Romantiskam brīdim
Nāc ar mani lietū stāvēt,
Samirksim un apskausimies,
Tad ar maigiem lūpu glāstiem
Savāksim mēs lietus lāses
Tu no manis,es no Tevis.
Vēlā naktī mēness, kad spīd —
Bezgala tālas domas man klīst,
Gribētos satikt, skūpstu TEV dot
Un kvēli kvēli samīļot..
Stunda pēc stundas, kas aizrit bez Tevis,
ir laiks — kurš pavadīts bez sevis.
Ar cerībām par jaunu dienu,
Ar Tavu smaidu, ar Tavu acu skatu.
lisinja
Būt mīlētam nozīme vairāk nekā būt bagātam, jo mīlētam nozīme būt laimīgam.
Es mīlu tevi
Kā vilnis jūrmalu,
Kā ziediņš smaržu,
Kā mēness nakti mīl,
Kā rudens sauli.
Es mīlu tevi tā,
Kā vārds mīl ausi,
Kā stars mīl aci,
Kā pukstiens tavu sirdi mīl-
Es mīlu tevi.
/Rainis/
...veelos, lai tu apskauj mani taa silti, maigi un miilji....taa cieshi, lai sajuutu tavu elpu...taa ir vislabaakaa sajuuta, kad juutu tavu elpu, kad juutu kaa tu dziivo tikai nerunaa, nee, nesaki neko...es redzu, es lasu Tavaas aciis....luudzu nelasi man priekshaa....nesaki neko....es redzu...nebojaa mirkli ar vaardiem!
..nerunaa....ir tik labi buut...tik labi just, kaa tu elpo...kaa noglaasti man matus, acis, luupas... nerunaa...apskauj mani...taa cieshi — lai sajuutu, ka dziivoju... T E V ....
Vakarā, kad jūra sapņo
un, kad saule zemē riet,
manas domas klusi, klusi
tālumā pie tevi iet!
Es zinu, tu vari
Ja gribi, tad dari
Noskūpsti mani
Ja mīli, tad zini
Ka es to gribu, bet neprasi man
Vai es to vēlos
Jo atbildi zini
Tu to vari, droši dari!
Ja tās domas, ko tev veltu,
Visas puķēs pārvērstos-
Bagāts dārzs ap tevi zeltu,
Grimdams smaržu vīrakos.
Ja tās ilgas, ko tev sūtu,
Visas skaņās pārvērstos-
Saldās dziesmās ietīts būtu
Tu kā cīruls debešos.
/E.Zālīte/
Klusi krīt sniegs uz Tavām plaukstām un lēni tajās kūst,
Tu tagad esi tālu, man Tevis ļoti trūkst...
Es gribētu par sniegu kļūt un Tavās plaukstās tagad būt...
Es ticu, ka katram ir ilgas,
Tikai pietrūcis tieši tik,
Lai justu,
Cik mīlēt ir skaisti,
lai justu,
ka viss šai pasaulē tikai
tādēļ, lai divatā ietu
un viens otram nepazustu.
Es nevaru vairs valdīt sevi,
Jo sapnī redzu tikai tevi.
Tie vairs nav nekādi joki,
Ka Tu manas jūtas moki!
Mēs katrs esam eņģelīts ar vienu spārniņu. Lai varētu lidot, mums vajag apskauties...
Ja es tev būšu vajadzīga, klusi pačuksti vējam. Čuksts pārvērtīsies putnā, pacelsies padebešos un atlidos pie manis...
Vai Tu apvainosies, ja es tev rakstīšu?
Rakstīšu ne tikai to, ko drīkst un kas ļauts,
bet visu, kas sasāpējis,
ko gribu tev uzticēt.....
Vai tu apvainosies, ja es tevi apskaušu?
ne tā kā māsa brāli.
ko drīkst un kā ļauts, bet kā sen neredzētu draugu,
ko negribētos vairs projām laist.........
vai tu apvainosies,ja es tevi noskūpstīšu?
Noskūpstīšu? Bet ne tā kā māte dēlu.
Ko drīkst un kā ļauts....,bet tā kā savu vienīgo mīļo....
mums visu dzivi mīlēt ļauts.......:)
Es Tevi mīlu, gribu un jūtu -
Skaistu, jauku un simpātisku
Tūkstoš reiz tevi noskūpstītu,
Bet tik un tā man nepietiktu.
Es Tevi gribu satikt,
es Tevi gribu aizsniegt,
es Tevi gribu satikt...
Man ļoti gribas Tev patikt,
man gribas pie Tevis palikt,
man negribas neko sacīt,
jo to nemaz nevar sacīt,
tam jādzīvo gaisā un zemē,
tam jādzīvo visu laiku.
Man spalgi un sveloši gribas,
lai manis Tev drusciņ vajag,
un lai nenomirst pavasaris.
Cik 10000 rasas pilienu puķes lapiņā,
tik daudz mīļu buču tev no sevis sūtu!
Tavos glāstos reiz es slīkšu, tavu elpu sajutīšu. Tavā varā būšu es, prom no visas pasaules.
...es Tevi dievinu jau par to ka Tu esi... ka Tu elpo... par smaidu ko sniedz tavas luupas, par mirdzumu ko izstaro Tavas acis... par Taviem pieskaarieniem... par Tavaam maigajaam rokaam, ziidainajiem matiem... par Taviem skuupstiem... par ikkatru vaardu, kas naak paar Tavaam luupaam... par ikkatru mirkli ko pavadaam kopaa... par to, ka Tu esi mazs miilsh briinuminsh... kuru man bijusi taa lielaa laime iepaziit... es vareetu turpinaat un turpinaat, jo maniem vaardiem nav robezhu, bet vaardi, kas naak no tiiras sirds... tie nekad neaptruukst :)...
/endzjeliic/
