Ziemassvētkos
.. Tu, cilvēk, apstājies ..un pārdomā..paņem dziju un uzadi zeķes.. no labo domu dzīpariem..savai dvēselītei..ietērp savu sirdsapziņu mīkstā , pūkainā šallē..lai nenosalst ziemā, lai sagaida Svētvakaru un Jaunu gadu ar mīļām, siltām un laimīgām domām!
Kļūsti kā bērns,
Ļauj,lai Tavas domas
Atmiņu kupenās bradā.
Uzticies brīnumam,
Trauslam kā sniegs
Vienu vakaru gadā!
Dus egles zarā ietvēries
Kluss sveces mirdzums maigs,
Jauž sirds: iet tuvu garām Dievs,
Mums pievērsts Viņa vaigs.
Gar tavām durvīm kad Viņš ies,
Tās plaši atvērt steidz,
Lūdz savā namā iegriezties,
To siltā priekā sveic.
Un tumsas smagumu, kas spiež,
Pie Viņa kājām liec,
Lai gaismas ceļos tevi griež,
Lai pats tu gaismā tiec!
(dz. gr. 5)
Gāju bišu klausīties
Ziemassvētku vakarā;
Ja bitītes daiļi dzied,
Tad būs silta vasariņa.
Šovakar, kad logos svecīšu guntiņas zaigo,
Un Tevi liegi skar sniegpārsliņas
Kā balti engeļspārnu vēdas,
Tad nu svečīšu liesmu ziedos lai tumsa dilst
Un zvaigžņu kori sadzirdēt var...!
Ar baltas sveces liesmu vēstules es rakstu
Tiem, kuri ciemos atnāks,tiem,kas neatnāks.
Ar daudzu sveču liesmām vēstules es rakstu
Būs pastnieks ilgi sauktais ziemassvētku prieks,
Vēl dažas nepabeidzu...
Debess iesāk dziedāt
Un zemei rokās brīnumsveces liek.
Snieg pārslām baltām liegām
Un zemi savāds mirdzums klāj,
Kad mūsu gaišās domas
Ik vienam šonakt laimi vēl!
Lai Ziemassvētku liegā mūzika maigi sirdī skan,
Lai vienmēr Tev Jaungada egles spožais daiļums,
Lai Tavus ceļus apmirdz baltā sveču gaisma,
Lai paslēpt proti saujā dārgumus savus,
Un ceļā sasniegtais lai sirdī prieku rod!
Vai redzi,
Kā egļu zari dāvā savu sarmoto mirdzumu?
Vai jūti,
Kā sveču liesmiņas mums sirdī ielej siltumu?
Vai dzirdi,
Kā apkārt mums Ziemassvētku miers
Un ikdienas nemiers tvan,
Un bērnu jautrās balsis
kā jauka melodija sirdī skan?
Bākuguņu vietā sveces,
Zižļa vietā egles zars.
Zūd ar manu pieclatnieku
Naktī tālu svētku gars.
Stāv egles uz saulrieta pakalniem
Un skandina zelta čiekuriem.
Tās aicina mani atpakaļ iet
Uz māju kalņā, kur saule riet.
Tā dzird, ko mana dvēsele sūdz
Ceļ zaru rokas uz augšu un lūdz,
Un zvaigznes tur nāk un apstājas,
Un klausās, kā koki teic lūgšanas.
Ziemeļbriedis brauc pa gaisu
Ragavās ved dāvanmaisu
Salavecis pantus teic
Ziemassvētkos visus sveic.
Salatēvs pār laukiem brien,
Ziemeļbriedis garām skrien,
Aiz sētmalēm jau bērni lien
Un dāvankuli vaļā sien!
Tie ziemeļbriedi noķēruši
Un viņam kuli atņēmuši!
Šs ir laiks kad gaismas loki liecas,
Ap sveču mirdzumu un sirdi dedz,
Vien mazliet pretī jāpasniedzas,
Lai labestību mūsu sirdī redz.
Šajā naktī pieņemts dāvināt kaut ko
To, kas man priekš tevis, nāc un aplūko,
Skaties tā ir zvaigzne — zvaigzne kura krīt
Viņas uzdevums ir tavus sapņus piepildīt.
Un kad lielais bīdis nāk,
Zvaigzne spožāk mirdzēt sāk:
Tā ar gaismu brīnišķu
Vēsta Kristus dzimšanu!
Cauri tumsai dziesma skan,
Viegli ausis aizskar man
Vārdi:"Augstam Dievam gods,
Miers virs zemes ļaudīm dots!"
Vakara tumsa zemi tin,
Zvaigžņu tīklu mēness pin.
Pāri sniega klajumiem
Laižas miers pie cilvēkiem.
Ar svecēm Ziemassvētki atnāk,
Ar svecēm Ziemassvētki iet,
Mirdz rotā svētku egle zaļā,
Tai skujās Ziemassvētki dzied,
un naktī egle miegā maigā,
ver klusām spožās acis ciet!
Ieliec egles zarā sveci,
Lai par cerību tā deg;
Pats jau zini, kas tu esi
Kāds ir tavu sapņu ceļs...
