Romantiskam brīdim

Tu zini, kur ir Tava laime...
Neļauj tai vēlreiz izslīdēt no Tavām rokām....

Reiz es sev jautāju
Kādēļ vispār dzīvoju?
Lai vientulību justu?
Kas manai dzīvei uzliek krustu.
Lai sāpes mani spiestu
Jeb dziļas rētas grieztu.
Tas mani neatstāj ne brīdi
Griežot brūces kā par spīti
Esmu viena katru dienu
Un Tu savā pasaulē
Ir kā neizsapņots sapnis
Kurš dzīvo manā iztēlē.
Kurš gan saprast mani spēj?
Manus sapņus, sāpes, jūtas....

Izskalo acis, izskalo sirdi.

Izskalo acis, izskalo sirdi
Vai to, kas notiek Tevī, Tu dzirdi?
Pieliec ausi pie savas sirds
Tik ilgi nav sevī nirts!

Izskalo acis, izskalo sirdi
Neslēpies tumsā, vai mani dzirdi?
Pietiek spēlēt uz nenoskaņotām stīgām,
Tev patiesībā ir apnicis būt īgnam!

Izskalo acis, izskalo sirdi
Tu taču neesi viens, vai dzirdi?
Ļauj sev sapņot, ļauj sevi mīlēt,
Nevajag citu nepaveiktos vārdos zīlēt!
Izskalo acis, izskalo sirdi
Tevi mīl, vai tagad Tu to dzirdi???

Brīžam Tu sēdi un vienkarši domā
Vai būt sliktā vai labā omā?
Vai atkal tēlot to, kas Tu nēesi?
Vai mēģināt parādīt to, kas reiz būsi?
Bet pārējie tāpat Tevi nesapratīs
Tikai pasmiesies un ar pirkstu parādīs
Un tad atkal Tu stāvēsi un domāsi
Savu dzīvi no jauna zīmēsi
Vai varbūt no putekļiem līmēsi
Un atlikumus no tās lasīsi
Kopā kāsīsi
Bet dzīve jau ir viens vesels
Tik domās tā sadalās gabalos
Plīstošos, lūztošos, drūpošos
Un kad Tu stāvi savas dzīves drupās
Tu nožēlo visas savas kļūdas glupās
Tu vēlies laiku pastumt un pavilkt
Brīdi ilgāk pagātnē palikt
Bet tāda iespēja dota Tev nav
Un jādzīvo tālak atkal jau
Bet pasēdi, padomā mazu brīdi
Varbūt laiku apturēt šobrīd?
Paliec un neaizej, vienkārši pasēdi
Nevis skrien un meklē, bet pagaidi!

Zēns teica meitenei:
-Es Tevi mīlu!
Bet meitene neko neatbildēja.
Tad zēns teica:
-Es Tev atdošu savu sirdi!
Meitene paskatījās, bet neko neatbildēja.
Tad zēns izrāva sev no krūtīm sirdi un sniedza to meitenei.
Meitene teica:
-Es arī Tevi mīlu, ņem arī manu sirdi!
Zēns pagriezās un aizgāja, jo cilvēks bez sirds to nesaprot!!!:(

Vai tiešām Tevi mīlēt, man ir liegts?
Vai tiešām tas ir ceļa beigas?
Vai tiešām jāpaliek man vienai?
Ar sāpēm sirdī neizdzēšamām.
Jā, milēt Tevi, nav man liegts
Un dziļi sirdī sāpes ciest
Bet tā esmu tikai es pati
Kura vienkarši alkst pēc mīlestības
Alkst pēc Tavas elpas un dvašas
Alkst pec Taviem skūpstiem
Es negribu ļaut pazust tiem,
Bet tas ir tikai sapnis
Kuram piepildīties nebūs lemts
Jo tas esi vienīgi Tu
Un Tavi vārdi bij vienkārši spēle
Spēle ar manām jūtām pret Tevi
Nezinu vai piedot Tev, vai naidu viest
Bet neatkarīgi no izvēles manas
Jacieš būs tikai un vienigi man
Jo tā ir tikai spēle
Ka kaķim ar peli, kur
Rezultātā pele tiek notverta
Pamīcīta pa ķepām un nonāvēta.
Skarbi, bet tā nu tas ir!

Nesen Tevi pat nepazinu, bet tagad bez Tevis savu dzīvīti nemaz nevaru iedomāties... :)

Mani mierina tik doma viena:
Ka tiksimies kādreiz!
Tad ieraugot viens otru mēs:
Mīlus vārdus spēsim teikt!

Paiet diena un nakts,
Tālums mūs šķir,
Paiet dienas un gadi,
Bet tālums vel šķir.

Kam sirdij tik vientuļi,
Dvēselei skumjas.
Vai mainit ko spējam,
Ko liktens sen lēmis!

Varam ja gribam,
Varam ja mīlam,
Jo mīlai ir vara,
Tai robežu nava

Vairs nebūs ne diena,
Kas vientulibā būta,
Ja īstu laimi baudīsim,
Viens otram sirdis atdosim.

(Veltījums Ievai no bauskas rajona)

Lai nāk kas nākdams,
Lai notiek kas notikdams,
Es Tevi mīlēšu līdz savai nāves stundai...

