Romantiskam brīdim

Tici, bet zini kam
Mīli, bet zini ko
Nemīli bez skūpsta
Neskūpsti bez mīlas.

Zinu, arī tavā sirdī
Šonakt mīlas rozes dzied
Un tu izej naktī laukā
Klausīties ko zvaigznes dzied!

Kad eņģelis Tavās acīs ieskatās
Tas apjūk un neprātīgi Tevī iemīlas
Vairs nealkst tas spārnos pacelties
Pie Tevis palikt apmesties.

Es mīlu tevi ļoti, ļoti,
Un domāju par tevi ik dien.
Tu esi kā mana dienas gaisma.
Un kā viss ko man pasaulē vaig.

:Es mīlu Tavu dziļo sirdi
Un Tavas acis sapņainās...
Es mīlu Tevi klusi, klusi
Kaut tu no manis tālumā!

Nezinu, vai mīli mani
Nezinu vai mīlēsi...
Tikai zinu ka pēc tevis
Sirds mana mūžam ilgosies!

Tu gribi atkal viņu redzēt
Un kā upe pie viņa tecēt
Tu gribi satikt viņu vienu
Un būt ar viņu visu dienu!

Dzīve ir kā ziedoša pļava
Zieds pie zieda, sirds pie sirds
Ej uzmanīgi, lai aiz Tevis nepaliek
Salauzti ziedi un sāpoša sirds!

Lai pirmais skūpsts kad gadi drūp
Ar vienaldzību neapsūb
Lai valda prieks tik balts un liegs
Kā pavasaru Ievu sniegs!

Nāc ar saules zelta smaidu
Vienmēr tavus soļus gaidu
Mīļus skūpstus es tev sūtu
Kaut tu arī tālu būtu!

Es nevaru vairs valdīt sevi
Jo sapnī redzu tikai Tevi,
Tie vairs nav nekādi joki..
Kad tu manas jūtas moki!

Pagriezties un aiziet...
Vai tas ir vienkāršāk?
Kad aiz muguras paliek,
Kāds kas tik viegli neaizmirst...
Kāds kam nav vienalga
Kāds kas mīl tevi!

Pasaki...kāpēc tā?
Kāpēc man par Tevi jādomā?
Saule aust, pēc tam tumst
Mana sirds pēc Tevis skumst...

Es mīlu Tavu dziļo sirdi...
Un tavas acis sapņainās
Es mīlu tevi klusi,klusi
Kaut Tu no manis tālumā...

Saulriets...gaisma
Zāle...vēsma
Uguns...Liesma
Laimes iesna...

Tavās rokās sarkans zieds,
Kuru dāvāju es Tev.
Tavās acīs mīla kvēlo
Kuru cieši sevī glabā Tu.

Kad kopā divas galvas,
Tās kaut ko izgudro.
Kad kopā kļautas lūpas,
Tās neprāto neko.

Liktenis mūs kopā vedis,
kāpēc tagad izšķirt steidz?
Tālu dzīvot prom no tevis —
nespēju, kaut visu sniedz.
Tumsa nāk uz manu pusi,
ēnas kustas klusi, klusi...
Tumsā sēžu viena pati,
sirds vairs nespēj sāpēs kliegt...

Pie tevis agri rītā esmu,
Pie tevis vēlu vakarā,
Pie tevis glaužos saldos sapņos,
Pie tevis jūtas nomodā.
Tu mīti manā karstā elpā,
Ikkatrā dvašas vilcienā -
No tevis viss ap mani telpā
Skan simtkārīgātīgā atbalsā.
/Aspāzija/

Sāp arī tad, ja sejā nesit
Bet aiziet garām klusējot
Es zinu, cik tu lepns esi
Un tādēļ sāp, ja sejā nesit
Tavs skatiens tumšs kā padebesis
Kur sirds lai tagad laimi rod?
Sāp arī tad, ja sejā nesit
Bet aiziet garām klusējot...