Pārtraucot attiecības
Atceros katru dienu
Pavadīto kopā ar tevi
Nevaru aizmirst tikai vienu
Kad man bija jāpaliek pašai ar sevi
Klusi cerot tevi vēlreiz satikt
Kvēlu skūpstu tev dot
Vēlos atkal tev patikt
Tev būs tas jāsaprot
Es ļoti mīlu tevi
Un vēlos visu to ko man līdz šim devi?.
Tas mirklis bija tik īss
Un aizmirst to vairs nevar,
Kad draugi kādreiz bijām
Un smaids mūsu sejās vijās.
Tās patīkamās atmiņas,
Kuras aizmirst nespēju,
Tās visu laiku manī mostās,
Kad Tevi blakām redzu es...
Tomēr dažkārt sirds man saka-
Aizmirsti jel viņu
Tos mirkļus, kurus pavadījāt jūs...
Bet tas ir tik grūti
Un sirds to nespēj man..
Tas cilvēks, kuru iepazinu es
Manā sirdī dzīvo vēl tagad
Un projām nespēju viņu dzīt,
Jo simpatizē viņš man vēl šobrīd...
Ir viegli pateikt — Es mīlu tevi!,
Un pēc tam izlikties, ka nekā nav bijis...
Ir viegli pateikt ? Es ienīstu tevi!,
Bet pēc tam teikt ? Es neko tādu neesmu teicis ...
Ir grūti pateikt ? Paliec ar mani!,
Ja tu ko tādu esi darījis...
Ir viegli pateikt ? Es mīlu tevi!, bet ja tie ir tikai tukši vārdi ...
Tie nokrīt zemē un sačervelējas ... Kā koka lapas Rudenī ...
(made by porcelaana engeliic ...)
Tu man iemācīji dzīvot
Tu man iemācīji smieties,
Tu man iemācīji raudāt,
Tu man iemācīji mīlēt
Tu man iemācīji ,ko svarīgu,
kas man palīdzēs dzīvot tālāk,
bet nepalīdzēja dzīvot ar Tevi.
Tu man iemācīji dusmoties,
Tu man iemācīji piedot,
Tu man iemācīji to, ko jūtu pret Tevi.
Tu man iemācīji Mīlēt.
Tu man iemācīji neaizmirst ,
Tos netik daudz bijušos brīžus,
Kas pavadīti ar Tevi.
Tu man iemācīji tos glabāt-
Vienmēr-manā sirdī.
Pat tagad es tos visu atceros,
Ar smaidu uz lūpām.
Paldies par to, kas bija.
Un-...
Paldies, par to, kas būtu bijis.
Tu man iemācīji nožēlot,
Tu jautāsi- Ko..?
To, ko Tu man iemācīji-
Bet nespēju Tev pateikt-
Mīlestību...
Izdzen mani no savas sirds...
es te mājvietu neatrodu...
Es tomēr ticēju, ka lūpas tavas
Kaut vienu vārdu šķiroties man teiks.
Bet velti — kā svešinieks tu aizgāji
Sirds klusi smeldz...
Relationships are like glass. Sometimes its better to leave them broken than to hurt yourself put them back together
Vīrietim skaistākās pērles — sievietes asaras.
Vienā brīdī var pasacīt visu — to labo,
Kas neizteikts dvēselē krājies.
vienā brīdī var pasacīt visu — to ļauno,
Un tad ir jāšķiras, projām jāiet.
/Z.Purvs/
Gulbju mīlestību zosīm neiemācīt.
Tu nāksi. Agri vai vēlu. Ar pirmajiem, otrajiem un trešajiem gaiļiem. Ar pūces kliedzieniem un sikspārņu švīku. Agri vai vēlu tu nāksi. Tā būs. Un tu atzīsi, ka citādi nekad, ka citreiz nekad. Šoreiz un šeit. Šai dzīvē agri vai vēlu. Katrreiz. Kad tevi saukšu.
(G. Repše)
Riebīgākais, ko vari izdarīt vīrirtim, kurš paņēmis Tavu sievu, ir atstāt to viņam. (Aleihems)
Lai ķildu sūrās zāles paglābj mūs,
Pirms nelabi no saldās mīlas kļūs.
(V. Šekspīrs)
Ar to vien, ka tu vispār man biji,
Mūžs ir attaisnots, pilnīgs un piesauļots,
Un tā priekšā es noliecos bijīgi.
Es mīlu tādēļ, ka starp mums ir aiza,
Kur visi soļi izirdami gaist.
Es mīlu tādēļ ,ka starp mums ir vārdi,
Kas neizteikti dziļi krūtīs kaist.
Es mīlu tādēļ, ka tik vēja šalkas
Ir mūsu satikšanās prieka zvans.
Un tādēļ, ka tu šodien mani mīli,
Bet rīt, varbūt, jau nebūsi vairs mana.
Es mīlu tādēļ, ka šai mīlas dziesmai
Ir gaviļu un rizē moku takts,
Un ka starp manējo un tavu dienu
Lauž visus tiltus bezgalīga nakts.
V. Moora
Cik grūti širties to zinu,
cik grūti jaunībā mirt,
cik grūti atstāt, ko mīlu,
cik gruti vientulībā būt!
Reiz aizies viss, trauks gadi gari,
Trauks ziedonis un jaunība tam līdz.
Draugs, dzīves ritumā tu aizmirsīsi mani
Tik klusi spulgos ceļi, kur kādreiz kopā iets.
Neskaiti lūgšanu vakara zvaigznei,
Tā ir tik tālu,
Ka nedzirdēs tevi, ne mani,
Neskaiti lūgšanu,
Cerot,k a debesis sadzirdēs sāpošo tevī un manī.
Pusnaktī vējš tā kā vijolnieks staigā zem ziedošiem kokiem,
Gan jau tas atskaņos to, kas nodzisis tevī un manī...
Tu nekad neesi mani mīlējusi, bet biji mana dzīve...
Uzticība ir dārgums. Var pazaudēt naudu, pulksteni, un atkal tos atrast. Pazaudētu uzticību neatrast.