Every step that I take is another mistake to you... :(

Es redzēju sapni,
Sapni par Tevi un mani!
Tu biji laimīgs,
Tu mani apskāvi un cieši turēji...
Es biju vel laimīgāka,
Jo tas biji Tu, kas mani turēja,
Tāpat kā tonakt,
Kā tonakt, kad dejojām...
Es par to vel sapņoju...
Tas bija tik īss brīdis.
Kā vēlētos es
Tevi apskaut un cieši turēt sev klāt,
Nekad nelaist vaļā...

Tu vairs nezvani un neraksti,
Tieši tagad, kad man ir visgrūtāk...
Liekas, ka esi aizmirsis mani
Un man tas sāp...
Tici, ka labāk jutīšos es,
Ja kaut reizi dosi man ziņu,
Ja kaut reizi aprunātos mēs,
Kaut reizi tu mani apskautu...
Un lidotu debesīs es,
Ja Tu mani atkal noskūpstītu...

Es šodien beidzot brīva jūtos
Nemocos vairs sapņos ļaunos
Tik zinu, paldies Tev par to
Ka devi man iespēju pēdējo
Es apsolu Tev pierādīt
Ka mani var arī neienīst
Reiz jau Tu teicies, ka mīli
Bet beigās tomēr vīli
Tad nāci pie manis tik domās
Sapņos ļaunos un cerībās,
Bet tagad es zinu uz brīdi
Mazmazītiņu laika sprīdi
Es laimīga būšu pie Tevis
Un spēšu es nežēlot sevi
Es ceru, ka šoreiz ilgāk
Mazlietiņ skaistāk un patiesāk
Mūsu mīlestības pavediens vērpsies
Godīgumā un patiesībā tērpsies
Un pat tad, kad laiks tai būs beigties
Tu man par draugu sauksies...

Mīlestība ir tas, ko Tu man nozīmē... Un Tu man nozīmē VISU!

Es vēlētos kļūt par putnu
Un lidot augstu debesīs,
Es būtu brīva
Un redzētu Tevi,
Lai kur Tu arī būtu!

Es vēlētos kļūt par ūdeni,
Par vienu lāsi,
Kas kristu no gaisa
Un atvēsinātu Tevi
Karstā dienā!

Es vēlētos kļūt par zvaigzni
Un krist lejā,
Es būtu spoža
Un dotu iespēju Tev
Piepildīt Tavas vēlmes!

Es vēlētos kļūt par sirsniņu,
Kas pukstētu Tevī...
Tu justu manu siltumu
Un iemīlētos manī...

Gribu Tevi aizmirst, jo zinu
Ka tā būtu vislabāk,
Bet kā, lai Tevi aizmirstu?
Kā, lai aizmirstu, ja gribētu,
Lai ausīs skan Tavi vārdi?
Ja gribu sajust Tavu smaržu?
Ja gribu Tevi izjust?
Izjust Tevi visu...
Tāpāt kā tonakt...
Kāpēc viss ir ideāli uz tik īsu brīdi?
Es ienīstu sevi, jo gribu es Tevi......
Es ienīstu Tevi, jo Tu laikam negribi mani....
Kāpēc Tev pret mani nav jūtas, tāpat ka man pret Tevi?
Bet varbūt ir???
Kāpēc tagad skan tā dziesma,
Kura tik ļoti man atgādina naktis, ko pavadijām kopā?
Kāpēc tieši tagad, kad man ir tik slikti?
Kāpēc vispār bija tik labi — gan Tev, gan man?
Ja neko pret mani nejūti, kāpēc biji tik laimīgs ar mani?
Bet varbūt viss atkal bija meli???.....
Nēesi iedomājies, ka mēs esam radīti viens otram?
Tad padomā...
Visu jau var mainīt un pagātnes nepiepildītos sapņus un cerības ietvert tagadnes sapņos!!!!
Katrs meklē to, ko pazaudējis — es meklēju mūsu mīlestību....
Manai sirdij tagad ir tik auksti, jo Tu esi pie citas...
Bet tik un tā es ilgojos un gribu tikai Tevi...
Tev dotu visu, bet man ir tikai sirds...
Vai ar to Tev nepietiek?

-Es ienīstu Tevi!-
Tu saki,
Un es tam ticu.
Cik dažreiz
Grūti ticēt,
Ja saka:
-Es tevi mīlu!-
/Arvīds Grigulis/

Saldā elpa, siltās rokas,
Tavas acis, kas grimst manās,
Izdzēš vienatnības mokas
Bezgalīga sakļaušanās.

Pacel mani, pacel sevi,
Mosties — dari mani dzīvu,
Lai es saplūstu ar Tevi,
Skaidru, laimīgu un brīvu.

Mirdza Ķempe

Ar mīlestību ir tāpat kā ar talantu: var likt tai panīkt, to samīt, bet var to kopt, attīstīt, kāpināt. ***
Būdama loģikas pretiniece, mīlestība nav pierādāma un te slēpjas tās neatminamība. /Z.Mauriņa/

Smagāk nekā pievilties ir sagādāt
pievilšanos citiem.Ceļš no vārda
līdz darbam ir tālāks nekā no zemes
līdz saulei. /Zenta Mauriņa/