Ziemassvētkos

Ziemas un Saulgriežu kalnā
Saule un cilvēki kāpj
Pārlūkot darbus, kas veikti,
Sagaidīt jaunos, kas nāk.
/M. Čaklais/

Šai naktī zvaigznes snieg –
Balts zvaigžņu sniegputenis.
Tās zvaigžņu sējējs zemes tumsā kaisa,
Lai visiem tiek –
Lai katram sava zvaigzne.
/E. Ķezbere/

Sidraba mēnestiņš veļas pa gaisu
Sētā nāk rūķītis ar dāvanu maisu
Atnāca, nolika priekšnamā klusi,
Aizgāja tālāk, uz kaimiņu pusi
Ne manīja sētnieks,ne ierejās suns
Bet kur tas bīj bijis
Gaiši iedegās guns.

Pēc piparkūku mīklas zemeslode smaržo
Un katrā sētš svētku galdauts klāts.
Ir egles zaros sveces jāiededz,
Lai Ziemassvētku brīnums ceļu redz...

Simtu cepu kukulīšu,
Ziemassvētku gaidīdama:
Simtiņš nāca ķekatnieku
Tai vienā vakarā.

Kaut kur sniegi, kaut kur sniegi,
Kaut kur balti sniegi snieg.
Mežā katram egles zaram
Balta pārslas zvaigzne tiek.

Šis ir tas laiks, kad gaismas loki liecas
Ap sveču mirdzumu un sirdi dedz,
Vien mazliet pretī jāpasniedzas,
Lai labestību mūsu sirdīs redz…

Mirdz svecītes un lēnām dziest,
bet krūtīs siltas jūtas briest.
Trīs klusā laimē mūsu sirds,
šai pasaulē viss kluss un tīrs.

Ar Ziemssvētku baltajām kamanām
Eglīšu gaismā
Brauksim Jaungadam pretī,
Līdzi ņemot tik labās dienas,
Gaišās domas un cerību putnus!

Šai Ziemassvētku naktī,
Kad svecītes mirdz,
Sakiet visu, kas sakāms,
Sakiet no sirds.
Tas palīdzēs ielīksmot,
Piedot un lūgt,
Tas palīdzēs visiem
Daudz labākiem kļūt.

Lai visiem jaukas dāvanas,
Kas iepriecina sirsniņas,
Lai svētkos uzklāts bagāts galds
Un visiem tiek kas gards un salds.
Lai katram miers un gaišums mājās!

Gaišas domas, prieks un labestība
Lai pār slieksni Ziemassvētkos nāk.
Un ne tikai saņemt mīlestību —
Citiem dot to arī sirds lai māk!

Lai sveces deg
Un skujas smaržo,
Bet svētku pīrāgs
Labi garšo.

Kļūsti kā bērns,
ļauj lai šonakt tavs prieks
atmiņu kupenās bradā.
Uzticies brīnumam,
trauslam kā sniegs,
vienu vakaru gadā!

Cerībām — zaļas egles sīkstumu,
Darbiem — dvēseles mūžību,
Domām — Ziemassvētku sniega baltumu!

Sniegpārslas krīt un paliek tev plaukstās.
Sildīt grib tos, kam sirdis ir aukstas.
Pasmaidi sev un pasaulei arī,
Balts, lai it viss, ko dzīvē šai dari.

Uz egļu zariem lēni sasnieg sniegs,
Katrs kaut ko cer un kaut ko gaida.
Nāk Ziemassvētki, klusi atnāk prieks,
Sirds paliek gaišāka, un acis smaida.

Ritini, laimes kamolīti,
Ziemassvētku vakarā,
Satin sāpi, attin prieku
Visa gada garumā!

Runā klusāk,
runā mīļāk,
domā gaišāk šovakar,
lai tas mirdzums,
kas ir eglē,
tavā sirdī iekrist var.

Šovakar, kad klusi, klusi
sniega pārslas logā krīt,
Novēlu tev līksmi, gaiši
Ziemassvētkus sagaidīt!