, 8, 7, 6, 5, 4, 3, 2, 1 Cuz U didn''''t make it U own me one kiss ! :)
??? ?????? ????.. ?????? ????.. ??? ??? ????? ?? ?????!!! ????? ????!!!!!! ?? ??? ?????? ???... ???? ?? ? ?? ???, ???? ?? ?? ??????.. ??? ????? ???.. ?????? ?? ???, ???? ?????? ????????? ? ??? ???????? ??????.. ??????????? ? ??? ??????? ?????.. ????????????? ????????????? ??? ?????? ???.. ?? ? ??? ????? ??? ?? ?????.. ?? ????.. ? ?? ????????.. ????? ??? ?? ????? ???????? — ???????.
Mēs tikāmies, kā putni tiekas gaisā,
Kas iecerēto krastu meklēt prot,
Bet tomēr dienas vieglprātīgi kaisot
Mēs — šķirāmies — viens otram spītējot
Tu pateici, ka nemīli mani
Es sapratu — Tev patīk sāpināt
Un tonakt, tālām zvaigznēm vēsi zvīļot
Mums arī vārdos vēsums jaucās klāt
Tik bieži domāju par Tevi....
Un pārmetums man vienmēr līdzi ies
"Ja mazāk mīlētu mēs paši sevi, tad
Laikam neverētu izšķirties!!!!!"
MĪLESTĪBA līdzinās smilšu pūlkstenim — sirdij piepildoties, smadzenes iztukšojas...
MĪLESTĪBA ir tad, ja otra cilvēka laime Tev ir daudz nozīmīgāka par savējo...
MĪLESTĪBA ir kā ledus gabals karstā ūdenī...
...Vai mīlestībai ir spārni?...To es nezinu, bet to, ka mīlestības eņģelim ir spārni, es zinu skaidri...
Mīlēt ir neticami laba sajūta, bet mīlēt neīsto — lielas sāpes... Mīli īsto! Un Tev sāpīgi neabžilbs acis, ieraugot pirmo sniegu... Mīli īsto! Un Tev nesals ziemas naktī, skatoties zvaigznēs... Mīli īsto! Un viņa dāvātās rozes nekad nenovītīs... Mīli īsto! Un arī viņš Tevi mīlēs, jo Tu būsi viņam ĪSTĀ...
Kas pirmajā mirklī liekas vissmagākais — To mīlestība padarīs par visvieglāko...
Mīlestība jāsaprot un jāizprot
Īstajā pasaulē, īstajā dabā,
Lēnām tā dzimst un ātri mirst.
Es šajā pasaulē
Saprotu mīlestības jēgu.
Tā ir uzticība un cieņa,
Īstās pasaules radīta.
Baisa ir pasaule, bet tomēr...
Ar mīlestību apveltīta.
Es šorīt gāju satikties ar cilvēku
Kurš mani kādu laiku bija ignorējis
Es biju iemīlējusies viņā
Bet viņš... viņš vienkārši mani sāpināja
Tad es viņu gaidīju
Lai varētu ar viņu izrunāties
Bet viņš nenāca... un nenāca
Tad es domāju, ka tās ir manas dzīves beigas
Jo man vienkārši sāpēja
Es sēdēju uz soliņa
Un visapkārt bija klusums
Bet pēkšņi atnāca viņš
Cilvēks, kuru es mīlu un kurš mani ignorēja
Mēs sākām sarunu
Un runājām par visu, kas ir bijis
Un nospriedām, ka būsim tikai draugi
Labi draugi, kuri var izrunāties
Kuri atbalstīs viens otru grūtos brīžos
Protams man sāp, jo mēs esam tikai labi draugi
Bet tomēr man ir labi, jo apzinos, ka man ir...
... ir cilvēks ar kuru es varu izrunāties
Cilvēks, kurš mani saprot un atbalsta
Mana visdziļākā mīlestība un tuvākais draugs.
Cik skaista bija nakts man kopā ar Tevi
Cik skaistas atmiņas Tu atstāji man
Bet tagad Tu esi tālu prom
Un liec man ciest
Pat liec man nelolot cerības par Tevi
Tu nepildīji savus solījumus
Tikai nelietīgi gaidīji manējos
Tu ņirgājies par mani
Un to es Tev nepiedošu nekad!
