Romantiskam brīdim
Es atceros to vakaru...
Tavu seju...acis...
Glāstus,skūpstus...
Un ilgojos pēc tā...
Man par Tevi ir jādomā...
Ik mirkli,kad neesi klāt...
Grūti...
Bet ceru Tevi drīz atkal satikt...
Un sajust Tavus elpas vilcienus...
Tavus maigos glāstus..
Un Tevi...
Sajust vēlreiz tavu elpu,
tavos glāstos vēlreiz slīkt.
Aizpildīt šo tukšo telpu,
kura manā sirdī mīt!
Es Dievam lūdzu ziedu, viņš iedeva dārzu.
Es lūdzu upi, man iedeva okeānu.
Es lūdzu sauli un saņēmu Tavu smaidu.
Es lūdzu eņģeli, man norādīja uz Tevi.
Trīs saulesstariņi
Nokrīt tieši pie Tavas sirds.
Ieskaties pļavā -
Trīs rasotas lāsītes mirdz.
Tā viena — ticība,
Tā otra — cerība,
Tā trešā — Mīlestība
Kas sāpēm pāri mirdz.
Mēs gribam viens otru sajust un pasaulē šajā pazust, kaut uz stundu, divām un bez liekām ziņām. Es nezinu vai tas mums būs pa spēkam, līdz šim mēs no tā bēgam, bēgam, bēgam.
Tālu, tālu saule lec,
Tālu dzīvo Tu un es,
Lai gan Tevi neredzu,
Tomēr Tevi dievinu.
Ja paliek skumji ap sirdi
tad es tevi mīlu,
šos vārdus dzirdi.
Iedomājies, ka pie jūras sēžam abi,
un cik kopā mums ir labi.
tad sniedzamies viens pie otra tuvāk,
un skūpstu tevi vēl maigāk.
Mīlestība kā stīga-
sākas sirdī, ietiecas debesīs.
Skrien garām vēja pirksti
un uzspēlē sonāti,
uzspīd velīnā rudens saule
un notis izskan kā skūpsti.
Es tikai nesen sapratu,
ka arī starp manu un tevi ir stīga.
Kad sapņos dzirdu Mazo naktsmūziku,
to izpilda tavas mīlestības pilnās sirds,
tavas mīlestības pilnās elpas
simfoniskais orķestris.
Kad eju pa ielu,
tavas mīlestības pilnās domas
riņķo ap mani kā naktstauriņi
un gaiss tā dīvaini žūžo.
Mīlestība vienmēr ir stīga.
No sirds uz sirdi.
No vientulības uz pasauli.
No dvēseles tumsas
uz dievišķo gaismu.
Vienīgi mīlestība dara dzīvu!!
Esmu iemīlējis cilvēku vienu,
kuru, kā sen dievinu un cienu,
Es sastapu Tevi dienu vienu
kurai nespēju aizmirst mirkli nevienu,
Kā sapnīši, par kuriem sapņoju ik dienu,
es redzu Mūsu mirkļus ikvienus,
Tik vienīgi Tevi vienu,
es nespēju aizmirst ne dienu,
jo mīlu un gribu Tevi ik dienu,
neskatoties uz `citu` nevienu...
Durvis, pie kurām klauvēt, un zvanu poga ir visdebešķīgākais izgudrojums ceļā pie cilvēka. Tās māca gaidīt un pie viena saprast — kāds gaida tevi. Tāpat ir ar ceļu uz cilvēka sirdi un sirdsdurvīm, lai gan tās ir neredzamas. Sirdsdurvis, tāpat kā rozes zieds, vienmēr veras tikai no iekšpuses. Mīlestība to zina. Mīlestība priecājas nevis par atvērtām durvīm, bet par atvērtu sirdi, nevis par klātu galdu, bet par atklātu valodu.(V. Zvaigzne)
Nav nozīmes attālumam,
jo šovakar satiksies domas!
Nav nozīmes tumsai,
jo debesis gaišumu sola!
Nav nozīmes solījumiem,
jo šovakar — vienīgi ilgas...
Ir nozīmes visam
par ilgām,vēl ilgāk,vēl ilgāk!
Ko tas līdz, ja cits par Tevi labāks,
Ja tam pretī neskan mana sirds,
Ja man zvaigžņu skaidro gaismu glabā
Debesis, kas Tavā skatā mirdz,
Ja es Tevī atradusi esmu
To, ko sakne zemes dzīlēs smeļ,
To, ko zaļo kļavu šalkas dvesmo:
Spēku, kas pret sauli ceļ.
/Ā.Elksne/
Es atkailināšu tavu dvēseli skūpstu pa skūpstam, līdz sajutīšu kā tavs augums nolīs pār mani kā lietus, līdz katrs tavs elpas vilciens piederēs vienīgi man!
Savāda sajūta.....
Ir šai mirklī,
Kad gadi,
Viens otram roku spiež.
Un Vecais....
Ar sniegotu roku,
Laika zizli
Jaunajam sniedz.
Kas bijis Vecajā gadā
Atmiņu tīnē likts.
Ko nesīs Jaunais
Pateikt .....
To nevar neviens.
Vai nesīs Laimi?
Liks asarām līt!
Tik nākošā gadu mijā,
Izvērtēt....
Varēs ikviens
/kurshininks/
Klusums skaists, lūpu pieskāriens maigs. Viss zūd un padebess mūk. Tikai Tu un es, tikai abi mēs... Sargā mani, mīli mani, neatdod nevienam mani...
Viena pagale nedeg,
Sena paruna māca,
Katram cilvēkam vajag
Otra cilvēka glāsta.
Otra sāpes un priekus,
Otra sapņus un ilgas,
Diviem cilvēkiem vajag
Vienas debesis zilgas.
Es zinu to, ka gribu Tevi samīļot
Tu zini to, ka ceļš uz manu sirdi
Celts tikai tev.
Mēs zinām to, ka kopā mums
Jābūt ikdienu.
Lai stiprinātu to, ko jūtam abi mēs
Lai visi zina, ka esam nu mēs kopā
Un lai pat nemēģina!
Izšķirt mūs neviens!
Man tīk tā rozīte starp Tavām kājām slaidām,
Tā pilna slēptu cerību un .... neviltotu gaidu...
Why do we close our eyes when we dream, when we pray, when we cry, when we kis...?
Because most beautiful things in life are NOT SEEN...
Kā ziediņš zils, kā saulesstariņš silts, tu esi manas dzīves dārgumiņš
