apsveikumi.lv

Romantiskam brīdim

Cik savādi, būt kopā divatā un noreibt tikai no tā ,ka tavas lūpas tuvumā.

Tu man jautā, ko es mīlu,
Es tev varu pasacīt.
Visus lielos burtus saliec,
Iznāks gluži pazīstams!

Pāriet krusa, pāriet lietus,
Vēji nāk un projām iet,
Saule bāl un meklē rietus,
Tikai mīla nepāriet.

Jūtu...
Daudz mīļu buču sūtu
Kaut zinu nesaņemsi tās
Bet savā sirdī būšu klāt
Ar roku savu māšu tev
Un ceru gūt kaut nedaudz baudu sev...
Ar savu maigumu tu mani tver
Es lūdzu lai tu baltu pērļu rotu ver
Lai tu savu sirdi atver
Un aizej prom pa baltu ziedu taku
Jautādams man savu jakau
Es atdodu un klusi saku
Ej prom un atstāj mani traku...

Ja tevis nebūtu, kur liktu mīlu savu ?
Vai apmainītu to pret nopelniem un slavu ?
Ja tevis nebūtu, man pietiktu ar prātu,
Bet skumstot vienatnē, es tevi izdomātu.

Man dienas ar naktīm jūk,
Kad blakus neesi Tu!
Es visu pasauli aizmirstu,
Lai pie Tevis nokļūtu:)

Kaut zemes jūra degtu,
Es tai pāri peldētu!
Lai Tavas skaistās acis,
Es atkal redzētu! :)

Baltie zvaigžņu mirkļi pienāk katram-
Arī tiem,kas viņus peļ un neatzīst.
Arī tiem,kas viņos nekad neatdzeras
Un kas seviAugstā kalna ceļ.
Ne jau vienmēr tie mums prieku atnes
Ne jau vienmēr laime līdzi nāk
Gadās ta,ka gribas aizmigt mūžam,
Bet ir sevi jāparvar un jauzvar.
Ja tu mīli tā,ka pietrūkst spēka
Dažreiz vajag pateikt ari nē,
Dod tai savu svētību un spēku
Un tad atlaid,lai ta tālak iet.

Vai būšu tava pēdējā
Kaut biju tava pirmā?
Es esmu tava skaistā
Bet vai būšu tava sirmā?
Kas būs pa vidu šai laikā un telpā?
No naivākā skūpsta
Līdz pēdējais elpai...
Ar tūkstoš nezināmajiem šis vienādojums
Kur atbilde īstā?
Kur atrisinājums?
Sirds neesi kā izlūks
Tik vēsa un prātīga
Jūtās jau neder šī matemātika...
Bet kad katafalks melnais
Būs mans pēdējais gājums
Vai nāksi aiz manis?
Vai būsi mans turpinājums?
Vai stāstīsi dēlam kur bija mans stiprums?
Un atzīsies sev kur bija mans vājums?
Un vai vispār manī dega kāds aicinājums?
Viss atkarīgs no tā kas būs pa vidu...
Es negribu zīlēt un es negribu rēķināt
Tūkstoš nezināmo kā mīnas peld jūras dzīlēs...
Vai varbūt es uzsprāgšu gaisā?!
Pie velna!
Nevajag ar neasu zāģi vīlēt
Sāp jau tā pat
No uzticības tavās acu dzīles
Es negribu zīlēt
Ļauj man tevi mīlēt!

Pati saule nokāps lejā
Tev uz pieres skūpstu sniegs-
Pati zvaigzne pusnakts vējā
Nolieksies, lai Tev ir prieks:))

Milestiba ir nevis tieksme kadu iegut,
Bet bailes kadu pazaudet...

Vispirms atkūst sirds.
Pēc tam acis.
Tad rokas mācās glāstīt,
Tad kājas nesamīt,
Un mute nepavēlēt,
Bet lūgt.
Tā lēnām vien
Mēs iemācāmies būt.
/Gita Luksa/

Esi tik skaista un cēla
Esi kā lilijas zieds.
Būsi reiz latviešu zēnam
Vienīgā laime un prieks!

Samīļo mani ar tāluma rokām,
Ar siltām acīm, domām nosapņotām!
Samīļo mani!
Tava balss to prot,vārdiem neskopojot!
/M.Snipke/

Naktīs kad laiks uz brīdi grib stāt
Es gaidu kad Tu man piekļausies klāt
Bet Tevis nav un nevar būt
Sāpes nekur nepazūd
Kaut es spētu izlikties
Ka Tu esi jau prom no prāta un sirds
Dievs, ja zini kā to spēt, iemāci kā nemīlēt
Zini pie sirds, ka dvēselē dur
Zinu, ka Tu esi kaut kur
Kaut kur tepat, aiz sienas, aiz rūts
Visur kur reiz jau ir būts
Kaut es spētu izlikties
Ka Tu esi jau prom no prāta un sirds
Dievs, ja zini kā to spēt, iemāci kā nemīlēt
Kādreiz jau es zināšu kā durvis aiz sevis vērt ciet
Tikai nelūdz man, tikai neliedz man
Man vienai iet
Kaut es spētu izlikties
Ka Tu esi jau prom no prāta un sirds
Dievs, ja zini kā to spēt, iemāci kā nemīlēt
Kaut es spētu izlikties
Ka Tu esi jau prom no prāta un sirds
Dievs, ja zini kā to spēt, iemāci kā nemīlēt
kā nemīlēt
kā nemīlēt

Sirds es Tevi nesaprotu
Raudaat gribas man vai smiet,
Es tev visu,visu dotu
Ja tu pierimtu mazliet

Es tev atdošu savu spēku,
savu miegu un bezmiegu došu,
Lai tikai tu redzētu logā
Mēnesi nesāpošu...

...Un tikai rasu pirksti skar
un paliec Tu ar tukšām rokām.
Daudz tādu brīžu jāpārvar,
Lai mīla nekļūtu par mokām.

Es tevi mīlu.Viršu trakums tvan.
Vai mums nav abiem viena asinsrite?
Tu sila ziedu cimdus adi man,
Lai mīlu es kā sila ziedu bite.
/J.Peters/

...Un viss tikai vienreiz un vienreiz, arī Tavs mīlošais skats, bet tikai tajā Tu esi pats. Tu pats...

Kā atradu, pat nesapratu to —
No visiem logiem — tikai Tavu vien.

No visām rokām — tikai Tavējo.