Pārtraucot attiecības
Kāpēc klusēt, ja jau viss tā beidzas,
Tad kaut vārdu gribas pasacīt,
Nevar būt, ka dienas Tev tā steidzas,
Ka nevarēji pat man uzrakstīt.
Pasaki labu vārdiņu, pasaki.
Tev nav ko teikt.
Es tagat zinu ko domā, Tu gribi beigt.
Tu neteiksi, es zinu ka Tu gribi aiziet.
Tu vairs negribi manus palagus,
Manis cepto maizi.
Tu vairs negribi manus matus,
Manus agros un pelēkos rītus.
Tu vairs negribi manus cimolus,klusos vakaros izrakstītus.
Es Tev devu kas man ir,
Un es neesmu nabaga bet vairāk man nav,
Un es nevaru būt vēl labāka.
Tu saki-liela mīletība, manējā laikam ir maza.
Es to citiem nerādiju,
Bija bail ka neizvazā.
Es to rādīju tikai Tev.
Tu daudz man devi, un daudz ņēmi.
Es Tevi mīlu kā koks mīl zemi,
Bet tagat-ej! Es palikšu! Man nav kur steigt!
Es tikai neticēju ka pienāks stunda, kad vajag beigt!
Kad tu smaidi es iemīlos Tevī.
Kad tu aizgāji es noskatījos Tevī.
Bet skumstu, jo tu nēsi man blakus -
Un tad jūtu — cik mīļš man esi....
ja mīli — tad mīli vienu
nevis 21
ja mīlēsi-21
nedabūsi nevienu.
Jūtos kā saplēsta naudas zīme... jo noplēsta puse bez otras nav nekā vērta...
Tu vaicā, kā gan tik mierīgi
Aiziet no tevis spēju?
To jau kopš agrām dienām
No dabas es mācījos.
Neviena ābele nekliedz,
Kad rudens rauj ābolus nost,
Un klusi pēc septembra salnām
Kā nopūta apšlapa krīt.
Lai cik ļoti šķiršanās sāpētu,
Stāv zeltaina vasara kalnā
Un līdz pat pēdējam brīdim
Caur skropstām tai saule spīd..
/L.Bridaka/
Ēzelis rozes vietā labāk vēlētos redzēt dadzi.
Liec mani kā bērnu padusē!
Met mani kā akmeni projām!
Mans mīļais, kopā mēs nevaram,
Bet izšķirti aiziesim bojā!
Nav jūra bez bangām,
Nav sirds bez sāpēm,
Piedot var visu,
Aizmirst neko!
Cik žēl,ka rudens elpa
rauj ziedus skaistākos.
cik žēl, ka pasaules telpā
draugs draugam paliek svešs.
Ja nemīli meiteni,
Neskūpsti to,
Ja nemīli meiteni,
Nesauc par savējo!
Nekas nav atgriežams,
Lai ar` cik skaists tas bijis,
Jo mirklis aiziedams
Ir sevi piepildījis.
...pēc mums vēl ilgi zeme skums........
Labāk sāpīgas beigas, nekā nebeidzamas sāpes.
Pie Sevis es klusu ciešu,
Pie Tevis sapnī tikai iešu.
Ez zinu to, ka vienaldzīgs esi,
Un nekad mani nemīlēsi!!!
Tu esi man roze, kas tik sāpīgi dzeļ.
Būtu labi, ja plauktu man,
bet lai kā arī būtu, nekā man nav žēl.
Tu devi man sapni, paldies tev par to!
Patiesībā man ir vienalga, ka Tu mani pamet..... Mani sāpina tikai tas, ka atkal tieku pamesta.......
Liktens man nav lēmis
Tavā laimē būt.
Cits jau Tevi ņēmis,
Citam Tevi gūt.
Tumsas nastu nesu,
Ogles sirdī kaist...
Man Tu stars vien esi,
Pazib kas un gaist...
Tavi vārdi bija skaisti,
Bet diemžēl gaistoši.
Tu mani nesaprati,
Par sevi tik vien domaji.
Ko man darīt,
Ko varu just?
Kur lai lieku savu mīlestību?
Kā lai tagad dzīvoju!
Kā lai visu aizmirstu?
Piedod man ka tāda dzīve,
Jauni esam un paliksim,
No kļūdām mācamies un no kļūdām mācīsimies,
Mīlēsim vienmēr un iemīlēsimies no jauna,
Piedod ja saku piedod,
Bet sirds man stāsta ka, tu nebūsi tas cilvēks,
No kura es aizņemšos mīlu
bet sirds man zin ka, tev būs un paliks vieta manā sirsniņā!
