Grūtā brīdī

Un ja ceriņa zars
Nenesa gaidīto prieku.
Kur tas sacīts ka laime
Nevar atbrist pa sniegu?

Cilvēki dzīvo un ar neredzamām saitēm pieķeras cilvēkiem, kas ap viņu. Bet šķiršanās brīdī saites savelkas un trūkst kā vijoles stīgas, žēli skanēdamas un katru reizi, kad sirds saites irst, cilvēkam gauži sāp.

Nav ko trakot labāk ejam
grīdas lakot :)

Paliec sveika,mana vasara
Tā nav sāpju,bet gan prieka asara.
Nolemtība zina,kas viņai jādara,
Tā nevienam savu ceļu neprasa.
Citam nežēlīgi īsu gaitu nosaka,
Citam garāku,bet to jau neviens nezina.
Mani sapņi ziemas elpu sajuta
Apsarmoja,sasala,pirms spārnus izpleta.
Viss reiz beigsies,arī mana vasara,
Tā nav sāpju,bet gan prieka asara.

Justies kā eņģelim, spēt saklausīt savus smieklus un katrā peļķē ieraudzīt debesis!

Tā tagad daudzi saka un daudzi vēl teiks
Šīs skumjas Tavējās laiks pieveiks
Bet, lai ar cik ātri laiks spētu skriet
Ir tādas skumjas, kuras nepāriet...

Neskumsti,ja ir skumji un grūti ap sirdi,
Tas, kas ir bijis,sen ir aizgājis,
Nevajag maldināt savu sirdi,
Ja nevari tam atrast atrisinājumu,
Paliec ar sevi,
Un nedomā neko sliktu,

Viss kas var gadīties dzīvē,
Bailes,mokas,sāpes,ciešanas,
Tam visam ej pāri,
Neskaties atpakaļ,
Jo taku aizpūtīs vējš,

Nemaldini savu dvēseli,
Neliec tai strauji virpuļot ap sirdi,
Neaplido savas jūtas,
Seko savam mērķim,
Kas ved tevi uz priekšu,

Neskumsti un neskaties atpakaļ ceļup....!!!!!

Esi vienmēr kā degošs sārts,
Kas mūžam deg un nekad nenodziest.

Smejies, un pasaule visa
Līdzi ar tevi smies.
Raudi, bet zini — viss velti,
Vienmēr tu raudāsi viens.

Ticība palīdz dzīvot.

Ak kāpēc aiziet Cilvēki
Vēl vakar ...tavu balsi...
Ak kāpēc aiziet Cilvēki
Man dažreiz paliek baisi

Jā... Dvēseles tās mūžīgas...
Bet kāpēc... kāpēc aiziet cilvēki
Vēl vakar... tavu balsi...
Ak kāpēc... dažreiz paliek baisi

Tā saprotu jau ...Cilvēki un ...Pasaule
Tā Dieva spēle...Ideja...Bez seguma?
Jā...Dvēsele jau mūžīga...
Bet...
Bet kāpēc...kāpēc aiziet Cilvēki
Vēl vakar ...tavu balsi...
Ak kāpēc...kāpēc aiziet Cilvēki
Man dažreiz paliek baisi
(Bils)

No kausiem guruši, ko lejam
Bez cerībām, bez bailēm ejam
mēs dieviem pateicību paust,
par to, ka cilvēkbērna sirdij
nav nolemts pukstēt mūžudien,
par to, ka jūras dzelmi dzirdīt
reiz visām upēm jāaizskrien.

Kad viss ir zaudēts paliek nākotne...

Kad tu esi priecīgs, tad ieskaties dziļi savā dvēselē un tu redzēsi, ka tevi ielīksmo vienīgi tas pats, kas tevi apbēdinājis.

Dienas paiet,
tik žēl tās zaudēt,
un negribās
tās projām laist..

tik vien es lūdzu
kad ir ļoti grūti
vien pasmaidi,
un smaids Tev pretī būs..

/Jānis Damroze/

Ja dzīve tev liekas grūta
Un pēdējās cerības irst,
Tad nespēkā nenokar galvu,
Bet smaidi, kaut asaras birst.

Turies un dzīvo tālāk!!!

Labo vārdu ir daudz par maz,
daliet tos, lai ir tev un man.
Varbūt kāds dvēselē aizkeras,
Un uz brīdi kā zvaniņš skan.

Viss pret labu griežas,
Viss uz labu iet,
Vien šo brīdi ciešāk
turi mani ciet.
Man šai dienā melnā
Pietrūkst tieši tik,
līdz pār aukstiem pelniem
pirmais zaļums dīgst.
Kamēr kāja atkal
Slīkšņā stigu rod,
kamēr acīm atkal
jaunu gaismu dod.
Drīz jau pūpols metīs
miglu grāvmalēs,
viegli violetu
bērzs jau sagšu nes.
Viss pret labu griežas,
viss uz labu iet.
Tikai panāc, panāc
pretī man mazliet.

Rūgtums nav ausis kurlinājis,
Gurums nav acis aklinājis,
Tevi es dzirdu, tevi redzu,
Vārdus no jauna sirdī dedzu.
Telpā tavs tuvums smejas, zvana,
Ak, tā ir dvēseles mocīšana! -
Pieskārties lietām kā maigām sniedzēm,
Zinot — pats esi neaizsniedzams.
(A. Ločmelis)