Ziemassvētkos

Pirms iededz sveci egles zarā,
dedz svētku liesmu sirdī savā,
ar piedošanu, sapratni,
ar mīlestības dzirksteli
un tici — tas ir Tavā varā
nest gaismu, kā to sveces dara…
/S.Vasiļevska/

Klau! Piedošanas, mīlestības laiks ir nācis,
Un mūsu sirdis Ziemassvētku brīnumam gatavot sācis…
Tu teiksi: "Brīnums, kas tas ir par vārdu,
un vai Tu pati esi sastapusi Tādu?"
Jā:
Par brīnumu var saukt ik smaidu, vārdu,
Kas nāk no sirds un iepriecina kādu.
/S.Vasiļevska/

Šai Ziemsvētku naktī,
kad svecītes mirdz,
sakiet visu kas sakāms, sakiet no sirds.
Tas palīdzēs ielīksmot, piedot un lūgt,
tas palīdzēs visiem daudz labākiem kļūt.
/S.Vasiļevska/

Ar egļu čiekuriem brūniem
Un pārslām, kas virpuļos skrien,
Ar patiesu laimi un skanīgu prieku
Pie Tevis mans Ziemssvētku vēlējums brien...

Dūnu mākoņos enģeļi šūpujas,
Par līksmām sirdīm tie priecājas
Svētkos lai visiem labs ir prāts,
Mīlestība Tu mūsu sirdīs nāc!

Ar Ziemassvētku baltām kamanām
eglīšu svecīšu gaismā brauciet
Jaungadam pretī līdzi ņemot tik labās dienas,
gaišas domas un cerību putnus!

Apvārsnis iestidzis klusumā,
kupena kupenu veļ.
Ziema no dievišķā klusuma
dvēselei baznīcu ceļ.

Egles uz pauguru altāriem,
sludinot klusumu svētu,
sniegbaltām rokām pār tālumu
cilvēku svētī un sētu.
/L. Vāczemnieks/

Pār sasalušo zemi
Balts dvēseļu putenis iet.
Ziemsvētku zvaigzne
Kā zelta roze debesīs zied...
/A. Krūklis/

..Tik balts un kluss..
Krīt zemei pāri mirdzošs zvaigžņu pakars
Un, siltām rokām skaudams zemes telpu,
Nāk senais, mīļais Ziemassvētku vakars.
/V. Mora/

Nekad vairs nebūs, kā bija,
Ik mirklis ir jauns un cits,
Un gudrais šai pretmetu mijā
Sev pašam un dzīvei – tic.
/Z. Purvs/

Es ticu mūžīgai apsnigšanai,
Ticu saulgriežu sniegiem,
Kas zemi tīru un mirdzošu padarīt māk.
Ticu Ziemassvētku brīnumam,
Kuram dvēselē jāienāk.

Ziemassvētkos medus rausi,
Sivēnu ar spicu ausi,
Mīlestību, laimi, prieku
Un vēl kādu latu lieku.

Kļūsti kā bērns, ļauj, lai šonakt tavs prieks
Atmiņu kupenas bradā.
Uzticies brīnumam, trauslam kā sniegs,
Vienu vakaru gadā.

Viss, kas vēl tevī bija šaubīgs un salts,
Izkusīs ticībā liegā,
Ziemsvētku pusnaktī iesnigsi balts,
Iesnigsi sapnī kā sniegā.
/Valda Mora/

Visskaistākais ir tas, kas nepārmainās
Šis brīnums tūkstošgadīgais
Šīs atbalsis no kāda zvana,
Šo seno dziesmu dzidrā skanēšana
Šis siltuma un smaržu pilnais gaiss.
/Valda Mora/

Un nevajag nemaz tik daudz —
Pavisam nieku,
Lai šis mirklis
Nestu prieku!

Ziemassvētku naktī
Zvaigznes spoži mirdz
Un sargeņģelis nolaižas
Pie tavās mazās sirds!

Būs arī jaunā gadā
rūpju stundas garas,
un laimes mirkļi
aši aizzibēs.
Un sapņi būs, un darbs,
kas jāpadara,
Bet tāpēc dzīvojam
zem saules mēs.
/K. Apškrūma/

Tāds savāds klusums līksmei pāri nāk,
Uz svecēm simtiem acu pāru veras:
Stāv daža taisni, daža sānis sveras,
Dzirkst daža rāmāk, daža liesmaināk.
Tāds savāds klusums līksmei pāri nāk.
/A. Skalbe/

Es neticu mūžīgai apsnigšanai,
Ticu Saulgriežu sniegiem, kas zemi
Tīru un mirdzošu padarīt nāk,
Ticu Ziemassvētku klusajam brīnumam,
Kuram dvēselē jāienāk.
/S. Kaldupe/

Jau cauri tumši zaļo egļu zariem
Slīd mākons, laukus zilā krēslā tīdams,
Un dārzus apsedz balto pārslu stariem,
Ar vēsmas rokām liegi noglāstīdams.
Dreb šur tur uguns mājā vientulīgā,
Suns ierejas un atkal apklust viņā.
Un tad kā dziesma neredzamā stīgā
Sāk zvani skanēt kalna baznīciņā.
/V.Moora/