apsveikumi.lv

Romantiskam brīdim

No pļavu puķēm vīgrieze,
tik traku smaržu sviež,
Un skurbumu, un dullumu,
Tā vasarai dod līdz..
Ar mums, lai tava burvība, kas jauniem palikt ļauj!
Bet rūgtos brīžos dvēsele, kad pāri malām plūst,
Tu arī tējas malku sniedz, lai sirdis nesalūzt....

Viss, ko es mīlu, sniedz tikai pusi no prieka, ja tu neesi līdzās, lai tajā dalītos....

Vai labāk nav pašam iedegt mazu svecīti, nekā žēloties par vispārēju tumsu.

Ak, mans mīļais Eduard,
Tik par Tevi vien domāju!
Kā gribas man atkal...
Atkal sajust tavas lūpas,
Pieskārienus maigos....,
Un apskāvienus jaukos!

Ērkšķu pārpilna dvēsele -
manai dvēselei vajadzīgs remonts — tajā vientulības roze vīst...

Pie akas aizliegtās
es pielavījos klusi...
Vien kliņģerīšu cers bij grodos ieaudzis..
Es ilgi gudroju
kā rokā dabūt to,
par briesmām aizmirstot
uz zemes nogūlos,
un malai pārkāros,
un stiepu roku savu...
Vien pārāk tālu bij
no manis ziedu dzirkstis...

Kad jūties iemīlējies, no laimes piekusis, tad meklē vientulību, lai sapņos atpūstos. [G.G.Markess]

Ņem manu plaukstu un noskūpsti to
Ņem manu sirdi un sasildi to
Ņem visu kas man — lai tiek tev tas prieks
Bet atceries vienu šeit nav nekas lieks!

Mīlestība ir radījusi pasauli, pasauli iepazīst mīlot.

Iemīlēšanās — tas ir pārejošs vājprāta veids:)

Ja mēs spējam mīlēt, arī mūs spēs mīlēt — tas ir tikai laika jautājums!

Sirds, es tevi nesaprotu,-
Raudāt gribas man un smiet.
Es tev visu, visu dotu,
Ja tu pierimtu mazliet!

Ja kaut brīdi tu man ļautu
Prātīgai un klusai būt,
Vai tad zvaigznes neapskautu?
Nezinu, varbūt...

Sirds, kas tev gar zvaigznēm daļas!
Tā jau mani nemiers māc:
Tu tik strauja un tik skaļa,
Un ja tevi sadzird kāds?

Un ja sadzird?....Klusēt spēsi?
Saki taču, kā tad būs!
Neprāte, ja neklusēsi,
Atnāk kāds un paņems mūs!
(L.Vāczemnieks)

Tas ko nav iekārojusi mīlestība — ir bezkrāsains!

Lai maldītos nevajag ielu, ar biezokņu baigu un lielu,- var maldīties pats sevī, neviens kur nemeklēs tevi. /E.Stērste/

Vrbūt kādam bez tevas dvašas stingst pirksti.
Varbūt jau nojucis solis miglā mirkstot.
Tici — kaut kur tieši tevi meklē ilgi un izmisīgi.

Vējš dzen smiltis pludmalē un jūras viļņos kaisa. Liekas tukstoš dimantu tad gaisā laistās un atspīd tavās acīs skaistās. //G.R.//

Debess tik dzidra kā tavas acis, saule tik spoža kā tavs smaids, vējš tik maigs kā tava gaita, koki tik krāšņi ka tu pati....... //G.R.//

Manas domas tālumā lai klīst un pār taviem vaigiem siltiem kā lietus lāsītes lai līst. //G.R.//

Mīlestība ir kā sniegpārsliņa, ja turēsi rokās izkusīs, ja palaidīsi vaļā aizlidos.........//G.R.//

Tais talēs svešajās,
kur sapņi tikai mīt,
tur reiz es gribēju,
ko skaistu ieraudzīt.

tais talēs svešajās,
kur tagad esi tu,
centies saskatīt skaistumu tajās,
lai vismaz tu to redzētu.

tu esi no mums judzēm tālu,
pat okeāns mūs šķir,
tu esi otrā pasaules galā,
tomēr mūsu sirdis kopā ir.

tu neskumsti tur taluma,
kur latvju meelee nerunaa,
mees miilam tevi latvijaa,
kaut arii esi svesuma...