Ziemassvētkos

Ziemassvētku gaišumā,
Jaungada mirdzumā
Laimīte, spēku sev smeļ
Atdod mums ticību
Atdod mums brīvību
Latviešus saulītē cel.

Lai Ziemassvētku vecītis savā tarbā,
Nes spožus panākumus darbā.
Lai veselību kaulos rīvē,
Nes laimi personīgā dzīvē.

Balts gaišums mirz no svecītēm,
Dzied koris seno dziesmu svētu;
Un bērni nāk ar svecītēm,
Lai Ziemassvētkus nosvinētu.

Veselību jautru omu
Panākumiem pilnu somu
Visu gadu gaišu skatu
Un pie Laimes tantes blatu!

Salatēvs pār laukiem brien,
Sniega nav — tik zāle vien.
Pāri plecam vilku vāle,
Eglīte un jāņu zāle!

Nāc, Ziemassvētku naktī ieklausies,
Kad debesis sniega dzirnavas maļ,
Mums cerība laimes pakavus
No zvaigžņu mirdzuma kaļ.

Šonakt zvaigznes līdz pat zemei laižas,
Vecais gads pa sniegiem projām brien,
Sveču staros sirds kļūst gaiša, gaiša,
Lai šīs gaismas pietiek Tev arvien!

Lai mazais rūķis Tev kā burvis
Uz laimi paver visas durvis.
Lai paņemta tiek katra rūpe ļauna
Lai paliek bēdas rūķa paunā.

Dziļo ziemas tumsu
Gaišās domās tīt,
Ziemassvētku prieku
Visur saskatīt!

Ļauj gaismas straumei sirdij tecēt cauri,-
Tam brīnumam, ko Ziemassvētki nes,
No mīlestības silto vārdu auras,
Lai atkal sasilst mūsu dvēseles.

Noliksim bēdu zem egles zariem.
Aizdegsim sveces, lai mieru sirds rod.
Lūgsim no egles sev zaļo spēku,
Paņemsim spēku, ko svētvakars dod!
(V.Kokle-Līviņa)

Ar gaišām domām izej laukā
Kad Ziemassvētki nama durvis vērs,
Varbūt no debess sudrabotā trauka,
Kāds saujām pāri laimes zvaigznes bērs.

Tikai skaisto, tikai labo
Sirds lai atcerēties grib
Tad, kad sveču liesmas laistas,
Ātri svētku mirkļi zib.

Vairāk degošu sveču
Liksim mājvietu logos.
Lai drūma un skumja tumsa,
Nekad tur neiezogas.
Lai egļu zari mājās sveces žūžo,
Lai labs ir prāts un sirdī miers ir gūts.
Par visiem dzīvajiem,
Par likteņiem un mūžiem
Šai klusā naktī dvēselē Dievu lūdz..

Cauri Ziemsvētku puteņiem baltiem,
Kur sniegi kā dimanti mirdz,
Pāri klajumiem vizoši baltiem
Mīļus sveicienus sūtam no sirds.

Liegi, liegi lido sniegi
Vidū bēdu dienu grūtu,
Nonesdami debess gaismu,
Lai mums vieglāk, gaišāk kļūtu.

Celsim rokas lēni, lēni,
Ka mēs pāri nedarītu
Tiem, kam sirds ir skumju pilna,
Kam nav spožu saules rītu.

Nosnieg sniegi, izskan dziesmas,
Zvaigžņu acis veras klusi.
Zemes bērnu tumšās mājās
Mīlestība nokāpusi.

Viegli vieglītiņām
ieleic eglītes zarā sudraba stīdziņas,
Pakar trauslu gaismas
vizuli tā, lai ne skujiņa nenobirst,
lai ne skaņa neieplīst.
Viegli, vieglītiņām
pieskaries elpai, svecei un mīlestībai....
...un brīnišķā svecīšu mirdzā,
sasaucoties ar Jauno gadu,
ļaujiet pārdzīvot tumšāko laiku!

Par mīlestību,
Jauno gadu sākot,
Par citu it neko-
Par mīlsetību-
Par pasu skaistāko un varenāko,
Par citu negribu,
Par viņu gribu,
Es mīlestību šogad izlūdzos,
Šo visu glābjošo un reto spēju.
Ak, man vienalga, kādu man to dos-
Kā akmeni, kā krustu vai kā vēju...

Lai mirdzošs rūķis laimi nes
Līdz malām pilnu maisu,
Un pazūd visas neveiksmes
Kā putekļi pa gaisu.

Meži, meži zaļie meži
Pa tiem staigā mazie eži.
Staigā tie pa taciņām,
Pliki un bez paciņām.