Pārtraucot attiecības

Vējš klīdina akača dvesmu,
Pie smilgas sirds turēties prot.
Tikai tas, kam ticējis esmu,
spēj mani ievainot.

VĀRDI.
Tie nav skaļie,kas birst kā no maisa
dienā, kad jokot un iztriekties var.
Nemeklēti un liegi tie raisās,
kad jau nomidzī ieslīgt sāk gars.
Vai tur dzintara pilieni krita?
Vēlīna maiguma atbalss vēl skan...
Manī nav rūgtuma. Nesaki tikai
citam — ko reiz sacīji man.

Es būšu brīvs, un NEVIENS manā pasaulē vairs nebūs lieks, ceru ka ceļi nekrustosies.

Pasaule liela,
cilvēku daudz
pasaule liela,
man tevis nav.

Mīlestības cirstās brūces ... ja arī ne vienmēr ir nāvējoāas, tad tomēr nekad nesadzīst.

Kamīnā deg pagale
viena
Dvēselē man tukšums
siena
starp tuvākiem ir celta
ticība brīnumam velta
Nakts tā vai diena, viena
pagale nedegot, maizi ass nazis
negriežot, kad
zudusi mīlestība, bet ir vēl
ticība, ir cerība
vēl ir...
(Bils)

Kāpēc maldināt un izlikties, -
Dzīvē nav mums tās vietas, kur satikties.

Bēgot prom no manas sirds, neatstāj tur savu kristāla kurpīti.

Bez šķiršanās nav jaunu satikšanos.

Nekā jau nav,
Vien čukstā pārvērsts kliedziens.
Vai tiešām tas tā sāp,
Kad aiztrauc naktī vilciens?

Nekā jau nav,
Tik atvadām vēl sveiciens
Un vēlāk viens tur stāv,
Kam viss ir beidzies.

Nekā jau nav,
Ir pēdējais nakts vilciens,
Bet zinu, paliek kāds
Līdz bezgalībai viens?
(Gunta Kraulere no krāj. "Kad zvaigznēs pienenes snieg...")

Un atkal tev bija taisnība,
Un atkal tu biji netaisns.
Kļūst veltīga vēja kaislība,
Kad sasalis ūdens seklais.

Vēl manī dzīvo tā vasara,
Bet atmiņā zūd kāds skatiens
Un neraudāta deg asara
Par mirkli, kas bija tik patiess.

Vai tu jau toreiz to zināji,
Ka viss ir vienkārši beidzies?
Es neprasu jūrai, ko domāji,
Kad vētrā uz krastu steidzies.

Un velti ir gaidīt atbildi,
Tumst mēness un zvaigznes klusē,
Tik nopūšas laiks, ak, pagaidi,
Vēl mūžs tavs ir tikai pusē?

(Gunta Kraulere no krāj. "Kad zvaigznēs pienenes snieg...")

Tu manu dzīvi pārvērti un pabeidzi. Tā ir apaļa kā saulriets...

Nāk debesis tuvāk,
un klusējot iestājas vakars.
No Tevis ja šķīros,
tad kādēļ gan satiekos atkal.
Es nezinu tiešām...
Tā rudenī vējš arī nezin,
kad paceļ tas kritušās lapas,
bet kādēl — viņš nezin.
Jā, kādēļ viņš naktīs
tās noklāj uz zemes tik varošs
un kādēļ no jauna
met ābeļu kailajos zaros.../atdz. U.Krasts/

hate it or love it.......)

Ar vienu soli var pienākt tuvāk,
Ar diviem — klāt, ar trijiem aiziet garām...
(M.Freimanis)

Ejam tagad ceļus šķirtus
Jūtas mūs vairs nevieno,

Daudz es mīlēju un cietu
Izgaist mīla pēdējā.
Rausos es no tevis vaļā
Sūtu ziņu pēdējo
Tikai pirmos burtus lasi!

Trīs visvienkāršākie vārdi : es esmu gejs!

Netici pirmajam sniegam,
Tas saulītē ātri kūst.
Netici pirmajai mīlai,
Ātri tā kvēlo un zūd.

Daudzi šķiras tieši tapēc,
ka vientulība divatnē sāp vairāk!

Tu stāstīji reiz man,
Ka rudens zelta krāsās,
Nu salta migla krūtis dzeļ.
Tu stāstīji reiz man,
Ka sapņi mūžam deg,
Un ziedi cauri gadiem smaržos.
Bet izgaist viss ar salnām pirmajām,
Nav nekā, vairs nekā, it nekā!
Tā lapa čemurā vīta,
Bez spēka tīmeklī tīta,
Tā sirds reiz saraujas sāpēs uz brīdi,
Kad mīlestība aiziet...