Romantiskam brīdim
Vai veeji shalko, vai veeji mieriigi klusee!
Pats galvenais, ka sirds ir kreisajaa pusee!
Gan jau kādreiz viss būs labi,
Gan jau mēs vēl tiksimies,
Gan jau piedosim un mierā
Par šo dzīvi liksimies...
Gan jau kādreiz viss būs labi,
Gan jau mēss vēl smaidīsim,
Tas nekas, ja divas dzīves
Mēs šo mirkli gaidīsim...
No viena acu skata
Tik viegli kļuva man!
No viena mīļa vārda
Viss tālums dzidri skan.
Nekas vairs nav par grūtu
Es zemi aizmirsis.
Pie pleciem spārnus jūtu
Un skūpstu debesis.
/J.Ziemeļnieks/
Tad apstājā laiks.
Un tā bija mīlestība,
jo tikai mīlestības priekšā tas apstājas.
Un sekundes varēja grābt kā smiltis
un sviest uz vienu vai otru pusi-tam nebija nozīmes.
Un nebira ziedlapiņas
un nerūsēja dzelzs
un mēs vairs nemācējām skaitīt.
Un tas ir visskaistākais-
ka mīlestība nemāk skaitīt.
Ar Tevi katrs vakars ir kā pirmais, katrs skūpsts kā bērna saldums, katrs pieskāriens kā jaunatklājums un par Tevi es atceros VISU...
Es tev dāvināšu baltu dienu
Mums tā abiem kopā piederēs.
Tā starp parastajām
būs kā trausla bite
Rūgti smaržojošās pienenēs.
Es mīlu ko dievinu.
Es gribu to ko mīlu un dievinu.
Es dievinu mīlu, bet ne vienmēr gribu.
Es dievinu kā mīlu un mīlu mīlu.
Es gribu mīlēt un dievinu mīlēties!
Nav nakts bez pieskārieniem kaisliem,
Nav nakts bez saldiem skūpstiem,
Nav nakts, ne diena diviem mums,
Ja pāri abiem debesjums... ?
Cilvēks, pie nāves elpas atceras savu dzīvi, es atcerētos Tevi...
Dzīve kā tuksnesis, oāze tuksnesī ir Tava mīlestība, sargies, ka nepazaudē to vietu, kur Tu spēj dzīvot
..`...`.``.
Es gaidu sauli, kas sildīs mani.
Es gaidu lietu, kas veldzēs mani.
Es gaidu dienu, kas laimi nesis.
Es gaidu Tevi, kas mīlēs mani.
Ļauj man mīlēt sauli!
Ļauj man mīlēt zvaigznes!
Ļauj man mīlēt Sevi!
Ļauj man mīlēt Tevi!
Ļauj mums abiem mīlēt!
Mīlēsim sauli mēs!
Mīlēsim zvaigznes mēs!
Mīlēsim mani mēs!
Mīlēsim Tevi mēs!
Mīlēsim dzīvi tādu kāda tā ir!
Skarba, bet arī skaista!
Ai, cik labi taa-nesastingt, bet dziivot!
Dziives dzelmee dzili, dzili grimt.
Atlaut matiem speejos veejos pliivot,
Atlaut zvaigzneem pasaa sirdii birt!
Tu esi brūns ābeles zars,
es — pirmā strazda balss.
Kad satiekamies —
aizdegas saules stars,
Aiz kalniem zūd sniegi un sals.
Tu esi lazdas krūms,
es — pūpolu lauzējs priecīgs.
Kad satiekamies —
prāts nav vairs drūms:
Zied sudraba gaismā
pūkainis niecīgs.
Es esmu balss
Cieceres krastos,
Tu — atbalss Salacas silos.
No abu lidojuma
dzimst dziesma
vakaros zilos.
Tu esi vijoles stīga
cīruļu puteņa rokās,
Es — lociņš,
straujš kā darbam modusies Rīga,
kas pasmeļ no dzīves un sirds
sapņus,gaviles un mokas.
Es esmu balta papīra loksne,
tu — dzejas burti un vārdi,
Ko atnes valgā arumu sloksne
un pirmie pērkona dārdi.
Tu esi apvāršņa mala,
es — vējš,kas tiecas pēc tās.
Šim skrējienam nebūs gala —
kā ilgām pēc karaļmeitas
tautas pasakās.
Es mīlu tevi tā kā neviens.
Tu man atdod visu
Ar savu kaisli tu mani iegremdē kaifā
Un ar savu skaistumu apbreibini
Bet LB vnk ir lētāks! :D
Mīliet viens otru,jo mīlestības nekad nebūs par daudz.
Neīsti draugi ir,kā ēna,kas mums seko,kad staigājam saulē,bet pazūd,līdzko nokļustam tumsā.
(J.Christian)
Kaut kur ir pļava -
Viena vienīgā pasaulē- Tava!
Naktīs viņa Tev sapņos smaržo
Un rītos vēl ilgi uz lūpām
Jūti medus garšu
Lai arī Tev pieder pļava,
Kurā tikai atliek ieiet
Un kur Tu būsi laimīga.
Logs asaro -
Man Tevis pietrūkst...
Kā vienmēr rudenī, kad līst...
es vēlos apskaut,
es vēlos pieglausties
es vēlos padoties
un nepakrist...
es vēlos dot
es vēlos teikt
es vēlos piederēt
un palikt...
TEV
Tas ko mēs šodien
nepateicām viens otram ir
visskaistākie vārdi, ko esmu dzirdējusi.
Tas ko mēs
iesakņojām telpā starp mūsu acīm
un mūsu sprakšķošajiem pirkstu galiem, ir
visbezmākoņainākā debess un
Tas ko es atcerēšos aizverot acis būs
Tieši tas pats ko ilgošos
Rītā pamostoties:
TU
Paldies mīļā Tev par skūpstu
Tas bij negaidīti,jauki
Bučas Tev lai baudas laimē
Tu kā mīlas puķe plauksti!
