Romantiskam brīdim
Es piedzimu pasaulē,
Lai kopā ar tevi satiktu ik rītu,
Es piedzimu pasaulē,
Lai tavas rokas sasildītu
Ne tikai dienu, ne tikai mūžu
Zem debesīm zilgām,
Divus mūžus, trīs mūžus
daudz ilgāk.
(A. Elksne)
Klusi krīt sniegs uz Tavām plaukstām un lēni tajās kūst, Tu tagad esi tālu, man Tevis ļoti trūkst. Es gribētu par sniegu kļūt un Tavās plaukstās būt...
Ai, cerība, tu man tik neparastā,
Kam mani atkal savos spārnos cel?
Mēs satikāmies klusos upes krastos
Kur odzēm patīk dzīvā miesā dzelt.
Es visu atdotu, lai tavus matus
Man būtu ļauts kaut reizi noglāstīt,
Un sprogu to, kas tev uz pieres atdus
Ap savu mazo pirkstu viegli tīt.
Es visu atdotu, lai tavas lūpas
Kaut vienu reizi pasmaidītu man,
Kad acis pļavas miglu skata kūpam
Un tālē nodžinkst elektriskais gans.
Es visu atdotu, lai tavas krūtis
Caur drānām mirkli manām pieskartos,
Vai tiešām tu pat tagad nesajūti,
Ka mana laime esi un mans posts.
Kaut kur tālumā tramvaji dūc,
rīb tilti
un vilcieni joņojot dārd...
Es paceļu mirdzošās lapas -
uz katras no tām
ar sarkano saulrieta tinti
ir rakstīts -
tavs vārds.../A.Pormale/
Ar vakara saulrieta stariem daudz bučiņu sūtu tev es, lai vakara gaismiņa vāja no tevis man atbildes nes. //G.R.//
Ar tevi
Kā ar tauriņa spārnu ?
Bailes ir pieskarties,
Jo varu ar kustību vāru
Mirdzumu noberzt nost.
Tāpēc
Es ieraujos alā
Un klusi gaidu kaut ko;
Vēl jau es esmu malā,
Vēl tikai noskatos?
(Gunta Kraulere no krāj. "Kad zvaigznēs pienenes snieg...")
Mans skūpsts kā taurenītis nolaižas, ka tikko jūt to tavi vaigi.
Es ņemu Tevi. Ņemu Tevi tādu kāds esi. Es ņemu Tevi ar visiem taviem trūkumiem, Tavām kaislībām un prasībām, Taviem dzīves likumiem. Tu esi tāds kāds esi. Tādu kāds Tu esi, es Tevi mīlu.
Es nevaru šajā dienā tev dārgas dāvanas dot, bet es varu šai siltajā naktī teikt — ES TEVI MĪLU!
Es tev dāvināšu baltu dienu
Mums tā abiem kopā piederēs.
Tā starp parastajām
būs kā trausla bite
Rūgti smaržojošās pienenēs.
/A.Bergmanis/
Mirkli paskatīsimies
Viens otram acīs,
Un — kaut nebūs ne čuksta,
mēs viens otram
kaut ko būsim sacījuši —
dvēseles
bez vārdiem pukst. /O.Vācietis/
Simttūkstoš burunduciņu nav tik mīļi un pūkaini kā Tu!!
Es no tevis neaiziešu, tevi — projām nelaidīšu,
Dziļi tevī saknes dzīšu, tavai sirdij apkārt vīšu,
Paliec mans, es tava būšu,
Visu mūsu balto mūžu!
Hormoni ir saviļņojušies. Ir paātrinājusies sirds darbība. Tas viss ietekmējasmadzeņu darbību. Veselais saprāts uzstāda diagnozi...Esmu Tevī iemīlējusies!!
Kas par mīlu teic — mūžīga, skaista,
Tas par viņu vēl nezin neko.
Tā ir mirklis. Bet mūžam mūs saista
Tikai ilgas un sapņi par to.
Seksā ir kā alpīnismā — tas, kas jau saniedzis kalna virsotni, apskauž tos, kas vēl tikai kāpj.
Atbalso mirklis un migla atnāk pār jūru,
Iesākas vakars un zālē cikādes dzied,
Es vēl šo dienu plaukstā sažņaugtu turu,
Es tai neļauju savā pagātnē iet.
Nolaižas krēsla un iedegas pirmā zvaigzne,
Bet man gribas ilgi pie jūras vēl būt,
Laiks manus soļus nežēlīgs mūžībā aiznes
Un man zem kājām lēni krasts ūdenī brūk.
Un tikai mirklis, ko šovakar plaukstā es turu,
Šobrīd ir mans, bet rīt jau aizmirsies būs,
Bet man piederēs miers, ko šai vakarā guvu,
Un šī mirkļa burvības saldenais gūsts?
(Gunta Kraulere no krāj. "Kad zvaigznēs pienenes snieg...")
...slāpst, man dvēsele tā slāpst,
kā vālodzei, kas modināta tveicei....
nāc, ja vari, tūlīt nāc...
un, lūdzu, nekad projām neaizej...
Lai tu ieliktu galvu man klēpī, es iešu par salmu pīteni,
Lai es aptītos apkārt tev, tu dari mani par tīteni,-
Un tad skrullēšu rokas neatvairāmas, pieķērīgas,
Riņķu riņķiem sapiņķerēšu stīgas;
Lai tu netiktu prom no manis, būšu par dūksti —
Iesūkšu tavas pēdas. Tu, kas man trūksti,
Klausies: tā es. Nekur un visur.
Lai esi man viss, es tev gribu būt par visu.
(Dagnija Dreika)
Kaut kur vējā, tevi jūtu,
Kaut kur gaismā, tevi redzu,
Kaut kur putnos, tevi dzirdu,
Kaut kur lietū, tevi skūpstu.
Kaut kur domās, tevi mīlu.
