Valentīndienā

Ne kopīgu sapņu,
Ne kopīgu bērnu,
Tikai mazdrusciņ maiguma pērnā,
Viena šļakata pekles sēra Tev uz vaiga un man uz vaiga..

Es zinu to, ka gribu Tevi samīļot
Tu zini to, ka ceļš uz manu sirdi
Celts tikai tev.
Mēs zinām to, ka kopā mums
Jābūt ikdienu.
Lai stiprinātu to, ko jūtam abi mēs
Lai visi zina, ka esam nu mēs kopā
Un lai pat nemēģina!
Izšķirt mūs neviena!

Uzliec roku man uz pleca,
Kad tev skumji šķiet,
Pieglaud vaigu un kā senāk,
Paklusē mazliet.

Nerunāsim skaļus vārdus,
Labāk klusums dziļš,
Lai vien manas acis stāsta,
Cik tu esi mīļš.

Ar Tevi nekad nebūsim kopā — Tu būsi kā rīts, es būšu kā vakars, Tu būsi kā vējš, es būšu kā klusums...

Cilvēki kam vajadzētu būt kopā
Vienmēr satiekas nelaikā.
Vai nu par agru, vai nu par vēlu
Kad viņi viens otru nesaprot,
Vai par vēlu, kad apstākļi
Aišķērso ceļu — vienam pie otra.

Aizmirsti atriebt,
Tiesāt un spriest,
Bet mācies mīlēt,
Piedot un ciest.

Ardievu draugs, tālāk es iešu viena,
Jo mūsu ceļiem lemts, nav kopā iet
Varbūt es kādreiz raudāšu aiz prieka
Bet dzīve tālāk ritēs vel arvien.

Tu esi tikai cilvēks...
Bet kādam citam...
Tu esi visa dzīve...

Tavs skatiens ir vairāk kā viens mans vārds,
Tavs vārds ir vairāk kā viens mans smaids,
Tavs smaids ir vairāk kā viens mans pieskāriens,
Tavs pieskāriens ir vairāk kā viens mans skūpsts,
Viens tavs skūpsts ir vairāk kā mana dzīvība,
Tava dzīvība ir vairāk kā desmitiem citu.

Tev vajad tikai vienu vārdu,
Lai liktu man smieties
Tev vajag tikai vienu smaidu,
Lai liktu man mīlēt
Tev vajag tikai vienu asaru,
Lai dēļ tevis mirtu.

Ziedi novīst ātri ,
Novīst, pāri kāp
Sirds ko pametīsi,
Ilgi,ilgi sāp.

Ja man slāps, Tu veldzēsi skūpstos?
Ja man sals, Tu sildīsi glāstot?
Ja es lūgšu Tu dosi?
Ja tā, tad pasniedz man mazo pirkstiņu
Un es paņemšu Tevi visu...

Tas varbūt pat savādi likties:
Katru brīdi gribu es, gribu tikties.
Bet arvien ar Tevi kad tiekos,
Es kā valodu zaudējis liekos..

Ik mīļu mirkli domāju par Tevi, ik mirkli ilgojos.
Reizēm mākoņi tumši liedz sajust,
Bet pēc katra negaisa parādās saule
Un es ilgojos Tavu glāstu...

Es jūtu tikai Tevi,
Tavas lūpas,
Tavu smaidu,
Tavus pieskārienus maigos,
Saldi teiktos vārdus.
Tu esi mana dzīve,
Manas cerības,
Manas jūtas,
Mani sapņi izsapņotie,
Vārdi neizteiktie
Es ilgojos pēc Tevis,
Tavām acīm,
Taviem smaidiem,
Taviem apskāvieniem jaukajiem,
Un maigajiem skūpstiem!

Sniega pārslas Tavos matos
Kā talas zvaigznes klusi krīt.
Balts mēness Tavās acīs skatās,
Tam Tevi mīlēt neapnīk.
Vien, vientulš vilks pie egles gaudo.
Tur egļu zaros pūce trīs
Tā iegrimst dziļā nāves stundā.
Ir sarta svītra debesīs,
Man šonakt balti spārni izaugs.

Visvairāk man pietrūkst Tavu smaidu.
Par spīti visam — jo
Es tos aizvien vel gaidu
Dzīvoju cerot, ka varbūt rīt ...
Rīt, parīt vai aizparīt
Dievs mani iemācīs
Kā laimi iepazīt
Un ka tavus smaidus sagaidīt...

Tici saulei, pat ja tā nespīd,
Tici vējam pat ja tas nepūš.
Tici mīlestibai pat ja tā netiek izrādīta.
Tici man, jo es mīlu Tevi!

Viena Tevi mīl,
Un Tu esi pasulei vajadzīgs.
Tu vienu mīli
Un Tev vajag šo pasuli,
Lia vienam to dāvātu!

Klusi krīt sniegs uz Tavām plaukstām
Un lēni tajās kūst,
Tu tagad esi tālu,
Man Tevis ļoti trūkst!
Es gribētu par sniegu kļūt
Un tagad Tavās plaukstās būt!