Romantiskam brīdim
Acis, tavas acis
gribu redzēt vēl
matus,tavus matus,
gribu jaukt(i) vēl,
plecus, tavus plecus,
glāstīt gribu vēl,
lūpas, tavas luupas,
skūpstīt gribu vēl.
Es gaidu sauli, kas sildīs mani,
Lietu, kas veldzēs mani,
Dienu, kas laimi nesīs,
Nakti, kas sapņus pildīs.
Es gaidu Tevi,
Kas varbūt vēlreiz mīlēs mani...
Ar prieku uz lūpām es atminu Tevi,
Ar smaidu uz lūpām es ieraugu Tevi,
Ar lūpām uz lūpām es noskūpstu Tevi,
Jo kvēli un karsti mīlu es Tevi.
Man vajag Tavas acis, lai es redzētu,
Man vajag Tavas lūpas, lai es smaidītu,
Man vajag Tavu sirdi, lai es mīlētu,
Man vajag Tevi, lai es dīvotu.
Dalīsim visu uz pusēm.
Dienu,nakti,vēju un sauli.
Tikai Mīlestība lai paliek nedalīta-
Liela,skaista,dvēselē ierakstīta.
Dalīsim visu uz pusēm!
Milestibu-ne,
tā ierakstīta lietus lāsēs,
plaukstošā ziedā un gājputnu kāsī.
Mīlestibu nevar sadalīt,
tā deg,tā dod,tā paņem-
bez atlikuma.
Vai tādēļ jānoskumst,ka dzīve ātri mainās,
Ka mirkļi irst un solījumi gaist.-
Tu vari noskatīties vienmēr jaunās ainās
Un jaunos strautos sapņu kuģus laist!
Kad esmu noguris no dienu nastas,
Vēlos ātrāk sakļaut mūsu rokas.
Jo tik patīkami izjust to,
Ka varu apskaut mīļoto.
Ja tavs tumšais matu vilnis
nebūs manām rokām skarams,
Pelēcīgā pulkā dienas
blāvi aizslīdēs man garām...
Šalks ap mani rudzu druva,
jūras tāle būs man dota,
Taču puse dzīves paliks
man bez tevis nedzīvota.
Tikai laimīgais spēj saprast:
cik ir debess krāsa zila
Un cik saldu medu atrod
rudens bite viršu silā.
Smaidi, tik smaidi
Kaut kādreiz sāp sirds
Smaidi, kaut acīs asaras midz
Un ja pār lūpām laižas tev naids
Seju lai rotā tavs burvīgais smaids.
Es tik ļoti, ļoti, ļoti tevi gaidīju
Kā upe sniegu rudenī,
Kā jūras līcis tīru ūdeni,
Kā negaisu piešalkts koks,
Kā sauli aizsegts logs,
Kā tavu aizgādnību un tavas rūpes,
Kā tavu skūpstu manas lūpas.
Es tik ļoti, ļoti tevi gaidīju...
Tavs skatiens pavedina
Tavi vārdi savaldzina
Tavi pieskārieni samulsina
Tavi skūpsti — apklusina
Es gaidu Sauli, kas Sildīs mani
Es gaidu Lietu, kas Veldzēs mani
Es gaidu Dienu, kas Laimi nesīs
Es gaidu Nakti, kas Sapņus pilda
Es gaidu Tevi, kas Mīlēs Mani.
Dod vienu kvēlu skatu, lai augums tirpst
Tikai vienu vārdu, kurš neizgaist
Tikai vienu glāstu, lai nenāk miegs
Tikai vienu skūpstu, lai sirdī prieks.
Vakars vēls
Sirdī pamostas tavs tēls
Domās sniega pārslas birst
Sirds bez Tevis skumjās mirst.
Ja tevis nebūtu,
Kur liktu mīlu savu?
Vai apmainītu to
Pret nopelniem un slavu?
Ja tevis nebūtu
Man pietiktu ar prātu,
Bet, skumstot vienatnē,
Es tevi izdomātu.
Kad es pār ziediem dārzā noliecos,
Es stundu svetīto un tevi atminos:
Jo katra pumpurā, kas veras saulē skaists,
Tavs lūpu saldums atkal pretim kaist-
"Ir skūpsti,mīļotā,kas mūžam neizgaist".
Mīlestībai, nav nekāda sakara ar to,
ko Tu ceri sagaidīt,
bet gan ar to,
ko Tu ceri DOT,- tas ir, visu!
Pretī Tu vari saņemt daudz ko...
Bet tam nav īsta sakara ar to,
ko Tu dod.
Tu dod tāpēc, ka mīli un nevari nedot!
Ja Tev ļoti paveicas,
Tu vari saņemt pretmīlestību.
Tas ir brīnišķīgi,
bet ne vienmēr tā notiek!...
Paver plaukstu
Atveries
Aizver acis
Neskaties
Došu Tev dāvanu
Nebaidies
Tieši no debesīm
Tieši no zemes
Tieši no manis
Tieši Tev rokās
Mans smaids
Jūti?
Paņem –
Un spēlējies
Es aizsūtīju savu sargeņģeli pie tevis,
lai palūko kā tev klājas.
bet eņģelis atgriezās un teica:
"Eņģelis, eņģeli nesargā!"
Pie tumšas, dziļas akas
kluss eņģelis raudāja,
un viņa asara akā
kā zvaigznīte iekrita.
*
Ir gājušas dienas un gadi,
bet akā vēl zvaigznīte mirdz:
Ak, klusais eņģel, vai zini:
tā aka bij mana sirds!
(F. Bārda)
