Romantiskam brīdim
Pirmais vārds, kurš pameta manas lūpas šorīt bija veltīts Tev...
Pirmais skatiens tālumā, atverot acis uzmeklēja Tevi...
Pirmie rīta glāsti un pieskārieni tukšumam man līdzās, bija veltīti tev.
Šorīt, kā arī citus rītus — es biju, esmu un būšu Tava...
Ar prieku uz lūpām es atminu TEVI,
Ar smaidu uz lūpām es ieraugu TEVI,
Ar lūpām uz lūpām es noskūpstu TEVI,
Jo kvēli un karsti mīlu TEVI!!!
Es pat nesapņoju, lai Tu piederētu man, bet es gribētu piederēt Tev....
Mīlēt, mīlēt, mīlēties,
tur jau nav ko brīnīties.
Klēpī sēdēt bučoties,
tur jau nav ko kaunēties.
Atceries mani, kad rītā uzmosties
Un savas skaistās acis ver,
Atceries mani, kad vakars iestājas
Un zeltains mēness pie debesīm mirdz!
ES MĪLU TEVI ZAĶĪT ! :)
Paldies Tev par smaidu! Es čukstu klusi.
Tik gaiši pat saule nav mirdzējusi!
Viens mirklis... bet simtus spēj aizvietot.
Viens mirklis... bet gadiem var gaismu dot.
Un sirds — pat, ja būtu tā tēraudcieta,
Man pārvērstos ziedošā pļavā uz vietas.
/J.Sirmbārdis/
Es labprāt būtu sapnis, kam ļauts, tik vienu mirkli īsu — tavās domās kavēties un dzist ar kaisles trīsu.
Gribu ieaugt Tevī kā koks
savus zarus ap Tevi tīt.
Kā lapu tīmekļiem Tevi
sapīt un sasaistīt.
Gribu savējās saknes
caur tavējām dzīt,
Kad nokritīs tavas lapas,
lai manējās arī krīt.
Gribu pieaugt pie Tevis kā koks,
liānas gredzeniem vīt,
lai tad, kad reiz saauguši
neviens nevar atskaldīt!
/D.Dreika/
Atnes man mierīgu miegu.
nesaki man, ka mīli, ka ilgojies,
tikai atļauj būt vājai.
atļauj kaut vienreiz pateikt — es nevaru,
mani vairs neklausa kājas
atļauj, ka rūpes, lielas un mazas,
tavās rokās tad lieku.
un uz saviem platajiem pleciem
atnes man mierīgu miegu -
lai man atkal sapņos nerādās
gara un lietaina diena,
kad es dubļu sļakatām apšļakāta,
brienu pa ceļu vienu.
/e.zalite/
Maigs siltums no Tavām rokām
kā konjaks manas asinis dzen,
šalc deniņos. Acīs nodevīgs spīdums
no rokām, kas maigu siltumu nes.
Vairs smaguma ķermenim nav,
zūd dvēselei pēdējā slēga,
mēs topam par vienu,
kad Tava roka maigu siltumu dod.
Es labprāt Tev dāvātu zaru sniegotu,
Kas svētku gaidās zem baltuma lūst;
Bet vai gan ilgāk par mirkli to varētu
Es nosargāt tā, lai tas neizkūst?
Es gribētu pasniegt Tev plaukstās ūdeni-
Tam lūpās burbuļo veldzējošs strauts,
Bet tecēs caur pirkstiem kā lapas caur rudeni,
Un nebūs pat pilīti paturēt ļauts.
Es labprāt Tev dzīvi, kad nesāp, iedotu
Un spēku, kas dzīvo, ne ugunīs kvēl,
Bet nespēju iedot un zinu, ka piedod Tu,
Ja neesmu burve, par ko man ir žēl...
Un tāpēc varu dot tikai pasauli,
Kad sniegs paliek zaros un zemē urdz strauts.
Vēl varu Tev vēlēt, lai dvēsele nesirmo,
Jo tai būs jādzird, kad manējā sauks!
Nāci manā zvaigžņu gultā,
Nāci manā sapņu jūrā,
Skūpstus kā pērles tevim bēršu,
Siltu gaismu iedegt spēšu...
Ja ne šovakar, tad rīt...
Es mīlu tavu kluso smaidu
un tavas acis sulainās
es mīlu tevi klusi, klusi
kaut tu no manis tālumā...
Aiz laimes es jutu bailes
Un sirdī tumšas šaubas,
Bet kad domāju par Tevi
Tad saprotu, ka nevaru bez Tevis.
Domas par Tevi piepilda mani ar burvīgām izjūtām.
Tu esi viss, kas man pasaulē ir, viss, kam es ticu, un viss, ko es mīlu. (J.M.Zimmels)
Būt mīlētam nozīmē vairāk kā būt bagātam
Jo mīlētam nozīmē būt laimīgam.
Ir tikai vēlēšanās...
Redzēt ,ko tu domā
Sajust kā tu elpo
Pasmaidīt un pieskarties.
Kā gribētos Tev blakus būt,
Un vienu Tavu skūpstu gūt!
Apskaut Tevi rokām maigām,
Un redzēt Tevi mīļi smaidām!
Saka, ka ir nepieciešama tikai 1 minūte, lai izceltu kādu no apkārtējo vidus,
tikai 1 stunda lai novērtētu viņa labās īpašibas,
1 diena, lai iemīlētu To,
bet būt nepieciešama vesela dzīve, lai aizmirstu To.
