Romantiskam brīdim
Attālums atkal mūs abus šķir
Tikai tumsā es saucu tavu vārdu
Vienmēr tu!
Pieskaries man un sajūti
Cik vientuļi pukst mana sirds
Ja tas ko mainītu
Tad tu atgrieztos pie manis!
Zaudējot tevi....
Tas nav viegli — būt vienai!
Tā nejutīšos vairs nekad
Kā bija tad kad bijām kopā mēs!
Mana sirds ie sāpju pilna
Alkstu es pēc tevīm ļoti
Manu sirdi salauzis tu esi
Bet man nav spēka cīnīties
Nezinu vai mīlu tevi.....
Nezinu vai gribu tevi....
Bet pēc tevīm ilgojos es ļoti!
Laikam tomēr MĪLU TEVI...!
Es mīlu tevi mans princi,
Jo tu man esi visdārgākais
Es skūpstu tavas lūpas
Tavas lūpas ir tik saldas
Kā putukrējums zemenēs
Es pieglaužos tev cieši,
Jo dievinu tevi
Tu man esi vissvarīgākais dzīvē.
Lūgs Tevi mēmi katra siena
Un pirmie putni skaļi lūgs
Lai tajā vājprātīgā dienā
Man Tavas elpas nepietrūkst
Nāc, savā svelmē apsvilini
Lai kļūst par zvanu manī pliens
Jo burvestību, ko tu zini,
Uz zemes nezin cits neviens.
es & tu
es kā balodis
debesīs lidoju
un starp mākoņiem
tevi meklēju
jo atrast tevi
gribu gribu gribu
bet nevaru
kur tu slēpies
īstā un vienīgā
nemierīgā mīla
Kādreiz, jāciena ir sevi,
Lai smagi nekristu gar zemi,
Vienreiz, tu to panāksi,
Kad tu žēli raudāsi.....
Kāpēc man tu pāri dari?
Ja tu arī mīlēt vari...
Bija rokas tev tik mīļas,
Pēkšņi devi sāpes dziļas....
Daudz asaru man bira
Un ar laiku jūtas mira....
Labu pieredzi man devi,
Vairāk nevaru es mīlēt tevi!!!
Vai ir vērts mīlēt ja atbildes nav?
Vai ir vērts cerēt ja Tevis vairs nav?
Galvā jaucas domas par Tevi un ap Tevi,
Bet saki ko Tu man pretīm devi?
Neko, ja neskaita manas vientuļās ciešanas...
Cenšos aizmirst,
Bet apnikušas tāds mūžīgās skriešanas.
Vai vari likt mani vienreiz mierā?
Bet tomēr neienīstu, kad man par tevi jādomā
Pat simts reižu dienā...
Ja tu zinātu, cik ļoti man sāp,
bet tu to neuzzināsi....
negribu tavās acīs pazemoties,
atzīt, ka tu man kaut kas biji...
es tevi ienīdu,
un reizē — par tevi domāju.
tā nebija mīlestība kā filmās,
tas nebija romāns kā grāmatā,
tas bija... kaut kas vārdos neizsakāms,
bet tad viss beidzās...
un neviens no mums to nemēģinās mainīt,
arī tad, ja starp mums kaut kas bija.........
tu aiziesi no manām acīm,
bet no manas sirds nekad.
kamēr sirds vēl manas krūtīs pukstēs,
manas domas tevi atpakaļ sauks.....
Ja jūs esat ļāvuši sevi pieradināt, var gadīties, ka būs mazliet jāraud...
(A. de Sent-Ekziperī)
Acis ir neredzīgas. Jāmeklē ar sirdi.
(A. de Sent-Ekziperī)
Ja Tu mani pieradināsi, mēs būsim viens otram vajadzīgi. Tu būsi man vienīgais visā pasaulē. Es būšu Tev vienīgā visā pasaulē...
(A. de Sent-Ekziperī)
Tu skatījies tā, kā neviens,
Tu runāji tā, kā neviens,
Tu smaidīji tā, kā neviens,
Tu piedevi tā, kā neviens,
Tu skūpstīji tā, kā neviens,
Tu glāstīji tā, kā neviens,
Tu izjuti tā, kā neviens,
Tu mīleeji tā, kā neviens.
Es ceru šis sapnis atkartosies,
Pa īstam ar Tevi tas piepildīsies.
Es ceru Tu dzirdi, kā sirds Tevi sauc
Es ceru Tu jūti, kā vienai man salst...
Zaķēns iet jau saldi sapņot,
Pietiks šodien viņam trakot,
Sedziņu jau pāri liek,
Lai pie manīm sapņi tiek.
(Alvis Marcenko)
Mīlēt un cīnīties,
Ir galvenais.
Mīlēt un tik mīlētam,
Ir labākais,
Mīli un piepieldīsies,
Tava sirds ar mīlu.
Jo mīlēt Tu vari,
Tikai vienu!!!
***Where`d you go
I miss you so
Seems like it`s be 4ever
That`s you been gone...
Please come back home ***
Man ir skumji bez tevis...
es jūtu tikai tukšumu,
kas pārņem manu sirdi.
Kā gribētu es tevi ieraudzīt,
Lai saprastu vai paties esi.
Lai tu mani sajustu,
un tikai tad par mani spriestu..
tu zini manas jūtas, es to jūtu
bet ko jūti tu???
Lūdzu palūkojies uz mani,
Saproti, tas nebija nopietni.
Es zinu, ka tev meloju..
atdzīstu!! tas nebija labi...
bet citādu tu mani nemiletu
mani tu negribi tadu,
kāda esmu patiesībā..
tu mani vari ienīst,
bet atceries, es meloju tik
par pasauli....
es raugos tevi, un saprotu,
ka mili manu iedomu!!!
Cik skaisti ir mīlēt!
Kad sirds puksti saka -jā-,
Tu jūties,
Kā devītajas debesīs.
Tu lido, bet pēc brīža
Tu lido un ...krīti.
Bet tavas jūtas tam pretojas.
Un strauji satraucas.
Bet, ja mīli, tu vari lidot.
Lido, kaut gan bez spārniem...
Cik skaisti ir mīlēt!...
Salti pelēkais lietus ūdens krīt lejup
Tālumā plīstoša stikla troksnis
Sajaucas asarām
Pāris asaras arī lietū tiek aizskalotas
Tās atmiņām pilnas, bet tomē
Tukšas...
Asaras pārvēršas asinīs
Un stikls guļ saplēsts lauskās
Uz plaukstas
Var vējš tevi aiznest...
Var lietus aizskalot...
Var putns aiznest...
Bet sirdī manā tu būsi mūžīgi
Kā vissiltākā saule
Vai skaistākā zvaigzne
Būsi te...
Tavu smaidu es atcereeos mūžam...
Un tavus pieskarienus jutiisu muuzam...
Tavi vārdi skanēs galvā mūžīgi...
Es varbūt esmu par jaunu
Par jaunu priekš sāpēm
Kuras ir likts man izciest...
Bet tavs smaids un vārdi
Sadziedē mani
Kā vissaldākās zāles...
Bet ja tomēr kādreiz vēlies
Būt tuvu klāt
Domā par mani...
Jo tev vieta manā sirdī būs mūžīgi...
Šai pasaulē ir tik daudz naida un cietsirdība, ka tu mani krāpi ar citu
Un es vairs nevēlos dzīvot!
Mana sirds ir tik pilna ar sāpēm un ciešanām,
Ka vai gribu nomirt un nekad neatgriezties!
Neviens neizprot cik sāpīgi man tas sāpīgi ir!
